VĪTOLU FONDA DRAUGU GADS Dienas, kad Vītolu fondā ierodas ciemos bijušie stipendiāti, ir svētki. Mums ir prieks par viņu sasniegumiem un apbalvojumiem studijās, personīgajā dzīvē, iegūtajiem maģistra un doktora grādiem, bet galvenokārt ir prieks par sapņiem, ko izdevies piepildīt, pateicoties fonda ziedotāju atbalstam. Oktobrī Vītolu fondā viesojās Sintija Strautmane, kura pēc 10 gadu gara un grūta ceļa ir kļuvusi par sertificētu ārsti - neiroloģi. Sintija strādā ar lielu atdevi, un viņas aicinājums ir neiroloģija un miega medicīna. S Ā K U M S
Stipendiātiem Vītolu fonds ir ceļabiedrs, ar kuru kopīgi ceļi ejami un kopīgi darbi veicami. Bet ir jaunieši, kuri šo ceļu pēc absolvēšanas vēlas turpināt - uzturēt siltas attiecības, pastāstīt par tālākām dzīves gaitām un turpināt nebeidzamo labo darbu virkni. Sintijas Strautmanes ceļš kopā ar fondu sākās 2014. gadā, kad bija jāpieņem nopietns lēmums par studijām. Sintija ir dzimusi Rīgā, bet par savu “sirds” pilsētu viņa sauc Ogri – tur viņa uzaugusi, mācījusies un arī strādājusi. Izvēle par labu medicīnai tika izdarīta jau pamatskolā, mācoties Ogres 1. vidusskolā. Pateicoties Zvejnieku ģimenes stipendijai, Sintija iestājās Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātē. Studiju gados Sintija strādāja Ogres rajona slimnīcas intensīvās terapijas nodaļā, iesaistījās zinātniskajos pulciņos un izmantoja iespēju īslaicīgi piedalīties apmaiņas programmā Palermo, Itālijā. Gads, kurā Sintija piepildīja savu sapni kļūt par ārsti, iestājoties neiroloģijas rezidentūrā, bija Covid-19 infekcijas uzliesmojuma periods – tas nesa daudz papildus izaicinājumu. Desmit gadu ilgajā studiju laikā Sintija ir izmantojusi daudzas iespējas mācīties un pilnveidot sevi, rakstot publikācijas, uzstājoties konferencēs, piedaloties ārzemju apmaiņas programmās, apmācot studentus u.c. Sintijas darbu un pienākumu sarakstu, kas šķiet nebeidzams, uzskaitīt būtu grūti. Šobrīd viņa strādā četrās darbavietās par neiroloģi ar specializāciju miega medicīnā.
SATIKŠANĀS
AR
FONDU
"Mana pirmā tikšanās ar Vītolu fondu notika 2014. gada sākumā puteņa caurvītā ziemas dienā. Atceros, ka iesniegt dokumentus fondam mani mudināja draugs, kurš pats tobrīd jau studēja un saņēma fonda administrēto stipendiju. Es toreiz ļoti šaubījos, vai pieteikties, bet dokumentus tomēr iesniedzu pēdējā pieteikšanās dienā, un tas bija viens no labākajiem lēmumiem manā mūžā, jo bez šīs stipendijas es šodien nebūtu ārste," atzīst Sintija, "Ticu, ka ar likteņa saņemtajām dāvanām man ir uzticēta arī liela atbildība rīkoties pēc labākās sirdsapziņas un palīdzēt cilvēkiem dzīvot veselīgāk un ilgāk." Sintijai tika piešķirta Zvejnieku ģimenes dibinātā stipendija topošajiem mediķiem. Lai arī iespēja satikt savu ziedotāju Pēteri Zvejnieku nebija, tomēr viņa ar pateicību atceras stipendijas saņemšanas laiku. "Kad biju stipendiāte, regulāri sniedzu atskaites par iegūtajiem vērtējumiem un rakstīju vēstules savam ziedotājam."