I Ļ O J E DZ
PRIEKS Prieks ir tas, kas atver logus katrai jaunai dienai Prieks ir tas, kas neļauj noskumt, neļauj palikt vienam Prieks ir tas, kas iedod buču, kad bērni dodas čučēt Prieks ir tas, kas sasauc smieklus un neļauj bēdās klusēt Priecīgs tas, kas prieku rada Un par prieku gādā! Un pat tad, kad skumja diena Viena prieka maliņa - jāatrod ikvienam! Prieks ir tas, kas pamodina bēdīgo no snaudas Prieks ir tas, kas uzmundrina noskumušus draugus Prieks ir tas, kas paceļ bēdu un ieliek tavā plaukstā Prieks ir tas, kas apmīļo un netiek klāt vairs aukstums Priecīgs tas, kas prieku rada Un par prieku gādā Un pat tad, kad skumja diena Viena prieka maliņa - jāatrod ikvienam!
/ Inga Cipe
DUSMAS Dusmas bieži pagultēs sēž Līdz iznāk no savām ejām Dusmas reizēm visu krāj Pat vārdus, ko noklusējām Dusmas dungo pulksteņos vecos Reizēm uzlec uz pleciem Tās bužina matus un dienu grauž Ātri ļauj palikt veciem Dusmas dusmīgas domas domā Dusmas vienmēr ir sliktā omā Dusmas bieži uzlūdz uz deju Kaut es tīšām tām garām eju Dusmas reizēm pa palodzēm staigā Un skaļā balsī klaigā Dusmas noslēpumus pauž Un aplamas domas auž Dusmas nevajag projām dzīt Tās vajag izsacīt Tās vajag palaist pa vējam Ik viens mēs to spējam! / Inga Cipe
LAIME Kaut kur klusi zvana Laimes pulkstenīši Reizēm atnāk ciemos Netīši vai tīši Tad nosēžas uz pleca Viss saplaukst košos ziedos Nekas vairs nav pa vecam Viss top skaists un piedots Tu aizķeries aiz vēja Un lido tālāk dejā Vai tā bija laime? Vai tikai noticējām. Kaut kur klusi zvana Laimes pulkstenīši Reizēm atnāk ciemos Netīši vai tīši Tie pieskandina ausis Viegliem samta čukstiem Tu raugies prieka acīm Sirds sāk strauji pukstēt
Tu paturi šo mirkli Un noslēp dziļi sirdī Vai tā bija laime? Tad ieklausies un dzirdi. Kaut kur klusi zvana Laimes pulkstenīši Reizēm atnāk ciemos Netīši vai tīši Kaut kur klusi zvana Laime. / Inga Cipe
BĒDAS Es bēdājos par putnu, kas nevar augstu lidot Jo saplēsis tas spārnu no koka zara krītot Es bēdājos par kaķi, kas neatrada mājas Par katru mazo draugu, Kam tajās slikti klājas Es bēdājos par lapu, Kas nokrīt prom no zara Un paliek zemē dusēt Līdz nākamam pavasarim Es bēdājos par rītu Kad saule nespīd logā Par darbu neizdarītu Par iztrūkušām pogām Es bēdājos par bēdu Kas dziļi sirdī snauž Un katru brīvu brīdi Pārmetumus auž
Bet, tad kādu rītu Es bēdas projām raidu Un ar prieku sirdī Jaunu dienu gaidu / Inga Cipe
MIERS Ir tik skaisti, kad debesis snieg Kad klusums runā ar vēju Ir tik labi, kad visiem tiek Pa cukurgraudam tējā Ir tik gaiši, kad mēness brien Pa baltiem mākoņu vāliem Un caur zvaigznītēm, zvaigznītēm vien Aiznes sveicienus tuviem un tāliem Ir tāds miers, Kas pacietībā gaida Kaut kur dziļi azotē Un klusi, klusi smaida Ir tik silti, kad uguns deg Deg, un sadeg līdz pelniem Ir tik labi, kad izgaist tai līdz Pa skumja i- dziļai un melnai Ir tik viegli, kad upes plūst Starp diviem maldu krastiem Ir tik labi, ka atļauj mums būt Pašiem un neparastiem
Ir tāds miers, Kas pacietībā gaida Kaut kur dziļi azotē Un klusi, klusi smaida / Inga Cipe
UZTRAUKUMS Es uztraucos, ka dzejolis nestāv manā galvā Ka papagailis klaigājot, pazaudējis spalvu Es uztraucos, ka suņuks samērcējis ķepas Ka piedegs lielais pīrāgs – tas, kurš krāsnī cepas Mazs uztraukums ir noderīgs Tas sapulcina spēkus! Tu paliec stiprs, izturīgs Tu elpo, esi dzīvs! Es uztraucos, ka rīt būs apmākusies diena Ka kaķis, spēlējoties, saskrāpējis sienu Es uztraucos, ka tētis vēlu atnāk mājās Ka lielā māsa reizēm dusmojas un rājas Mazs uztraukums ir noderīgs Tas sapulcina spēkus! Tu paliec stiprs, izturīgs Tu elpo, esi dzīvs!
/ Inga Cipe
DRAUDZĪBA Tu vari padot roku, lai pāri upei tiktu Tu vari atnākt ciemos, lai viens es nepaliktu Tu vari neteikt ne vārda un blakus klusi būt Tu vari tālu klejot, bet mana sirds to jūt Un es zinu, tu esi mans draugs Kamēr vien puķes ziedēs un plauks Un es zinu, tu būsi mans draugs Kamēr vien saule spīdēs Tu esi mans draugs Tu vari uzminēt manas slēptākās domas Tu vari palīdzēt nest manu skolas somu Tu vari dalīties priekā ik katru mīļu brīdi Tu proti atvērt sirdi un nelaist tajā strīdus Un es zinu, tu esi mans draugs Kamēr vien puķes ziedēs un plauks Un es zinu, tu būsi mans draugs Kamēr vien saule spīdēs Tu esi mans draugs
/ Inga Cipe
BAILES Kaut kur azotē klusi Ir bailes nolīdušas Tās baidās no ikdienas stāstiem No sarunām un glāstiem Tās baidās no zirnekļu kaktiem No tuneļiem smiltīs raktiem Kaut kur azotē klusi Ir bailes nolīdušas Tās baidās no zirnekļu kaktiem No tuneļiem smiltīs raktiem No tumsas un čīkstošām durvīm No ļauniem pasaku burvjiem Paņem bailes aiz rokas Un klusi pasveicini Tev nav vairs bail no bailēm Jo tu to droši zini! Bailes pasargā tevi Kad ielai pāri ej Bailes ir bailīgas pašas Līdz tu tām pāri smej / Inga Cipe
PATEICĪBA Es pateicos ik rītam, ik darbam padarītam Ik vēstulei uz galda, kas pilna laika maldiem Es pateicos par mammu, kas iemācīja gammu Un katru mīļu brīdi, prot sacelt trādirīdi Es pateicos par tēti un viņa nesto egli Es pateicos pat runcim, kas bieži tēlo bēgli Es paldies saku brālim, kurš uzbūvēja kuģi Tik stipru, ka var kuģot pa debesīm un bruģi Kā dimants akmeņu lādītē Mirdz pateicība mana Par to, ka es šai pasaulē Par to, ka laba gana! Es paldies saku māsai par sīkumiem un strīdiem Un simtiem noslēpumu, man vienam pasacītiem Es pateicos pat čībām, kas katru dienu kājās Tās vienmēr uzticīgas un gaida mani mājās Kā dimants akmeņu lādītē Mirdz pateicība mana Par to, ka es šai pasaulē Par to, ka laba gana!
/ Inga Cipe
SKAUDĪBA Ja man būtu dators tāds kā Mārtiņam Ja man būtu aifons tāds kā Edgaram... Gribu ceļojumā, kurā Jana dodas! Ja man būtu brāļa foršā soma... Ja man būtu kaķis, kāds ir Elīna Ja man būtu kleita, kāda Samantai Ja man būtu Lego, kāds ir Ērikam Ja man būtu ričuks – tāds, kā Artūram! Bet Mamma mīļi smaida, mamma mīļi saka: Katram savas domas, katram sava jaka! Tas, kas tev nav šobrīd, varēs būt tev rīt Vajag tikai īsto brīdi sagaidīt! Mamma mīļi smaida, mamma mīļi saka: Katram savas domas, katram sava jaka! Tas, kas tev nav šobrīd, varēs būt tev rīt Vajag dažus darbus līdz galam padarīt!
/ Inga Cipe
KAUTRĪGUMS Spēlēsim klusos telefonus! Saki man, ko dzirdi un ziņu tālāk dod Lai pie viena vārda ausis nepierod! Kautrīgs - drosmīgs, kautrīgs - drosmīgs Vai, patiešām, es? Vai, patiešām, vienīgais Tāds uz pasaules? Saki man, ko dzirdi un ziņu tālāk dod Lai pie viena vārda ausis nepierod! Kautrīgs - drosmīgs, kautrīgs - drosmīgs Vai tu kādu zini? Nekautrējies, skaļi sauc, Lai tev draugu daudz! Re, cik draugu daudz! Reizēm, kautrīgi ir visi, reizēm – it ne viens Reizēm, tikai vajadzīgs Drosmīgs pieskāriens! Un, ja visi kautrīgie Kopā skaļi sauc Notiek mazi brīnumi Drosmes paliek daudz!
/ Inga Cipe
MĪĻUMS (MURRDZIESMIŅA) Mīļā minku mamma Murrā mīļu dziesmu Maigā miega mājā Minku bērni čuč Minkainīši, pinkainīši Mīļum mīļi murmulīši Murru murru murru murr Mīļums noslēpies kaut kurr Mīļas miega micītes Katram minku bērnam Maigas miega pūkas Meitenēm un zēniem Minkainīši, pinkainīši Mīļum mīļi murmulīši Murru murru murru murr Mīļums noslēpies kaut kurr Mīļas miega micītes Katram minku bērnam Maigas miega pūkas Meitenēm un zēniem
Mīkstās miega čībās Minku mamma murrā Aizvilina mincīšus Tālās sapņu burās Minkainīši, pinkainīši Mīļum mīļi murmulīši Murru murru murru murr Mīļums noslēpies kaut kurr Murru murru murmurmur murr Mīļums noslēpies kaut kurr / Inga Cipe