XX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki “Gaudeamus”
XX BALTIC STUDENT SONG AND DANCE FESTIVAL
Gaudeamus igitur, Juvenes dum sumus.
Post jucundam juventutem, Post molestam senectutem Nos habebit humus.
Vivat academia!
Vivant professores!
Vivat membrum quodlibet; Vivant membra quaelibet; Semper sint in flore.
Vivat et respublica
Et qui illam regit.
Vivat nostra civitas, Maecenatum caritas
Quae nos hic protegit.
GAUDEAMUS IGITUR
GODĀTIE SVĒTKU
DALĪBNIEKI UN VIESI!
Baltijas studentu dziesmu un deju svētki “Gaudeamus” ir unikāla tradīcija, kas kopš 1956. gada vieno Latvijas, Lietuvas un Igaunijas studentus kopīgā dziesmā, dejā, mūzikā un radošā garā, stiprinot mūsu valstu vienotību un sadarbību.
Šogad svētki svin savu 70. gada dienu un notiek Latvijas galvaspilsētā Rīgā – ļoti īpašā laikā, kad Baltijas valstu kultūrā sagaidām vasaras saulgriežus. Latviešu tradīcijā šis ir dziesmu laiks. Vārds “līgo” cēlies no lībiešu valodas, un tā sākotnējā nozīme ir “lai top” – rituāls laba vēlējums auglībai, labbūtībai un izaugsmei.
Lai top XX Baltijas studentu dziesmu un deju svētki!
Lai top studentu, mācībspēku un augstskolu radošā un akadēmiskā kopdarbība!
Lai “Gaudeamus” iedvesmo, vieno un stiprina mūsu valstu nākotni!
Dace Melbārde Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministre 2026. gada 30. aprīlī
HONOURABLE FESTIVAL PARTICIPANTS AND GUESTS!
The Baltic Student Song and Dance Festival “Gaudeamus” has uniquely brought together students from Latvia, Lithuania, and Estonia since 1956, uniting them in song, dance, music, and creativity and deepening the unity and cooperation of our countries. This year marks the 70th anniversary of the Festival, and the celebration is taking place in Riga, the capital of Latvia, at a very special time of year in the Baltic culture—the summer solstice. In Latvian tradition, this is a time for song. The word līgo (“sway”, “swing”) derived from Livonian and originally meant “may it come to pass”—a ritual goodwill blessing to invoke fertility, well-being, and growth. May there be a XX Baltic Student Song and Dance Festival!
May the creative and academic collaboration of students, faculty, and universities flourish!
May Gaudeamus inspire, unite, and strengthen the future of our countries!
Dace Melbārde Minister of Education and Science of the Republic of Latvia on 30 April 2026
Foto: Jānis Deinats
MĪĻIE “GAUDEAMUS”
SVĒTKU DALĪBNIEKI UN VIESI!
Latvijas Universitātei ir gods jūs uzņemt XX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkos “Gaudeamus” Rīgā, Latvijas sirdī. Šie svētki, kas pulcē studentiju no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, ir mūsu akadēmiskās kopības spilgtākais notikums. Baltijas universitātes gadu desmitiem ir veidojušas vērtībās balstītu, spēcīgu izglītības, pētniecības un kultūras telpu. “Gaudeamus” tradīcija, kas aizsākās 1956. gadā Tartu, ir dzīvs apliecinājums tam, ka vienota Baltija ir stipra ne vien vēsturiskajā atmiņā, bet arī nākotnes redzējumā. Lai šie svētki iedvesmo mūs sargāt un kopt Baltijas un universitāšu vienotību, izglītības un zinātnes ideālus, un būt krāšņai rotai Eiropas un pasaules kultūras kartē!
Profesors Gundars Bērziņš Latvijas Universitātes rektors
DEAR PARTICIPANTS AND GUESTS OF THE “GAUDEAMUS” FESTIVAL,
The University of Latvia is honoured to host the XX Baltic Student Song and Dance Festival “Gaudeamus” in Riga, the heart of Latvia. Bringing together students from Latvia, Lithuania, and Estonia, this festival is the brightest expression of our academic community. For decades, Baltic universities have shaped a strong educational, research, and cultural space built on shared values. The “Gaudeamus” tradition, which began in Tartu in 1956, stands as living proof that the Baltic States are united and strong not only in historical memory, but also in our vision for the common future. May these celebrations inspire us to cherish and strengthen the unity of the Baltic States and our universities, protect the ideals of education and science, and remain a splendid jewel on the cultural map of Europe and the world!
Professor Gundars Bērziņš Rector of the University of Latvia
Foto:
Rīgai ir patiess prieks uzņemt teju četrus tūkstošus jauniešu no visas Baltijas, kuri šeit satiekas dziesmā, dejā un kopīgā tradīcijā, lai apliecinātu mūsu tautu nesalaužamo saikni. Lepojos, ka mūsu pilsētā pulsēs 64 koru, 39 deju kolektīvu un 9 orķestru enerģija, kas ir ievērojams spēks. Šie svētki ir stāsts par mūsu identitāti, jo “Gaudeamus” tradīcija joprojām vieno paaudzes. Īpaša nozīme šajā procesā ir Latvijas Universitātei, taču svētku gars pārņems visu pilsētu – no LU un Doma baznīcas līdz pat Vērmanes dārzam, Dailes teātrim, Vecrīgai un Brīvības laukumam. Lai Rīgā piedzīvotais kļūst par iedvesmu un skaistām atmiņām, kas paliek uz ilgu laiku, jo tieši jūs ar savu jaunību un aizrautību turpināt mūsu kopīgo ceļu pašā Baltijas sirdī!
Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs
Riga is truly delighted to welcome nearly four thousand youths from across the Baltics to become united in song, dance, and shared tradition to affirm the unbreakable bond of our nations. I am immensely proud that the momentous energy of 64 choirs, 39 dance ensembles, and 9 orchestras will pulse through our city. This festival is a story of our identity, as the “Gaudeamus” tradition continues to unite generations. While the University of Latvia holds special significance, the festive spirit will fill the entire city—from the Riga Dome Cathedral to Vērmanes Garden, Dailes Theatre, Old Town Riga, and the Freedom Square. May your time in Riga become a source of inspiration and lasting memories, for it is you— through your youth and dedication— who carry forward our shared path at the very heart of the Baltics!
Viesturs Kleinbergs Mayor of Riga
PROGRAMMA
PIEKTDIENA, 19. JŪNIJS
14.00 Tautas mūzikas un deju programma
Doma laukums, sadarbībā ar Zāļu tirgu
17.00 Atklāšanas koncerts
Latvijas Universitātes Lielā aula
20.00 Tautas deju ansambļu koncerts “Uz viena ceļa”
Dailes teātris
SESTDIENA, 20. JŪNIJS
11.00 Pūtēju orķestru koncertprogramma
11.00 Lietuvas pūtēju orķestru programma
13.00 Latvijas pūtēju orķestru programma
14.30 Igaunijas pūtēju orķestru programma
Vērmanes dārzs
18.30 Lietuviešu tautas mūzikas koncerts “Baltijas dziesmas”
Latvijas Universitātes Lielā aula
20.00 Garīgās mūzikas koncerts
Doma baznīca
SVĒTDIENA, 21. JŪNIJS
16.00 Svētku dalībnieku gājiens
No Vecrīgas līdz Brīvības laukumam
17.00 Lielkoncerts “Līdz Bezgalībai...”
Brīvības laukums
PROGRAMME
FRIDAY, JUNE 19
14:00 Folk Music and Dance Programme Dome Square during the Midsummer Market
17:00 Opening Concert
Great Hall of the University of Latvia
20:00 Folk Dance Ensemble Concert ON THE SAME PATH Dailes Theatre
SATURDAY, JUNE 20
11:00 Wind Orchestra Concert Programme
11:00 Lituhuanian Wind Orchestra programme
13:00 Latvian Wind Orchestra programme
14:30 Estonian Wind Orchestra programme Vērmanes Garden
18:30 Lithuanian Folk Music Concert BALTIC SONGS Great Hall, University of Latvia
20:00 Sacred Music Concert Riga Cathedral
SUNDAY, JUNE 21
16:00 Participants’ procession From Old Riga to Freedom Square
17:00 Grand Concert TOWARDS INFINITY Freedom Square
IKI BEGALYBĖS. VISATOJE
LĪDZ BEZGALĪBAI. VISUMĀ.
LÕPMATUSENI. ILMARUUMI.
PAR SVĒTKIEM
GAUDEAMUS tradīcija sākās 1956. gadā Tartu, un kopš tā laika Baltijā svētki notikuši jau 19 reizes. Tie ir nozīmīga Baltijas kultūras un akadēmiskās identitātes sastāvdaļa, veicinot tradīciju saglabāšanu un jauniešu iesaisti tautas kultūrā. Tas ir būtisks posms Dziesmu un deju svētku unikālās tradīcijas saglabāšanā un Baltijas valstu vienotības stiprināšanā. Svētki pārmaiņus notiek kādā no Baltijas valstīm.
XX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētku GAUDEAMUS mākslinieciskās koncepcijas autors Juris Jonelis stāsta: “Svētku programma atspoguļo studentu neatlaidību, nemiera garu un atdevi, kas ir kā bezgalīga enerģijas deva. XX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki ir iedvesmojošs process, kas vieno mūžīgās kultūras vērtības ar nākotnes redzējumu par cilvēka vietu pasaulē. Tradīcijas ne tikai tiek saglabātas, bet arī pārveidotas un pielāgotas mūsdienu izpratnei, veidojot kopīgu sinerģiju starp zinātni, mākslu un cilvēka dvēseli.”
ABOUT THE FESTIVAL
The GAUDEAMUS tradition began in 1956 in Tartu and since then the festival has been held in the Baltics 19 times. It is a meaningful part of the Baltic cultural and academic identity, promoting the preservation of traditions and the involvement of young people in folk culture. It is an important stage in preserving the unique tradition of the Song and Dance Festival and strengthening the unity of the Baltic States. The festival takes place alternately in one of the Baltic States.
Author of the artistic concept of the festival Juris Jonelis says: “The festival programme reflects the perseverance, vigorous spirit and dedication of the students, which is an endless dose of energy. The XX Baltic Student Song and Dance Festival is an inspiring process that unites eternal cultural values with a future vision of man’s place in the world. Traditions are not only preserved, but also transformed and adapted to contemporary understanding, creating a synergy shared between science, art and the human soul.”
CHOIRS
1899
CHOIR SINGERS
22
CHIEF CHOIR CONDUCTORS
FOLK DANCE ENSEMBLES
1689 DANCERS
6
CHIEF WIND ORCHESTRA CONDUCTORS
65 SONGS OVER OVER CONCERTS
40 DANCES
EMOTIONS, SMILES, AND NEW FRIENDSHIPS
WIND ORCHESTRAS
291 MUSICIANS
9
CHIEF CHOREOGRAPHERS
7 PARTICIPANTS’ BALL
120
1 VOLUNTEERS
NORISES VIETAS
BRĪVĪBAS PIEMINEKLIS
Viens no svarīgākajiem Latvijas neatkarības simboliem, tas atklāts 1935. gadā.
Pieminekļa augšā redzama sievietes figūra, ko tautā sauc par Mildu. Viņa rokās tur trīs zvaigznes, kas simbolizē Latvijas vēsturiskos novadus.
Padomju okupācijas laikā pieminekli vairākkārt gribēja nojaukt, taču tas saglabājās un kļuva par klusās pretošanās simbolu.
LATVIJAS
UNIVERSITĀTES
LIELĀ AULA
Latvijas Universitātes Lielā aula ir viena no iespaidīgākajām akadēmiskajām zālēm Baltijā –tajā apvienojas vēsture, zinātne un mūzika.
Zāle ir īpaši slavena ar savu izcilo akustiku un vēsturiskajām ērģelēm, tāpēc tajā regulāri notiek koncerti un ceremonijas.
Latvijas Universitāte dibināta 1919. gadā un tiek uzskatīta par Latvijas akadēmiskās dzīves centru.
DAILES TEĀTRIS
Viens no lielākajiem un modernākajiem teātriem Baltijā.
To dibināja slavenais režisors Eduards Smiļģis 1920. gadā ar ideju radīt “mākslas templi”.
Pazīstams ar vizuāli iespaidīgām izrādēm, lielām skatuvēm un drosmīgiem režijas risinājumiem.
VĒRMANES DĀRZS
Vecākais publiskais parks Rīgā.
Parks izveidots 19. gadsimta sākumā, pateicoties uzņēmējai Annai Ģertrūdei Vērmanei.
Parks atrodas pašā Rīgas centrā, tomēr tajā valda mierīga un nesteidzīga noskaņa.
VECRĪGA
Rīgas vecpilsēta ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Vecrīga ir viena no retajām Eiropas vecpilsētām, kur viduslaiku ielu tīkls saglabājies gandrīz nemainīgs jau vairāk nekā 800 gadus.
Daudzas Vecrīgas ēkas slēpj vairākus arhitektūras stilus vienlaikus –vienai ēkai var būt viduslaiku pagrabs, baroka fasāde un jūgendstila detaļas.
DOMA BAZNĪCA
Rīgas Doms ir lielākā un viena no senākajām baznīcām Baltijā – tās celtniecība sākās jau 1211. gadā.
Baznīcas arhitektūrā sajaucas vairāki stili – romānika, gotika, baroks un jūgendstils, jo ēka gadsimtu gaitā vairākkārt pārbūvēta.
Baznīca slavena ar savām varenajām ērģelēm, kas 19. gadsimtā bija vienas no lielākajām un modernākajām pasaulē.
VENUES FREEDOM MONUMENT
One of the most important symbols of Latvia’s independence, unveiled in 1935.
At the top of the monument stands a female figure popularly known as Milda. She holds three stars representing Latvia’s historical regions.
During the Soviet occupation, there were multiple attempts to demolish the monument, but it survived and became a symbol of quiet resistance.
DAILES THEATRE
One of the largest and most modern theatres in the Baltics. It was founded in 1920 by the renowned director Eduards Smiļģis, with the idea of creating a “temple of art”.
Known for visually striking productions, large stages, and bold directorial approaches.
THE GREAT HALL OF THE UNIVERSITY OF LATVIA
The Great Hall of the University of Latvia is one of the most impressive academic venues in the Baltics, bringing together history, scholarship, and music. The hall is renowned for its excellent acoustics and historic organ, and frequently hosts concerts and ceremonies.
The University of Latvia was founded in 1919 and is regarded as the centre of academic life in Latvia.
VĒRMANES GARDEN
The oldest public park in Riga.
The park was established in the early 19th century thanks to the patronage of the entrepreneur Anna Gertrud Wöhrmann.
Although located in the heart of Riga, the park has a peaceful and relaxed atmosphere.
OLD TOWN RIGA
Old Town Riga is included on the UNESCO World Heritage List.
It is among the few European old towns where the medieval street plan has remained largely unchanged for over 800 years.
Many buildings in the Old Town combine several architectural styles—for example, a single building may have a medieval cellar, a Baroque façade, and Art Nouveau details.
RIGA CATHEDRAL
Riga Cathedral is the largest and one of the oldest churches in the Baltics—its construction began as early as 1211.
Its architecture combines several styles—Romanesque, Gothic, Baroque, and Art Nouveau—as the building has been rebuilt multiple times over the centuries.
The church is renowned for its magnificent organ, which in the 19th century was among the largest and most modern in the world.
GAUDEAMUS VĒSTURE LAIKA LĪNIJĀ
LIEPĀJA
JELGAVA
DAUGAVPILS VALMIERA
ŠIAULIAI
KAUNAS
VILNIUS
PÄRNU
STUDENTU TRADĪCIJA KĀ PĒTNIECĪBAS LAUKS:
“GAUDEAMUS”
70 GADOS STARP KULTŪRU UN ZINĀTNI
XX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki “Gaudeamus” no 19. līdz 21. jūnijam notiek Rīgā, atzīmējot 70 gadus kopš pirmās svētku norises. Trīs dienu garumā svētkos pulcējas ap 4000 dalībnieku – 64 kori, 39 tautas deju ansambļi un 9 pūtēju orķestri – no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Svētki pārmaiņus norisinās Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, uzturot vienotu Baltijas studentu dziesmu un deju tradīciju. Šogad jubilejas “Gaudeamus” Latvijā iezīmē arī jaunu pieredzi Latvijas Universitātei (LU), kas pirmo reizi iesaistās svētku organizēšanā sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Rīgas valstspilsētas pašvaldību.
“Gaudeamus” nav tikai svētki – tā ir dzīva tradīcija, kurā savijas kultūra, izglītība un zinātne, atklājot,
LU TDA “Dancis” dalībnieki II Baltijas studentu svētkos “Gaudeamus” Siguldā. 1958. gads. LU Muzeja krājums, Nr. LUV3492 –
Members of the UL Folk Dance Ensemble “Dancis” at the II Baltic Student Song and Dance Festival “Gaudeamus” in Sigulda. 1958. From the UL Museum collection, No. LUV3492.
STUDENT TRADITION AS A FIELD OF RESEARCH. “GAUDEAMUS”: 70 YEARS OF LINKING CULTURE AND SCIENCE
The 20th Baltic Student Song and Dance Festival “Gaudeamus” will take place in Riga from 19 to 21 June, marking 70 years since the very first festival. Over three days, around 4,000 participants will gather, including 64 choirs, 39 folk dance ensembles, and 9 wind bands from Latvia, Lithuania, and Estonia. Latvia, Lithuania, and Estonia alternate as festival hosts, preserving a shared Baltic student song and dance tradition. This year’s anniversary festival also marks a new experience for the UL, which is participating as an organiser for the first time in cooperation with the Ministry of Education and Science and the Riga State City Council.
“Gaudeamus” is not only a celebration—it is a living tradition where culture, education, and research intertwine, revealing how collective identity is formed and preserved. Involvement of the UL adds a scientific layer, making “Gaudeamus” a significant cultural and academic event on a Baltic scale.
UNIVERSITY OF LATVIA AT THE HEART OF THE FESTIVAL
The role of the UL as an organiser and one of the central venues is no coincidence: the “Gaudeamus” tradition was born in an academic environment. Originally, it was the university student choirs of Estonia that came together to sing, and the idea of a student song festival emerged thanks to the initiative of Estonian composer and conductor Richard Ritsing to unite the choirs, and thus the event expanded as a Balticwide tradition. Students themselves are its participants and successors.
“Gaudeamus” is an essential part of Baltic cultural and academic identity, fostering the preservation of traditions and the involvement of youths in folk culture. At the same time, it is also an interdisciplinary subject of research, enabling analysis of collective identity, cultural sustainability, and generational continuity.
The UL is also involved as a centre of knowledge and research, where cultural practice meets academic analysis. For researchers in culture, sociology, history, and education, “Gaudeamus” is an opportunity to study a living international cultural process in which traditions and identity are continuously formed and developed.
For instance, in sociology and anthropology, the festival demonstrates how collective music- making and dancing nurture a sense of belonging and reinforce collective identity beyond national borders, while in education studies it underscores student artistic activity as a valuable form of non -formal education that develops cooperation,
kā veidojas un saglabājas kolektīvā identitāte. LU iesaiste šajā procesā piešķir tam arī pētniecisku dimensiju, padarot “Gaudeamus” par nozīmīgu kultūras un zinātnes notikumu Baltijas mērogā.
LATVIJAS UNIVERSITĀTE SVĒTKU EPICENTRĀ
LU kā organizatora loma un viena no centrālajām svētku norises vietām nav nejauša –“Gaudeamus” tradīcija dzimusi akadēmiskajā vidē, jo sākotnēji kopā dziedāt sanāca Igaunijas universitāšu studentu kori. Ideja par studentu dziesmu svētkiem radās, pateicoties igauņu komponista un diriģenta Ričarda Ritsinga (Richard Ritsing) iniciatīvai apvienot studentu korus, kas pārauga Baltijas mēroga tradīcijā. Tieši studenti ir šīs tradīcijas dalībnieki un turpinātāji.
“Gaudeamus” ir nozīmīga Baltijas kultūras un akadēmiskās identitātes sastāvdaļa, kas veicina tradīciju saglabāšanu un jauniešu iesaisti tautas kultūrā. Vienlaikus šie svētki ir arī starpdisciplinārs pētniecības objekts – tie ļauj analizēt kolektīvās identitātes veidošanos, kultūras ilgtspēju un paaudžu turpinājumu.
LU iesaiste ir nozīmīga arī kā zināšanu un pētniecības centram, kur satiekas kultūras prakse un akadēmiskā analīze. LU pētniekiem kultūras, socioloģijas, vēstures un izglītības u. c. zinātņu jomās “Gaudeamus” ir iespēja nākotnē pētīt dzīvu, starptautisku kultūras procesu, kurā veidojas un attīstās tradīcijas un identitāte. Šādā kontekstā svētki kļūst par platformu tradīciju uzturēšanai un analizēšanai.
Piemēram, socioloģijā un antropoloģijā tas atklāj, kā kopīga muzicēšana un dejošana veido piederības sajūtu un stiprina kolektīvo identitāti pāri nacionālajām robežām, savukārt izglītības zinātnē – studentu pašdarbību kā nozīmīgu neformālās izglītības formu, kas attīsta sadarbības, līderības un radošās prasmes. Tāpat “Gaudeamus” ir būtisks arī vēstures un politikas pētniecībā.
NO IDEJAS LĪDZ TRADĪCIJAI 70 GADU GARUMĀ
Ideja par studentu dziesmu svētkiem Igaunijā radās, iedvesmojoties no vispārējiem dziesmu svētkiem. Sākotnēji kopā dziedāt sanāca Igaunijas universitāšu studentu kori. Kad 1954. gadā vīriešu koris no Viļņas viesojās Tartu, abu koru vadītāji izteica vēlmi uzaicināt arī Rīgas studentu korus, lai apvienotos un kopīgi uzstātos koncertā. Tomēr to tik ātri nebija iespējams īstenot, jo bija vajadzīgas visu iesaistīto universitāšu rektoru atļaujas.
Tomēr Ritsings neatkāpās no savas idejas izveidot studentu dziesmu svētkus. 1955. gada 21. jūlijā ar Tartu Universitātes tā laika rektora Fjodora Klementa (Feodor Klement) atļauju un atbalstu tika nolemts rīkot pirmos svētkus 1956. gada vasarā Tartu, kā arī nolemts, ka tie norisināsies reizi četros gados kādā no Baltijas valstīm. Šis princips gan ne vienmēr tika ievērots – sākotnēji svētki notika ar dažādiem pārtraukumiem, bet vēlāk nostiprinājās kā regulārs pasākums ik pēc trim līdz pieciem gadiem. Pirmajos Baltijas studentu dziesmu svētkos pulcējās vairāk nekā 2500 dziedātāju, dejotāju un mūziķu.
Sākotnēji “Gaudeamus” uzņēma dalībniekus arī no citām PSRS republikām. Pēc PSRS krišanas un Baltijas valstu neatkarības atgūšanas festivālam pievienojās dalībnieki arī no tādām valstīm kā Beļģija, Lielbritānija, Austrija, Amerikas Savienotās Valstis un Dānija.
leadership, and creativity. “Gaudeamus” is likewise an important subject in historical and political research.
FROM AN IDEA TO A 70-YEAR TRADITION
The idea of a student song festival in Estonia emerged from the general nationwide song festival tradition. Initially, student choirs from Estonian universities gathered to sing together. When a men’s choir from Vilnius visited Tartu in 1954, the conductors of both choirs voiced a desire to extend an invitation to the student choirs of Riga to unite the choirs and perform together in a joint concert. However, this was not immediately possible, as approvals were required from the rectors of all the universities involved.
Ritsing, however, did not abandon his idea of creating a student song festival. On 21 July 1955, with the permission and support of Feodor Klement, the rector of Tartu University at the time, it was decided to organise the first festival in the summer of 1956 in Tartu. It was also agreed that the festival would be held every four years in one of the Baltic States. This principle was not always strictly followed—initially held intermittently, the festival later became established as a regular event taking place every three to five years. The first Baltic student song festival brought together over 2,500 singers, dancers, and musicians.
Initially, “Gaudeamus” also welcomed participants from other republics of the USSR. Following the collapse of the Soviet Union and the restoration of independence of the Baltic States, participants from countries such as Belgium, the United Kingdom, Austria, the United States, and Denmark joined the festival.
LU TDA “Dancis” dalībnieki II Baltijas studentu svētkos “Gaudeamus” Siguldā. 1958. gads. LU Muzeja krājums, Nr. LUV3492
–Members of the UL Folk Dance Ensemble “Dancis” at the II Baltic Student Song and Dance Festival “Gaudeamus” in Sigulda. 1958. From the UL Museum collection, No. LUV3492.
“Uz pirmajiem svētkiem Tartu 1956. gadā devos kopā ar brāļa Gido Kokara vadīto Rīgas Pedagoģiskā institūta kori. Koris šajos svētkos piedalījās neoficiāli, jo nebija saņēmis akceptu šim braucienam no augstskolas puses. Mēs slepeni noīrējām vaļēju smago automašīnu, un tad apmēram 15–20 jauktā kora dalībnieku kopa ar diriģentu dziedādami devāmies uz Tartu (..). Šie un arī nākamie svētki, kas notika Rīgā, mums, latviešiem, nozīmīgi bija ar to, ka igauņu piemēra iespaidā daudzi diriģenti sava kora repertuārā iekļāva dziesmas, kuras tika sarakstītas brīvās Latvijas laikā. Sekas bija ļoti smagas, jo vairākus diriģentus atbrīvoja no darba, tai skaitā Haraldu Medni un arī Gido Kokaru,” savās atmiņās dalījies svētku dalībnieks, virsdiriģents Imants Kokars.
CEĻĀ UZ BRĪVĪBU UN SAVU BALSI
No pētniecības skatupunkta, “Gaudeamus” attīstība spilgti ilustrē, kā tradīcijas spēj pastāvēt un transformēties dažādos politiskos un sociālos apstākļos. Padomju periodā svētki funkcionēja kā kultūras telpa, kur neformāli tika uzturēta nacionālā identitāte, savukārt pēc neatkarības atjaunošanas tie kļuva par brīvas pašizpausmes un starptautiskas sadarbības platformu. Šī nepārtrauktība padara “Gaudeamus” par nozīmīgu avotu socioloģijas, kultūras studiju un vēstures pētniecībā.
LU TDA “Dancis” dalībnieki II Baltijas studentu svētkos “Gaudeamus” Siguldā. 1958. gads. LU Muzeja krājums, Nr. LUV3492
–
Members of the UL Folk Dance Ensemble “Dancis” at the II Baltic Student Song and Dance Festival “Gaudeamus” in Sigulda. 1958. From the UL Museum collection, No. LUV3492.
“I attended the first festival in Tartu in 1956 together with the Riga Pedagogical Institute choir led by my brother, Gido Kokars. The choir participated unofficially, as it had not received the institute’s approval for the trip. We secretly hired an open truck and then we—a group of about 15–20 mixed choir singers and the conductor—made our way to Tartu, singing the whole way there (…). This and the subsequent festivals held in Riga were significant for us Latvians because, inspired by the Estonians, many conductors began to include in their repertoire songs composed during the period of Latvia’s independence. The consequences were severe, as several conductors were dismissed, including Harijs Mednis and Gido Kokars,” recalls festival participant and Chief Conductor Imants Kokars.
ON THE PATH TO FREEDOM AND ONE’S OWN VOICE
From a research perspective, the growth of “Gaudeamus” vividly illustrates how traditions can endure and transform under evolving political and social conditions. During the Soviet period, the festival functioned as a cultural space where national identity was informally preserved, while after the restoration of independence it became a platform for free expression and international cooperation. This continuity makes “Gaudeamus” an important source for research in sociology, cultural studies, and history.
“With deep respect, I recall the creator of this festival, the Conductor of Tartu student choirs, Ritsing, and his choirs, as well as the leadership of the University of Tartu and its rector, Professor Klement, who—by sheer Estonian grit, ingenuity, and strength of character—brought the idea of a Baltic student festival to life despite the objections and censorship of the totalitarian regime, revived the ancient student anthem Gaudeamus, and encouraged Lithuanians and Latvians to participate,” recollects Arvīds Kanbergs, festival participant and member of the Organising Committee of the II “Gaudeamus” Festival.
A particularly significant moment occurred in 1988 in Vilnius, when for the first time the national flags of the Baltic States were publicly raised again, marking the role of the student movement in mobilising public support for freedom and the restoration of independence. After regaining independence, at the first “Gaudeamus” festival in 1991, participants were finally able to shape the repertoire freely, including previously prohibited and national compositions.
Kanbergs recalls: “Even then, beneath the formal ideological veil, a spark of national self-awareness glowed in the subtext of the songs being sung, concealing a distant dream of freedom that spontaneously became reality at the X Student Festival held in Vilnius in 1988 when brave students raised their national flags again for the first time, and their voices revived the national anthems.”
With each festival, the number of participants grew, and alongside the musical and dance programme, other artistic expressions continued to develop as well. This diversity of repertoire and participants demonstrates that culture does not exist solely within state borders—it lives within people who consciously nurture and pass it on.
At each festival, honorary conductors—and later also choreographers—have been appointed. These honorary titles have also been held by leaders of Latvian amateur
“Ar dziļu cieņu pieminu šo svētku lolotāju, Tartu studentu koru diriģentu Ritsingu un viņa dziedātājus, Tartu Universitātes vadību un rektoru, profesoru Klementu priekšgalā, kuri ar īsti igaunisku neatlaidību, attapību un cietu mugurkaulu par spīti totalitārās varas iebildēm un cenzūrai realizēja Baltijas studentu svētku ideju, reabilitēja seno studentu himnu “Gaudeamus”, uzmundrināja līdzdarboties arī lietuviešus un latviešus,” atceras svētku dalībnieks, II “Gaudeamus” svētku orgkomitejas loceklis Arvīds Kanbergs.
Īpašs notikums piedzīvots 1988. gadā Viļņā, kad pirmo reizi publiski atkal tika pacelti Baltijas valstu nacionālie karogi, iezīmējot studentu kustības lomu sabiedrības brīvības mobilizācijā un ceļā uz neatkarības atjaunošanu. Savukārt pēc neatkarības atgūšanas pirmajos “Gaudeamus” svētkos 1991. gadā beidzot repertuāru varēja veidot tā, kā paši dalībnieki vēlējās, repertuārā iekļaujot pirms tam neatļautus un nacionālus skaņdarbus. Kanbergs atminas: “Jau toreiz zem obligātās ideoloģiskās cepures dziedāto dziesmu zemtekstā iekvēlojās nacionālās pašapziņas dzirkstelīte, dziļi slēpās tāls sapnis par brīvību, kas spontāni vērtās īstenībā desmitajos studentu svētkos Viļņā 1988. gadā. Tad drosmīgie studenti pirmo reizi atkal pacēla savus nacionālos karogus un viņu balsīs atskanēja nacionālās himnas.”
Ar katriem svētkiem dalībnieku skaits pieauga, un līdztekus muzikālajai un deju programmai attīstījās arī dažādas mākslinieciskās izpausmes. Daudzveidība repertuārā un dalībnieku sastāvā apliecina, ka kultūra nepastāv tikai valsts robežās, bet dzīvo cilvēkos, kuri to apzināti kopj un nodod tālāk.
Katros svētkos izraudzīti arī goda diriģenti un vēlāk arī horeogrāfi, šos goda titulus pārstāvēja arī Latvijas amatierkolektīvu vadītāji – Haralds Mednis, Artūrs Bobkovics, Pauls Kvelde, Edgars Račevskis, Imants Kokars, Uldis Šteins, Hermanis Eglītis, Harijs Sūna, Juris Kļaviņš, Rolands Juraševskis, Māris Martinsons un citi.
SVĒTKU PROGRAMMA 2026
Svētku koncepcijas autors Juris Jonelis norāda, ka 2026. gada “Gaudeamus” turpina tradīciju, kas vienlaikus tiek interpretēta mūsdienu kultūras kontekstā. Tā atspoguļo studentu radošo enerģiju un vēlmi saglabāt un attīstīt kopīgās Baltijas studentu dziesmu un deju tradīcijas. Studentu manifestējošais brīvības gars līdz bezgalībai papildina tradicionālo “Gaudeamus” raksturu.
Vairāk par svētku vēsturi un programmu:
Izmantotie avoti: Ene Puusemp; Alo Ritsing; Ants Nilson. Gaudeamus 50: Estonian, Latvian and Lithuanian
Students’ Song and Dance Festivals, 1956–2006. Tartu: Tartu Üliõpilasmaja, 2006.
Latvijas Universitātes Muzeja krājuma materiāli. Autors: LU Kultūras centrs
LU TDA “Dancis” dalībnieki
II Baltijas
studentu svētkos “Gaudeamus” Siguldā. 1958. gads. LU
Muzeja krājums, Nr. LUV3492
–Members of the UL Folk Dance Ensemble “Dancis” at the II Baltic Student Song and Dance Festival “Gaudeamus” in Sigulda. 1958. From the UL Museum collection, No. LUV3492.
ensembles, including Haralds Mednis, Artūrs Bobkovics, Pauls Kvelde, Edgars Račevskis, Imants Kokars, Uldis Šteins, Hermanis Eglītis, Harijs Sūna, Juris Kļaviņš, Rolands Juraševskis and Māris Martinsons among others.
FESTIVAL PROGRAMME 2026
Author of the Festival concept Juris Jonelis notes that the 2026 “Gaudeamus” continues a tradition that is interpreted within a contemporary cultural context. It reflects the creative energy of students and their commitment to preserving and developing the shared Baltic student song and dance tradition.
Read more about Festival history and programme:
Sources:
Ene Puusemp; Alo Ritsing; Ants Nilson. Gaudeamus 50: Estonian, Latvian and Lithuanian Students’ Song and Dance Festivals, 1956–2006. Tartu: Tartu Üliõpilasmaja, 2006. University of Latvia Museum collection materials
Author: University of Latvia Culture Centre
XX BALTIJAS VALSTU STUDENTU DZIESMU UN DEJU SVĒTKU
“GAUDEAMUS” RĪCĪBAS KOMITEJA
XX BALTIC STUDENT SONG AND DANCE FESTIVAL “GAUDEAMUS” ORGANISING COMMITTEE
No kreisās / From the left:
Kristaps Kolbergs
VUGD Operatīvās vadības pārvaldes priekšnieks
Head of the Operational Management Board, State Fire and Rescue Service
Dāvis Dejus
IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietnieks politikas ieviešanas un monitoringa jomā
Deputy Director for Policy
Implementation and Monitoring, Department of Higher Education, Science and Innovation, Ministry of Education and Science
Karīna Caunīte-Orupe IZM Valsts sekretāra
vietniece finanšu un administratīvajos jautājumos
Deputy State Secretary for Financial and Administrative Matters, Ministry of Education and Science
Arturs Smilga
VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, Resursu un krīzes vadības pārvaldes priekšnieks, pulkvedis
Deputy Chief of the Main Public Order Police Department, Head of the Resources and Crisis Management Department, State Police, Colonel Pauls Švarcbergs
RVP Satiksmes organizācijas pārvaldes Satiksmes organizācijas un kustības drošības nodaļas galvenais speciālists
Senior Specialist, Traffic Organisation and Road Safety Division, Traffic Organisation Department, Riga Municipal Police
Sergejs Galilejevs
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks
Deputy Head of the Public Order Police Department, Riga Regional Department, State Police
Ingūna Aire
Iekšlietu ministrijas Valsts sekretāra vietniece
Deputy State Secretary, Ministry of the Interior
Jana Feldmane
VM Sabiedrības veselības departamenta direktore Director of the Public Health Department, Ministry of Health
Sigita Geida
SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta Infekcijas slimību profilakses un pretepidēmijas pasākumu nodaļas vadītāja
Head of the Infectious Disease Prevention and Anti-Epidemic Measures Division, Infectious Disease Risk Analysis and Prevention Department, Centre for Disease Prevention and Control
Dace Melbārde
Izglītības un zinātnes ministre (rīcības komitejas priekšsēdētāja)
Minister of Education and Science (Chair of the Organising Committee)
Vineta Grīnberga
PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vadītāja
Head of the Food Distribution Surveillance Division, Food Surveillance Department, Food and Veterinary Service
Deputy Director for Emergency Medical Care, Emergency Medical Service
Evija Ansonska LU rektora padomniece
Adviser to the Rector, University of Latvia
Kristīne Krūze
RVP IKSD Kultūras pārvaldes Kultūras institūciju un nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītāja vietniece
Deputy Head of the Cultural Institutions and Intangible Cultural Heritage Division, Culture Department, Riga City Council Education, Culture and Sports Department
Andrejs Aronovs
RVP policijas priekšnieka vietnieks
Deputy Chief of Police, Riga Municipal Police
Laura Kellija
ĀM Komunikācijas grupas otrā sekretāre
Second Secretary of the Communications Group, Ministry of Foreign Affairs
Andrejs Vasiļevskis
VUGD Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks
Head of the Riga Regional Department, State Fire and Rescue Service
Foto nav klātesoši / Not present in the photo:
Edgars Rudzītis
RVP policijas priekšnieka vietnieks
Deputy Chief of Police, Riga Municipal Police
Indra Trofimoviča
LU Kultūras centra direktore
Director of the UL Culture Centre
Jānis Bārzdainis
VP RRP priekšnieka vietnieks, Kārtības policijas pārvaldes priekšnieks, pulkvedis
Deputy Head of the Riga Regional Department, Head of the Public Order Police Department, State Police, Colonel
Jānis Grīnbergs
VUGD priekšnieka vietnieks
Deputy Chief, State Fire and Rescue Service
Reinis Auziņš
“Rīgas satiksmes” Maršrutu tīkla un pārvadājumu daļas vadītājs
Head of the Route Network and Transport Division, “Rīgas satiksme”
“GAUDEAMUS”
LU UZRAUDZĪBAS PADOME
XX BALTIC STUDENT SONG AND DANCE FESTIVAL “GAUDEAMUS” UNIVERSITY
OF LATVIA (UL) OVERSIGHT COUNCIL
No kreisās / From the left:
Andris Šulcs
LU Infrastruktūras apsaimniekošanas servisa Apsaimniekošanas nodaļas vadītājs
Head of the Facilities Management Department, UL Infrastructure Management Service
Indra Trofimoviča
LU Kultūras centra direktore Director of the UL Culture Centre
Jānis Uiska
LU Juridiskā departamenta direktors Director of the UL Legal Department
Ilze Kūka
LU kanclere Chancellor of the UL
Enno Ence
LU attīstības prorektors Vice-Rector for Development of the UL
Baiba Pētersone
LU Starptautiskās sadarbības
departamenta direktore Director of the UL International Cooperation Department
Ieva Stare
LU Komunikācijas departamenta direktore Director of the UL Communications Department
Edgars Vītols
Svētku koru programmas mākslinieciskais vadītājs
Artistic Director of the Festival Choir Programme
XX BALTIJAS VALSTU STUDENTU DZIESMU UN DEJU SVĒTKU “GAUDEAMUS”
MĀKSLINIECISKĀ GRUPA
XX BALTIC STUDENT SONG AND DANCE
FESTIVAL “GAUDEAMUS” ARTISTIC GROUP
No kreisās / From the left:
MĀRIS MARTINSONS
Pūtēju orķestru programmas mākslinieciskais vadītājs
Artistic Director of the Wind Orchestra Programme
JURIS JONELIS
Svētku mākslinieciskās koncepcijas autors un režisors / Author and Director of the Artistic Concept of the Festival
DAGMĀRA BĀRBALE
D eju programmas mākslinieciskā vadītāja
Artistic Director of the Dance Programme oru programmas mākslinieciskais vadītājs
Artistic Director of the
KALNIŅŠ
XX BALTIJAS VALSTU STUDENTU DZIESMU
UN DEJU SVĒTKU “GAUDEAMUS”
DARBA GRUPA
BALTIC STUDENT SONG AND DANCE
INDRA TROFIMOVIČA
Latvijas Universitātes Kultūras centra direktore
Director of the UL Culture Centre
EVA IVANE
Producente
Producer
DŽOANNA KOTA
Producente
Producer
LAURIS GOSS
Koru koordinators
Choir Coordinator
ILMĀRS MILLERS
Koru koordinators
Choir Coordinator
KONSTANTĪNS RUBĪNS
D rošības eksperts
Security Expert
JANA KALNIŅA
D alībnieku izmitināšanas koordinatore Participant Accommodation Coordinator
ĒRIKS KIBERMANIS un ALEKSEJS DORMIDONTOVS Transporta koordinatori Transport Coordinators
ARTISTIC AND ORGANISING TEAM FOR THE REPUBLIC OF LITHUANIA
SAUĻUS ĻAUSA / SAULIUS LIAUSA – galvenais menedžeris un delegācijas koordinators / Head of the Lithuanian Delegation
MĀKSLINIECISKĀ KOMANDA / ARTISTIC TEAM:
ROLANDS DAUĢĒLA / ROLANDAS DAUGĖLA – mākslinieciskais vadītājs un Lietuvas koru virsdiriģents / Artistic Director and Chief Conductor of the Lithuanian Choirs
VIDMANTS MAČULSKIS / VIDMANTAS MAČIULSKIS – mākslinieciskais vadītājs un galvenais baletmeistars / Artistic Director and Chief Ballet Master of the Lithuanian Dance Groups
REMIGIJS VILIS / REMIGIJUS VILYS – Lietuvas pūtēju orķestru virsdiriģents
Chief Conductor of the Lithuanian Wind Orchestras
JOLANTA ĶISIELĪTE-SADAUSKIENE / JOLANTA KISIELYTĖ-SADAUSKIENĖ –lietuviešu tautas mūzikas ansambļu mākslinieciskā vadītāja / Chief Artistic Director of the Lithuanian Folk Ensembles
Latvijā īpaši atzīmē gada īsāko nakti – mājas tiek rotātas lapu vainagiem, galdā tiek celts alus un īpašais Jāņu siers, un visu nakti pie ugunskuriem dzied Jāņu dziesmas, griež dančus un sagaida saullēktu. Lai sagatavotos šiem krāšņajiem svētkiem, pirms tiem, jau tradicionāli, Vecrīgas sirdī, Doma laukumā, notiek Zāļu tirgus – acis priecē grandiozi puķu pušķi un ziedu vītnes, saimnieces no visiem Latvijas novadiem piedāvā pašus gardākos sierus. Lustīga līgošana un varena tirgošanās visas dienas garumā!
GAUDEAMUS svētku ietvaros 2026. gadā Zāļu tirgu papildina īpaša tautas mūzikas un deju programma, kurā uzstājas dalībnieki no visām trīs Baltijas valstīm. Uzstāšanās pašā Rīgas centrā pulcē tūkstošiem pilsētas viesu un svētku baudītāju, radot autentisku saulgriežu noskaņu, ko papildina ziedu smarža un atsaucīga publika.
FOLK MUSIC AND DANCE PROGRAMME DOME SQUARE
DURING THE MIDSUMMER
FAIR
The shortest night of the year holds special significance in Latvia. On this night, homes are adorned with leafy wreaths, beer and the traditional Jāņu cheese are brought to the table, and throughout the night people gather around bonfires to sing Midsummer songs, dance, and greet the sunrise. Ahead of these vibrant festivities, a long-standing tradition unfolds in the heart of Old Town Riga—the Midsummer Fair (Zāļu tirgus) in the Dome Square. Visitors are delighted by magnificent bouquets and floral garlands, while artisan cheese-makers from across Latvia offer their finest produce. A joyful festive atmosphere and lively trading fill the entire day.
As part of the GAUDEAMUS festival in 2026, the Midsummer Fair is enhanced by a special programme of folk music and dance, featuring performers from all three Baltic States. Set in the very heart of Riga, these performances draw thousands of visitors and festivalgoers, creating an authentic Midsummer atmosphere, alive with the scent of flowers and an enthusiastic crowd.
ATKLĀŠANAS KONCERTS
OPENING CONCERT
Latvijas
Universitātes
Lielā aula
Great Hall of the University of Latvia
19. jūnijs
19 June 17.00
Dziesma dzimst neatlaidībā, un svētki top vēlmē turpināt to, kas iedvesmo un vieno. XX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētku atklāšanas koncerts aicina saklausīt, kā studentijas gars un tradīcija saplūst vienotā skanējumā. Koncerts veltīts tiem, kuri tic kopības spēkam, studentu neatlaidībai, Baltijas vienotībai un dziesmas garam, apvienojot laikus un robežas. Koncerts ir apliecinājums tam, ka neatlaidība nav tikai darbs un mērķis – tā ir dzīvība un mūsu pārliecība pirms 70 gadiem iesāktā ceļa turpinājumam, atverot arvien jaunus apvāršņus Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētku stāstā. Svētku atklāšanas vakarā godināsim tradīciju, mūziku, virsdiriģentus, virsvadītājus un dalībniekus!
A song is born through perseverance, and celebration is born from a desire to preserve what inspires and unites us. The opening concert of the XX Baltic Student Song and Dance Festival invites us to experience the spirit of the student community and tradition blending into a harmonious sound. The concert is dedicated to those who believe in the power of togetherness, the determination of students, the unity of the Baltic States, and the enduring spirit of song that transcends time and borders. It testifies that perseverance goes beyond work and purpose—it is life itself and our shared conviction to continue the path begun 70 years ago, revealing ever new horizons in the story of the Baltic Student Song and Dance Festival. At the festival’s opening night, let us honour tradition, music, chief conductors, directors, and all participants!
DZIESMU SVĒTKU UVERTĪRA
SONG FESTIVAL OVERTURE
Mūzika / Music by Juris Karlsons
Diriģents / Conductor
Artūrs Oskars Mitrevics
DZIEDOT DZIMU, DZIEDOT AUGU
SINGING I WAS BORN, SINGING I GREW
Latviešu tautasdziesmas apdare
Latvian folk song arranged by
Alfrēds Kalniņš
Diriģente / Conductor Lāsma Vāciete
AKADEMISKĀ
SVĒTKU UVERTĪRA
ACADEMIC FESTIVAL OVERTURE
Johannesa Brāmsa mūzika / Music by Johannes Brahms
Diriģents / Conductor
Artūrs Oskars Mitrevics
KANTĀTE TĒVIJAI
CANTATA FOR THE FATHERLAND
Mūzika / Music by Jurjānu Andrejs
Diriģents / Conductor Gints Ceplenieks
Soliste / Soloist Agate Grīnhofa
LIEPZIEDU LAPKRITIS
LINDEN BLOSSOM FALL
Mūzika / Music by Andris Vecumnieks
Diriģents / Conductor
Artūrs Oskars Mitrevics
RĪGAI TO RIGA
Mūzika / Music by Arturs Maskats
Vārdi / Lyrics by Aleksandrs Čaks
Diriģents / Conductor Valdis Tomsons
DZEL MANĪ SAULI
FORGE THE SUN WITHIN ME
Mūzika / Music by Raimonds Pauls
Vārdi / Lyrics by Jānis Peters
Diriģente / Conductor Nora Žeigure
SEKO SAVIEM SAPŅIEM FOLLOW YOUR DREAMS
Mūzika / Music by Uldis Marhilevičs
Vārdi / Lyrics by Guntars Račs
Diriģents / Conductor Edgars Vītols
Solists / Soloist Eduards Rediko
KONCERTĀ PIEDALĀS:
PARTICIPANTS:
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas jauktais koris
Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music Mixed Choir
Mākslinieciskais vadītājs / Artistic Director Valdis Tomsons
Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes jauktais koris AURA
University of Latvia Faculty of Science and Technology Mixed Choir AURA
Mākslinieciskais vadītājs / Artistic Director Edgars Vītols
Rīgas Tehniskās universitātes jauktais koris VIVERE / Riga Technical University Mixed Choir VIVERE
Mākslinieciskais vadītājs / Artistic Director Gints Ceplenieks
Latvijas Universitātes jauktais koris DZIESMUVARA / University of Latvia Mixed Choir DZIESMUVARA
Mākslinieciskā vadītāja / Artistic Director Nora Žeigure
Rīgas Ekonomikas augstskolas jauktais koris / Stockholm School of Economics in Riga Mixed Choir
Diriģenti / Conductors Lauris Goss, Lāsma Vāciete
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskais orķestris
Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music Symphony Orchestra
Mākslinieciskais vadītājs / Artistic Director EDGARS VĪTOLS
Režisors, scenārija autors / Director, Writer SANDIS KALNIŅŠ
Skaņu operators / Sound Engineer ALDIS VILCIŅŠ
Projekta vadītāja / Project Manager DŽOANNA KOTA
Koru koordinators / Choir Coordinator LAURIS GOSS
TAUTAS DEJU ANSAMBĻU KONCERTS UZ VIENA CEĻA —
CONCERT BY FOLK DANCE ENSEMBLES ON THE SAME PATH
Dailes teātris
Dailes Theatre
19. jūnijs
19 June 20.00
Tautas deju ansambļu koncerts “Uz viena ceļa” ir Baltijas valstu studentu deju kolektīvu kopības apliecinājums krāsainā, mūsu nacionālo kultūru cauraustā ceļojumā. Dejās un kopā būšanā mērotais ceļš ved cauri vērtībām, godina mūsu tautu mantojumu un atklāj krāsas, kas ne vien sastopamas dabā, bet arī caurauž trīs Baltijas valstu karogus, spilgti iekrāsojot mūsu tautu stāstus. Tie atklāj gan kopīgo, gan savdabīgo un atšķirīgo. Šis ceļa gājiens nav vienkārša nokļūšana no sākuma līdz galapunktam – tā ir jaunības enerģijas, dzīvesprieka, tradīciju un dzīvesziņas spēka piesātināta sevis atklāšana.
Mēs visi esam uz viena ceļa. Mēs nākam!
The concert “On the Same Path” performed by folk dance ensembles is a celebration of the unity of Baltic student dance groups, unfolding in a colourful journey woven from the traditions of our national cultures. Through dance and shared experience, we follow a path shaped by our values, honouring the heritage of our peoples and revealing colours found both in nature and in the flags of the three Baltic States, vividly painting the stories of our nations. These stories unveil both what we share and what makes us unique. This journey is no ordinary trip from beginning to end; it is a self-awakening enriched by youthful energy, joy, tradition, and the power of our cultural wisdom.
We are all on the same path. Here we come!
IESKAŅA
PRELUDE
Horeogrāfe / Choreographer
Dagmāra Bārbale
Mūzika / Music by Ernests Valts Circenis
LIETUVA / LITHUANIA
PAVASARIS
SPRING
Horeogrāfe Indre Alaburdiene
Choreographer Indrė Alaburdienė
Mūzika Eiženijs Čiplis / Music by Eugenijus Čiplys
Lietuviešu tautasdziesmas vārdi
Lithuanian folk lyrics
Viļņas Universitātes Dziesmu un deju ansamblis / Vilnius University Song and Dance Ensemble
OI, ŠERMUKŠNIO
OH,
ROWAN
Horeogrāfs Alberts Švelgins
Choreographer Albertas Švelginas
Kara dziesmas instrumentācijas autore
Dovile Mačukaite-Krasauskiene / Battle
song orchestrated by Dovilė Mačiukaitė-Krasauskienė
Lietuviešu tautasdziesmas vārdi
Lithuanian folk lyrics
Viļņas Universitātes Dziesmu un deju ansamblis / Vilnius University Song and Dance Ensemble
AGOTĖLĖ
Little Agota
Horeogrāfs Ričards Tamutis
Choreographer Ričardas Tamutis
Lietuviešu tautas mūzikas aranžijas autore
Alvīda Česiene / Lithuanian folk music arrangement by Alvyda Česienė
Lietuviešu tautasdziesmas vārdi
Lithuanian folk lyrics
VILNIUS TECH Tautas deju ansamblis
VINGIS / VILNIUS TECH Folk Dance
Ensemble “Vingis”
ALUČIO PUOTA
BEER FEAST
Horeogrāfs Vītauts Buterlevičs
Choreographer Vytautas Buterlevičius
Mūzika Donats Zakars / Music by Donatas Zakaras
Kauņas Tehnoloģiju universitātes Tautas
mākslas ansamblis NEMUNAS
Kaunas University of Technology Folk Art
Ensemble NEMUNAS
IKI PARYČIŲ
UNTIL MORNING
Horeogrāfe Rimute Zaleckaite
Choreographer Rimutė Zaleckaitė
Mūzika Kēstutis Lipeika / Music by Kęstutis Lipeika
Lietuviešu tautasdziesmas vārdi
Lithuanian folk lyrics
VILNIUS TECH Tautas deju ansamblis
VINGIS / VILNIUS TECH Folk Dance
Ensemble “Vingis”
RUSNIETIS
Rusnė native
Horeogrāfs Jozs Liņģis / Choreographer
Juozas Lingys
Mūzika Vītauts Jozapaitis / Music by Vytautas Juozapaitis
Kauņas Tehnoloģiju universitātes Tautas
mākslas ansamblis NEMUNAS
Kaunas University of Technology Folk Art
Ensemble NEMUNAS
IGAUNIJA / ESTONIA
SIMMANI LUGU
PARISH PARTY
Horeogrāfs Jānuss Randma
Choreographer Jaanus Randma
Tautas mūzikas aranžijas autors
Indreks Kalda / Folk music arrangement by Indrek Kalda
Tautas deju ansamblis TARBATU / Folk
Dance Ensemble TARBATU
NÄDALALUGU
TALE OF THE WEEK
Horeogrāfe Aveli Asbera
Choreographer Aveli Asber
Tautas mūzika / Folk music by RÜÜT
Tartu Universtitātes Tautas deju ansamblis
Tartu University Folk Dance Ensemble
KIKKAPUU
SPINDLE
Horeogrāfe Elo Unta / Choreographer
Elo Unt
Mūzika Matiss Leima / Music by Matis Leima
Tallinas Tehniskās universitātes Tautas
deju ansamblis KULJUS un Tallinas
Universitātes Tautas deju ansamblis
SOVELDAJA / Tallinn Technical University
Folk Dance Ensemble KULJUS and Tallinn University Folk Dance Ensemble
SOVELDAJA
SAUNAKAS
TO SAUNA
Horeogrāfe Elo Unta / Choreographer
Elo Unt
Mūzika KIIORA un Matiss Leima
Music by KIIORA and Matis Leima
Tautas deju ansambļu SOVELDAJA un KULJUS puiši
Male members of SOVELDAJA and KULJUS
ÕNNEVALSS
WALTZ OF HAPPINESS
Horeogrāfe Elo Unta / Choreographer
Elo Unt
Mūzika KIIORA / Music by KIIORA
Tallinas Universitātes Tautas deju
ansamblis SOVELDAJA / Tallinn University
Folk Dance Ensemble SOVELDAJA
LÄKSIN OBEST OLLALE
HORSE GAME
Horeogrāfes Ene Jakobsone un Helena-Mariana Reimanne
Choreographers Ene Jakobson and Helena-Mariana Reimann
Mūzika / Music by VÄGILASED
Tallinas Tehniskās universitātes Tautas
deju ansamblis KULJUS / Tallinn
Technical University Folk Dance Ensemble KULJUS
TÕMBA JÜRI
PLAY IT, JÜRI!
Horeogrāfe Ida Urbele / Choreographer
Ida Urbel
Mūzika Edgars Arro, Leo Normets
Music by Edgar Arro, Leo Normet
Tallinas Tehniskās universitātes Tautas
deju ansamblis KULJUS / Tallinn
Technical University Folk Dance Ensemble
KULJUS
LATVIJA / LATVIA
AČIKOPS
THE AČIKOPS DANCE
Horeogrāfs / Choreographer
Uldis Žagata
Tautas mūzikas apdares autors / Folk music arrangement by Andrejs Jurjāns
Rīgas Stradiņa universitātes Tautas
deju ansamblis AČKUPS / Riga Stradiņš University Folk Dance Ensemble AČKUPS
LĪBIEŠU KĀZU DEJA
LIVONIAN WEDDING DANCE
Horeogrāfe / Choreographer
Līga Indriksone
Tautas mūzikas apdares autore / Folk music arrangement by Laura Leontjeva
Latvijas Universitātes Tautas deju ansamblis DANCIS / University of Latvia
Folk Dance Ensemble DANCIS
MAN BIJ’ KALTIS KUMELIŅIS
I HAD A FORGED LITTLE STEED
Horeogrāfe / Choreographer
Dagmāra Bārbale
Mūzika / Music by Mārtiņš Miļevskis
Rīgas Tehniskās universitātes Tautas deju
ansamblis VEKTORS / Riga Technical University Folk Dance Ensemble VEKTORS
KAS ZIED JĀŅU NAKSNIŅĀ?
WHAT BLOOMS ON MIDSUMMER’S NIGHT
Horeogrāfe / Choreographer
Dagmāra Bārbale
Mūzika / Music by Mārtiņš Miļevskis
Rīgas Stradiņa universitātes Tautas
deju ansamblis AČKUPS / Riga Stradiņš
University Folk Dance Ensemble AČKUPS
SPĒLĒ, MANU SPĒLMANĪTI
PLAY ON, MY LITTLE FIDDLER
Horeogrāfs / Choreographer
Uldis Žagata
Mūzika / Music by Rūdolfs Šteins
Latvijas Universitātes Tautas deju
ansamblis DANCIS / University of Latvia
Folk Dance Ensemble DANCIS
KONCERTA VEIDOTĀJI:
SKAISTA MANA TĒVU ZEME
HOW BEAUTIFUL MY HOMELAND
Horeogrāfe / Choreographer
Dagmāra Bārbale
Tautas mūzikas apdares autors / Folk music arrangement by Edgars Kārklis
Rīgas Tehniskās universitātes Tautas deju
ansamblis VEKTORS / Riga Technical
University Folk Dance Ensemble VEKTORS
IZSKAŅA
EPILOGUE
Horeogrāfe / Choreographer
Dagmāra Bārbale
Mūzika / Music by Ernests Valts Circenis
CREATIVE AND PRODUCTION TEAM:
Mākslinieciskā vadītāja / Artistic Director
DAGMĀRA BĀRBALE
Režisore / Director DIĀNA KAIJAKA
Scenārija autors / Writer
KASPARS BĒRZIŅŠ
Komponists un muzikālais vadītājs
Composer and Musical Director
ERNESTS VALTS CIRCENIS
Video māksliniece / Video Designer
IEVA KAULIŅA
Gaismu mākslinieks / Lighting Designer
REINIS ZALTE
Skaņu operators / Sound Engineer
DIDZIS CIELAVA
Koncerta vadītāji / Hosts
MADARA VIĻČUKA, TOMS VELIČKO
Projekta vadītāja / Project Manager
ILZE BLAUBERGA
KONCERTĀ PIEDALĀS:
PARTICIPANTS:
Viļņas Universitātes Dziesmu un deju ansamblis / Vilnius University Song and Dance Ensemble
Vadītāji: Indre Alaburdiene, Roberta Leščinskaite-Jančuliene, Alberts Švelgins / Directors:
Indrė Alaburdienė, Roberta Leščinskaitė-Jančiulienė, Albertas Švelginas
Koncertmeistare Nele Celiešiene
Accompanist Nelė Celiešienė
VILNIUS TECH Tautas deju ansamblis
VINGIS / Vilnius Gediminas Technical University Folk Dance Ensemble VINGIS
Mākslinieciskā vadītāja un horeogrāfe
Rimute Zaleckaite / Artistic Director and Choreographer Rimutė Zaleckaitė
Rīgas Stradiņa universitātes Tautas deju ansamblis AČKUPS / Riga Stradiņš University Folk Dance Ensemble AČKUPS
Mākslinieciskā vadītāja / Artistic Director
Elita Treilone
Repetitore / Pedagogue Līga Indriksone
Koncertmeistare / Accompanist
Sarmīte Plaude
WIND ORCHESTRA
CONCERT PROGRAMME
Vērmanes
dārzs
Vērmanes
Garden
20. jūnijs
20 June
11.00 Lietuvas
pūtēju orķestru programma
Lithuanian Wind Orchestra Programme
13.00 Latvijas
pūtēju orķestru programma
Latvian Wind Orchestra Programme
14.30 Igaunijas
pūtēju orķestru programma
Estonian Wind Orchestra Programme
Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētku ietvaros Vērmanes dārzs pārtop par muzikālu satikšanās vietu jaunībai, enerģijai, profesionālai meistarībai un Baltijas valstu pūtēju mūzikas tradīcijām. Koncertā piedalās divi pūtēju orķestri no Latvijas, pieci orķestri no Lietuvas un divi pūtēju orķestri no Igaunijas.
Vērmanes dārza brīvdabas atmosfērā klausītājiem ir iespēja piedzīvot daudzveidīgu muzikālu ceļojumu cauri Baltijas skaņu ainavām – no liriskām melodijām līdz jaudīgiem un emocionāli piepildītiem kopskanējumiem.
During the Baltic Student Song and Dance Festival, Vērmanes Garden is transformed into a musical meeting place celebrating youth, energy, professional excellence, and Baltic wind orchestra traditions. The concert features two wind orchestras from Latvia, five from Lithuania, and two from Estonia.
In the open-air setting of Vērmanes Garden, the audience gets to experience a diverse musical journey through Baltic soundscapes, from lyrical melodies to powerful and emotionally rich ensemble performances.
LIETUVIEŠU TAUTAS MŪZIKAS KONCERTS
BALTIJAS DZIESMAS
LITHUANIAN FOLK MUSIC CONCERT
BALTIC SONGS
LIETUVIEŠU TAUTAS MŪZIKAS KONCERTS
Lietuviešu tautasdziesmās dzīvo stāsti par cilvēku dzīvi, jūtām un vērtībām. Tās vēsta par darbu, karu, svētkiem, mīlestību, ģimeni un dzimteni. Lietuvieši šīs dziesmas rūpīgi pierakstīja un nodeva no paaudzes paaudzē, tādēļ līdz mūsdienām saglabājies bagātīgs un autentisks tautas mūzikas mantojums.
Šī tradīcija iedvesmo arī mūsdienu māksliniekus.
Viņi tautasdziesmām piešķir jaunu skanējumu — aranžē un izpilda tās ar lietuviešu tradicionālajiem instrumentiem: kanklės, birbynės, skudučiai un skrabalai. Tādējādi senā mūzikas valoda iegūst laikmetīgu skanējumu, vienlaikus saglabājot savu būtību un emocionālo spēku.
Koncertā “Baltijas dziesmas” piedalās 230 lietuviešu studentu tautas mūzikas izpildītāji. Programma veltīta trim tēmām – nacionālajai identitātei, ģimenei un mīlestībai pret dzimteni. Tautas mūzika tajā savijas ar laikmetīgu skanējumu, saglabājot dzīvu tradīciju garu.
Programmā savijas dziedājums, instrumentālā mūzika un deja. Koncertu atklāj skaņdarbs “Jūrala”, kura teksts “Mūsu rokas, mūsu sirdis apskauj Baltiju…” simboliski vieno Baltijas tautas. Programmā iekļauta arī populārā latviešu tautasdziesma “Pūt, vējiņi!”, ko lietuviešu studenti izpilda lietuviešu tradicionālo instrumentu pavadījumā.
Latvijas
Universitātes
Lielā aula —
Great Hall of the University of Latvia
20. jūnijs — 20 June 18.30
Koncerta mākslinieciskā vadītāja ir Jolanta Ķisielīte-Sadauskiene, Vītauta Dižā Universitātes Izglītības akadēmijas ansambļa “Šviesa” vadītāja. Viņa ir plaši pazīstama Lietuvā kā ilggadēja Dziesmusvētku diriģente un nozīmīga tautas mūzikas ansambļu tradīcijas uzturētāja un popularizētāja.
LITHUANIAN FOLK MUSIC CONCERT
Lithuanian folk songs are stories about people’s lives, feelings, and values. They cover various topics–war, work, holidays, love, family, and homeland. In Lithuania, these songs were recorded and preserved over time, and today we have a rich and authentic collection of them.
This heritage inspires contemporary artists as well. They adapt the old songs, reworking, arranging, and performing them with Lithuanian folk instruments such as the kanklės, birbynės, skudučiai, or skrabalai. Thus, the ancient sounds are re-imagined for the contemporary era while maintaining their essence and emotional power.
An ensemble of 230 Lithuanian student folk musicians invites you to the concert BALTIC SONGS . The programme explores three main themes: national identity, family, and love for the homeland, weaving folk music with contemporary sound while preserving the spirit of tradition.
The concert brings together singing, music, and dancing. The programme opens with the piece “Jūrala”, whose lyrics–“Our hands, our hearts embrace the Baltic…” – symbolically unite the Baltic nations. Lithuanian students will also perform the popular Latvian folk song “Pūt, vējiņi”, accompanied by Lithuanian folk instruments.
The Artistic Director of this concert is Jolanta Kisielytė-Sadauskienė, Head of the Vytautas Magnus University Academy of Education Song and Dance Ensemble “Šviesa”. She is well known to Lithuanian audiences as a long-time conductor at the Song Celebration, as well as a keeper and promoter of the tradition of folk music ensembles.
JŪRALA
DEAR SEA
Eiženija Čipļa mūzika / Music by Eugenijus Čiplys
Vlada Brazjūna vārdi / Lyrics by Vladas Braziūnas
Diriģents Eiženijs Čiplis / Conductor
Eugenijus Čiplys
PŪT, VĒJIŅI!
BLOW, WIND!
Latviešu tautasdziesma Eiženija Čipļa
apdarē / Latvian folk song, instrumental arrangement by Eugenijus Čiplys
Diriģente Jolanta Ķisielīte-Sadauskiene
Conductor Jolanta Kisielytė-Sadauskienė
KOKIA NUOSTABI LIETUVA ESI
HOW WONDERFUL YOU ARE, LITHUANIA
Ķipra Mašanauska mūzika un vārdi
Music and lyrics by Kipras Mašanauskas
Diriģente Roma Palauskiene / Conductor
Roma Paulauskienė
MELODIJA
MELODY
Aļģimanta Bražinska mūzika / Music by Algimantas Bražinskas
Diriģents Ģintars Vilčausks / Conductor
Gintaras Vilčiauskas
SVAJONĖLĖ
A LITTLE DREAM
Jona Šveda mūzika / Music by Jonas Švedas
Diriģente Aiste Bružaite / Conductor
Aistė Bružaitė
VAIKŠČIUOJ PUOVA
THE PEACOCK WALKS
Anatolija Lapinska mūzika / Music by Anatolijus Lapinskas
Laimutes Kisielienes horeogrāfija
Choreography by Laimutė Kisielienė
Diriģente Aukse Egle Stankevičiene
Conductor Auksė Eglė Stankevičienė
SAULĖS DOVANOS
GIFTS OF THE SUN
Žemīnas Trinkūnaites mūzika / Music by Žemyna Trinkūnaitė
Jurgitas Petkutes-Marcinkienes
aranžija / Arranged by Jurgita Petkutė-Marcinkienė
Diriģente Asta Jonkute-Bogdaniene
Conductor Asta Jonkutė-Bogdanienė
TU ŽILVITĖLI, DOBILIA
O LITTLE WILLOW, DEAR CLOVER
Lietuviešu tautasdziesma Eiženija Čipļa apdarē / Lithuanian folk song arranged by Eugenijus Čiplys
Kēstuta Lipeikas mūzika / Music by Kęstutis Lipeika
Rimutes Zaleckaites horeogrāfija
Choreography by Rimutė Zaleckaitė
Diriģents Kēstutis Lipeika / Conductor
Kęstutis Lipeika
KONCERTA VEIDOTĀJI:
CREATIVE AND PRODUCTION TEAM:
Mākslinieciskā vadītāja JOLANTA ĶISIELĪTE-SADAUSKIENE / Artistic Director JOLANTA KISIELYTĖ-SADAUSKIENĖ
Apvienotā tautas mūzikas instrumentālā orķestra vadītājs EIŽENIJS ČIPLIS / Director of the United Folk Instrument Orchestra EUGENIJUS ČIPLYS Apvienotā tautas mūzikas ansambļa vadītājs KĒSTUTIS LIPEIKA / Director of the United Folk Music Ensemble KĘSTUTIS LIPEIKA
KONCERTĀ PIEDALĀS:
PARTICIPANTS:
Viļņas Universitātes Dziesmu un deju ansamblis / Vilnius University Song and Dance Ensemble
Viļņas Universitātes Absolventu dziesmu un deju ansamblis JIEVARAS / Vilnius University Alumni Song and Dance Ensemble JIEVARAS
Viļņas Universitātes Tautas mūzikas ansambļa JAUNIMELIS instrumentālā grupa Vilnius University Folk Music Ensemble JAUNIMĖLIS Instrumental Group
Vītauta Dižā Universitātes Izglītības akadēmijas dziesmu un deju ansambļa ŠVIESA tautas mūzikas instrumentu orķestris un koris / Vytautas Magnus University Academy of Education Song and Dance Ensemble ŠVIESA Folk Instrument Orchestra and Choir
Kauņas Tehnoloģiju universitātes Tautas mākslas ansambļa NEMUNAS Tautas instrumentu orķestris, tautas mūzikas kapela un koris / Kaunas University of Technology Folk Art Ensemble NEMUNAS Folk Instrument Orchestra, Folk Music Band and Choir
Lietuvas Veselības zinātņu universitātes tautas deju ansambļa AVE VITA tautas instrumentu orķestris un vokālā grupa / Lithuanian University of Health Sciences Folk Dance Ensemble AVE VITA Folk Instrument Orchestra and Vocal Group
Viļņas koledžas Dziesmu un deju ansambļa VORUTA tautas mūzikas kapela un vokālā grupa / Vilnius College Dance and Song Ensemble VORUTA Folk Music Band and Vocal Group
Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas Tautas instrumentu ansamblis / Lithuanian Academy of Music and Theatre Folk Instrument Orchestra
VILNIUS TECH Tautas deju ansambļa VINGIS Tautas mūzikas kapela un vokālā grupa
VILNIUS TECH Folk Dance Ensemble VINGIS Folk Band and Vocal Group
Vītauta Dižā Universitātes Lauksaimniecības akadēmijas Tautas mūzikas grupa
ŪKININKAS / Vytautas Magnus University Academy of Agriculture Folk Music Band
ŪKININKAS
GARĪGĀS MŪZIKAS KONCERTS
SACRED MUSIC CONCERT
Rīgas Doma baznīca
Riga Cathedral
PRELŪDIJA MI MAŽORĀ BWV 566
PRELUDE IN E MAJOR BWV 566
Johans Sebastiāns Bahs
Johann Sebastian Bach
Ērģelnieks / Organist Aigars Reinis
IGAUNIJA / ESTONIA
20. jūnijs
20 June 20.00
MINA USUN ARMASTUST
I BELIEVE IN LOVE
Rasmusa Pūra mūzika, Annas Hāvas vārdi / Music by Rasmus Puur, lyrics by Anna Haava
Tallinas Tehnoloģiju universitātes Akadēmiskais
sieviešu koris / Tallinn University of Technology
Academic Women’s Choir
Diriģents Edmars Tūls / Conductor Edmar Tuul
IN PARADISUM
Tenu Kervitsa mūzika / Music by Tõnu Kõrvits
Tallinas Tehnoloģiju universitātes Akadēmiskais
sieviešu koris / Tallinn University of Technology
Academic Women’s Choir
Diriģents Edmars Tūls / Conductor Edmar Tuul
LAS MA OLEN
LET ME BE
Karinas Tūlas mūzika, Lauri Repa vārdi / Music by Karin Tuul, lyrics by Lauri Räpp
Tallinas Tehnoloģiju universitātes Akadēmiskais
sieviešu koris / Tallinn University of Technology
Academic Women’s Choir
Diriģents Edmars Tūls / Conductor Edmar Tuul
II O ADONAI –
SIEBEN MAGNIFICAT-ANTIPHONEN
Arvo Perta mūzika / Music by Arvo Pärt
Tartu Akadēmiskais vīru koris / Tartu Academic
Male Choir
Diriģents Rolands Vīlukass / Conductor
Roland Viilukas
INCANTATIO MARIS AESTUOSI
Veljo Tormisa mūzika / Music by Veljo Tormis
Tartu Akadēmiskais vīru koris / Tartu
Academic Male Choir
Diriģents Rolands Vīlukass / Conductor
Roland Viilukas
TAAVETI LAUL 121
(Psalms of David: 121)
Kirila Krīka mūzika / Music by Cyrillus Kreek
Tallinas Tehnoloģiju universitātes
Akadēmiskais sieviešu koris un Tartu
Akadēmiskais vīru koris / Tallinn
University of Technology Academic
Women’s Choir and Tartu Academic Male
Choir
Diriģents Rolands Vīlukass / Conductor
Roland Viilukas
ÕNNIS ON INIMENE
(Psalms of David: 1, 2, 3, Happy is the Man)
Kirila Krīka mūzika / Music by Cyrillus Kreek
Tallinas Tehnoloģiju universitātes
Akadēmiskais sieviešu koris un Tartu
Akadēmiskais vīru koris / Tallinn
University of Technology Academic
Women’s Choir and Tartu Academic
Male Choir
Diriģents Edmars Tūls / Conductor
Edmar Tuul
FŪGA DO DIEZ MINORĀ
FUGUE IN C-SHARP MINOR
Mikolaja Konstantīna Čurļoņa mūzika
Music by Mikalojus Konstantinas Čiurlionis
Ērģelnieks / Organist Aigars Reinis
LIETUVA / LITHUANIA
DA PACEM DOMINE
Donata Zakara mūzika / Music by
Donatas Zakaras
Diriģents Rolands Dauģēla / Conductor
Rolandas Daugėla
LAIŠKAI SOFIJAI
LETTERS TO SOFIA
Donata Zakara mūzika,
Mikolaja Konstantīna Čurļoņa vārdi
Music by Donatas Zakaras , lyrics by Mikalojus Konstantinas Čiurlionis
kamerkoris FORTIUS / University of Applied Sciences
Chamber Choir FORTIUS
Mākslinieciskā vadītāja / Artistic Director
Māra Marnauza
PARADE OF FESTIVAL PARTICIPANTS
Brīvības laukumā
Freedom Square
21. jūnijs
21 June
16.00 Svētku dalībnieku gājiens
No Vecrīgas līdz Brīvības laukumam
16:00 Participants’ procession
From Old Riga to Freedom Square
LIELKONCERTS “LĪDZ BEZGALĪBAI…”
GRAND CONCERT TOWARDS INFINITY...
Lielkoncerts “Līdz Bezgalībai...” ir XX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētku GAUDEAMUS centrālais un noslēdzošais notikums, kurā vienā mākslinieciskā mirklī satiekas 3903 studenti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas.
Koncerts veidots kā vēstījums par cilvēku nepārtrauktā kustībā, kas mijas starp tradīciju un nākotni, starp personisko un kopīgo, starp zemi un bezgalīgo Visumu. Caur mūziku, dejas soļiem, vārdiem un simbolisko norises vietu – Brīvības laukumu, tiek izcelta jaunības drosme meklēt, radīt un pārveidot pasauli sev apkārt, nezaudējot saikni ar savu kultūras mantojumu un Baltijas kopības sajūtu. Lielkoncerts balstīts idejā par ceļojumu “līdz bezgalībai”. No cilvēka iekšējās pasaules un viņa esības savpatībā starp vietaudžiem līdz kopīgai enerģijai, kas rodas, tūkstošiem balsu, soļu un elpu saplūstot vienā veselumā. Studentu nemiera gars, atdeve un radošā enerģija sniedzas pāri valstu robežām un kļūst par dzīvu, vienojošu spēku Baltijas telpā – līdz bezgalībai un soli pāri tai.
Brīvības laukumā
Freedom Square
21. jūnijs
21 June 17.00
Lielkoncertu bagātina gan valstu individuālās programmas, gan kopdziesmas un vienoti mirkļi, tiek godinātas svētku tradīcijas.
The Grand Concert “AD INFINITUM” is the central and concluding event of the XX Baltic Student Song and Dance Festival GAUDEAMUS, bringing together 3,903 students from Latvia, Lithuania, and Estonia in a single artistic moment.
The concert is conceived as a narrative about the individual in constant motion—between tradition and the future, between the personal and the collective, between the earth and the infinite universe. Through music, dance, lyrics, and the symbolic venue of the Freedom Square, it highlights the courage of youth to explore, create, and transform the world around them, while maintaining a connection to their cultural heritage and the shared Baltic identity. The Grand Concert is built on the idea of a journey “...towards infinity”—from the inner world of the individual and their unique existence among contemporaries to a shared energy that emerges when thousands of voices, steps, and breaths all merge into one. The restless spirit of students, their dedication, and creative energy transcend national borders and become a living, unifying force in the Baltic region—towards infinity and one step beyond.
The Grand Concert combines national programmes and joint performances, as well as shared moments honouring festival traditions.
Brīvības gaismā
Vietaudži un akmens stāsti.
Manā, Tavā. Avotā.
Jaunības dzirksts un drosmīga atļaušanās –Šķetinot to Visumā.
Tātad kā brīvais.
Atļauties būt pat “Citādais”, Kā Atradējs.
Cik augstu lidot, lai ieraudzītu, cik dziļi rakt, lai atklātu. Mantojuma avots ir dziļumā.
Turpinājums plašumā. Tu – visumā.
Ar Tevi – brīvībā.
Juris Jonelis
In the Light of Freedom
Those of this land and the stories of stone. In mine, in yours—in the source. The spark of youth and the courage to dare, Unfolding it across the universe. And thus, as one who is free, To dare to be—even different, An explorer.
How high must we fly to see; how deep must we delve to discover? The source of heritage lies in the depths. It stretches out into the vast. You—within the universe. With you—in freedom.
Juris Jonelis
GAUDEAMUS IGITUR
Virsdiriģents / Chief Conductor
Edgars Vītols
MU ISAMAA, MU ÕNN JA RÕÕM
MY FATHERLAND, MY HAPPINESS AND JOY
Fredrika Pāsiusa mūzika
Music by Friedrich Pacius
Johana Voldemāra Jansena vārdi
Lyrics by Johann Voldemar Jannsen
Virsdiriģents Rauls Talmars
Chief Conductor Raul Talmar
TAUTIŠKA GIESMĖ
NATIONAL SONG
Vinca Kudirkas mūzika un vārdi
Music and lyrics by Vincas Kudirka
Virsdiriģente Rasa Gelgotiene
Chief Conductor Rasa Gelgotienė
DIEVS, SVĒTĪ LATVIJU!
GOD, BLESS LATVIA!
KIIKE
SWING
Ailes Alveusas–Krautmanes mūzika un vārdi / Music and lyrics by Aile Alveus-Krautmann
Tenisa Kervitsa aranžija korim un pūtēju orķestrim / Arranged for Choir and Wind Orchestra by Tõnis Kõrvits
Elo Untas horeogrāfija / Choreography by Elo Unt
Virsdiriģents Tomass Volls
Chief Conductor Toomas Voll
SAUNAKAS TO
SAUNA
Mūzika / Music by KIIORA
Matisa Leimas aranžija pūtēju orķestrim
Arranged for Wind Orchestra by
Matis Leima
Virsdiriģente Ketlina Virgo
Chief Conductor Kätlin Virgo
VALGES VAIKUSES
IN THE WHITE SILENCE
Mūzika un vārdi / Music and lyrics by Baumaņu Kārlis
Virsdiriģents
Chief Conductor Jānis Puriņš
Igaunijas Nacionālā programma
Estonian National Programme
Uzstājas Igaunijas kolektīvi
Performed by Estonian Ensembles
MEIE
US
Rasmusa Pūra mūzika, Annas Hāvas vārdi / Music by Rasmus Puur, lyrics by Anna Haava
Virsdiriģents Edmars Tūls
Chief Conductor Edmar Tuul
Karinas Tūlas mūzika, Vīvi Luikas vārdi Music by Karin Tuul, lyrics by Viivi Luik
Virsdiriģente Karina Tūla
Chief Conductor Karin Tuul
MINA JA MERI
ME AND THE SEA
Maili Metsalu mūzika un vārdi / Music and lyrics by Maili Metssalu
Tenisa Kervitsa aranžija korim un pūtēju orķestrim / Arranged for Choir and Wind Orchestra by Tõnis Kõrvits
Horeogrāfe Marija Upina-Sarva
Choreography by Maria Uppin-Sarv
Virsdiriģente Vilve Maide
Chief Conductor Vilve Maide
RÕÕMUS
JOYFUL
Reina Fuksa un Matiasa Tirmastes
mūzika, EIK vārdi / Music by Rein Fuks and Mattias Tirmaste, lyrics by EIK
Ota Kaska aranžija korim un pūtēju
orķestrim / Arranged for Choir and Wind
Orchestra by Ott Kask
Solists / Soloist EIK
Virsdiriģents Valters Sosalu
Chief Conductor Valter Soosalu
TEHKE RUUMI
MAKE ROOM
Trad. Attack!, Marijas Koertas mūzika un vārdi / Music and Lyrics by Trad.Attack!,
Maria Koert (from Mustjala, 1961)
Tauno Aintsa aranžija korim un pūtēju
orķestrim / Arranged for Choir and Wind
Orchestra by Tauno Aints
Mias Elīses Ehaso horeogrāfija
Choreography by Mia Elise Ehasoo
Virsdiriģente Killike Josinga / Conductor
Küllike Joosig
Lietuvas Nacionālā programma
Lithuanian National Programme
Uzstājas Lietuvas kolektīvi
Performed by Lithuanian Ensembles
PRADŽIOS
VĖJAS
THE WIND OF THE BEGINNING
Sauļus Petreiķa mūzika / Music by Saulius Petreikis
Roka Podeļa aranžija / Arranged by Rokas Podelis
Virsdiriģents Remigijs Vilis
Chief Conductor Remigijus Vilys
GERBK GALINGAI, RYTO BŪGNE
HONOUR MIGHTLY, O MORNING DRUM
Kēstuta Dauģirda mūzika / Music by
Kęstutis Daugirdas
Jurģa Baltrušaita vārdi / Lyrics by Jurgis Baltrušaitis
Virsdiriģente Dangole Beinarīte
Chief Conductor Danguolė Beinarytė
ANT KALNO GLUOSNYS
WILLOW ON THE MOUNTAIN
Ara Žvirbļa mūzika / Music by Aras Žvirblys
Lietuviešu tautasdziesmas teksts
Lithuanian folk lyrics
Vidmanta Mačulska horeogrāfija
Choreography by Vidmantas Mačiulskis
Virsvadītājs Vidmants Mačulskis
Chief Choreographer Vidmantas
Mačiulskis
DAINŲ DAINELĖS
SONG OF SONGS
Darjus Polikaiša mūzika / Music by Darius Polikaitis
Mairoņa vārdi / Lyrics by Maironis
Virsdiriģents Aļģirds Šumskis
Chief Conductor Algirdas Šumskis
MĖNESĖLIS
DEAR MOON
Lietuviešu tautas mūzika Kēstuta Lipeikas
apdarē / Lithuanian folk music arranged by Kęstutis Lipeika
Rimutes Zaleckaites horeogrāfija
Choreography by Rimutė Zaleckaitė
Virsvadītāja Rimute Zaleckaite
Chief Choreographer Rimutė Zaleckaitė
ŽMONĖS ANT KALNŲ
PEOPLE ON THE MOUNTAINS
Laimuta Vilkonča mūzika / Music by Laimutis Vilkončius
Sigita Gedas vārdi / Lyrics by Sigitas Geda
Virsdiriģents Lins Balandis
Chief Conductor Linas Balandis
ŠVENTINĖ POLKA
FESTIVE POLKA
Eduarda Pilīpaiša mūzika / Music by Eduardas Pilypaitis
Joza Liņģa horeogrāfija / Choreography by Juozas Lingys
Virsvadītāja Margarita Tomkevičūte
Chief Choreographer
Margarita Tomkevičiūtė
MES JĖGA
WE ARE THE FORCE
Ričarda Laginauska mūzika un vārdi
Music by Ričardas Laginauskas
Rolanda Dauģēlas aranžija / Arranged by Rolandas Daugėla
Tada Šileikas orķestrācija / Orchestration by Tadas Šileika
Indres Alaburdienes horeogrāfija
Choreography by Indrė Alaburdienė
Virsvadītāja Indre Alaburdiene
Chief Choreographer Indrė Alaburdienė
Virsdiriģents Kastītis Bariss
Chief Conductor Kastytis Barisas
Pūtēju orķestru kopprogramma
Wind Orchestra Joint Programme
SINGER VINGER IN CONCERT
Mūzika / Music by Singer Vinger
Ketlinas Virgo aranžija / Arranged by
Kätlin Virgo
Virsdiriģente Diana Meeveli
Chief Conductor Diana Mäeväli
BALTIC
STUDENTS GROOVE
Kristjona Sakalauska mūzika / Music by Kristijonas Sakalauskas
Virsdiriģents Kristjons Sakalausks
Chief Conductor Kristijonas Sakalauskas
SIKSPĀRŅA
ŠŪPĻA DZIESMA
FLEDERMAUS’S LULLABY
Mūzika / Music by Raimonds Pauls
Aranžijas autors / Arranged by
Andrejs Cepītis
Virsdiriģents / Chief Conductor
Māris Martinsons
Latvijas Nacionālā programma
Latvian National Programme
Uzstājas Latvijas kolektīvi
Performed by Latvian Ensembles
SASALA JŪRĪNA
THE SEA FROZE OVER
Latviešu tautasdziesmas apdare / Latvian
Folk Song Arranged by Raimonds Pauls
Jāņa Purviņa horeogrāfija
Choreography by Jānis Purviņš
Soliste / Soloist Ance Krauze
Virsvadītājs / Chief Choreographer
Jānis Purviņš
Virsdiriģente / Chief Conductor
Nora Žeigure
ĻAUJ IEVĀM NOZIEDĒT
LET THE BIRD CHERRY BLOOM
PŪGO TŪĻ / PŪT, VĒJIŅI! / BLOW, WIND!
Mūzika / Music by Laura Leontjeva
Līvu / latviešu tautasdziesmu vārdi
Livonian / Latvian folk lyrics
Horeogrāfs / Choreography by
Jānis Purviņš
Soliste / Soloist Elīna Ose
Virsvadītājs / Chief Choreographer
Jānis Purviņš
Virsdiriģents / Chief Conductor
Kaspars Ādamsons
IK RUDENI VALODIŅA
AUTUMN GOSSIP
Mūzika / Music by Valts Pūce
Vārdi / Lyrics by Inese Zandere
Horeogrāfija / Choreography by Gunta Skuja
Solistes no kora JUVENTUS / Soloists from choir JUVENTUS
Virsvadītāja / Chief Choreographer
Gunta Skuja
Virsdiriģents / Chief Conductor
Valdis Tomsons
PIE DAUGAVAS
BY DAUGAVA
Mūzika / Music by Elga Īgenberga
Vārdi / Lyrics by Harijs Sūna
Horeogrāfs / Choreography by Harijs Sūna
Virsvadītāja / Chief Choreographer
Gunta Skuja
Virsdiriģente / Chief Conductor
Māra Marnauza
JAUNS UN TRAKS
YOUNG AND WILD
Studentu dziesmu popūrijs, aranžējis
Andris Pulķis / Medley of student songs
arranged by Andris Pulķis
Virsdiriģents / Chief Conductor Jānis Puriņš
MAĶENĪTI PALAIDOS
I SLACKED OFF A LITTLE
Mūzika / Music by Mārtiņš Miļevskis
Latviešu tautasdziesmas vārdu salikums
Latvian folk lyrics arranged by
Dagmāra Bārbale
Horeogrāfe / Choreographer
Dagmāra Bārbale
Virsvadītāja / Chief Choreographer
Dagmāra Bārbale
Virsdiriģents / Chief Conductor
Edgars Vītols
UZ KURZEM’!
TO COURLAND!
Tautas mūzikas apdare / Latvian folk music
arranged by RIKŠI, Kristaps Krievkalns, Laura Leontjeva
Horeogrāfe / Choreography by
Dagmāra Bārbale
Virsvadītāja / Chief Choreographer
Dagmāra Bārbale
Virsdiriģents / Chief Conductor
Uldis Kokars
PILSĒTAS ROMANCE / RĪGA DIMD
AN URBAN ROMANCE / RIGA RESOUNDS
Mūzika / Music by Raimonds Pauls
Vārdi / Lyrics by Guntars Račs
Horeogrāfs / Choreography by
Jānis Purviņš
Soliste / Soloist Ance Krauze
Virsvadītājs / Chief Choreographer
Jānis Purviņš
Virsdiriģents / Chief Conductor
Edgars Vītols
Kopprogramma
Joint programme
SODAUTO
Lietuviešu daudzbalsīga dziesma
Lithuanian multipart song
Artūra Novika aranžija
Arranged by Artūras Novikas
Virsdiriģents Rolands Dauģēla
Chief Conductor Rolandas Daugėla
ELUKOOR
CHOIR OF LIFE
Mari Kalkuna mūzika
Music by Mari Kalkun
Rasmusa Pūra aranžija
Arranged by Rasmus Puur
Virsdiriģente Trīne Koha
Chief Conductor Triin Koch
TRĪS ZVAIGZNES
THREE STARS
Mūzika / Music by Jānis Lūsēns
Vārdi / Lyrics by Māra Zālīte
Virsdiriģents / Chief Conductor
Gints Ceplenieks
MANAI DZIMTENEI
FOR MY HOMELAND
Mūzika / Music by Raimonds Pauls
Vārdi / Lyrics by Jānis Peters
Horeogrāfija / Choreography by
Alfrēds Spura
Virsvadītāja / Chief Choreographer
Gunta Skuja
Virsdiriģente / Chief Conductor Ilze Valc e
KANTĀTE BALTIJAS JŪRAS
VIĻŅU IESKAUTI
CANTATA AMID THE WAVES
OF THE BALTIC SEA
pirmatskaņojums / world premiere
Mūzika / Music by Mārtiņš Miļevskis
Vārdi / Lyrics by Rasa Bugavičute Pēce
Horeogrāfija / Choreography by
Dagmāra Bārbale
Solists / Soloist Eduards Rediko
Virsvadītāja / Chief Choreographer
Dagmāra Bārbale
Virsdiriģents / C hief Conductor
Edgars Vītols
KONCERTA VEIDOTĀJI:
CONCERT ORGANISERS:
Režisors / Director JURIS JONELIS
Režisora asistents un tekstu autors / Assistant Director and Writer SANDIS KALNIŅŠ
Deju programmas mākslinieciskā vadītāja / Artistic Director of the Dance Programme DAGMĀRA BĀRBALE
Koru programmas mākslinieciskais vadītājs / Artistic Director of the Choir Programme EDGARS VĪTOLS
Pūtēju orķestru programmas vadītājs / Artistic Director of the Wind Orchestra Programme MĀRIS MARTINSONS
Koncerta vadītāji / Concert hosts ALBERTS VECMANIS, ZANE REITERE, EDUARDS REDIKO
Instrumentālās grupas vadītājs / Head of the Instrumental Ensemble ULDIS TIMMA
Scenogrāfs / Stage Designer RŪDOLFS BALTIŅŠ
Skaņu režisors / Sound Engineer MĀRTIŅŠ PORTERS
Vizuālā identitāte / Visual Identity by MAIJA ROZENFELDE
Tērpu māksliniece / Costume Designer BAIBA GRĪNA
Audiointermedijas / Audio and Intermedia by NIKS JAKOVICKIS
Dalībnieku kustību koordinatori / Participant Movement Coordinators ILMĀRS MILLERS, RIHARDS ZARIŅŠ
Koru koordinators / Choir Coordinator LAURIS GOSS
Tautas deju ansambļu koordinatore / Folk Dance Ensemble Coordinator UVA EGLĪTE
Deju laukuma asistenti / Dance Floor Assistants DIĀNA RUTKS ARĪ RUTKIS, MARTA PAULA RĀZNA, LAURIS GALEJS
Viens no lieliskākajiem veidiem, kā atklāt Rīgu, ir izstaigāt Vecrīgu un Kluso centru. Vecrīga ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, un tā ir viena no galvenajām pilsētas apskates vietām. Šeit varēsi iepazīt dažādu arhitektūras stilu ēkas un celtnes – romānikas, gotikas, baroka, klasicisma un modernisma. Klusajā centrā atrodas Alberta iela, kas ir Rīgas jūgendstila pērle.
Starp mēģinājumiem un koncertiem izmanto iespēju iepazīt Rīgas un Latvijas vēsturi, kultūru un tradīcijas, apmeklējot kādu no Rīgas muzejiem –Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju, Rīgas Laikmetīgās mākslas telpu, Latvijas Nacionālo rakstniecības un mūzikas muzeju, Modes muzeju, Rīgas Porcelāna muzeju, Latvijas Nacionālo dabas muzeju, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeju u.c.
YOUR GUIDE GET TO KNOW RIGA
One of the best ways to discover Riga is to walk through Old Town Riga and the Quiet Centre. Old Town Riga is a UNESCO World Heritage Site and one of the city’s main attractions. There you can discover buildings and structures of different architectural styles: Romanesque, Gothic, Baroque, Classical, and Modernism. Alberta Street, the jewel of Riga’s Art Nouveau architecture, is located in the Quiet Centre.
In between rehearsals and concerts, take the opportunity to explore the history, culture, and traditions of Riga and Latvia by visiting one of Riga’s museums–the Latvian National Museum of Art, the Museum of Decorative Arts and Design, the Riga Contemporary Art Space, the Latvian National Museum of Literature and Music, the Fashion Museum, the Porcelain Museum, the Latvian National Museum of Natural History, Pauls Stradiņš Medicine History Museum, etc.
No dziesmām un dejām brīvajā laikā iepazīsti Avotu ielas apkārtni un tur esošās iestādes, apmeklē Tallinas ielas kvartālu, Briāna kvartālu, kā arī Kalnciema ielas kvartālu un Āgenskalna tirgu.
KULTŪRAS PASĀKUMI
Vasarās Rīgā virmo kultūras dzīve. Arī šogad jūnijā un jūlijā Rīgas apkaimēs norisināsies kultūrtelpu “Stropi” pasākumi. Līdz 20. jūnijam aicinām apmeklēt ielīgošanas pasākumus, bet Zāļu tirgus Doma laukumā visus priecēs 19. jūnijā. Jāņu nakts svinības, kā ik gadu, norisināsies Dzegužkalna parkā, Mežaparka Zaļajā teātrī un Grīziņkalna parkā.
Savukārt augustā Rīga svinēs 825. dzimšanas dienu. Svinību programmu 1. augustā aizsāks Kreisā krasta svētki Uzvaras parkā. Savukārt Labā krasta svētki Grīziņkalna parkā gaidāmi 8. augustā. No 5. līdz 28. augustam būs iespēja baudīt muzikālās programmas Dzegužkalna estrādē, Ziemeļblāzmas parkā un Vērmanes dārzā. Pirmo gadu gaidāms arī ielu mākslas mēnesis Sarkandaugavā, kas noslēgsies ar plašu kultūras un izklaides programmu 22. augustā. Rīgas dzimšanas dienas svinības Vecrīgā, 11. novembra krastmalā, Uzvaras parkā, Vērmanes dārzā, Esplanādē un citviet norisināsies 15. un 16. augustā. Vasaru noslēgsim ar Senās uguns nakts pasākumu Vakarbuļļos 29. augustā. Seko līdzi Rīgas sociālo tīklu kontiem “Rīga” un “Rīgā notiek” un uzzini visu par pasākumiem.
PELDVIETAS RĪGĀ
Rīgā ir pieejamas vairākas oficiālās peldvietas. Vistuvāk centram atrodamas divas peldvietas – “Lucavsala” un “Ķīpsala”, kas ir aprīkotas un nodrošinātas ar glābšanas posteni, vides pieejamību peldvietai, pārģērbšanās kabīnēm un sauļošanās iespējām, sanitārajiem mezgliem, bērnu rotaļu laukumiem u.c.
Ja vēlies izbaudīt Baltijas jūras šarmu un smilšainās piekrastes pludmales, tad tev būs jāizvēlas viena no trīs pludmalēm: Vakarbuļļi, Daugavgrīva un Vecāķi. Visās trīs peldvietās atradīsi glābšanas posteni, informatīvos stendus, bezmaksas autostāvvietas, sanitāros mezglus, vasaras kafejnīcu, ielu tirdzniecības vietas, soliņus, pārģērbšanās kabīnes, sporta zonas – volejbols, futbols u.c.
As you take a little break from performing, explore the Avotu Street neighbourhood and its venues, visit the Tallinas Street Quarter, the Briāna Street Quarter, as well as the Kalnciema Street Quarter and the Āgenskalns Market.
CULTURAL EVENTS
In the summer, Riga comes alive with cultural events. This year, the culture space “Strops” (Hive) will return to the neighbourhoods of Riga in June and July. Until 20 June, everyone is invited to attend the Midsummer celebration events, while the Herb Market will delight visitors on 19 June in the Dome Square. As usual, the Midsummer Night celebrations will take place in Dzegužkalns Park, Mežaparks Green Theatre, and Grīziņkalns Park. In August, Riga will celebrate its 825th birthday. The festivities will begin on 1 August with the Left Bank celebrations in Uzvaras Park. The Right Bank celebrations in Grīziņkalns Park will take place on 8 August. From 5 to 28 August, you can enjoy musical programmes at the Dzegužkalns Open-Air Stage, Ziemeļblāzmas Park, and Vērmanes Garden. The first-ever street art festival will take place in Sarkandaugava on 22 August. Riga’s birthday celebrations will take place in Old Town Riga, 11 November Embankment, Uzvaras Park, Vērmanes Garden,
PĀRVIETOŠANĀS PA PILSĒTU
Ieteikumu, ko darīt brīvajos brīžos, ir daudz, bet kā ērti nokļūt līdz izvēlētajām vietām? Protams, iespējams pārvietoties arī kājām, taču, lai taupītu spēkus koncertiem un pilnvērtīgi izbaudītu pasākumus, iesakām izmantot sabiedrisko transportu. Rīgā ir plašs un ērts sabiedriskā transporta tīkls – autobusi, tramvaji un trolejbusi kursē regulāri un ļauj ātri sasniegt gan pilsētas centru, gan attālākas vietas. Biļetes iespējams iegādāties pieturvietās, tirdzniecības vietās, izmantojot “Rīgas satiksmes” vai “Mobilly” lietotni, kas padara pārvietošanos īpaši vienkāršu un ērtu.
DZERAMĀ ŪDENS UZPILDES VIETAS
Vairākās vietās galvaspilsētā vari droši veldzēt slāpes, izmantojot dzeramā ūdens uzpildes vietas. Aktuālākajai situācijai var sekot brīvkrānu kartē uzņēmuma “Rīgas ūdens” tīmekļvietnē www.rigasudens.lv.
Esplanade, and other city landmarks from 15 to 16 August. Summer ends with the Night of the Ancient Fire in Vakarbuļļi on 29 August. See the cultural events programme at kultura.riga.lv. Follow Riga’s social media accounts “Rīga” and “Rīgā notiek” to stay up to date on all upcoming events.
SWIMMING SPOTS IN RIGA
There are several official swimming areas in Riga. The two closest to city centre are “Lucavsala” and “Ķīpsala”, which are equipped with a lifeguard station, easy access to the swimming area, changing and sunbathing facilities, sanitary facilities, playgrounds for children, etc.
If you want to enjoy the charm of the Baltic Sea and its sandy beaches, there are three beaches to choose from: Vakarbuļļi, Daugavgrīva, and Vecāķi. All three have a lifeguard station, information boards, free parking, sanitary facilities, a summer café, street vendors, benches, changing cabins, areas for volleyball, football, etc.
GETTING AROUND THE CITY
There are plenty of suggestions for things to do in your free time, but how to get there? Of course, you can get around on foot, but to save energy for the concerts and enjoy every event to the fullest, we recommend using public transport. Riga has an extensive and convenient public transport network which includes buses, trams, and trolleybuses that run regularly and provide quick access to the city centre and beyond. Tickets can be purchased at bus stops, sales points, and the “Rīgas Satiksme” or the Mobilly app, which makes getting around particularly easy and convenient.
DRINKING WATER REFILL POINTS
Across Riga, drinking water refill points provide a safe way to stay hydrated. You can follow the up-to-date interactive map of drinking water refill points on the “Rīgas ūdens” website: www.rigasudens.lv.
XX BALTIJAS VALSTU STUDENTU DZIESMU UN DEJU SVĒTKU
“GAUDEAMUS” DALĪBNIEKI
XX BALTIC STUDENT SONG AND DANCE FESTIVAL “GAUDEAMUS” PARTICIPANTS
LATVIJA / LATVIA
KORI / CHOIRS
Prezidiju Konventa vīru koris
Presidium Convention Men’s Choir
Mākslinieciskā vadītāja / Artistic Director
Lorija Cinkusa
Latvijas Universitātes jauktais koris
DZIESMUVARA
University of Latvia Mixed Choir DZIESMUVARA
Mākslinieciskā vadītāja / Artistic Director
Nora Žeigure
Rīgas Tehniskās universitātes vokālais ansamblis
JAUNA NIANSE
Riga Technical University Vocal Ensemble NEW NUANCE
Mākslinieciskā vadītāja / Artistic Director Enita Rubeze
Rīgas Tehniskās universitātes sieviešu koris DELTA
Riga Technical University Women’s choir DELTA
Mākslinieciskā vadītāja / Artistic Director Alise Bērziņa, diriģente / Conductor Laura Freimane, kormeistare / Choirmaster Amanda Zvirgzda
Latvijas Universitātes jauktais koris JUVENTUS
University of Latvia Mixed Choir JUVENTUS
Mākslinieciskais vadītājs / Artistic Director
Valdis Tomsons
Latvijas Mākslas akadēmijas jauktais koris
SENAIS KALNS
Latvian Academy of Arts Mixed Choir SENAIS KALNS
Mākslinieciskā vadītāja
Artistic Director Zane Kažēna
Rīgas Tehniskās koledžas jauniešu koris MĪTS
Riga Technical College Youth Choir MĪTS
Mākslinieciskie vadītāji / Artistic Directors
Irīna Švarcbaha, Artūrs Švarcbahs
Latvijas Universitātes sieviešu koris BALTA
University of Latvia Women’s Choir BALTA
Mākslinieciskā vadītāja / Artistic Director
Māra Marnauza
Ekonomikas un kultūras augstskolas
kamerkoris FORTIUS
University of Applied Sciences
Chamber Choir FORTIUS
Mākslinieciskā vadītāja
Artistic Director Māra Marnauza
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju
universitātes vīru koris OZOLS
Latvia University of Life Sciences
and Technologies Men’s Choir OZOLS
Mākslinieciskais vadītājs
Artistic Director Guntis Galiņš
Studenšu Prezidiju Konventa koris
Female Student Presidium Convention Choir
Mākslinieciskā vadītāja / Artistic Director
Dace Bite, diriģente / Conductor Lāsma Pommere
Valsts robežsardzes koledžas koris
State Border Guard College Choir
Rīgas Ekonomikas augstskolas jauktais koris
Stockholm School of Economics in Riga Mixed Choir
Mākslinieciskais vadītājs
Artistic Director Lauris Goss, diriģente / Conductor Lāsma Vāciete
Mākslinieciskais vadītājs / Artistic Director Jānis Mežinskis
Rīgas Tehniskās Universitātes
Rēzeknes akadēmijas jauktais koris SONITUM
Riga Technical University
Rezekne Academy Mixed Choir SONITUM
Mākslinieciskais vadītājs
Artistic Director Jānis Mežinskis
Rīgas Tehniskās universitātes vīru koris GAUDEAMUS
Riga Technical University Men’s Choir GAUDEAMUS
Mākslinieciskais vadītājs / Artistic Director Mārcis Imants, diriģente / Conductor
Tulks un angļu valodas redaktors / English Language Translator and Editor Rūta Čaplinska
Iespiests / Printed by SIA “Unitedpress”
Izmantotas fotogrāfijas no Latvijas Nacionālā kultūras centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras un Latvijas Universitātes fotoarhīviem; Inese Kalniņa / Photos from the Latvian National Centre for Culture, the State Education Development Agency, and the University of Latvia collections; Inese Kalniņa.
