Pirmais evaņģēlijs par Jēzus Kristus bērnību 1. NODAĻA 1 Šos stāstus mēs atradām augstā priestera Jāzepa grāmatā, kuru sauca daži Kajafa 2 Viņš stāsta, ka Jēzus runāja pat tad, kad viņš bija šūpulī, un sacīja savai mātei: 3 Marija, es esmu Jēzus, Dieva Dēls, to vārdu, ko tu esi cēlis saskaņā ar eņģeļa Gabriela paziņojumu tev, un mans tēvs mani sūtīja pasaules pestīšanai. 4 Aleksandra ēras trīssimt devītajā gadā Augusts izdeva dekrētu, saskaņā ar kuru visiem ir jādodas aplikt ar nodokļiem savā valstī. 5 Tad Jāzeps cēlās un kopā ar Mariju, savu sievu, devās uz Jeruzalemi un pēc tam nonāca Betlēmē, lai viņu un viņa ģimeni apliktu ar nodokli viņa tēvu pilsētā. 6 Kad viņi gāja pa alu, Marija atzina Jāzepam, ka ir pienācis viņas dzemdību laiks, un viņa nevarēja doties uz pilsētu, un sacīja: iesim šajā alā. 7 Tobrīd saule tuvojās norietam. 8 Bet Jāzeps steidzās prom, lai atnestu viņai vecmāti; un, kad viņš ieraudzīja vecu ebreju sievieti, kas bija no Jeruzālemes, viņš tai sacīja: Lūdzies, nāc šurp, labā sieviete, un ieej tajā alā, un tu tur redzēsi sievieti, kas bija gatava izvest. 9 Tas bija pēc saulrieta, kad vecā sieviete un Jāzeps ar viņu sasniedza alu un abi iegāja tajā. 10 Un lūk, tas viss bija piepildīts ar gaismām, kas ir lielākas par lampu un sveču gaismu un lielākas par pašas saules gaismu. 11 Pēc tam zīdainis tika ietīts autiņos un zīda savas mātes Svētās Marijas krūtis. 12 Kad viņi abi ieraudzīja šo gaismu, viņi bija pārsteigti; vecā sieviete jautāja svētajai Marijai: vai tu esi šī bērna māte? 13 Svētā Marija atbildēja: Viņa bija. 14 Uz ko vecā sieviete sacīja: "Tu esi ļoti atšķirīga no visām citām sievietēm." 15 Svētā Marija atbildēja: Kā nav neviena bērna, kas būtu līdzīgs manam dēlam, tā nav arī sievietes, kas būtu līdzīga viņa mātei. 16 Vecā sieviete atbildēja un sacīja: Mana kundze, es esmu atnācis šurp, lai iegūtu mūžīgu algu. 17 Tad Dievmāte, svētā Marija, viņai sacīja: Uzliec savas rokas uz zīdaiņa! ko paveikusi viņa kļuva vesela. 18 Un viņa, ejot ārā, sacīja: No šī brīža visas savas dzīves dienas es rūpēšos un būšu šī bērniņa kalps. 19 Pēc tam, kad gani atnāca un bija uzkūruši uguni un ļoti priecājās, viņiem parādījās debesu pulks, slavēdams un pielūdzot Visaugstāko Dievu. 20 Un, kad gani nodarbojās ar to pašu darbu, ala tajā laikā šķita kā krāšņs templis, jo gan eņģeļu, gan cilvēku mēles vienojās, lai pielūgtu un godinātu Dievu, pateicoties Kunga Kristus piedzimšanai. 21 Bet, kad vecā ebreju sieviete redzēja visus šos acīmredzamos brīnumus, viņa slavēja Dievu un sacīja: Es pateicos Tev, Dievs, Israēla Dievs, ka manas acis ir redzējušas pasaules Pestītāja dzimšanu. 2. NODAĻA 1 Un kad pienāca viņa apgraizīšanas laiks, proti, astotā diena, kad bauslība pavēlēja bērnu apgraizīt, viņi to apgraizīja alā.
2 Un vecā ebreju sieviete paņēma priekšādiņu (citi saka, ka viņa paņēma nabas auklu) un iekonservēja to alabastra kārbā ar vecu vārpstas eļļu. 3 Un viņai bija dēls, kas bija aptiekārs, un viņa sacīja: "Uzmanies, tu nepārdod šo alabastra kārbiņu ar vārpatu smērvielu, lai gan tev par to būtu jāpiedāvā trīs simti pensu." 4 Šī ir tā alabastra kārba, ko Marija, grēciniece, sagādāja un izlēja no tās smērvielu uz mūsu Kunga Jēzus Kristus galvas un kājām un noslaucīja to ar saviem galvas matiem. 5 Pēc desmit dienām viņi viņu atveda uz Jeruzālemi, un četrdesmitajā dienā pēc viņa dzimšanas viņi nostādīja viņu templī Tā Kunga priekšā, pienesdami par viņu atbilstošos upurus saskaņā ar Mozus likuma prasībām, proti, ka ikviens. vīrietis, kas atver dzemdes, tiks saukts par svētu Dievam. 6 Toreiz vecais Simeons redzēja viņu spīdam kā gaismas stabu, kad svētā Marija Jaunava, viņa māte, nesa viņu rokās, un viņu pārņēma vislielākais prieks par šo skatu. 7 Un eņģeļi stāvēja ap viņu, pielūdzot viņu, kā ķēniņa sargi stāv viņam apkārt. 8 Tad Simeons, piegājis pie svētās Marijas un izstiepis pret viņu savas rokas, sacīja Tam Kungam Kristum: Tagad, mans Kungs, tavs kalps aizies mierā pēc tava vārda. 9 Jo manas acis ir redzējušas tavu žēlastību, ko tu esi sagatavojis visu tautu pestīšanai; gaisma visām tautām un tavas Israēla tautas godība. 10 Arī praviete Hanna bija klāt, un, tuvojoties, viņa slavēja Dievu un svinēja Marijas laimi. 3. NODAĻA 1 Un notika, kad Kungs Jēzus piedzima Betlēmē, Jūdejas pilsētā, ķēniņa Hēroda laikā; gudrie ieradās Jeruzālemē no austrumiem, saskaņā ar Zoradašas pravietojumu, un atnesa sev līdzi upurus, proti, zeltu, vīraku un mirres, un pielūdza viņu un piedāvāja viņam savas dāvanas. 2 Tad lēdija Marija paņēma vienu no viņa autiņiem, kuros bija ietīts zīdainis, un iedeva to viņiem svētības vietā, ko viņi saņēma no viņas kā viscildenāko dāvanu. 3 Un tajā pašā laikā viņiem parādījās eņģelis tās zvaigznes izskatā, kas iepriekš bija bijis viņu ceļvedis viņu ceļojumā; kuras gaismai viņi sekoja, līdz atgriezās savā zemē. 4 Kad viņi atgriezās, ķēniņi un prinči nāca pie viņiem un jautāja: ko viņi ir redzējuši un darījuši? Kāda veida ceļojums un atgriešanās viņiem bija? Kāda kompānija viņiem bija ceļā? 5 Bet viņi izgatavoja autiņu, ko svētā Marija viņiem bija uzdāvinājusi, tāpēc viņi rīkoja dzīres. 6 Un tie, pēc savas valsts paražas, uztaisījuši uguni, to pielūdza. 7 Un, iemetusi tajā autiņu, uguns to paņēma un paturēja. 8 Un, kad uguns bija apdzēsta, viņi izvilka autiņu neskartu, it kā uguns to nebūtu skārusi. 9 Tad viņi sāka to skūpstīt un uzlika uz savām galvām un acīm, sacīdami: Tā noteikti ir neapšaubāma patiesība, un ir patiešām pārsteidzoši, ka uguns nevarēja to sadedzināt un apēst. 10 Tad viņi to paņēma un ar vislielāko cieņu glabāja to starp saviem dārgumiem. 4. NODAĻA 1 Un Hērods, redzēdams, ka gudrie kavējas un neatgriezās pie viņa, sasauca priesterus un gudros un sacīja: Saki man, kurā vietā Kristum jāpiedzimst? 2 Kad tie atbildēja, Betlēmē, Jūdejas pilsētā, viņš sāka savās domās izdomāt Kunga Jēzus Kristus nāvi.