Pirmais evaņģēlijs par Jēzus Kristus bērnību 1. NODAĻA 1 Šos stāstus mēs atradām augstā priestera Jāzepa grāmatā, kuru sauca daži Kajafa 2 Viņš stāsta, ka Jēzus runāja pat tad, kad viņš bija šūpulī, un sacīja savai mātei: 3 Marija, es esmu Jēzus, Dieva Dēls, to vārdu, ko tu esi cēlis saskaņā ar eņģeļa Gabriela paziņojumu tev, un mans tēvs mani sūtīja pasaules pestīšanai. 4 Aleksandra ēras trīssimt devītajā gadā Augusts izdeva dekrētu, saskaņā ar kuru visiem ir jādodas aplikt ar nodokļiem savā valstī. 5 Tad Jāzeps cēlās un kopā ar Mariju, savu sievu, devās uz Jeruzalemi un pēc tam nonāca Betlēmē, lai viņu un viņa ģimeni apliktu ar nodokli viņa tēvu pilsētā. 6 Kad viņi gāja pa alu, Marija atzina Jāzepam, ka ir pienācis viņas dzemdību laiks, un viņa nevarēja doties uz pilsētu, un sacīja: iesim šajā alā. 7 Tobrīd saule tuvojās norietam. 8 Bet Jāzeps steidzās prom, lai atnestu viņai vecmāti; un, kad viņš ieraudzīja vecu ebreju sievieti, kas bija no Jeruzālemes, viņš tai sacīja: Lūdzies, nāc šurp, labā sieviete, un ieej tajā alā, un tu tur redzēsi sievieti, kas bija gatava izvest. 9 Tas bija pēc saulrieta, kad vecā sieviete un Jāzeps ar viņu sasniedza alu un abi iegāja tajā. 10 Un lūk, tas viss bija piepildīts ar gaismām, kas ir lielākas par lampu un sveču gaismu un lielākas par pašas saules gaismu. 11 Pēc tam zīdainis tika ietīts autiņos un zīda savas mātes Svētās Marijas krūtis. 12 Kad viņi abi ieraudzīja šo gaismu, viņi bija pārsteigti; vecā sieviete jautāja svētajai Marijai: vai tu esi šī bērna māte? 13 Svētā Marija atbildēja: Viņa bija. 14 Uz ko vecā sieviete sacīja: "Tu esi ļoti atšķirīga no visām citām sievietēm." 15 Svētā Marija atbildēja: Kā nav neviena bērna, kas būtu līdzīgs manam dēlam, tā nav arī sievietes, kas būtu līdzīga viņa mātei. 16 Vecā sieviete atbildēja un sacīja: Mana kundze, es esmu atnācis šurp, lai iegūtu mūžīgu algu. 17 Tad Dievmāte, svētā Marija, viņai sacīja: Uzliec savas rokas uz zīdaiņa! ko paveikusi viņa kļuva vesela. 18 Un viņa, ejot ārā, sacīja: No šī brīža visas savas dzīves dienas es rūpēšos un būšu šī bērniņa kalps. 19 Pēc tam, kad gani atnāca un bija uzkūruši uguni un ļoti priecājās, viņiem parādījās debesu pulks, slavēdams un pielūdzot Visaugstāko Dievu. 20 Un, kad gani nodarbojās ar to pašu darbu, ala tajā laikā šķita kā krāšņs templis, jo gan eņģeļu, gan cilvēku mēles vienojās, lai pielūgtu un godinātu Dievu, pateicoties Kunga Kristus piedzimšanai. 21 Bet, kad vecā ebreju sieviete redzēja visus šos acīmredzamos brīnumus, viņa slavēja Dievu un sacīja: Es pateicos Tev, Dievs, Israēla Dievs, ka manas acis ir redzējušas pasaules Pestītāja dzimšanu. 2. NODAĻA 1 Un kad pienāca viņa apgraizīšanas laiks, proti, astotā diena, kad bauslība pavēlēja bērnu apgraizīt, viņi to apgraizīja alā.
2 Un vecā ebreju sieviete paņēma priekšādiņu (citi saka, ka viņa paņēma nabas auklu) un iekonservēja to alabastra kārbā ar vecu vārpstas eļļu. 3 Un viņai bija dēls, kas bija aptiekārs, un viņa sacīja: "Uzmanies, tu nepārdod šo alabastra kārbiņu ar vārpatu smērvielu, lai gan tev par to būtu jāpiedāvā trīs simti pensu." 4 Šī ir tā alabastra kārba, ko Marija, grēciniece, sagādāja un izlēja no tās smērvielu uz mūsu Kunga Jēzus Kristus galvas un kājām un noslaucīja to ar saviem galvas matiem. 5 Pēc desmit dienām viņi viņu atveda uz Jeruzālemi, un četrdesmitajā dienā pēc viņa dzimšanas viņi nostādīja viņu templī Tā Kunga priekšā, pienesdami par viņu atbilstošos upurus saskaņā ar Mozus likuma prasībām, proti, ka ikviens. vīrietis, kas atver dzemdes, tiks saukts par svētu Dievam. 6 Toreiz vecais Simeons redzēja viņu spīdam kā gaismas stabu, kad svētā Marija Jaunava, viņa māte, nesa viņu rokās, un viņu pārņēma vislielākais prieks par šo skatu. 7 Un eņģeļi stāvēja ap viņu, pielūdzot viņu, kā ķēniņa sargi stāv viņam apkārt. 8 Tad Simeons, piegājis pie svētās Marijas un izstiepis pret viņu savas rokas, sacīja Tam Kungam Kristum: Tagad, mans Kungs, tavs kalps aizies mierā pēc tava vārda. 9 Jo manas acis ir redzējušas tavu žēlastību, ko tu esi sagatavojis visu tautu pestīšanai; gaisma visām tautām un tavas Israēla tautas godība. 10 Arī praviete Hanna bija klāt, un, tuvojoties, viņa slavēja Dievu un svinēja Marijas laimi. 3. NODAĻA 1 Un notika, kad Kungs Jēzus piedzima Betlēmē, Jūdejas pilsētā, ķēniņa Hēroda laikā; gudrie ieradās Jeruzālemē no austrumiem, saskaņā ar Zoradašas pravietojumu, un atnesa sev līdzi upurus, proti, zeltu, vīraku un mirres, un pielūdza viņu un piedāvāja viņam savas dāvanas. 2 Tad lēdija Marija paņēma vienu no viņa autiņiem, kuros bija ietīts zīdainis, un iedeva to viņiem svētības vietā, ko viņi saņēma no viņas kā viscildenāko dāvanu. 3 Un tajā pašā laikā viņiem parādījās eņģelis tās zvaigznes izskatā, kas iepriekš bija bijis viņu ceļvedis viņu ceļojumā; kuras gaismai viņi sekoja, līdz atgriezās savā zemē. 4 Kad viņi atgriezās, ķēniņi un prinči nāca pie viņiem un jautāja: ko viņi ir redzējuši un darījuši? Kāda veida ceļojums un atgriešanās viņiem bija? Kāda kompānija viņiem bija ceļā? 5 Bet viņi izgatavoja autiņu, ko svētā Marija viņiem bija uzdāvinājusi, tāpēc viņi rīkoja dzīres. 6 Un tie, pēc savas valsts paražas, uztaisījuši uguni, to pielūdza. 7 Un, iemetusi tajā autiņu, uguns to paņēma un paturēja. 8 Un, kad uguns bija apdzēsta, viņi izvilka autiņu neskartu, it kā uguns to nebūtu skārusi. 9 Tad viņi sāka to skūpstīt un uzlika uz savām galvām un acīm, sacīdami: Tā noteikti ir neapšaubāma patiesība, un ir patiešām pārsteidzoši, ka uguns nevarēja to sadedzināt un apēst. 10 Tad viņi to paņēma un ar vislielāko cieņu glabāja to starp saviem dārgumiem. 4. NODAĻA 1 Un Hērods, redzēdams, ka gudrie kavējas un neatgriezās pie viņa, sasauca priesterus un gudros un sacīja: Saki man, kurā vietā Kristum jāpiedzimst? 2 Kad tie atbildēja, Betlēmē, Jūdejas pilsētā, viņš sāka savās domās izdomāt Kunga Jēzus Kristus nāvi.
3 Bet Tā Kunga eņģelis parādījās Jāzepam miegā un sacīja: Celies, ņem bērnu un viņa māti un ej uz Ēģipti, tiklīdz gailis dziedās. Tad viņš cēlās un aizgāja. 4 Un, kad viņš domāja par savu ceļojumu, viņam pienāca rīts. 5 Brauciena garumā plīsa seglu jostas. 6 Un tagad viņš tuvojās lielai pilsētai, kurā bija elks, kurai citi Ēģiptes elki un dievi nesa savus upurus un solījumus. 7 Un pie šī elka bija priesteris, kas tai kalpoja, un, cik bieži sātans runāja no šī elka, stāstīja, ko viņš teica Ēģiptes un šo zemju iedzīvotājiem. 8 Šim priesterim bija trīs gadus vecs dēls, kas bija apsēsts ar lielu velnu pulku, kas runāja daudz dīvainu lietu, un, kad velni viņu satvēra, staigāja apkārt kails ar saplēstām drēbēm, metot akmeņus uz tiem, ko viņš redzēja. 9 Netālu no šī elka atradās pilsētas krogs, kurā, kad Jāzeps un Svētā Marija ieradās un bija iegriezušies tajā, visi pilsētas iedzīvotāji bija pārsteigti. 10 Un visi elku priekšnieki un priesteri sapulcējās pie šī elka un tur jautāja, sacīdami: Ko nozīmē visas šīs sašutums un bailes, kas ir pārņēmušas visu mūsu zemi? 11 Elks atbildēja viņiem: Šeit ir nācis nepazīstamais Dievs, kas patiesi ir Dievs. un bez viņa nav neviena, kas būtu dievišķās pielūgsmes cienīgs; jo viņš patiesi ir Dieva Dēls. 12 No viņa slavas šī zeme nodrebēja, un pēc viņa atnākšanas tā ir pašreizējā satraukuma un satraukuma pakļautībā; un mēs paši esam nobijušies no viņa spēka varenības. 13 Un tajā pašā mirklī šis elks nokrita, un pēc viņa krišanas visi Ēģiptes iedzīvotāji, izņemot citus, saskrēja kopā. 14 Bet priestera dēls, kad viņu pārņēma viņa parastā nekārtība, iegājis viesu namā, atrada tur Jāzepu un svēto Mariju, kurus visi pārējie bija atstājuši un pametuši. 15 Un, kad lēdija svētā Marija bija izmazgājusi Kunga Kristus autiņus un izkārusi tās žāvēšanai uz staba, velna apsēstais zēns noņēma vienu no tām un uzlika sev galvā. 16 Un tūdaļ velni sāka nākt ārā no viņa mutes un lidot vārnu un čūsku formā. 17 Kopš tā laika zēns tika dziedināts ar Kunga Kristus spēku, un viņš sāka slavēt un pateikties Tam Kungam, kas viņu bija dziedinājis. 18 Kad viņa tēvs redzēja viņu atguvušu savā iepriekšējā veselībā, viņš sacīja: Mans dēls, kas ar tevi ir noticis, un ar kādiem līdzekļiem tu esi izārstēts? 19 Dēls atbildēja: Kad velni mani sagrāba, es iegāju viesu namā, un tur atradu kādu ļoti skaistu sievieti ar zēnu, kurai viņa pirms tam bija izmazgājusi autiņus un karājusies uz staba. 20 Vienu no tiem es paņēmu un uzliku sev uz galvas, un tūdaļ velni mani pameta un bēga. 21 Par to tēvs ļoti priecājās un sacīja: Mans dēls, varbūt šis zēns ir dzīvā Dieva dēls, kas radījis debesis un zemi. 22 Jo, tiklīdz viņš nonāca mūsu vidū, elks tika salauzts, un visi dievi krita zemē un tika iznīcināti ar lielāku spēku. 23 Tad piepildījās pravietojums, kas saka: No Ēģiptes es esmu aicinājis savu dēlu. 5. NODAĻA 1Un Jāzeps un Marija, dzirdēdami, ka elks ir nogāzts un iznīcināts, tos pārņēma bailes un trīsas un sacīja: Kad mēs bijām Israēla zemē, Hērods, gribēdams Jēzu nogalināt, nogalināja visus zīdaiņiem Betlēmē un šajā apkaimē. 2 Nav šaubu, bet ēģiptieši, ja viņi dzirdēs, ka šis elks ir salauzts un nogāzies, mūs sadedzinās ar uguni. 3 Tad viņi devās no šejienes uz laupītāju slepenajām vietām, kas nolaupīja ceļotājiem, kas iet garām, viņu ratus un drēbes un aizveda tos sasietus.
4 Šie zagļi, atnākot, dzirdēja lielu troksni, piemēram, ķēniņa troksni ar lielu karaspēku un daudziem zirgiem, un taures, kas skanēja viņa uvertīrā no viņa paša pilsētas, no kā viņi bija tik nobijušies, ka atstāja visu savu laupījumu. aiz viņiem un steigā aizlido. 5 Pēc tam ieslodzītie cēlās un atraisīja viens otra važas, un, paņēmuši katrs savas somas, viņi aizgāja un redzēja Jāzepu un Mariju nākam pie viņiem, un jautāja: Kur ir tas ķēniņš, kura tuvošanās troksni laupītāji dzirdēja. , un mūs pameta, lai mēs tagad būtu droši? 6 Jāzeps atbildēja: Viņš nāks pēc mums. 6. NODAĻA 1 Tad viņi iegāja citā, kur bija velna apsēstā sieviete, kurā sātans, nolādētais dumpinieks, bija apmetis savu mājvietu. 2 Kādu nakti, kad viņa gāja atnest ūdeni, viņa nevarēja nedz izturēt savas drēbes, nedz atrasties nevienā mājā; bet tik bieži, kad viņi viņu sasēja ar ķēdēm vai auklām, viņa tās bremzēja un devās tuksnešainās vietās un dažreiz stāvot vietās, kur šķērso ceļi, un baznīcu pagalmos, apmētāja cilvēkus ar akmeņiem. 3 Kad svētā Marija ieraudzīja šo vīrieti, viņa to apžēloja; pēc kā sātans viņu tūlīt pameta un aizbēga jauna vīrieša izskatā, sacīdams: Bēdas man tevis dēļ, Marija un tava dēla. 4 Tā sieviete tika atbrīvota no mokām; bet, uzskatīdama sevi par kailu, viņa nosarka un izvairījās redzēt nevienu vīrieti, un, uzvilkusi savas drēbes, devās mājās un par savu lietu stāstīja savam tēvam un radiem, kuri, tā kā viņi bija labākie pilsētā, izklaidēja Sv. Marija un Jāzeps ar vislielāko cieņu. 5 Nākamajā rītā, saņēmuši pietiekamu krājumu ceļam, viņi aizgāja no viņiem un aptuveni dienas vakarā ieradās citā pilsētā, kur tad gatavojās noslēgt laulību; bet sātana mākslu un dažu burvju prakses dēļ līgava kļuva tik mēma, ka nespēja atvērt muti. 6 Bet kad šī mēmā līgava ieraudzīja Svētās Marijas lēdiju ienākam pilsētā un nesot Kungu Kristu savās rokās, viņa izstiepa rokas uz Kungu Kristu, paņēma viņu rokās un cieši apskauj viņu, ļoti bieži. skūpstīja viņu, nepārtraukti kustinot un piespiežot pie viņas ķermeņa. 7 Tūlīt viņas mēles aukla tika atraisīta, viņas ausis atvērās, un viņa sāka dziedāt slavas slavas Dievam, kas viņu bija atjaunojis. 8Tāpēc pilsētas iedzīvotāju vidū tajā naktī bija liels prieks, jo viņi domāja, ka Dievs un viņa eņģeļi ir ieradušies viņu vidū. 9 Šajā vietā viņi uzturējās trīs dienas, satiekoties ar vislielāko cieņu un visbrīnišķīgāko izklaidi. 10 Un, ļaudis apgādāti ar pārtiku ceļam, viņi devās ceļā un devās uz citu pilsētu, kurā bija vēlme apmesties, jo tā bija slavena vieta. 11Šajā pilsētā bija kāda kunga, kas, kādu dienu nokāpjot upē mazgāties, lūk, nolādēts sātans uzlēca viņai čūskas izskatā, 12 Un salocījās ap viņas vēderu un katru nakti gulēja uz viņas. 13 Šī sieviete, ieraugot lēdiju svēto Mariju un Kungu Kristu zīdaini viņas klēpī, lūdza lēdiju svētajai Marijai, lai viņa dod viņai bērnu skūpstīt un nēsāt rokās. 14 Kad viņa bija piekritusi un tiklīdz sieviete bija pacēlusi bērnu, sātans viņu pameta un aizbēga, un sieviete viņu vairs neredzēja. 15 Pēc tam visi kaimiņi slavēja Visaugsto Dievu, un sieviete tos apbalvoja ar lielu labestību. 16 Rīt tā pati sieviete atnesa smaržīgu ūdeni, lai nomazgātu Kungu Jēzu. un, to nomazgājusi, viņa saglabāja ūdeni. 17 Un tur bija meitene, kuras ķermenis bija balts no spitālības, kas, aplieta ar šo ūdeni un nomazgāta, uzreiz tika attīrīta no spitālības.
18Tad ļaudis bez šaubām sacīja: Jāzeps un Marija, un tas zēns ir dievi, jo viņi neizskatās pēc mirstīgajiem. 19 Un, kad viņi gatavojās doties prom, pienāca meitene, kas bija nomocīta ar spitālību, un lūdza, lai viņi ļautu viņai iet viņiem līdzi; tāpēc viņi piekrita, un meitene gāja ar viņiem līdz. viņi nonāca pilsētā, kurā atradās liela ķēniņa pils un kuras māja nebija tālu no kroga. 20 Šeit viņi palika, un, kad meitene kādu dienu devās pie prinča sievas un atrada viņu bēdīgā un sēru stāvoklī, viņa jautāja viņai savu asaru iemeslu. 21 Viņa atbildēja: Nebrīnieties par maniem vaidiem, jo es esmu pakļauts lielai nelaimei, par kuru es neuzdrošinos nevienam stāstīt. 22 Bet, saka meitene, ja tu man uzticēsi savu privāto sūdzību, varbūt es tev atradīšu līdzekli pret to. 23 Tāpēc tev būs, saka prinča sieva, noslēpumu un neatklāj to nevienam dzīvam! 24 Es esmu precējies ar šo princi, kas valda kā karalis pār lielām valdībām, un ilgi dzīvoju kopā ar viņu, pirms viņam no manis piedzima bērni. 25 Galu galā es no viņa ieņēmu, bet diemžēl! Es dzemdēju spitālīgu dēlu; kuru ieraudzījis, viņš negribētu piederēt viņam, bet man teica: 26 Vai nu nogalini viņu, vai arī aizsūti pie kādas aukles uz tādu vietu, lai par viņu nedzirdētu; un tagad rūpējies par sevi; Es tevi nekad vairs neredzēšu. 27 Tā nu es nožēloju savus nožēlojamos un nožēlojamos apstākļus. Ak, mans dēls! diemžēl, mans vīrs! Vai es jums to atklāju? 28 Meitene atbildēja: Es atradu līdzekli tavai slimībai, ko es tev apsolu, jo arī es biju spitālīgs, bet Dievs mani ir šķīstījis, tas, ko sauc par Jēzu, Marijas lēdijas dēlu. 29 Sieviete, vaicādama, kur ir tas Dievs, par kuru viņa runāja, meitene atbildēja, ka Viņš apmetas pie jums šeit, tajā pašā mājā. 30 Bet kā tas var būt? saka viņa; kur viņš ir? Lūk, atbildēja meitene, Jāzeps un Marija; un bērnu, kas ir ar viņiem, sauc Jēzus, un tas ir tas, kas mani izglāba no manas slimības un mokām. 31 Bet ar ko, viņa saka, tu biji šķīstīta no savas spitālības? Vai tu man to nestāstīsi? 32 Kāpēc ne? saka meitene; Es paņēmu ūdeni, ar kuru viņa ķermenis bija mazgāts, un izlēju to sev, un mana spitālība pazuda. 33 Pēc tam prinča sieva piecēlās un tos izklaidēja, sarīkodama Jāzepam lielu dzīrēšanu liela pulka vidū. 34 Un nākamajā dienā paņēma smaržīgu ūdeni, lai nomazgātu Kungu Jēzu, un pēc tam izlēja to pašu ūdeni pār savu dēlu, ko viņa bija paņēmusi sev līdzi, un viņas dēls tūdaļ tika attīrīts no spitālības. 35 Tad viņa dziedāja pateicības un slavas vārdus Dievam un sacīja: Svētīga ir māte, kas tevi dzemdēja, Jēzu! 36 Vai tā tu ar ūdeni, ar kuru tavs ķermenis ir mazgāts, dziedini tādas pašas dabas cilvēkus? 37 Pēc tam viņa piedāvāja lēdijai Marijai ļoti lielas dāvanas un ar visu iespējamo cieņu aizsūtīja viņu prom. 7. NODAĻA Pēc tam VIŅI ieradās citā pilsētā un domāja tur apmesties. 2 Tāpēc viņi devās uz kāda vīrieša māju, kas bija tikko precējies, bet burvju iespaidā nevarēja priecāties par savu sievu: 3 Bet tie, kas tajā naktī apmetās viņa namā, vīrietis tika atbrīvots no traucējumiem:
4 Un, kad viņi agri no rīta gatavojās doties ceļā, jaunais precētais traucēja viņiem un sagādāja viņiem cēlu izklaidi? 5Bet rīt, ejot uz priekšu, viņi nonāca citā pilsētā un ieraudzīja trīs sievietes aizejam no kāda kapa ar lielām raudām. 6 Kad svētā Marija viņus ieraudzīja, viņa runāja ar meiteni, kas bija viņu pavadone, sacīdama: "Ej un pajautā viņiem, kas ar viņiem notiek, un kāda nelaime viņus piemeklējusi?" 7 Kad meitene viņiem jautāja, tie viņai neatbildēja, bet atkal jautāja: Kas jūs esat un kurp jūs ejat? Jo diena ir tālu pavadīta, un nakts ir tuvu. 8 Mēs esam ceļotāji, saka meitene, un meklējam krodzi, kur apmesties. 9 Tie atbildēja: Ejiet kopā ar mums un apmetieties pie mums. 10 Tad viņi viņiem sekoja un tika ievesti jaunā mājā, kas bija labi mēbelēta ar visdažādākajām mēbelēm. 11 Tagad bija ziemas laiks, un meitene iegāja salonā, kur atradās šīs sievietes, un atrada viņas raudam un žēlojas, kā agrāk. 12 Pie tiem stāvēja mūlis, pārklāts ar zīdu, un viņam no kakla karājās melnkoka apkakle, ko viņi skūpstīja un baroja. 13 Bet, kad meitene sacīja: "Cik skaists, dāmas, tas mūlis! Viņi atbildēja ar asarām un sacīja: Šis mūlis, ko jūs redzat, bija mūsu brālis, dzimis no tās pašas mātes kā mēs. 14 Kad mūsu tēvs nomira un atstāja mums ļoti lielu īpašumu, un mums bija tikai šis brālis, un mēs centāmies sagādāt viņam piemērotu sērkociņu un domājām, ka viņam vajadzētu precēties kā citiem vīriešiem, kāda reibinoša un greizsirdīga sieviete viņu apbūra. mūsu zināšanas. 15 Un mēs kādu nakti, nedaudz pirms dienas, kad visas nama durvis bija ātri aizvērtas, mēs redzējām, ka mūsu brālis ir pārvērties par mūli, kādu jūs viņu tagad redzat. 16 Un mēs, melanholiskajā stāvoklī, kādā jūs mūs redzat, bez tēva, kas mūs mierinātu, esam vērsušies pie visiem pasaules gudrajiem, burvjiem un zīlniekiem, bet viņi mums nav palīdzējuši. 17 Tāpēc, cik bieži mēs jūtamies bēdu nomākti, mēs ceļamies un ejam kopā ar savu māti pie sava tēva kapa, kur, pietiekami raudājuši, mēs atgriežamies mājās. 18 Kad meitene to dzirdēja, viņa sacīja: Esiet drosmīgi un beidziet bīties, jo jums ir pieejams līdzeklis pret savām ciešanām, starp jums un jūsu nama vidū. 19 Jo arī es biju spitālīgs; bet, kad es ieraudzīju šo sievieti un šo mazo bērnu ar viņu, kura vārds ir Jēzus, es aplēju savu ķermeni ar ūdeni, ar kuru viņa māte bija viņu mazgājusi, un es tūlīt kļuvu vesels. 20 Un es esmu pārliecināts, ka viņš spēj arī atbrīvot jūs no jūsu ciešanām. Tāpēc celies, ej pie manas saimnieces, Marijas, un, kad tu esi viņu ievedusi savā salonā, atklāj viņai noslēpumu, tajā pašā laikā nopietni lūdzot, lai viņa pauž līdzjūtību tavā lietā. 21 Tiklīdz sievietes bija dzirdējušas meitenes runu, viņas steidzās pie Svētās Marijas kundzes, iepazīstināja viņu un, apsēdušās viņas priekšā, raudāja. 22 Un sacīja: Ak, Dievmāte, svētā Marija, apžēlojies par savām kalponēm, jo mums nav neviena ģimenes galvas, neviena vecāka par mums; neviena tēva vai brāļa, kas ieiet un iziet mūsu priekšā. 23 Bet šis mūlis, ko jūs redzat, bija mūsu brālis, kuru kāda sieviete ar burvestību ir novedusi tādā stāvoklī, kādu jūs redzat; tāpēc mēs lūdzam jūs apžēlot mūs. 24 Pēc tam svētā Marija noskuma par viņu lietu un, paņēmusi Kungu Jēzu, nosēdināja viņu mūļa mugurā. 25 Un sacīja savam dēlam: ak, Jēzu Kristu, atjauno (vai dziedini) saskaņā ar savu neparasto spēku šo mūli un dod viņam atkal vīra un saprātīgas būtnes veidolu, kā viņam bija agrāk.
26 To maz teica Svētās Marijas lēdija, bet mūlis uzreiz pārgāja cilvēka veidolā un kļuva par jaunu vīrieti bez jebkādām deformācijām. 27 Tad viņš, viņa māte un māsas pielūdza lēdiju svēto Mariju un, pacēluši bērnu uz savām galvām, skūpstīja viņu un sacīja: "Svētīga ir tava māte, Jēzu, pasaules Pestītāj!" Svētīgas acis, kas ir tik priecīgas, ka tevi redz. 28 Tad abas māsas stāstīja savai mātei, sacīdamas: Patiesi, mūsu brālis ir atjaunots savā iepriekšējā formā ar Kunga Jēzus Kristus palīdzību un tās meitenes laipnību, kura mums stāstīja par Mariju un viņas dēlu. 29 Un, tā kā mūsu brālis nav precējies, ir pareizi, lai mēs viņu apprecētu ar šo viņu kalponi. 30 Kad viņi bija apspriedušies ar Mariju šajā jautājumā un viņa bija devusi savu piekrišanu, viņi šai meitenei sarīkoja lieliskas kāzas. 31 Un tā viņu bēdas pārvērtās priekā un viņu sēras priekā, un viņi sāka priecāties. un līksmot un dziedāt, ģērbušies savā visbagātākajā tērpā, ar rokassprādzēm. 32Pēc tam viņi slavēja un slavēja Dievu, sacīdami: Jēzu, Dāvida dēls, kas bēdas pārvērš priekā un sēras priekā! 33 Pēc tam Jāzeps un Marija palika tur desmit dienas un pēc tam aizgāja, saņēmuši lielu cieņu no šīs tautas. 34 Kas, kad tie atvadījās no viņiem un atgriezās mājās, sauca: 35 Bet jo īpaši meitene. 8. NODAĻA 1 Savā ceļojumā no šejienes viņi nonāca tuksnešainā valstī, un viņiem teica, ka tā ir laupītāju pārņemta; tāpēc Jāzeps un svētā Marija gatavojās tam naktī iziet cauri. 2 Un, ejot, redzi, viņi redzēja divus laupītājus guļam uz ceļa un kopā ar viņiem arī lielu skaitu laupītāju, kas bija viņu sabiedrotie. 3 Šo abu vārdi bija Tits un Dumahs; un Tits sacīja Dumaham: "Es lūdzu, ļaujiet tiem cilvēkiem mierīgi iet līdzi, lai mūsu pulciņš neko no viņiem nepamanītu: 4 Bet Dumahs atteicās, bet Tits atkal sacīja: "Es tev došu četrdesmit putraimus un kā ķīlu paņem manu jostu, ko viņš viņam bija iedevis runājot, lai viņš neatvērtu muti un neradītu troksni." 5 Kad kundze svētā Marija redzēja laipnību, ko šis laupītājs viņiem izrādīja, viņa sacīja viņam: Dievs Kungs pieņems tevi pie savas labās rokas un piedos tavus grēkus. 6 Tad Kungs Jēzus atbildēja un sacīja savai mātei: Kad būs pagājuši trīsdesmit gadi, ak, māte, jūdi sitīs mani krustā Jeruzalemē. 7 Un šie divi zagļi vienlaikus būs ar mani pie krusta, Tits manā labajā rokā un Dumahs manā kreisajā pusē, un no tā laika Tits dosies pirms manis paradīzē. 8 Un kad viņa bija sacījusi: nedod Dievs, mans dēls, lai šī būtu tava daļa, viņi devās uz pilsētu, kurā bija vairāki elki; kas, tiklīdz viņi tai tuvojās, pārvērtās smilšu kalnos. 9 Tad viņi devās uz platānu koku, ko tagad sauc par Matareju; 10 Un Matarejā Kungs Jēzus lika izplūst akai, kurā svētā Marija mazgāja viņa mēteli. 11 Un tajā zemē tiek ražots vai augts balzams no sviedriem, kas tur plūda no Kunga Jēzus. 12 No turienes viņi devās uz Memfisu un ieraudzīja faraonu un trīs gadus palika Ēģiptē. 13 Un Kungs Jēzus Ēģiptē darīja ļoti daudz brīnumu, kas nav atrodami ne bērnības evaņģēlijā, ne pilnības evaņģēlijā. 14 Trīs gadu beigās viņš atgriezās no Ēģiptes, un, kad viņš tuvojās Jūdam, Jāzeps baidījās ienākt; 15 Jo dzirdēdams, ka Hērods ir miris un viņa dēls Arhelavs valdīja viņa vietā, viņš izbijās.
16 Kad viņš gāja uz Jūdeju, viņam parādījās Dieva eņģelis un sacīja: Jāzep, ej uz Nācaretes pilsētu un paliec tur. 17 Patiešām dīvaini, ka viņš, kas ir visu zemju Kungs, tiek vests atpakaļ un uz priekšu cauri tik daudzām valstīm. 9. NODAĻA 1 Kad viņi vēlāk nonāca Bētlemes pilsētā, viņi tur atrada vairākas ļoti izmisušas kaites, kuras, to redzot, bērniem kļuva tik apgrūtinošas, ka lielākā daļa no viņiem nomira. 2 Tur bija kāda sieviete, kurai bija slims dēls, kuru viņa atveda, kad tas bija nāves brīdī, pie Svētās Marijas kundzes, kura viņu ieraudzīja, kad viņa mazgāja Jēzu Kristu. 3 Tad sieviete sacīja: "Ak, mana lēdija Marija, raugies no augšas uz šo manu dēlu, kuru nomoka visbriesmīgākās sāpes." 4 Svētā Marija, viņu dzirdot, sacīja: Ņem mazliet no tā ūdens, ar kuru es mazgāju savu dēlu, un apslaci ar to viņu. 5 Pēc tam viņa paņēma nedaudz šī ūdens, kā svētā Marija bija pavēlējusi, un apslacīja ar to savu dēlu, kurš, būdams noguris no stiprajām sāpēm, bija aizmidzis. un pēc tam, kad viņš bija nedaudz pagulējis, pamodās lieliski un atguvās. 6 Māte, ļoti priecājusies par šo panākumu, devās atkal pie Svētās Marijas, un svētā Marija viņai sacīja: Slavējiet Dievu, kas izdziedināja šo tavu dēlu! 7 Tajā pašā vietā bija cita sieviete, viņas kaimiņiene, kuras dēls tagad bija izārstēts. 8 Šīs sievietes dēlu mocīja tā pati slimība, un viņa acis tagad bija gandrīz aizvērtas, un viņa dienu un nakti žēlojās par viņu. 9 Izdziedinātā bērna māte sacīja viņai: Kāpēc tu neatved savu dēlu pie Svētās Marijas, kā es atvedu pie viņas savu dēlu, kad viņš bija nāves mokās? un viņš tika izārstēts ar ūdeni, ar kuru tika mazgāta viņas dēla Jēzus miesa? 10 Kad sieviete dzirdēja viņu to sakām, viņa arī aizgāja un, paņēmusi to pašu ūdeni, nomazgāja ar to savu dēlu, kā rezultātā viņa ķermenis un acis uzreiz atgriezās iepriekšējā stāvoklī. 11 Un kad viņa atveda savu dēlu pie svētās Marijas un atvēra viņai lietu, viņa pavēlēja viņai pateikties Dievam par dēla veselības atveseļošanos un nevienam nestāstiet par notikušo. 10. NODAĻA 1 Tajā pašā pilsētā bija divas viena vīra sievas, un katrai no tām bija slims dēls. Vienu no viņiem sauca Marija, bet viņas dēlu sauca Kālebs. 2 Viņa piecēlās un, paņēmusi savu dēlu, gāja pie Svētās Marijas, Jēzus mātes, un piedāvāja viņai ļoti skaistu paklāju, sacīdama: ak, mana lēdija Marija, pieņem šo manis paklāju un iedod man tā vietā mazu autiņu audums. 3 Marija tam piekrita un, kad Kāleba māte bija aizgājusi, viņa uztaisīja savam dēlam mēteli no autiņa, uzvilka viņam to, un viņa slimība tika izārstēta. bet otras sievas dēls nomira. 4 Pēc tam viņu starpā radās atšķirība, veicot ģimenes darījumus pēc kārtas, katru nedēļu. 5 Kad pienāca kārta Marijai, Kāleba mātei, un viņa sildīja krāsni, lai ceptu maizi, un aizgāja atnest maltīti, viņa atstāja savu dēlu Kālebu pie krāsns; 6 Viņu otra sieva, viņas sāncense, ņēma un iemeta krāsnī, kas bija ļoti karsta, un tad aizgāja. 7 Marija, atgriežoties, redzēja savu dēlu Kālebu guļam krāsns vidū un smejoties, un cepeškrāsns bija tik auksta, it kā tā iepriekš nebūtu bijusi uzkarsēta, un zināja, ka viņas sāncense, otra sieva, bija viņu iemetusi ugunī. 8 Kad viņa to izveda ārā, viņa atveda pie Svētās Marijas kundzes un izstāstīja viņai šo stāstu, un viņa atbildēja: “Klusi, es uztraucos, lai tu to nepaziņotu.
9 Pēc tam viņas sāncense, otra sieva, smēldama ūdeni pie akas, ieraudzīja Kālebu spēlējam pie akas un neviena nebija tuvumā, paņēma viņu un iemeta akā. 10 Kad daži vīri nāca no akas paņemt ūdeni, tie redzēja zēnu sēžam uz ūdens virspuses un izvilka viņu ar virvēm, un ļoti brīnījās par bērnu un slavēja Dievu. 11 Tad atnāca māte, paņēma viņu un aiznesa pie Svētās Marijas kundzes, žēlodama un sacīdama: Mana lēdija, redzi, ko mana sāncense ir nodarījusi ar manu dēlu un kā viņa viņu iemeta akā, bet es to nedaru. jautājums, bet vienu vai otru reizi viņa būs viņa nāves gadījums. 12 Svētā Marija viņai atbildēja: Dievs attaisnos tavu ievainoto lietu. 13 Attiecīgi dažas dienas vēlāk, kad otra sieva pienāca pie akas, lai smeltu ūdeni, viņas pēda bija sapinusies virvē, tā ka viņa ar galvu iekrita akā, un tie, kas skrēja viņai palīgā, atrada viņai salauztu galvaskausu un kauli sasituši. 14 Tā viņai nonāca slikts gals, un viņā piepildījās autora teiktais: viņi izraka aku un to dziļi ielika, bet paši iekrita bedrē, ko bija sagatavojuši. 11. NODAĻA 1 Arī citai sievietei tajā pilsētā bija divi dēli slimi. 2 Un, kad viens bija miris, otrs, kas gulēja nāves brīdī, viņa paņēma rokās Svētās Marijas kundzi un asaru plūdos vērsās pie viņas, sakot: 3 Ak, mana Kundze, palīdzi un atvieglo mani; jo man bija divi dēli, vienu es tikko apglabāju, bet otrs, kuru es redzu, ir nāves brīdī, lūk, kā es dedzīgi meklēju Dieva žēlastību un lūdzu viņu. 4 Tad viņa sacīja: Kungs, Tu esi žēlīgs, žēlsirdīgs un laipns; tu man esi devis divus dēlus; vienu no tiem tu esi paņēmis sev, ak, pasaudzē man šo otru. 5. Svētā Marija, redzot savu bēdu lielumu, apžēloja viņu un sacīja: "Iesēdini savu dēlu mana dēla gultā un apsedz viņu ar viņa drēbēm!" 6 Un kad viņa bija viņu nolikusi gultā, kurā gulēja Kristus, tajā brīdī, kad viņa acis tikko aizvēra nāve; tiklīdz zēnam nonāca Kunga Jēzus Kristus drēbju smarža, viņa acis atvērās un, skaļā balsī saucot māti, lūdza maizi un, to saņēmis, sūca. 7 Tad viņa māte sacīja: "Ak, lēdija Marija, tagad es esmu pārliecināts, ka Dieva spēki mājo jūsos, lai jūsu dēls varētu izārstēt bērnus, kas ir tādi paši kā viņš, tiklīdz tie pieskaras viņa drēbēm." 8 Šis zēns, kurš tika izārstēts, ir tas pats, kurš evaņģēlijā tiek saukts par Bartolomeju. 12. NODAĻA 1 Atkal bija kāda spitālīga sieviete, kas piegāja pie Svētās Marijas, Jēzus mātes, un sacīja: Mana kundze, palīdzi man! 2 Svētā Marija atbildēja: Kādu palīdzību tu vēlies? Vai tas ir zelts vai sudrabs, vai lai tava miesa tiktu izārstēta no spitālības? 3 Kurš man to var dot, saka sieviete? 4 Svētā Marija viņai atbildēja: Pagaidi nedaudz, kamēr es nomazgāšu savu dēlu Jēzu un noguldīšu viņu gulēt. 5 Sieviete gaidīja, kā viņai bija pavēlēts; un Marija, ielikusi Jēzu gultā, iedeva tai ūdeni, ar kuru viņa bija mazgājusi Viņa miesu, un sacīja: Ņem nedaudz ūdens un izlejiet to uz savas miesas! 6 To izdarījusi, viņa tūdaļ kļuva tīra, slavēja Dievu un pateicās Viņam. 7 Pēc tam, kad viņa bija pie viņas trīs dienas, viņa aizgāja. 8 Un, iegājusi pilsētā, viņa ieraudzīja kādu princi, kas bija apprecējis cita prinča meitu;
9 Bet, kad viņš ieradās pie viņas, viņš ieraudzīja viņas acīs spitālības pazīmes kā zvaigzni un pēc tam pasludināja laulību par šķirtu un neesošu. 10 Kad sieviete redzēja šos cilvēkus šādā stāvoklī, ļoti noskumušus un daudz asaru lej, viņa jautāja viņiem viņu raudāšanas iemeslu. 11 Tie atbildēja: Nejautājiet par mūsu apstākļiem! jo mēs varam paziņot par savām nelaimēm jebkurai personai. 12 Bet viņa tomēr spieda un vēlējās, lai viņi paziņo viņai savu lietu, pamudinot, lai varbūt viņa varētu viņus novirzīt uz kādu ārstniecības līdzekli. 13 Kad viņi viņai parādīja jauno sievieti un spitālības pazīmes, kas parādījās starp viņas acīm, 14 Viņa sacīja: Arī mani, ko jūs redzat šajā vietā, mocīja tā pati sērga, un, kaut ko darīdams uz Betlēmi, es iegāju kādā alā un ieraudzīju sievieti, vārdā Marija, kurai bija dēls, vārdā Jēzus. 15 Viņa, redzot, ka esmu spitālīgs, uztraucās par mani un iedeva man ūdeni, ar kuru viņa bija mazgājusi sava dēla ķermeni. ar to es apslacīju savu ķermeni un kļuvu tīrs. 16 Tad šīs sievietes sacīja: Vai tu, saimniece, iesi mums līdzi un parādīsi mums Svēto Mariju? 17 Viņai piekrituši, viņi cēlās un devās pie Svētās Marijas kundzes, līdzi ņemot ļoti cēlas dāvanas. 18 Un kad viņi ienāca un piedāvāja viņai savas dāvanas, viņi parādīja spitālīgajai jaunajai sievietei, ko viņi viņai atnesa. 19. Tad svētā Marija sacīja: Kunga Jēzus Kristus žēlastība dus pār jums! 20 Un viņa deva viņiem nedaudz ūdens, ar kuru viņa bija mazgājusi Jēzus Kristus miesu, un lika tiem mazgāt slimo. ko viņi bija izdarījuši, viņa tūlīt tika izārstēta; 21 Viņi un visi klātesošie slavēja Dievu; un prieka pilni, viņi atgriezās savā pilsētā un par to slavēja Dievu. 22 Tad princis, izdzirdējis, ka viņa sieva ir izārstēta, aizveda viņu mājās un noslēdza otro laulību, pateicībā Dievam par sievas veselības atveseļošanos. 13. NODAĻA 1 Bija arī kāda meitene, kuru nomocīja sātans; 2 Jo šis nolādētais gars viņai bieži parādījās pūķa formā un tiecās viņu norīt, un bija tik ļoti izsūcis visas viņas asinis, ka viņa izskatījās pēc miruša līķa. 3 Cik bieži viņa atnāca pie sevis, rokas sagriezusi ap galvu, viņa kliedza un sacīja: Bēdas man! 4 Viņas tēvs un māte, un visi, kas bija ap viņu un redzēja viņu, apraudāja un raudāja par viņu; 5 Un visi, kas bija klāt, bija īpaši bēdīgi un asarās, dzirdot viņas vaimanām un sakām: Mani brāļi un draugi, vai nav neviena, kas varētu mani atbrīvot no šī slepkavas? 6Tad prinča meita, kas bija izārstēta no spitālības, uzklausījusi šīs meitenes sūdzību, uzkāpa uz savas pils virsotni un ieraudzīja viņu ar rokām ap galvu, lēja asaru plūdus, un visi cilvēki, kas bija par viņu bēdās. 7 Tad viņa jautāja apsēstā vīram: vai viņa sievas māte ir dzīva? Viņš viņai teica: ka viņas tēvs un māte ir dzīvi. 8 Tad viņa pavēlēja sūtīt pie viņas savu māti. Kam viņa, redzēdama viņu nākam, sacīja: vai šī apsēstā meitene ir tava meita? Viņa vaidot un vaimanādama sacīja: Jā, kundze, es viņu garlaikoju. 9 Prinča meita atbildēja: Atklājiet man viņas lietas noslēpumu, jo es jums atzīstu, ka man bija spitālība, bet lēdija Marija, Jēzus Kristus māte, mani dziedināja. 10 Un, ja tu vēlies, lai tava meita tiktu atjaunota iepriekšējā stāvoklī, ved viņu uz Betlēmi un pajautā Marijai, Jēzus mātei, un nešaubies, bet tava meita tiks izārstēta; jo es neapšaubu,
bet tu atgriezīsies mājās ar lielu prieku par meitas atveseļošanos. 11 Kad viņa bija beigusi runāt, viņa cēlās un devās ar savu meitu uz nolikto vietu un pie Marijas un stāstīja viņai savu meitu. 12 Kad svētā Marija dzirdēja viņas stāstu, viņa iedeva viņai nedaudz ūdens, ar kuru viņa bija mazgājusi sava dēla Jēzus miesu, un lika viņai to izliet uz savas meitas miesas. 13 Tāpat viņa iedeva tai vienu no Tā Kunga Jēzus autiņiem un sacīja: Ņem šo autiņu un parādi to savam ienaidniekam tik bieži, cik tu viņu redzi. un viņa tos mierīgi aizsūtīja. 14 Kad viņi bija atstājuši pilsētu un atgriezās mājās, un bija pienācis laiks, kad sātans bija pieraduši viņu sagrābt, tajā pašā mirklī šis nolādētais gars parādījās viņai milzīga pūķa formā, un meitene, viņu redzot, nobijās. . 15 Māte viņai sacīja: Nebīsties, meita! liec viņu mierā, līdz viņš tuvosies tev! tad parādiet viņam autiņu, ko lēdija Marija mums iedeva, un mēs redzēsim notikumu. 16 Tad sātans nāca kā drausmīgs pūķis, un meitenes ķermenis trīcēja aiz bailēm. 17 Bet, tiklīdz viņa bija uzlikusi autiņu sev uz galvas un ap acīm un viņam to parādījusi, tūdaļ no autiņa izplūda liesmas un degošas ogles, un tā krita virsū pūķim. 18 Ak! cik liels bija šis brīnums, kas tika izdarīts: tiklīdz pūķis ieraudzīja Kunga Jēzus autiņu, uguns izgāja un izkaisījās pār viņa galvu un acīm; tā ka viņš skaļā balsī sauca: Kas man ar tevi, Jēzu, Marijas dēls, kur man bēgt no tevis? 19Tā viņš ļoti pārbiedēts atkāpās un atstāja meiteni. 20 Un viņa tika atbrīvota no šīm grūtībām un dziedāja slavas un pateicības vārdus Dievam un kopā ar viņu visiem, kas bija klāt brīnuma darīšanā.
5 Un tūdaļ tie sakustējās, un, kad Viņš tiem pavēlēja atgriezties, tie atgriezās. 6 Viņš bija izveidojis arī putnu un zvirbuļu figūras, kas, kad viņš pavēlēja lidot, lidoja, un, kad viņš pavēlēja stāvēt, stāvēja mierā; un, ja Viņš tiem deva gaļu un dzērienu, tie ēda un dzēra. 7 Kad zēni beidzot aizgāja un stāstīja par to saviem vecākiem, viņu tēvi tiem sacīja: Uzmanieties, bērni, viņa turpmākajai draudzei, jo viņš ir burvis! vairieties no viņa un izvairieties no viņa, un turpmāk vairs nespēlējieties ar viņu. 8 Kādu dienu, kad Kungs Jēzus spēlējās ar zēniem un skraidīja apkārt, viņš gāja garām krāsotavai, kura vārds bija Salems. 9 Un viņa veikalā bija daudz audumu gabalu, kas piederēja šīs pilsētas iedzīvotājiem, un tie bija paredzēti, lai krāsotu dažādās krāsās. 10 Tad Kungs Jēzus, iegājis krāsotājā, paņēma visas drānas un iemeta krāsnī. 11 Kad Salems pārnāca mājās un redzēja, ka drēbes ir sabojātas, viņš sāka skaļi trokšņot un kašķēties pret Kungu Jēzu, sacīdams: 12 Ko tu ar mani esi izdarījis, ak, Marijas Dēls? Tu esi ievainojis gan mani, gan manus kaimiņus; viņi visi vēlējās savas drānas atbilstošā krāsā; bet .tu esi atnācis un visus izlutinājies. 13. Kungs Jēzus atbildēja: Es nomainīšu katras drānas krāsu uz to, kādu tu vēlies. 14 Un tad viņš tūlīt sāka izņemt drānas no krāsns, un tās visas tika nokrāsotas tajās pašās krāsās, kādas krāsotājs vēlējās. 15 Kad jūdi redzēja šo pārsteidzošo brīnumu, viņi slavēja Dievu. 16. NODAĻA
14. NODAĻA 1 Tur dzīvoja arī cita sieviete, kuras dēlu apsēda sātans. 2 Šis zēns, vārdā Jūda, tik bieži, kad sātans viņu sagrāba, tiecās sakost visus klātesošos; un, ja viņš sev tuvumā neatrastu nevienu citu, viņš sakostu sev rokās un citas daļas. 3 Bet šī nožēlojamā zēna māte, padzirdējusi par svēto Mariju un viņas dēlu Jēzu, tūliņ piecēlās un, paņēmusi dēlu rokās, atveda viņu pie lēdijas Marijas. 4 Pa to laiku Jēkabs un Hosē bija paņēmuši līdzi zīdaini Kungu Jēzu, lai kārtīgā laikā spēlētos ar citiem bērniem; un, izgājuši, viņi apsēdās un Kungs Jēzus ar viņiem. 5 Tad Jūda, apsēstais, nāca un apsēdās pie Jēzus labās rokas. 6 Kad sātans darbojās uz viņu kā parasti, viņš grasījās iekost Kungam Jēzum. 7 Un, tā kā viņš to nevarēja izdarīt, viņš sita Jēzum pa labo pusi, tā ka viņš kliedza. 8 Un tajā pašā brīdī sātans izgāja no zēna un aizbēga kā traks suns. 9 Tas pats zēns, kurš sita Jēzu un no kura sātans izgāja suņa izskatā, bija Jūda Iskariots, kurš viņu nodeva ebrejiem. 10 Un to pašu pusi, pa kuru Jūda viņam sita, jūdi caurdūra ar šķēpu. 15. NODAĻA 1 Un, kad Kungs Jēzus bija septiņus gadus vecs, viņš kādu dienu bija kopā ar citiem zēniem, viņa biedriem, apmēram tāda paša vecuma. 2 Kas, spēlējoties, veidoja no māla vairākas formas, proti, ēzeļus, vēršus, putnus un citas figūras, 3 Katrs lepojas ar savu darbu un cenšas pārspēt pārējo. 4Tad Kungs Jēzus sacīja zēniem: Es pavēlēšu šīm figūrām, kuras esmu radījis, staigāt.
1 Un Jāzeps, kur vien viņš gāja pilsētā, ņēma līdzi Kungu Jēzu, kur viņš tika sūtīts, lai izveidotu vārtus vai piena spaiņus, vai sietus, vai kastes. Kungs Jēzus bija ar viņu visur, kur viņš gāja. 2 Un tik bieži, cik Jāzepam bija kaut kas savā darbā, lai padarītu garāku vai īsāku, vai platāku vai šaurāku, Kungs Jēzus pastiepa savu roku uz to. 3 Un drīz kļuva tā, kā Jāzeps to gribēja. 4 Tā ka viņam nekas nebija jāpabeidz ar savām rokām, jo viņš nebija īpaši prasmīgs savā galdnieka amatā. 5 Kādu laiku Jeruzalemes ķēniņš sūtīja pēc viņa un sacīja: Es gribētu, lai tu man uztaisi tādu pašu troni kā vieta, kurā es parasti sēžu. 6 Jāzeps paklausīja un tūlīt sāka darbu un turpināja divus gadus ķēniņa pilī, pirms viņš to pabeidza. 7 Un, kad viņš nāca, lai to nostiprinātu vietā, viņš atrada, ka tai bija divi laidumi katrā noteiktā mēra pusē. 8 To redzēdams, ķēniņš ļoti sadusmojās uz Jāzepu; 9 Un Jāzeps, baidīdamies no ķēniņa dusmām, aizgāja gulēt bez vakariņām, neņēmis neko ēst. 10 Tad Kungs Jēzus viņam jautāja: No kā viņš baidījās? 11 Jāzeps atbildēja: "Tāpēc, ka esmu zaudējis savu darbu darbā, ko esmu strādājis šos divus gadus." 12. Jēzus viņam sacīja: Nebīsties un nebīsties! 13 Tu turi troņa vienu pusi, un es otru, un mēs to sasniegsim tā taisnībā. 14Un, kad Jāzeps bija darījis, kā Kungs Jēzus bija sacījis, un katrs ar spēku bija novilcis savu pusi, tronis paklausīja un tika nogādāts līdz vietai. 15 Šo brīnumu redzēdami tie, kas stāvēja, brīnījās un slavēja Dievu. 16 Tronis bija izgatavots no tā paša koka, kas bija Zālamana laikos, proti, no koka, kas bija izrotāts ar dažādām formām un figūrām.
17. NODAĻA 1 Citā dienā Kungs Jēzus izgāja uz ielas un ieraudzīja dažus zēnus, kas tika sagaidīti spēlēties, pievienojās viņu pulkam. 2 Bet, viņu ieraudzījuši, tie paslēpās un atstāja Viņu meklēt. 3 Kungs Jēzus piegāja pie kādas mājas vārtiem un jautāja dažām sievām, kas tur stāvēja: Kur pazuduši zēni? 4 Un tie atbildēja: Ka tur neviena nav; Kungs Jēzus sacīja: Kas ir tie, kurus jūs redzat ceplī? 5 Tie atbildēja: Tie bija trīs gadus veci bērni. 6 Tad Jēzus skaļi sauca un sacīja: Izejiet, bērni, pie sava gana! 7 Un drīz zēni iznāca kā bērni un lēkāja viņam apkārt; ko sievietes redzējušas, tās ļoti izbrīnījās un trīcēja. 8 Tad tie tūdaļ pielūdza Kungu Jēzu un lūdza Viņu, sacīdami: Mūsu Kungs Jēzu, Marijas dēls, tu patiesi esi Israēla labais gans! apžēlojies par savām kalponēm, kas stāv tavā priekšā, kuras nešaubās, bet ka Tu, Kungs, esi nācis glābt, nevis iznīcināt. 9 Pēc tam, kad Kungs Jēzus teica, Israēla bērni ir kā etiopieši starp tautu; sievietes sacīja: Tu, Kungs, visu zini, un tev nekas nav apslēpts. bet tagad mēs tevi lūdzam un lūdzam tavu žēlastību, lai tu atgrieztu šos zēnus viņu iepriekšējā stāvoklī. 10 Tad Jēzus sacīja: Nāciet šurp, puiši, lai mēs ejam un spēlējamies! un nekavējoties šo sieviešu klātbūtnē bērni tika nomainīti un atgriezti zēnu formā. 18. NODAĻA 1 Adāra mēnesī Jēzus sapulcināja zēnus un sarindoja tos tā, it kā viņš būtu bijis ķēniņš. 2 Jo tie izklāja savas drēbes zemē, lai viņš varētu sēdēt; un, uztaisījis vainagu no ziediem, uzlika to viņam galvā un nostājās viņa labajā un kreisajā pusē kā ķēniņa sargi. 3 Un, ja kāds gadījās garām, tie satvēra viņu un sacīja: Nāc šurp un pielūdzi ķēniņu, lai tev būtu veiksmīgs ceļojums. 4 Pa to laiku, kamēr tas darīja, atnāca daži vīri, kas nesa zēnu uz dīvāna; 5 Jo šis zēns, kopā ar saviem biedriem gājis uz kalnu vākt malku, atradis tur irbes ligzdu un ielicis roku, lai izņemtu olas, viņu iedzēla indīga čūska, kas izlēca no ligzdas; tā ka viņš bija spiests kliegt pēc palīdzības saviem biedriem, kuri, kad tie ieradās, atrada viņu guļam uz zemes kā mirušu cilvēku. 6 Pēc tam nāca viņa kaimiņi un aizveda viņu atpakaļ uz pilsētu. 7Bet, kad viņi nonāca vietā, kur Kungs Jēzus sēdēja kā ķēniņš, un pārējie zēni stāvēja ap viņu kā viņa kalpi, zēni steidzās viņam pretī, ko čūska sakoda, un sacīja viņa kaimiņiem: Nāc un izrādi savu cieņu karalim; 8 Bet, kad viņi savu bēdu dēļ atteicās nākt, puiši viņus pievilka un piespieda viņus pret viņu gribu nākt. 9 Un kad tie nāca pie Kunga Jēzus, viņš jautāja: Kādēļ viņi nesa to zēnu? 10 Kad tie atbildēja, ka čūska viņu sakodusi, Kungs Jēzus sacīja zēniem: Ejam un nogalinām to čūsku. 11 Bet kad zēna vecāki vēlējās tikt attaisnoti, jo viņu dēls gulēja nāves brīdī; zēni atbildēja un sacīja: Vai jūs nedzirdējāt, ko ķēniņš teica? Iesim un nogalināsim čūsku; un vai jūs viņam nepaklausīsit? 12 Un viņi, gribot vai negribot, atnesa atpakaļ dīvānu. 13 Un kad viņi bija piegājuši pie ligzdas, Kungs Jēzus sacīja zēniem: Vai šī ir čūskas slēpņa? Viņi teica: tas bija. 14 Tad Kungs Jēzus sauca čūsku, tā tūdaļ iznāca un pakļāvās viņam. Viņš viņam sacīja: "Ej un izsūc visu indi, ko tu esi ielējis šim zēnam!" 15 Tad čūska piezagās pie zēna un atkal paņēma visu savu indi.
16 Tad Kungs Jēzus nolādēja čūsku, tā ka tā tūdaļ pārplīsa un nomira. 17 Un viņš pieskārās zēnam ar roku, lai atjaunotu viņa iepriekšējo veselību; 18 Un kad viņš sāka raudāt, Kungs Jēzus sacīja: beidz raudāt, jo turpmāk tu būsi mans māceklis. 19 Un šis ir Sīmanis Kanaānietis, kas pieminēts evaņģēlijā. 19. NODAĻA 1 Citā dienā Jāzeps sūtīja savu dēlu Jēkabu vākt malku, un Kungs Jēzus gāja viņam līdzi; 2 Kad viņi nonāca vietā, kur atradās koksne, un Jēkabs sāka to vākt, lūk, indīga odze viņu iekoda tā, ka viņš sāka raudāt un trokšņot. 3 Kungs Jēzus, redzēdams viņu šādā stāvoklī, piegāja pie viņa un pūta pa vietu, kur odze viņu bija sakodusi, un uzreiz kļuva vesels. 4 Kādā dienā Kungs Jēzus bija kopā ar dažiem zēniem, kuri spēlējās uz mājas jumta, un viens no zēniem nokrita un tūlīt nomira. 5 Uz ko visi pārējie zēni bēga, Kungs Jēzus palika viens pats mājas galā. 6 Un zēna radinieki piegāja pie viņa un sacīja Kungam Jēzum: Tu nogāzi mūsu dēlu no mājas jumta. 7 Bet tas, kas to noliedza, sauca: Mūsu dēls ir miris, un tas ir tas, kas viņu nogalināja. 8Tas Kungs Jēzus atbildēja viņiem: Neapsūdziet mani par noziegumu, par kuru jūs nevarat mani notiesāt, bet ejam pajautāt pašam zēnam, kurš cels patiesību gaismā. 9 Tad Kungs Jēzus, nokāpis lejā, nostājās virs mirušā zēna galvas un skaļā balsī sacīja: Zeinon, Zeinun, kas tevi nometa no mājas jumta? 10 Tad mirušais zēns atbildēja: Tu mani nenogāzi, bet gan tādu. 11 Un kad Kungs Jēzus lika tiem, kas stāvēja, ņemt vērā viņa vārdus, visi klātesošie slavēja Dievu par šo brīnumu. 12 Kādu laiku lēdija svētā Marija bija pavēlējusi Kungam Jēzum iznest viņai ūdeni no akas; 13 Un, kad viņš bija gājis atnest ūdeni, krūka, kad tā bija pilna, nobremzēja. 14 Bet Jēzus, izklājis savu apmetni, atkal savāca ūdeni un atnesa to savai mātei. 15 Viņa, brīnīdamās par šo brīnišķīgo lietu, to un visu pārējo, ko viņa bija redzējusi, nolika savā atmiņā. 16 Citā dienā Kungs Jēzus atkal bija ar dažiem zēniem pie upes, un tie pa maziem kanāliem smēla ūdeni no upes un veidoja mazus zivju baseinus. 17 Bet Kungs Jēzus bija izveidojis divpadsmit zvirbuļus un novietojis tos ap savu dīķi katrā pusē, trīs vienā pusē. 18 Bet bija sabats, un Hanani dēls, jūds, atnāca un redzēja viņus to darām, un sacīja: Vai jūs sabatā taisāt tā no māla figūras? Un viņš pieskrēja pie tiem un izjauca viņu zivju baseinus. 19 Bet, kad Kungs Jēzus sasita plaukstas pār zvirbuļiem, ko bija darinājis, tie čivinādami aizbēga. 20 Beidzot Hanani dēls nāca pie Jēzus zivju dīķa, lai to iznīcinātu, ūdens pazuda, un Kungs Jēzus viņam sacīja: 21 Kā šis ūdens ir pazudis, tā tava dzīvība izzudīs; un tūlīt zēns nomira. 22 Citreiz, kad Kungs Jēzus vakarā nāca mājās ar Jāzepu, viņš satika kādu zēnu, kas tik ļoti skrēja viņam pretī, ka viņš to nometa. 23 Tam Kungs Jēzus sacīja: Kā tu mani nogāzīsi, tā tu kritīsi un nekad necelsies. 24 Un tajā brīdī zēns nokrita un nomira.
20. NODAĻA 1 Jeruzalemē bija arī viens skolnieks, vārdā Caķejs. 2 Un viņš sacīja Jāzepam: Jāzep, kāpēc tu nesūti Jēzu pie manis, lai viņš uzzinātu viņa vēstules? 3 Jāzeps piekrita un pastāstīja svētajai Marijai; 4 Tad viņi atveda viņu pie šī kunga; kurš, tiklīdz viņu ieraudzīja, izrakstīja viņam ābeci. 5 Un viņš lika viņam teikt: Alefs; un, kad viņš bija teicis Alefu, saimnieks lika viņam izrunāt Betu. 6 Tad Kungs Jēzus viņam sacīja: Pastāsti man vispirms, ko nozīmē burts Alefs, un tad es izrunāšu Betu. 7 Kad kungs draudēja viņu pērt, Kungs Jēzus viņam paskaidroja, ko nozīmē burti Aleph un Beth; 8 Kuri arī bija burtu taisnie skaitļi, kuri slīpie un kuriem burtiem bija divciparu skaitļi; kam bija punkti, bet kuriem nebija; kāpēc viena vēstule gāja pirms otras; un daudzas citas lietas viņš sāka viņam stāstīt un skaidrot, par kurām pats meistars nebija ne dzirdējis, ne arī lasījis nevienā grāmatā. 9 Tālāk Kungs Jēzus sacīja kungam: Pieskati, ko es tev saku! tad viņš sāka skaidri un skaidri teikt Aleph, Beth, Gimel, Daleth un tā tālāk līdz alfabēta beigām. 10 Par to kungs bija tik pārsteigts, ka sacīja: "Es domāju, ka šis zēns ir dzimis pirms Noasa." 11 Un, pagriezies pret Jāzepu, viņš sacīja: Tu esi atvedis pie manis mācīt zēnu, kurš ir mācītāks par jebkuru skolotāju. 12 Viņš sacīja arī svētajai Marijai: šim tavam dēlam nav vajadzīga nekāda mācība. 13 Tad viņi aizveda viņu pie kāda mācītāka kunga, kurš, viņu ieraudzījis, sacīja: saki Ālefs! 14 Un kad viņš bija teicis Alefu, saimnieks lika viņam izrunāt Betu; uz ko Kungs Jēzus atbildēja: Pastāsti man vispirms, ko nozīmē burts Aleph, un tad es izrunāšu Beth. 15 Bet šim kungam, kad viņš pacēla roku, lai viņu pātagu, viņa roka tūlīt nokalta, un viņš nomira. 16. Tad Jāzeps sacīja svētajai Marijai: turpmāk mēs neļausim viņam iziet no mājas; jo katrs, kas viņam nepatīk, tiek nogalināts.
10. Tas Kungs Jēzus atbildēja, sacīdams viņam sfēru un debesu ķermeņu skaitu, kā arī to trīsstūrveida, kvadrātveida un sekstilā. to progresīvā un retrogrādā kustība; to lielums un vairākas prognozes; un citas lietas, kuras cilvēka saprāts nekad nebija atklājis. 11 Viņu vidū bija arī kāds fizikā un dabas filozofijā labi zinošs filozofs, kurš jautāja Kungam Jēzum: vai viņš ir mācījies fiziku? 12 Viņš atbildēja un paskaidroja viņam fiziku un metafiziku. 13 Arī tās, kas bija augstākas un zemākas par dabas spēku; 14 Arī ķermeņa spējas, tā humors un to ietekme. 15 Arī tās locekļu skaits, kā arī kauli, vēnas, artērijas un nervi; 16 Dažādas ķermeņa uzbūves, karstas un sausas, aukstas un mitras, un to tendences; 17 Kā dvēsele darbojās uz ķermeni; 18 Kādas bija tās dažādās sajūtas un spējas; 19 Prasme runāt, dusmas, vēlme; 20 Un, visbeidzot, tā sastāva un izšķīšanas veids; un citas lietas, kuras neviena radījuma izpratne nebija sasniegusi. 21 Tad šis filozofs piecēlās, pielūdza Kungu Jēzu un sacīja: Kungs Jēzu, no šī brīža es būšu tavs māceklis un kalps. 22 Kamēr viņi runāja par šīm un tamlīdzīgām lietām, ienāca lēdija svētā Marija, kas trīs dienas bija staigājusi kopā ar Jāzepu un viņu meklējusi. 23 Kad viņa redzēja viņu sēžam starp ārstiem un savukārt tiem uzdeva jautājumus un atbildēja, viņa sacīja viņam: Mans dēls, kāpēc tu tā darīji caur mums? Lūk, es un tavs tēvs esam ļoti nopūlējušies, meklējot tevi. 24 Viņš atbildēja: Kāpēc jūs mani meklējāt? Vai jūs nezinājāt, ka man jāstrādā sava tēva mājā? 25 Bet tie nesaprata vārdus, ko Viņš tiem sacīja. 26 Tad ārsti jautāja Marijai: vai tas ir viņas dēls? Un kad viņa sacīja: Viņš bija, viņi sacīja: laimīgā Marija, kas tādu dēlu dzemdējusi. 27 Tad viņš atgriezās ar tiem Nācaretē un paklausīja viņiem visās lietās. 28 Un viņa māte visu to paturēja prātā; 29 Un Kungs Jēzus auga augumā un gudrībā, un Dieva un cilvēku labvēlībā.
21. NODAĻA 22. NODAĻA 1 Kad viņš bija divpadsmit gadus vecs, tie viņu aizveda uz Jeruzālemi uz svētkiem; un, kad svētki bija beigušies, viņi atgriezās. 2 Bet Kungs Jēzus palika templī starp ārstiem un vecākajiem un mācītajiem Israēla vīriem; kuram viņš ierosināja vairākus mācīšanās jautājumus un arī sniedza atbildes: 3 Jo Viņš tiem sacīja: Kura dēls ir Mesija? Viņi atbildēja, Dāvida dēls: 4 Kāpēc tad viņš garā sauc viņu par Kungu? kad viņš saka: Tas Kungs sacīja manam Kungam: sēdies pie manas labās rokas, kamēr es tavus ienaidniekus likšu par paklāju tavām kājām. 5 Tad kāds galvenais rabīns viņam jautāja: vai tu esi lasījis grāmatas? 6 Jēzus atbildēja: Viņš bija lasījis abas grāmatas un to, kas grāmatās bija. 7 Un viņš tiem izskaidroja bauslības grāmatas un priekšrakstus, un likumus, un noslēpumus, kas ir ietverti praviešu grāmatās. lietas, kuras neviena radījuma prāts nevarēja sasniegt. 8 Tad viņš sacīja: Rabi, es vēl nekad neesmu redzējis vai dzirdējis par tādām zināšanām! Kā jūs domājat, kas tas zēns būs! 9 Kad kāds astronoms, kas bija klāt, jautāja Kungam Jēzum: vai viņš ir mācījies astronomiju?
1 No šī laika Jēzus sāka slēpt savus brīnumus un slepenos darbus, 2 Un viņš nodevās bauslības mācībām, līdz nonāca sava trīsdesmitā gada beigās; 3 Tajā laikā Tēvs viņam piederēja pie Jordānas, sūtīdams šo balsi no debesīm: Šis ir mans mīļais dēls, par kuru es priecājos. 4 Svētais Gars ir arī klātesošs baloža formā. 5 Šis ir Tas, kuru mēs pielūdzam ar visu cieņu, jo Viņš mums ir devis mūsu dzīvību un būtību un izveda mūs no mūsu mātes miesām. 6 Kas mūsu dēļ ir paņēmis cilvēka miesu un mūs atpestījis, lai Viņš mūs tā apskautu ar mūžīgu žēlastību un parādītu mums savu brīvo, lielo, bagātīgo žēlastību un labestību. 7 Viņam lai ir slava un slava, un vara, un vara no šī brīža un uz mūžiem, Āmen!