ESMERALDA LA ESMERALDA
Dizains | Design Daiga Vīksna
Redaktore | Editor Laura Leimane
Fotogrāfijas | Photos Jānis Ķeris
Tulkojumi | Translations by Ieva Lākute, Laura Leimane
Izmantoti citāti no grāmatas: Viktors Igo Parīzes Dievmātes katedrāle, Zvaigzne ABC, Rīga, 2002
Quotes from the book: Victor Hugo The Hunchback of Notre-Dame, Penguin Books, London, 1996
Iestudējuma titulattēls | Production Image:
Foto | Photo Aiga Rēdmane
Stils | Style Līga Banga
Druka | Printing PNB Print
Latvijas Nacionālā opera un balets
The Latvian National Opera and Ballet
2025
Balets divos cēlienos
ESMERALDA
Čezāres Punji un Rikardo Drigo mūzika
Aivara Leimaņa horeogrāfija
Pēc Viktora Igo romāna Parīzes Dievmātes katedrāle motīviem
Pasaules pirmizrāde Viņas Majestātes teātrī Londonā 1844. gada 9. martā Pirmiestudējums Latvijas Nacionālajā baletā 1939. gada 17. oktobrī
Iestudējuma pirmizrāde Latvijas Nacionālajā operā 2025. gada 10. aprīlī
Ballet in two acts
LA ESMERALDA
Music by Cesare Pugni, Riccardo Drigo Choreography by Aivars Leimanis
Based on the novel Notre-Dame de Paris by Victor Hugo
World premiere at Her Majesty’s Theatre in London on March 9, 1844
First premiere at the Latvian National Ballet on October 17, 1939
Premiere of the production at the Latvian National Ballet on April 10, 2025
Esmeralda | Esmeralda
Lomas | Cast
Elza Leimane, Sabīne Strokša, Jūlija Brauere, Izabella Monastirska-Urtāne
Pjērs Grenguārs | Pierre Gringoire
Filips Fedulovs (Philip Fedulov), Kārlis Cīrulis, Dariuss Florians Katana (Darius Florian Catana)
Klods Frolo | Claude Frollo
Raimonds Martinovs, Dariuss Florians Katana (Darius Florian Catana), Antons Freimans
Kvazimodo | Quasimodo
Antons Freimans, Kristaps Jaunžeikars, Aleksandrs Osadčijs
Fēbs de Šatopērs | Phœbus de Châteaupers
Viktors Seiko, Eidens Viljams Konefrijs (Aeden William Conefrey),
Finians Patriks Heptings (Finnian Patrick Hepting)
Flērdelisa de Gondelorjē | Fleur-de-Lys de Gondelaurier
Alise Prudāne-Spridzāne, Emma Lagūna, Gundega Guna Reinika
Diāna | Diana
Annija Kopštāle, Jolanta Lubēja, Krista Štrausa
Akteons | Actaeon
Kārlis Cīrulis, Filips Fedulovs (Philip Fedulov), Germans Ševčenko, Fabio Sonconji (Fabio Sonzogni)
Čigānietes | Gypsy women
Laine Paiķe, Alisa Tomkoviča, Izabella Monastirska-Urtāne, Baiba Vītola, Krista Štrausa, Oļesja Čudakova, Sofija Beļkina
Čigāni | Gypsy men
Aleksandrs Osadčijs, Roberts Naje (Robert Nae), Fabio Sonconji (Fabio Sonzogni), Finians Patriks Heptings (Finnian Patrick Hepting), Artjoms Pšeņičņikovs (Artem Pshenychnykov), Kristaps Jaunžeikars, Germans Ševčenko
Apaši | Apaches
Aleksandrs Osadčijs, Roberts Naje (Robert Nae), Germans Ševčenko, Fabio Sonconji (Fabio Sonzogni), Kristaps Jaunžeikars
Staigules | Harlots
Aleksandra Astreina, Nataļja Lipska, Anastasija Blažnova, Paula Lieldidža-Kolbina, Nikola Anna Bloma, Paulīna Druka
Klopēns Truijfū | Clopin Trouillefou
Ringolds Žigis
Klopēna Truijfū sieva | Wife of Clopin Trouillefou
Anna Russke
Sargi-bendes| Guards-hangmen
Andžejs Signarskis, Donats Rudzītis, Ringolds Žigis, Zigmārs Kirilko, Emīls Ungurs, Genādijs Eisaks
Mūķenes | Nuns
Elenda Neilande, Gundega Guna Reinika, Margarita Ļaščova, Elīna Eksa, Darja Orlova, Taisija Jansone, Aleksandra Treimane, Lada Vahatova, Adelīna Balode
Flērdelisas māte | Mother of Fleur-de-Lys
Marianna Šmidta
Flērdelisas tēvs | Father of Fleur-de-Lys
Zigmārs Kirilko
Klaidoņi, ubagi | Vagabonds, beggars
Milana Komarova, Valērija Mergoļda, Elenda Neilande, Margarita Mergoļda, Anastasija Blažnova, Anhelina Bosenko, Margarita Ļaščova, Elīna Eksa, Adelīna Balode, Milāna Aleksejeva, Paulīna Druka, Helēna Atslēdziņa, Lada Vahatova, Taisija Jansone, Aleksandra Treimane, Darja Orlova
Pāvels Bartuls, Kirils Baiduks, Žans Mergoļds, Donats Rudzītis, Andžejs Signarskis, Sergejs Martincevs, Jēkabs Murāns, Emīls Ungurs, Genādijs Eisaks, Māris Spriņģis, Mikus Mārtiņš Ungurs
Viesi pilī | Guests in the castle
Lada Vahatova, Anastasija Blažnova, Valērija Mergoļda, Elenda Neilande, Anhelina Bosenko, Margarita Ļaščova, Milāna Aleksejeva, Gundega Guna Reinika, Adelīna Balode, Darja Orlova, Aleksandra Treimane, Taisija Jansone, Elīna Eksa
Pāvels Bartuls, Kirils Baiduks, Žans Mergoļds, Andžejs Signarskis, Donats Rudzītis, Emīls Ungurs, Jēkabs Murāns, Māris Spriņģis, Artjoms Pšeņičņikovs, Genādijs Eisaks, Mikus Mārtiņš Ungurs, Sergejs Martincevs
Rīgas Baleta skolas audzēkņi | Pupils of Riga Ballet School
Mīmisti | Extras
Esmeralda Jūlija Brauere Kvazimodo | Quasimodo Antons Freimans
Iestudējuma komanda | Production team
Horeogrāfs | Choreographer Aivars Leimanis
Muzikālais vadītājs un diriģents | Music Director and Conductor Farhads Stade
Horeogrāfa asistente, līdzautore | Choreographer’s Assistant, Co-choreographer Elza Leimane
Scenogrāfs | Set Designer Mārtiņš Vilkārsis
Kostīmu māksliniece | Costume Designer Ilze Vītoliņa
Gaismu mākslinieks | Lighting Designer Oskars Pauliņš
Videomākslinieks | Video Designer -8
Baleta repetitori | Ballet Masters Viktorija Jansone, Aiša Sila, Raimonds Martinovs, Sergejs Neikšins, Iļja Vlasenko
Koncertmeistari | Rehearsal Pianists Natālija Dirvuka, Tatjana Vinogradova, Oļegs Žukovs
Kostīmu mākslinieces asistente | Assistant to the Costume Designer Linda Katkeviča
Scenogrāfa asistente | Assistant to the Set Designer Ingrīda Cīrule
Gaismu mākslinieka asistents | Assistant to the Lighting Designer Kārlis Kaupužs
Konstruktors | Constructor Jurģis Vancāns
Mīmistu un kustību grupas koordinators | Coordinator of Extras Normunds Zariņš
Atbildīgie gaismotāji | Master Lighting Technicians Roma Valle, Arvis Butāns, Elizabete Bondare
Atbildīgie rekvizitori | Property Masters Maija Birzniece, Artūrs Pudāns
Atbildīgie skatuves meistari | Stage Technicians Nikolajs Galkins, Emīls Rūdolfs
LNO orķestra direktors | LNO Orchestra Director Miks Vilsons
Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs | Latvian National Ballet Artistic Director
Aivars Leimanis
Baleta administratore | Ballet Administrator Elita Bukovska
Baleta inspektore | Ballet Supervisor Dace Lapiņa
Iestudējuma partitūras sakārtotāja | Production Score Editor Marija Beate Straujupe
Izrāžu vadītājas | Stage Managers Baiba Mežsēta, Gundega Maizīte
Iestudējuma producente | Production Manager Laura Putniņa
Izrādē izmantota Esmeraldas variācija Mariusa Petipā horeogrāfijā un Pas de deux “Diāna un Akteons” Agripīnas Vaganovas horeogrāfijā. | Performance contains Esmeralda's variation by Marius Petipa, as well as Pas de deux "Diana and Actaeon” by Agrippina Vaganova.
Satura atstāsts
PIRMAIS CĒLIENS
Laukumā pulcējas klaidoņi, kāršu viltotāji, apaši un staigules. Pār viņiem valda “karalis” Klopēns Truilfu, kuram katrs “pavalstnieks” atdod daļu no peļņas. Pēkšņi saceļas trauksme, jo klaidoņu valstībā, pārdomās iegrimis, iemaldījies dzejnieks Pjērs Grenguārs. Klopēns Truilfu viņu nopratina un pārbauda spējas zagšanā. Grenguāram neveicas, tādēļ lēmums ir ātrs: dzejniekam kā nevēlamam svešiniekam jāmirst. Viņu varētu glābt kāda “pavalstniece”, kura piekristu kļūt par šī jaunekļa sievu, tomēr tāda neatrodas. Grenguāru velk uz karātavām. Šajā brīdī atskan tamburīna skaņas un ierodas Esmeralda. Klaidoņi mīl skaisto ielas dejotāju, kura bieži ar savām dejām viņus iepriecē. Uzzinot par dzejniekam piespriesto nāvessodu, Esmeralda ir ar mieru viņu glābt, formāli apprecoties. Te ielavījies arī Parīzes Dievmātes katedrāles arhidiakons Klods Frolo, kurš jau sen izseko ielas dejotāju Esmeraldu, kuru izbiedē priestera kvēlojošās un kaislīgās acis.
Esmeralda dodas mājup, nenojaušot, ka viņu izseko Klods Frolo. Kvazimodo pēc sava aizbildņa pavēles cenšas nolaupīt Esmeraldu, tomēr tas neizdodas; iztraucē Parīzes nakts sardze, kuru komandē Fēbs de Šatopērs. Sardze sagūsta Kvazimodo, savukārt arhidiakons paspēj noslēpties.
Esmeraldu savaldzina Fēba de Šatopēra galantās manieres un spožais tēls. Patiesībā viņš ir izlaidīgs jauneklis, kurš izmanto katru iespēju palakstoties ar skaistulēm. Aizejot Fēbs uzdāvina Esmeraldai šalli, kādu ir saņēmis no savas līgavas Flērdelisas. To visu novēro Klods Frolo, kurā līdzās dziļai kaislei pret Esmeraldu pamostas arī greizsirdība pret Fēbu de Šatopēru.
Soda laukumā pulcējušies ļaudis izsmej Kvazimodo, kamēr viņš tiek sodīts. Tikai Esmeralda iežēlojas par nelaimīgo kropli un veldzē viņa slāpes. Šī cilvēcīgā rīcība liek Kvazimodo izjust dziļu pateicību, viņa sirdī piedzimst mīlestība.
OTRAIS CĒLIENS
Pilī tiek svinēta Flērdelisas de Gondelorjē un Fēba de Šatopēra saderināšanās. Viesu izklaidēšanai mitoloģiskā stilā izspēlē ainu par dievietes Diānas un mednieka Akteona tikšanos. Pēc tās tiek uzaicināta
čigānu trupa, kurā ir arī Esmeralda un Grenguārs. Esmeraldas dejā var nojaust sāpes, kādas viņa izjūt, redzot Fēbu saderinātu ar citu. Tikai aizmirstoties, deja kļūst straujāka. Esmeraldai ir šalle, kuru Flērdelisa kādreiz tika dāvājusi Fēbam. Tas tiek pamanīts – un ārkārtīgā satraukumā čigāni tiek izraidīti no pils.
Krodziņā Parīzes nomalē valda liela jautrība, tikai Esmeraldai nav noskaņojuma priecāties. Klods Frolo kaunina Kvazimodo un klātesošos par izlaidīgo dzīvesveidu. Ierodas Fēbs, kurš ir labi pazīstams krodziņa saimniecei. Fēbs viņai palūdz, lai tiek aizraidīti pārējie viesi. Palikusi divatā ar skaisto virsnieku, Esmeralda uzklausa viņa atzīšanos mīlas jūtās un ļauj sevi apvārdot. Klods Frolo, kurš kļūst par šīs ainas liecinieku, niknumā sadur Fēbu. Garīdznieks ļauj noprast, ka, tikai ļaujoties viņa vēlmēm, Esmeralda varētu izvairīties no apsūdzības Fēba slepkavībā. Esmeralda tam nevēlas piekrist. Saskrien ļaudis, Klods Frolo norāda uz Esmeraldu kā virsnieka nogalinātāju.
Esmeralda tiek notiesāta uz nāvi, viņu ved uz karātavām laukumā pie Parīzes Dievmātes katedrāles. Garīdznieks, lai pierādītu ļaudīm Esmeraldas vainu, inscenē Dieva tiesu, bet visu iekārto tā, lai Esmeralda starp figūrām, kas simbolizē dzīvību un nāvi, izvēlētos melno nāves zīmi. Tautas protesta izpausmes tiek apspiestas. Esmeralda turpina ceļu uz karātavām. Viņa ierauga Fēbu, kurš ir izveseļojies no ievainojuma un izlīdzis ar savu līgavu Flērdelisu. Fēbs izliekas, kas Esmeraldu nepazīst. Esmeralda saprot, ka viņu šajā dzīvē nekas vairs nesaista. Izmisumā par nevainīgās Esmeraldas nāvi, Kvazimodo nožņaudz savu audžutēvu un skolotāju Klodu Frolo.
Synopsis
ACT I
Vagabonds, card cheats, thieves and harlots gather at the square, along with their “king”, Clopin Trouillefou. Each “subject” must give up a share of their profits to him.
Lost in thought, the poet Pierre Gringoire stumbles into the square, causing a stir. Clopin interrogates him and tests his thievery skills. Gringoire’s failure leads to a swift decision: the poet must die as an unwelcome stranger. Only a “subject” of the kingdom can save him – if one agrees to become his wife – but no volunteers come forth.
As Gringoire is dragged to the gallows, Esmeralda appears, accompanied by the rhythmic sound of her tambourine. The vagabonds adore the beautiful street performer and her dancing. Upon learning of the poet’s fate, Esmeralda agrees to save him through a formal marriage.
Claude Frollo, the archdeacon of Notre-Dame, watches in secret, having followed Esmeralda for quite some time. The priest’s eyes, ablaze with passion, startle the girl.
Esmeralda heads home, unaware that Claude Frollo is stalking her. Acting on his guardian’s orders, Quasimodo attempts to kidnap her. However, the plan fails when he is startled by the Paris night guard, led by Phœbus de Châteaupers. The guards capture Quasimodo while the archdeacon hides himself in the nick of time.
Esmeralda falls under Phœbus’s spell, captivated by his charm and manners. In truth, he is a reckless youth who seizes every opportunity to seduce beautiful women. Before departing, Phœbus presents Esmeralda with a scarf he had received from his fiancée, Fleur-de-Lys. Claude Frollo watches the entire scene, consumed not only by passion for Esmeralda but by jealous rage towards Phœbus.
The crowd mocks Quasimodo as his punishment is carried out. Only Esmeralda takes pity on the unfortunate hunchback, offering him some water to quench his thirst. This act of compassion fills Quasimodo with deep gratitude, and love begins to bloom in his heart.
ACT II
The palace celebrates the engagement of Fleur-de-Lys de Gondelaurier and Phœbus de Châteaupers. As part of the entertainment, actors perform the mythological scene depicting the goddess Diana and the hunter Actaeon.
Afterwards, a troupe of gypsies, including Esmeralda and Gringoire, is invited to perform. Esmeralda’s dance reflects the pain that she feels upon seeing Phœbus engaged to another. However, as she loses herself in the movement, her dance becomes more dynamic. She carries the scarf which Fleur-de-Lys had given to Phœbus, sparking alarm among the guests. This revelation leads to Esmeralda and the rest of the gypsies being swiftly evicted from the palace.
Things are lively at the tavern on the outskirts of Paris, though Esmeralda is not in the mood for festivities. Claude Frollo scolds Quasimodo and the others for their lewd behaviour.
Phœbus arrives. Being on familiar terms with the inn’s proprietor, he asks her to dismiss the other guests. Alone with the handsome captain, Esmeralda listens, entranced, as he declares his love for her, allowing him to seduce her once more. Claude Frollo watches in secret until, overcome with rage, he breaks his silence and stabs Phœbus. The clergyman then insinuates that only by yielding to his desires can Esmeralda escape the accusation of murdering Phœbus. She refuses. As people rush in, Claude Frollo points to Esmeralda as the captain’s murderess.
Sentenced to death, Esmeralda is led to the gallows in the square outside NotreDame. To seal her fate, Claude Frollo orchestrates a staged Judgement Day, ensuring that Esmeralda selects the black mark of death from the two figures representing life and death. Any protests among the crowd are suppressed, and Esmeralda continues her march towards the gallows.
She spots Phœbus, now recovered and reconciled with his fiancée, Fleur-de-Lys but he pretends not to recognise her. At that moment, Esmeralda realises there is nothing left tying her to this life. Overcome with despair at the injustice of her fate, Quasimodo strangles his foster father and teacher, Claude Frollo.
Raudādama rūgtas asaras un paceldama acis pret garīdznieku, meitene sacīja:
– Ai, nožēlojamais! Kas jūs esat? Ko es jums esmu nodarījusi? Jūs taču mani ienīstat! Par ko īsti?
– Es tevi mīlu! – iekliedzās garīdznieks.
Cietumnieces asaras pēkšņi apsīka. Trulu skatienu viņa pavērās garīdzniekā. Vajātājs bija nokritis pie viņas kājām un dedzināja viņu ar savām liesmainajām acīm.
– Vai dzirdi? Es tevi mīlu, – viņš sauca vēlreiz.
– Ak, kas tā par mīlestību! – nodrebēdama nočukstēja nelaimīgā.
– Tā ir atstumtā mīlestība.
Abi kādu brīdi klusēja, savu pārdzīvojumu smaguma nospiesti: viņš – neprātīgs, viņa – trula.
Here, bursting into sobs, and lifting her eyes toward the priest, she cried, “O wretch! who are you? What have I done to you? Do you hate me so? Alas! what do you hold against me?
“I love you!” cried the priest.
Her tears suddenly stopped. She looked at him with a vacant look. He had knelt at her knees and fixed upon her his fiery eyes.
"Do you hear? I love you!” he cried again.
“But with what kind of love?” she shuddered.
“The love of one damned!”
Both remained silent for some minutes, crushed by the weight of their emotions; he frantic, she stupefied.
Esmeralda Sabīne Strokša Klods Frolo | Claude Frollo Raimonds Martinovs
Aivars Leimanis Pjēra Grenguāra lomā baletā Parīzes Dievmātes katedrāle 1980. gada foto: Eiženija Freimane, LNOB arhīvs
Aivars Leimanis as Pierre Gringoire in the ballet Notre-Dame de Paris
Photo from 1980 by Eiženija Freimane, LNOB archive
Klasika ir baleta mugurkauls
“Par katru jaunuzvedumu pamatoti rodas jautājums – kāpēc un kādu apsvērumu dēļ tas ir uzņemts teātra repertuārā. Mana atbilde būtu apmēram šāda: pēc ģeniālā franču rakstnieka Viktora Igo nemirstīgā darba radītais tāda paša nosaukuma balets Parīzes Dievmātes katedrāle sintezē sevī dziļu dramatismu, romantismu un dejiskumu. Kaut arī dejas valodā atainojas 15. gadsimta Parīze, esam centušies to gan horeogrāfiski, gan dekoratīvi, nezaudējot viduslaiku kolorītu, tuvināt mūsdienu skatījumam. Manuprāt, baleta, kurš bija viens no vispopulārākajiem 19. gadsimteņa baletiem pasaulē, ir pelnījis, ka to parādām arī šodienas skatītājiem,” tā baleta Parīzes Dievmātes katedrāle programmiņā 1970. gadā rakstīja Aleksandrs Lembergs. Arī 2025. gadā, iestudējot Esmeraldu, varu piekrist katram izcilā baletmeistara tolaik teiktajam vārdam.
Esmu pārliecināts, ka klasiskais balets ir mugurkauls jebkurai lielai, kvalitatīvai baleta trupai. Ap to var būvēt visu pārējo – arī laikmetīgos un neoklasiskos iestudējumus. Ja nebūs šī spēcīgā pamata, mēs nebūsim augstākās kategorijas teātris. Tieši tāpēc esmu izvēlējies “Esmeraldu” – monumentālu klasiskā baleta izrādi ar stāstu, kas uzrunā skatītājus.
Aleksandrs Lembergs radīja baletu atbilstoši sava laika estētikai, es esmu mēģinājis veidot mūsdienīgu, dinamisku klasisko baletu ar spraigu sižetu, aktīvu darbību un ļoti sulīgiem tēliem. Mūsu Esmeraldai ir jābūt dramatiskai aktrisei ar perfektu klasiskās dejas tehniku. Lielāks horeogrāfiskais materiāls šajā iestudējumā ir atvēlēts Flērdelisai. Īpašas mākslinieciskās izpausmes iespējas ir tieši vīriešiem, jo piedāvāto lomu klāsts ir daudzveidīgs: aizliegtās kaisles pārņemtais Klods Frolo, skaistais un elegantais Fēbs, kurš gan ir biežs viesis Parīzes bordeļos, Kloda pakļautībā dzīvojošais Kvazimodo, kurā dzimst pēkšņas jūtas pret Esmeraldu un naivais dzejnieks Grenguārs. Pirmoreiz mūsu baletā izmantots Agripīnas Vaganovas radītais Diānas un Akteona pas de deux, kas tiek izrādīts kā mitoloģizēta aina ballē – vēl viens spilgts duets. Plašas izpausmes iespējas ir arī korifejiem un kordebaletam, kam jātēlo dažādi ļaudis – no vulgāras, rupjas tautas līdz aristokrātijai un mūķenēm. Šajā baletā katram būs iespēja sevi parādīt, radot atšķirīgus, krāsainus personāžus.
Šo “Esmeraldas” iestudējumu gatavoju kopā ar horeogrāfi Elzu Leimani. Mana horeogrāfiskā valoda ir akadēmiski klasiska, savukārt Elzas – ļoti laikmetīga. Tās savienojot kopā, es ceru, būs iznācis mūsdienīgs klasiskais balets.
Horeogrāfs Aivars Leimanis
Classicism is the Backbone of Ballet
“Each new production naturally begs the question – why was it added to the repertoire, and on what reasoning? My response would go something like this: the ballet Notre-Dame de Paris, based on the timeless novel by the French genius, writer Victor Hugo, synthesizes deep dramatic effect, romanticism, and expressiveness of dance. Although the language of dance reflects 15th-century Paris, we have strived to bring it closer to a modern perspective – both choreographically and decoratively – without sacrificing its medieval charm. In my opinion, a ballet that was one of the most popular in the world during the 19th century deserves to be shown to today’s audiences as well,” wrote Aleksandrs Lembergs in the programme notes for the 1970 production of Notre-Dame de Paris. And in 2025, as I stage La Esmeralda, I still agree with every word of this outstanding ballet master.
I am certain that classical ballet is the backbone of any large, respectable ballet troupe. Everything else can be built around it, including contemporary and neoclassical productions. Without this solid foundation, we wouldn’t be able to regard ourselves as a high-quality theatre. That’s why I’ve chosen La Esmeralda – a monumentally classical ballet with a story that still speaks to the audience.
Aleksandrs Lembergs created a ballet based on the aesthetics of his time. I have attempted to create a modern, dynamic classical ballet with an intense plot, action and vivid characters. Our Esmeralda must be a dramatic actress with flawless classical dance technique. A larger choreographic focus in this production is dedicated to Fleur-de-Lys. The male roles, in particular, offer ample opportunity for dancers to showcase their talents, as the cast is so varied: Claude Frollo, consumed by forbidden passion; the handsome and charming Phœbus who frequents Parisian brothels; Quasimodo, who lives under Claude’s thumb yet experiences the sudden blossoming of feelings for Esmeralda; and the naïve poet Gringoire.
For the first time, Agrippina Vaganova’s pas de deux of Diana and Actaeon has been incorporated into the production, presented as a mythological scene at a ball – adding another striking duet. The coryphée and corps de ballet also have ample room for artistic expression, ranging from performing a vulgar, rude mob to aristocrats and nuns. In this ballet, everyone will have an opportunity to shine, bringing to life an array of dynamic characters.
I co-created this production of La Esmeralda with the choreographer Elza Leimane. My choreographic language is academically classical, whereas Elza’s is very modern. By combining them, I hope we have succeeded in creating a truly modern classical ballet.
Choreographer Aivars Leimanis
VIKTORA IGO ROMĀNA
PARĪZES DIEVMĀTES KATEDRĀLE
INTERPRETĀCIJAS LATVIJAS NACIONĀLAJĀ BALETĀ
INTERPRETATIONS OF THE NOVEL NOTRE-DAME DE PARIS BY VICTOR HUGO
AT THE LATVIAN NATIONAL BALLET
ESMERALDA | LA ESMERALDA
Čezāres Punji un Rikardo Drigo balets | Ballet by Cesare Pugni and Riccardo Drigo Uzveduma pirmizrāde 1939. gada 17. oktobrī | Premiere of the production on October 17, 1939
Horeogrāfs-inscenētājs | Staging by Osvalds Lēmanis
Dekorāciju un kostīmu autors | Set and Costume Designer Pēteris Rožlapa Diriģents | Conductor Arvīds Norītis
Esmeraldas sodīšanas skats. Foto: Voldemārs Pūce, LNOB arhīvs
Esmeralda’s execution scene. Photo by Voldemārs Pūce, LNOB archive
Mirdza Griķe Esmeraldas lomā un Osvalds Lēmanis Kvazimodo lomā. Atpūta, 1939. gada 20. oktobrī
Mirdza Griķe as Esmeralda and Osvalds Lēmanis as Quasimodo. Atpūta, October 20, 1939
Viktors Ozoliņš Kloda Frolo lomā un Jānis Grauds Kvazimodo lomā. Foto: Jānis Ozols, LNOB arhīvs
Viktors Ozoliņš as Claude Frollo and Jānis Grauds as Quasimodo. Photo by Jānis Ozols, LNOB archive
Baletu Esmeralda 1945. gada 20. janvārī atjaunoja Angelika Grimze, Arvīds Ozoliņš un Boļeslavs Miļēvičs. 1939. gada oriģināluzveduma autori Osvalds Lēmanis un Pēteris Rožlapa programmās netika pat pieminēti, jo bija devušies trimdā. Atjaunojumu papildināja baletmeistare Helēna Tangijeva-Birzniece, diriģēja Arvīds Jansons.
The ballet La Esmeralda was revived on January 20, 1945, by Angelika Grimze, Arvīds Ozoliņš, and Boļeslavs Miļēvičs. The authors of the original 1939 production, Osvalds Lēmanis and Pēteris Rožlapa, were not even mentioned in the programs, as they had gone into exile. The revival was further enhanced by ballet master Helēna Tangijeva-Birzniece, with Arvīds Jansons conducting.
ESMERALDA | LA ESMERALDA
Čezāres Punji, Rikardo Drigo un Riharda Glāzupa balets | Ballet by Cesare Pugni, Riccardo Drigo and Rihards Glāzups
Uzveduma pirmizrāde 1951. gada 21. novembrī | Premiere of the production on November 21, 1951
Horeogrāfs-inscenētājs | Staging by Jevgeņijs Čanga
Dekorāciju un kostīmu autors | Set and costume design by Kārlis Miezītis
Diriģents | Conductor Rihards Glāzups
Anna Priede Esmeraldas lomā. Foto: Žanis Legzdiņš, LNOB arhīvs
Anna Priede as Esmeralda. Photo by Žanis Legzdiņš, LNOB arhive
PARĪZES DIEVMĀTES KATEDRĀLE | NOTRE-DAME DE PARIS
Čezāres Punji, Rikardo Drigo un Riharda Glāzupa balets | Ballet by Cesare Pugni, Riccardo Drigo and Rihards Glāzups
Uzveduma pirmizrāde 1970. gada 8. jūnijā | Premiere of the production on June 8, 1970
Horeogrāfs-inscenētājs | Staging by Aleksandrs Lembergs
Dekorāciju un kostīmu autore | Set and costume design by Biruta Goģe
Diriģents | Conductor Jānis Hunhens
Kloda Frolo inscenētā Dieva tiesa Esmeraldas sodīšanas ainā. Foto: Egons Kera, LNOB arhīvs
Claude Frollo’s staged Judgment of God in Esmeralda’s execution scene. Photo by Egons Kera, LNOB arhive
Laimonis Šmits Kvazimodo lomā. Mēģinājumu procesa foto: Žanis Legzdiņš, LNOB arhīvs
Laimonis Šmits as Quasimodo. Photo from the rehearsal process by Žanis Legzdiņš, LNOB archive
Artūrs Ēķis Kloda Frolo lomā.
Foto: Eiženija Freimane, LNOB arhīvs
Artūrs Ēķis as Claude Frollo.
Photo by Eiženija Freimane, LNOB archive
Ināra Ābele Esmeraldas lomā.
Foto: Žanis Legzdiņš, LNOB arhīvs
Ināra Ābele as Esmeralda. Photo by Žanis Legzdiņš, LNOB archive
Ausma Dragone Flērdelisas lomā un Haralds Ritenbergs Fēba lomā.
Foto: Egons Kera, LNOB arhīvs
Ausma Dragone as Fleur-de-Lys and Haralds Ritenbergs as Phœbus. Photo by Egons Kera, LNOB archive
Esmeralda Elza Leimane
ESMERALDA
Viņa nebija liela, tomēr tāda šķita, tik ļoti viņas smuidrais augums tiecās augšup. Jaunā meitene bija melnīgsnēja, tomēr bija nojaušams, ka dienas gaismā viņas ādai droši vien piemita tā brīnišķīgā zeltainā vizma, kāda raksturīga andalūzietēm un romietēm. Viņas kāju pēdas arī bija kā andalūzietei, tik viegli
viņa spēra soļus šaurajā, graciozajā apavā. Jaunā meitene dejoja, griezās, virpuļoja uz nevērīgi tai zem kājām pamesta veca persiešu paklāja, un ik reizes, kad tās starojošā seja pavīdēja jūsu acu priekšā, viņas lielās, melnās acis šķīla zibeņus.
She was not tall, but her slender lightsomeness made her appear so. Her complexion was dark, but one guessed that by daylight it would have the beautiful golden tint of Andalusian or Roman women. Her small feet, too, were Andalusian, for they seemed at once tight yet comfortable in her dainty shoes. She pirouetted on an old Persian carpet, spread carelessly under her feet. Each time she twirled, her radiant face and her large black eyes seemed to glow for you alone.
Esmeralda Sabīne Strokša
Esmeralda Jūlija Brauere
Kvazimodo | Quasimodo Antons Freimans
KVAZIMODO
Viņš nokristīja savu audžubērnu un nosauca to par Kvazimodo ( Quasimodo (latīn.) – it kā, gandrīz, bezmaz. Tulk .) vai nu par godu dienai, kad viņš zēnu atrada, vai arī vēlēdamies ar šo vārdu raksturot, cik ļoti nelaimīgais mazais radījums bija nepilnīgs, cik ļoti tas vēl bija tikai vispārējos vilcienos cilvēks. Patiesi, Kvazimodo – greizs, kuprains, līkām kājām bija šā vārda īstajā nozīmē tikai bezmaz cilvēks.
Tas tiešām bija apbrīnojams mūlis [..] Nemēģināsim aprakstīt lasītājam šo četrskaldņa degunu, pakavveidīgo muti, mazo kreiso aci, gandrīz aizklātu sarainām, iesarkanām uzacīm, kamēr labā pilnīgi pazuda zem milzīgas kārpas, greizos, šur tur iedragātos zobus kā cietokšņa mūra uzrobjus, kreveļaino lūpu, pār kuru līdzīgi ziloņa ilknim pārkarājās kāds zobs, šķelto zodu un jo sevišķi to ļaunprātības, pārsteiguma un skumju izteiksmes sajaukumu, kāds atspoguļojās šā cilvēka sejā. Lai lasītājs, ja vien iespējams, iztēlojas visu to vienlaikus!
QUASIMODO
He baptised his adopted child and called him Quasimodo; whether it was that he chose thereby to commemorate the day when he had found him, or that he meant to mark by that name how incomplete and imperfectly molded the poor little creature was. Indeed, Quasimodo, one-eyed, hunchbacked, and bowlegged, could hardly be considered as anything more than an almost.
It was indeed a marvelous face [..] We shall not try to describe for the reader that tetrahedron nose, that horseshoe mouth, that small left eye obscured by red bushy eyebrows; the right eye which disappeared completely under an enormous wart; those jagged teeth, with gaps here and there, like the battlements of a fortress; that horny lip, over which one of those teeth protruded like the tusk of an elephant; that forked chin, and, above all, the expression on the whole face, a mixture of malice, astonishment, and sadness. Let the reader, if he can, imagine the whole of it.
Klods Frolo | Claude Frollo Raimonds Martinovs
KLODS FROLO
Klods Frolo vairs nebija naivais Toršī koledžas students, mazā bērna maigais aizbildnis, jaunais un sapņainais filozofs, kas daudz ko zināja, bet kam par daudz ko vēl nebija ne jausmas. Tas bija stingrs, nopietns, īgns garīdznieks, dvēseļu sargs, Žozasas arhidiakons, bīskapa otrais vikārs, divu prāvesta iecirkņu – Monlerī un Šatofora vadītājs. Tā bija iespaidīga un drūma personība, kuras priekšā drebēja kora zēni, ģērbušies baltos stihārijos un svārciņos, pieaugušie baznīcu dziedātāji un Sv. Augustīniešu ordeņa brāļi, kā arī Dievmātes katedrāles agrā dievkalpojuma baznīcas kalpi, kad viņš valdonīgs un domīgs, sakrustojis rokas uz krūtīm, un tik zemu noliektu galvu, ka bija redzama tikai viņa augstā piere ar bezmatu laukumiem, gausi gāja zem luktu augstās, spraišļotās velves.
Claude Frollo was no longer the simple scholar of the Colege of Torchi, the tender protector of a small child, the young dreamy philosopher, so wise and yet so ignorant. He was an austere, serious, morose priest, in charge of souls; he was Monsieur the Archdeacon of Josas, the second acolyte of the bishop, in charge of the two deaneries of Montlhéry and Châteaufort, and of one hundred and seventy-four rural parish priests. He was an imposing and somber personage before whom the choir boys in their albs and surplices trembled, as did also the Brothers of Saint-Augustine, and the clerics on early morning duty at Notre-Dame, when he passed slowly under the lofty pointed arches of the choir. He was pensive, but majestic, with his arms crossed, and his head so inclined over his chest that nothing of his face could be seen except his broad high forehead.
CLAUDE FROLLO
FĒBS DE ŠATOPĒRS
Blakus stāvēja jauns cilvēks diezgan cienīgu izskatu, lai gan mazliet iedomīgs un pašapmierināts – viens no tiem skaistajiem vīriešiem, kuru dēļ visas sievietes zaudē galvu, lai gan nopietni vīrieši un fizionomisti par to plecus vien rausta. Šis jaunais cilvēks bija ģērbies mirdzošā karaļa strēlnieku priekšnieka formas tērpā, kas tik ļoti atgādināja Jupitera kostīmu.
PHŒBUS DE CHÂTEAUPERS
By her side stood a young man of very haughty mien, vain and brash, one of those handsome fellows whom all women admire, though serious men and physiognomists would shrug their shoulders at such. This young cavalier wore the brilliant uniform of a captain of the king’s archers which resembled very closely the costume of Jupiter.
PJĒRS GRENGUĀRS
Šī persona, liela auguma, kalsnēja, bāla, gaišiem matiem, vēl jauna, lai gan
jau grumbām izvagotu pieri un vaigiem, mirdzošām acīm un smaidošu muti, ģērbusies nodilušos, aiz vecuma spīdīgos melna sarža svārkos, pienāca klāt pie marmora galda un deva cietējam kādu zīmi. [..] Ja dzejnieka būtība tiktu apzīmēta ar skaitli desmit, tad droši, ka ķīmiķis, to analizējot un farmakopolizējot, – kā mēdz sacīt Rablē, – atrastu tajā vienu desmitdaļu savtīguma uz deviņām desmitdaļām godkāres.
PIERRE GRINGOIRE
This person, we say, tall, thin, pale, light complexioned, still young, though wrinkles were already visible in his forehead and cheeks, with eyes and smiling mouth, clad in a garment of black serge, tattered and shiny with age – approached the marble table and made a sign to the wretched victim. [..] Supposing the entity of a poet to be represented by the number ten, it is certain that a chemist, on analyzing and “pharmacopolizing” it, as Rabelais says, would find it to be composed of one part self-interest and nine parts vanity.
Esmeralda Elza Leimane
AIVARS LEIMANIS ir Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs kopš 1993. gada. Absolvējis Rīgas Horeogrāfijas skolu un Krievijas Teātra akadēmijas (GITIS) Baletmeistaru fakultāti, iegūstot horeogrāfa specialitāti un maģistra grādu (1995). Latvijas Nacionālā baleta premjers no 1976. līdz 1996. gadam. Kopā ar Latvijas baletu pārstāvējis Latviju vairāk nekā 40 valstīs, tostarp ASV, Francijā, Ķīnā, Argentīnā, Lielbritānijā, Itālijā, Vācijā, Somijā u. c. Kā viessolists dejojis Maskavas Lielā teātra baleta, Filipīnu baleta, Maskavas Festivāla baleta izrādēs, sadarbojies ar Čehijas, Krievijas, Azerbaidžānas baleta kompānijām. Bijis Vladimira Vasiļjeva un Jekaterinas Maksimovas Zvaigžņu trupas dalībnieks (1989- 1993). Kā horeogrāfs iestudējis daudzus baletus: Antonija #Silmači, Bajadēra, Pie zilās Donavas, Korsārs, Gulbju ezers, Riekstkodis, Frančeska da Rimini, Raimonda, Apburtā princese, Dzīve (A. Dvoržāka 9.simfonija), Kopēlija, Atlantīda, Concerto grosso, Bahčisarajas strūklaka, Dons Kihots, kā arī Karlsons lido..., kas ieguva gan Lielo Mūzikas balvu 2014 kā Gada labākais iestudējums, gan saņēma Latvijas Gāzes Gada balvu operai kā Sezonas labākais jauniestudējums. Viņš iestudējis Simts gulbju ezeru Tallinā (Latvijas un Igaunijas baletu kopprodukcija), kā arī baletus Žizele un Kopēlija Horvātijā, kā arī baletu Korsārs Slovēnijā un Horvātijā. Aivara Leimaņa iestudētais balets Antonija #Silmači saņēmis Dejas balvu 2019 kategorijā Klasiskās dejas iestudējums. 2003. gadā saņēmis Triju zvaigžņu ordeni.
AIVARS LEIMANIS is the Artistic Director of the Latvian National Ballet Company since 1993. He graduated from the Riga Choreography School, studied at The Faculty of Ballet Masters of the Russian Academy of Theatre Arts (GITIS),
speciality of choreographer. In 1995 he obtained the degree of the Master of Arts. He was a ballet soloist of the Latvian National Ballet from 1976 until 1996. He has represented Latvian ballet in more than 40 countries including the USA, France, China, Great Britain, Argentina, Italy, Germany, Finland etc. As a guest soloist he has danced together with Bolshoi ballet, Ballet Philippines, Moscow Festival Ballet and other ballet companies in Czech Republic, Russia, and Azerbaijan. From 1989 until 1993 he danced in the Star Group of Vladimir Vasilyev and Yekaterina Maksimova. At the Latvian National Ballet he has choreographed and staged many ballets: Antonija #Silmači, La Bayadère, At the Blue Danube, Le Corsaire, Swan Lake, The Nutcracker, Francesca da Rimini, Raymonda, Sleeping Beauty, The Life (The 9th symphony by Dvořák), Coppélia, Atlantis, Concerto grosso, The Fountain of Bakhchisarai, Don Quixote, and ballet Karlsson Flies..., that received the Latvian Grand Music Award and special prize of Latvijas Gāze as Best Performance of the Year. He has staged One Hundred Swan Lakes in Tallinn (a Latvian and Estonian ballet coproduction), as well as the ballets Giselle and Coppélia in Croatia and Le Corsaire in Slovenia and Croatia. The ballet Antonija #Silmači received the Dance Prize 2019 in the category Staging of Classical Dance. In 2003, he became the recipient of the Order of the Three Stars.
FARHADS STADE studējis kora diriģēšanu Latvijas Mūzikas akadēmijā pie prof. Imanta Kokara un ieguvis maģistra grādu simfoniskajā diriģēšanā Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijā prof. Juoza Domarka vadībā. Pilnveidojis profesionālās prasmes pie Tadeuša Voicehovska un prof. Jurija Simonova. Darbu Latvijas Nacionālajā operā sācis 1995. gadā
kā Aleksandra Viļumaņa asistents, bet gadu vēlāk kļuvis par opernama diriģentu. Farhada
Stades repertuārā ir virkne baletu, tostarp
Veltīgā uzmanība, Apburtā princese, Gulbju ezers, Riekstkodis, Anna Kareņina, Čaikovskis, Bolero…, Raimonda, Žizele, Korsārs, Dons
Kihots, Bajadēra, Kopēlija un citi; operas
Karmena, Salome, Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta un citas. Diriģējis Latvijas
Nacionālās operas un baleta viesizrādes
Somijā, Norvēģijā, Igaunijā, Krievijā, Vācijā, Spānijā, Francijā, Itālijā, Lielbritānijā un citviet. Sadarbojies ar Mariboras operas teātri
Slovēnijā, kur iestudējis baletu Korsārs un operu
Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta. Farhads
Stade ir arī aktīvs kordiriģents, viņa sniegums darbā ar koriem augstu novērtēts nacionāla un starptautiska mēroga konkursos. Diriģents bijis XII un XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes loceklis.
FARHADS STADE has studied choir conducting at the Latvian Music Academy under prof. Imants Kokars, and received his Master’s degree in symphonic conducting at the Lithuanian Music and Theatre Academy under prof. Juozas Domarkas. He further developed his professional skills studying with Tadeusz Wojciechowski and prof. Yuri Simonov. Stade started working at the Latvian National Opera in 1995 as assistant to Aleksandrs Viļumanis, but became a conductor a year later. The many productions in his repertoire include the ballets La fille mal gardée, The Sleeping Beauty, Swan Lake, The Nutcracker, Anna Karenina, Tchaikovsky, Bolero…, Raymonda, Giselle, Le Corsaire, Don Quixote, La bayadère, Coppélia as well as, amongst others, the operas Carmen, Salome, and Lady Macbeth of the Mtsensk District. He has conducted guest performances by the Latvian National Opera and Ballet in Finland, Norway, Estonia, Russia, Germany, Spain, France, Italy, the
UK and other countries. He has collaborated with the Slovene National Theatre Maribor where he worked on the ballet Le Corsaire and the opera Lady Macbeth of the Mtsensk District. Stade also conducts choirs, and his achievements in this field have been recognised at both national and international competitions. The conductor was a member of the artistic board for the XII and XIII Latvian School Youth Song and Dance Festival.
ELZA
LEIMANE absolvējusi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu Sarmītes Jakses-Graudiņas klasē. Prasmes papildinājusi Akrama Hana trupas meistarklasēs, Parīzes Konservatorijā, Anaheimas vasaras baleta kursos ASV, Bartolinas (Dānija) baleta kursos, Vīnes Valsts konservatorijas vasaras kursos, treniņos Hamburgas baleta trupā Vācijā u. c. Vairāku starptautisku baleta konkursu dalībniece un laureāte. Asistējusi sporta zinātniekam Patrikam Rampam meistarklasēs Viljama Forsaita vasaras kursos. Divkārtēja Spēlmaņu nakts balvas ieguvēja (2006, 2017). Saņēmusi Latvijas Gāzes Gada balvu operai kā labākā baleta soliste (2011, 2015), Triju Zvaigžņu ordeni (2018) un Helēnas Tangijevas-Birznieces balvu (2022). Uzstājusies Lielbritānijā, Izraēlā, Portugālē, Ķīnā, Dienvidkorejā, Francijā, Norvēģijā, Somijā, Dānijā, Holandē, Vācijā, Luksemburgā, Šveicē, ASV, Itālijā, Dienvidāfrikā, Ēģiptē u. c.
2015. gadā absolvējusi JVLMA Horeogrāfijas nodaļu. Elza Leimane ir radījusi viencēlienu Tikko (iekļauts izrādē Neiepazītās teritorijas, 2015), miniatūras Aizjūgs un Neizšķīlušos putnēnu balets (viencēlienā Izstādes gleznas, 2015), viencēlienu Līdzcilvēks (iestudējumā Divi metri, 2021). Veidojusi horeogrāfiju viencēlienam (Ne)stāsti man
pasakas (2019), kas tandēmā ar Antona Freimana darbu Hamlets saņēmis Dejas balvu 2019-2020 kategorijā Baleta iestudējums vai notikums, ieguvusi Dejas balvu arī kategorijā Baleta horeogrāfe. Saņēmusi Dejas balvas 2023-2024 nomināciju kategorijā Baleta horeogrāfe par baleta viencēlienu BAL(e)TS.
Kopā ar komponistu Reini Sējānu radījusi izrādi Vārna. Lidojums vienā cēlienā. Veidojusi horeogrāfiju Riharda Štrausa operai
Salome un baleta horeogrāfiju Dailes teātra iestudējumam Doriana Greja portrets. Divkārt bijusi Spēlmaņu nakts ceremonijas horeogrāfe. Horeogrāfes darbi izpildīti Galā koncertos ASV, Vācijā, Austrijā, Dienvidkorejā, Ķīnā, kā arī starptautiskos baleta konkursos.
ELZA LEIMANE graduated from the Riga Choreography School in the class of Sarmīte Jakse-Graudiņa. She further honed her skills at the Akram Khan Company workshop, Paris Conservatory, the Anaheim Summer Ballet Courses in the USA, the Bartholin Ballet Courses in Denmark, the Vienna State Conservatory Summer Courses, and training with the Hamburg Ballet Company in Germany, among others. Has participated in and won awards at several international ballet competitions. Assisted sports scientist Patrick Rump in masterclasses at William Forsythe’s summer courses. She is a two-time recipient of the Spēlmaņu Nakts Award (2006, 2017), has received the Order of the Three Stars (2018), the Latvijas Gāze Annual Opera Award as the Best Ballet Soloist (2011, 2015), as well as Helena Tangijeva-Birzniece Award (2022). She has performed in the United Kingdom, Israel, Portugal, China, South Korea, France, Norway, Finland, Denmark, the Netherlands, Germany, Luxembourg, Switzerland, the USA, Italy, South Africa, Egypt, and other countries.
In 2015, she graduated from the Choreography Department of Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music. Elza Leimane has created the oneact ballet Images of Presence (included in the performance Unknown Territories, 2015), the miniatures Cattle and The Ballet of Unhatched Chicks (as part of the one-act ballet Pictures at an Exhibition, 2015), and the one-act ballet Fellow Human (in the production Two Metres, 2021). She choreographed the one-act ballet Tell Me (No) Tales (2019), which, together with Anton Freiman’s Hamlet, received the Dance Award 2019–2020 in the category Ballet Production or Event. She also won the Dance Award in the category Ballet Choreographer. She was nominated for the Dance Award 2023–2024 in the category Ballet Choreographer for the oneact ballet BAL(e)TS
Together with composer Reinis Sējāns, Elza created the performance Crow. She created choreography for opera Salome by Richard Strauss and choreographed the ballet scenes for The Portrait of Dorian Gray production at Daile Theatre. Twice, she has served as the choreographer for the Spēlmaņu Nakts theatre awards ceremony. Her choreographic works have been performed in gala concerts in the USA, Germany, Austria, South Korea, and China, as well as at international ballet competitions.
MĀRTIŅŠ VILKĀRSIS skolojies Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaingrafikas nodaļā pie Aleksandra Dembo un Andra Freiberga scenogrāfijas meistardarbnīcā. Bijis Rīgas Krievu drāmas teātra galvenais mākslinieks (2003–2004), Dailes teātra galvenais mākslinieks (2007–2010) un mākslinieciskais vadītājs (2010–2011). Kopš 2011. gada Mārtiņš Vilkārsis ir
brīvmākslinieks. Veidojis scenogrāfiju vairāk nekā 200 izrādēm Latvijas profesionālajos teātros un sadarbojies ar teātriem Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Kazahstānā un Japānā. Scenogrāfijas autors Latvijas Nacionālā baleta iestudējumiem Dons Kihots (2004), Anna Kareņina (2007), Karlsons lido… (2013), Bolero... (2015) un Antonija #Silmači (2018), kā arī Latvijas Nacionālās operas uzvedumiem Turaidas Roze (2017), Manona Lesko un Sikspārnis (2015). Seškārt saņēmis Latvijas teātru Spēlmaņu nakts balvu kā Gada scenogrāfs.
MĀRTIŅŠ VIKĀRSIS studied at the Art Academy of Latvia in its Department of Graphic Design, as well as in Andris Freibergs’ scenography master workshop. He is behind the scenography for more than 200 performances at the Daile Theatre, Valmiera Theatre, Latvian National Theatre, Mikhail Chekhov Riga Russian Theatre, Liepāja Theatre, Theatre TT and the New Riga Theatre. In addition to his work in Latvia, he has designed sets for performances in Russia, Lithuania, Estonia, Kazakhstan and Japan. He also designed the sets for the Latvian National Ballet’s productions of Don Quixote (2004), Anna Karenina (2007), Karlsson Flies... (2013), Bolero... (2015), and Antonija #Silmači (2018), as well as for the Latvian National Opera’s production of The Rose of Turaida (2017), Manon Lescaut and Die Fledermaus (2015). Mārtiņš Vilkārsis is a six-time winner of Spēlmaņu nakts annual theatre award.
radošā iztēle un atjautīgie tehniskie risinājumi. Divpadsmit reizes nominēta Spēlmaņu nakts balvai kā labākā tērpu māksliniece, šo apbalvojumu ieguvusi četras reizes (2003, 2004, 2008, 2013); saņēmusi arī balvu Zolotoi sofit Sanktpēterburgā (2013). Absolvējusi Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu, Latvijas Mākslas akadēmijas Modes dizaina nodaļu. 1996. gadā pilnveidojusi prasmes
R. Viljamsa animācijas meistardarbnīcā
ILZE VĪTOLIŅA ir viena no Latvijas vadošajām kostīmu māksliniecēm, kura veidojusi tērpus vairākiem simtiem izrāžu visos Latvijas teātros. Mākslinieces daudzpusību raksturo spēja strādāt dažādos žanros un stilos, plašā
Ebeltofā, Dānijā, un 2000. gadā starptautiskā animācijas producentu meistardarbnīcā Baltic Media Centre Bornholmā, Dānijā. Ieguvusi maģistra grādu Modes dizainā Latvijas Mākslas akadēmijā (2003). Strādājusi kā zīmēšanas skolotāja Mazsalacas vidusskolā, māksliniece, animatore, scenāriju un reklāmu autore animācijas filmu studijā Dauka, žurnāla UNA stiliste, kostīmu māksliniece Dailes teātrī un pasniedzēja Latvijas Mākslas akadēmijas Modes dizaina nodaļā. Veidojusi kostīmus režisoru Dž. Dž. Džilindžera, Lauras Grozas, Romāna Kozaka, Igora Koņajeva, Aleksandra Morfova, Jana Villema van den Bosa, Oļģerta Krodera, Mihaila Gruzdova, Viestura Kairiša, Viestura Meikšāna, Elmāra Seņkova, Dmitrija Krimova un citu režisoru teātra izrādēm, arī Aivara Leimaņa baletiem Dons Kihots (2004), Karlsons lido…(2013), jauno horeogrāfu Izstādes gleznām (Bolero...) un Johana Štrausa operetei Sikspārnis (2015) Latvijas Nacionālajā operā. 2017. gadā piedalījusies festivālā World Stage Design Taivānā. Ilze Vītoliņa ir arī daudzu leļļu teātra izrāžu, vairāku animācijas filmu, mākslas filmu un grāmatu māksliniece. 2019. gadā par darbu animācijas filmā Saule brauca debesīs saņēmusi Lielā Kristapa balvu kā Labākais animācijas mākslinieks. Kopš 1992. gada veidojusi modes kolekcijas, vairākas no tām novērtētas ar apbalvojumiem.
ILZE VĪTOLIŅA is one of Latvia’s leading costume designers, who has created costumes for several hundred performances in all Latvian theatres. Her versatility as an artist is characterized by her ability to work in various genres and styles, her broad creative imagination, and her inventive technical solutions. She has been nominated twelve times for the Spēlmaņu Nakts Award as the Best Costume Designer, winning this prestigious award four times (2003, 2004, 2008, 2013). She also received the Zolotoi Sofit Award in St. Petersburg (2013). She graduated from the Janis Rozentāls Riga Art High School and the Fashion Design Department of the Art Academy of Latvia. In 1996, she enhanced her skills at R. Williams’ animation masterclass in Ebeltoft, Denmark, and in 2000, she participated in an international animation producer workshop at the Baltic Media Centre in Bornholm, Denmark. She earned her Master’s degree in Fashion Design from the Art Academy of Latvia in 2003. Ilze Vītoliņa has worked as a drawing teacher at Mazsalaca Secondary School, as an artist, animator, and script and advertisement writer at the animation film studio Dauka, as a stylist for the magazine UNA, as a costume designer at the Dailes Theatre, and as a lecturer at the Fashion Design Department of the Art Academy of Latvia. She has created costumes for theatre productions directed by Dž. Dž. Džilindžers, Laura Groza, Roman Kozak, Igor Konyayev, Alexander Morfov, Jan Willem van den Bosch, Oļģerts Kroders, Mihails Gruzdovs, Viesturs Kairišs, Viesturs Meikšāns, Elmārs Seņkovs, Dmitry Krymov, and others. She also designed costumes for Aivars Leimanis’ ballets Don Quixote (2004) and Karlsson flies… (2013), as well as for the new choreographers’ project Pictures at an Exhibition (Bolero...) and operetta Die Fledermaus by Jochann Strauss (2015) at the Latvian National Opera. In 2017,
she participated in the World Stage Design festival in Taiwan. Ilze Vītoliņa is also the artist behind many puppet theatre performances, several animated films, feature films, and books. In 2019, for her work on the animated film Before the Day Breaks (Saule brauca debesīs), she received the Lielais Kristaps Award as the Best Animation Artist. Since 1992, she has created fashion collections, several of which have been recognized with awards.
OSKARS PAULIŅŠ
ir mākslinieks no Rīgas, kurš ar gaismu strādā kopš 18 gadu vecuma. Radījis gaismu partitūras visos Latvijas teātros, kā arī Latvijas Nacionālajā operā, Dziesmu un deju svētkos, koncertzālēs, brīvdabas pasākumos un citur. Strādājis arī Helikona operā, Puškina teātrī, Gogoļa centrā, Majakovska teātrī, Lionas operā, Atēnu Epidauru festivālā un uz citām starptautiskām skatuvēm. Pašlaik viņa radošajā biogrāfijā ierakstītas vairāk nekā 100 izrādes un ne mazāk cita formāta projektu. Viņš studējis gaismas dizainu specializētajos kursos Sanktpēterburgā un Londonā, bet par savu nozīmīgāko skolotāju uzskata latviešu gaismas mākslinieku Igoru Kapustinu. Oskars Pauliņš daudzkārt nominēts Latvijas teātra balvai Spēlmaņu nakts un četras reizes to saņēmis (2013/2014, 2015/2016, 2017/2018 un 2018/2019 gadu sezonās). Pasākumu konkursā Eventex koncerts 100 Latvijas stāsti 100 minūtēs atzīts par 2018. gada pasaules labāko notikumu. Nupat pretižais žurnāls Opernwelt novērtējis Lionas Operas festivāla 2024 iestudējumu Pīķa dāma, kurā Oskars bija gaismu mākslinieks, kā labāko 2024. gada iestudējumu.
Latvijas Nacionālajā operā veidojis gaismas dizainu iestudējumiem Spēlēju, dancoju, Vīlas.
Džanni Skiki, Izvirtības hronika, Klīstošais holandietis, Simons Bokanegra un Pelnrušķīte.
OSKARS PAULINS is an artist from Riga who has been working with light since he was 18. He has worked as a lighting designer in all Latvian theatres, as well as at the Latvian National Opera, the Song and Dance Festival, concert halls, outdoor events, and various other venues. He has also worked at the Helikon Opera, Pushkin Theatre, Gogol Centre, Mayakovsky Theatre, Lyon Opera, Athens Epidaurus Festival, and on other international stages.
At present, his professional résumé includes more than 100 productions, and his contributions to other types of projects are just as numerous. He studied lighting design in specialized courses in Saint Petersburg and London but considers his most important teacher to be the renowned Latvian lighting artist Igor Kapustin.
Oskars Pauliņš has been nominated for the Latvian theatre award Spēlmaņu Nakts multiple times and has won four times (for the 2013/2014, 2015/2016, 2017/2018, and 2018/2019 seasons). At the Eventex competition, the concert 100 Latvijas stāsti 100 minūtēs (100 Latvian Stories in 100 Minutes) was recognized as the world’s best event of 2018. Most recently, Opernwelt magazine awarded The Queen of Spades at the Lyon Opera Festival 2024, for which Oskars designed the lighting, as the Show of the Year 2024.
At the Latvian National Opera, he has designed the lighting for the opera productions I Played, I Danced, Le Villi, Gianni Schicchi, The Rake’s Progress, The Flying Dutchman, Simon Boccanegra, and La Cenerentola
-8 ir videomākslinieks un scenogrāfs, kurš veido vizuālos risinājumus teātrim, operai, koncertiem, modes skatēm un apbalvošanas ceremonijām. Viņa darbi apvieno telpiskumu, vizuālo estētiku un pieredzes dramaturģiju. Ieguvis bakalaura un maģistra grādu jauno mediju mākslā un noklausījies scenogrāfijas lekciju kursu pie Andra Freiberga un Monikas Pormales. Kopš 2009. gada viņš strādājis pie daudzām skatuves mākslas izrādēm teātros, operās, koncertzālēs un citur, kā arī piedalījies dažādās grupu izstādēs un veidojis personālizstādi. Četras reizes nominēts Spēlmaņu nakts balvai kategorijā Gada videomākslinieks Latvijas teātrī, kā arī guvis starptautisku atzinību teātra plakātu konkursā.
-8 is a video artist and set designer who creates visual solutions for theatre, opera, concerts, fashion shows, and award ceremonies. His works combine spatial design, visual aesthetics, and experiential dramaturgy.
He holds a Bachelor’s and Master’s degree in New Media Art and has completed a scenography lecture course with Andris Freibergs and Monika Pormale.
Since 2009, he has worked on numerous stage productions in theatres, operas, concert halls, and other venues. He has also participated in various group exhibitions and held a solo exhibition. He has been nominated four times for the Spēlmaņu Nakts Award in the category of Video Artist of the Year in Latvian Theatre and has received international recognition in a theatre poster competition.
Orķestra direktors | Orchestra Director
Miks Vilsons
Orķestra inspektors
Orchestra Supervisor
Rolands Sēlis
Orķestra koncertmeistari
Orchestra Concert Masters
Svetlana Okuņa, Aija Frišenfelde, Leonards Antoņēvičs
Pirmās vijoles | First Violins
Svetlana Okuņa, Aija Frišenfelde, Leonards Antoņēvičs, Ilze Dzenīte, Jurijs Savkins, Kristiāna Vasiļjeva, Ludmila Kalniņa, Andris Pauls, Vineta Denafa, Evija Embovica, Kristiāna Krūskopa, Sarma Skarbinika-Ozbeka, Agnese Stalidzāne, Inga Deržnikele, Sigita Rando, Gidons Grīnbergs, Viktorija Žukova
Otrās vijoles | Second Violins
Otto Trapāns, Maija Siliņa, Laila Lakstīgala, Dina Dorofejeva, Kristīna Zeltkalne-Voika, Gunta Redberga, Edīte Markova, Kristīne Bergmane, Gunta Jankovska, Gerda Dazarte, Aleksandra Mališkina, Lāsma Vītola, Terēze Vaivode-Laimīte, Arīna Bardova
Alti | Violas
Silvija Krauze, Ivars Brīnums, Inese Ušpele, Regīna Maļecka, Andra Visendorfa, Una Vikštrēma, Lita Majore, Miķelis Cukurs, Elina Andrianova-Bahira, Diāna Reimane
Čelli | Cellos
Inga Ozola, Pēteris Čirkšis, Diana Ozoliņa, Elīza Čaša, Rihards Štrauss, Erkans Ozbeks (Erkan Ozbek), Jānis Pauls, Mārtiņš Blūms, Arta Tarasova, Nadježda Jeraševa
Kontrabasi | Contrabass
Toms Timofejevs, Viktors Stankevičs, Aija Freija, Ginta Garūta, Andris Veinbergs, Viktors Veļičko, Gustavs Voldemārs Vilsons
Flautas | Flutes
Guna Paula-Rudāne, Sondra Lejmalniece, Ligita Spūle, Evija Mundeciema, Guna Lallo
Obojas | Oboes
Pēteris Endzelis, Egils Upatnieks, Anastasija Januševska, Māris Kuģis, Elīna Kuduma, Katrīna Grantiņa
Klarnetes | Clarinets
Mārtiņš Circenis, Atis Asaris, Mārtiņš Kalniņš, Jānis Igaunis
Fagoti | Bassoons
Pauls Gendrikovs, Normunds Zvejnieks, Linda Eizenberga, Elza Rubene, Māris Narvils
Mežragi | French Horns
Guntis Kronītis, Artūrs Krūmiņš, Rolands Sēlis, Modris Laizāns, Jānis Kronītis, Kalvis Etkins, Renārs Šteinbergs, Daniels Sabanskis
Trompetes | Trumpets
Armands Zaubergs, Andris Ābelīte, Edgars Švembergs, Jānis Sirmais, Guntis Supe, Aivars Osītis
Tromboni | Trombones
Kaspars Majors, Rūdolfs Kulbergs, Māris Zondaks, Artūrs Bērziņš, Artūrs Hrustaļovs
Tubas | Tubas
Kaspars Šmits, Raivis Māgurs
Arfas | Harps
Oskars Krašauskis-Krauze, Jekaterina Suvorova
Sitaminstrumenti | Percussions
Ivo Krūskops, Edgars Vaivods, Elvijs Endelis, Ernests Mediņš, Virdžīnija Laube-Vītiņa, Valters Līcis, Edvarts Paulis Muzikants
LATVIJAS NACIONĀLAIS BALETS | THE LATVIAN
Baleta administratore | Ballet Administrator
Elita Bukovska
Baleta inspektore | Ballet Supervisor
Dace Lapiņa
Baleta pedagogi un repetitori
Ballet Coaches
Inese Dumpe, Viktorija Jansone, Regīna Kaupuža, Aiša Sila, Raimonds Martinovs, Sergejs Neikšins, Iļja Vlasenko
Baleta koncertmeistari
Ballet Rehearsal Pianists
Natālija Dirvuka, Tatjana Vinogradova, Oļegs Žukovs
Medicīniskais personāls | Medical Staff
Liene Glāzere, Irēna Lapinska-Žideliūniene, Agnis Otvars
Vadošie solisti | Principals
Jūlija Brauere, Annija Kopštāle, Elza Leimane, Jolanta Lubēja, Alise Prudāne-Spridzāne, Sabīne Strokša, Filips Fedulovs (Philip Fedulov), Raimonds Martinovs, Viktors Seiko
NATIONAL BALLET
Solisti | Soloists
Emma Lagūna, Paula Lieldidža-Kolbina, Laine Paiķe, Kārlis Cīrulis, Antons Freimans, Kristaps Jaunžeikars, Dariuss Florians Katana (Darius Florian Catana), Zigmārs Kirilko, Eidens Viljams Konefrijs (Aeden William Conefrey), Roberts Naje (Robert Nae), Aleksandrs Osadčijs, Germans Ševčenko, Ringolds Žigis
Jaunie baleta solisti | Young Soloists
Krista Štrausa, Finians Patriks Heptings (Finnian Patrick Hepting), Fabio Sonconji (Fabio Sonzogni)
Baleta mākslinieki | Ballet Ensemble
Milāna Aleksejeva, Aleksandra Astreina, Helēna Atslēdziņa, Adelīna Balode, Sofija Beļkina, Jeļena Bessudnova, Anastasija Blažnova, Nikola Anna Bloma, Anhelina Bosenko, Oļesja Čudakova, Paulīna Druka, Elīna Eksa, Taisija Jansone, Milana Komarova, Jete Lakuča, Nataļja Lipska, Margarita Ļaščova, Margarita Mergoļda, Valērija Mergoļda, Izabella Monastirska-Urtāne, Elenda Neilande, Darja Orlova, Gundega Guna Reinika, Anna Russke, Ivanna Sulima (Ivanna Sulyma), Alisa Tomkoviča, Aleksandra Treimane, Lada Vahatova, Baiba Vītola, Kirils Baiduks, Pāvels Bartuls, Genādijs Eisaks, Sergejs Martincevs, Žans Mergoļds, Jēkabs Murāns, Artjoms Pšeņičņikovs, Donats Rudzītis, Andžejs Signarskis, Māris Spriņģis, Emīls Ungurs, Mikus Mārtiņš Ungurs
Valdes priekšsēdētājs | Chairman of the Board
Sandis Voldiņš
Valdes locekle | Member of the Board
Astra Irmeja-Šēfere
Galvenais diriģents | Chief Conductor
Mārtiņš Ozoliņš
Latvijas Nacionālā baleta mākslinieciskais vadītājs
Artistic Director of the Latvian National Ballet
Aivars Leimanis
Padomnieks mākslinieciskajos jautājumos
Artistic Advisor
Arturs Maskats
Galvenā kostīmu māksliniece
Principal Costume Designer
Kristīne Pasternaka
Galvenais kormeistars | Chief Chorus Master
Aigars Meri
Finanšu direktore | Financial Director
Ginta Kursīte
Juridiskā departamenta vadītāja
Head of the Law Dept.
Dace Rungēvica
Tehniskā direktore| Technical Director
Selga Šustere
Mākslinieciskās darbības direktore
Head of the Artistic Production
Sanda Katkeviča
Mākslinieciskās darbības plānošanas nodaļas
vadītāja | Head of the Artistic Planning
Astra Irmeja-Šēfere
Kastinga vadītāja | Casting Director
Ilze Sprancmane
Anna Vilemsone ADMINISTRĀCIJA | ADMINISTRATION
Mārketinga un komunikācijas direktore
Marketing and Communication Director
Monta Tīģere
Biļešu tirdzniecības nodaļas vadītāja
Head of the Ticket Sales Dept.
Elga Skane
Galvenā grāmatvede | Chief Accountant
Auce Sukure
Iepirkumu vadītāja
Head of the Public Purchase Dept.
Dace Peltmane
Personāla vadītāja | Human Resource Manager
Karīna Morozova
Sabiedrisko attiecību vadītāja
Public Relations Manager
Irbe Treile
Apsaimniekošanas departamenta vadītājs
House Manager
Valdis Francis
Mākslinieciskās plānošanas koordinatore
Artistic Planning Coordinator
Ligita Sarkane
Informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītājs
Head of the IT Dept.
Ainārs Upmanis
Izrāžu vadītāju nodaļas vadītāja
Head of the Stage Management Dept.
Ieva Kārkliņa
Nošu bibliotēkas vadītāja
Head of the Musical Score Library
Baiba Čirkše
Tehniskās direktores vietniece
Deputy Technical Director
Dekorāciju montāžas nodaļas vadītājs
Head of the Set Assembly Dept.
Taunis Grūbe
Kostīmu nodaļas vadītāja | Head of the Costume Dept
Līga Kjapsņa
Vecākais konstruktors | Senior Constructor
Aigars Rozenbergs
Rekvizītu sagatavošanas nodaļas vadītājs
Head of the Properties Dept.
Artūrs Pudāns
Skaņu nodrošināšanas nodaļas vadītājs
Head of the Sound Dept.
Normunds Saksons
Apgaismošanas nodaļas vadītājs
Head of the Lighting Dept.
Ainārs Kabucis
Vecākais kostīmu pārzinis
Senior Costume Manager
Lolita Kalniņa
Frizieru-grimētāju nodaļas vadītāja
Head of the Hair-Dressing and Make-up Dept.
Anda Šteina
Dekorāciju ražošanas nodaļas vadītājs
Head of the Set Construction Dept.
Reinis Krastiņš
Dekorāciju darbnīcas vadītāja - scenogrāfa asistente
Head of the Set Construction Workshop – Assistant to Set Designer
Ingrīda Cīrule
Metāla un galdniecības darbnīcas vadītājs | Head of Metal and Carpentry Workshop
Edgars Eriksons
Butaforiju darbnīcas vadītājs
Head of the Properties Workshop
Vilis Petkus
Skatītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja
Head of the Audience Service Dept.
Anita Ķepīte
Video nodrošināšanas nodaļas vadītājs
Head of the Video Dept.
Uģis Ezerietis
Saimnieciskā nodrošinājuma, ugunsdrošības un apsardzes nodaļas vadītājs | Head of the Maintenance, Fir-Safety, and Security Department
Andris Paupe
Elektrotehnisko un inženiertehnisko komunikāciju nodaļas vadītājs | Head of the Engineering Communications Dept.
Agris Vagulāns
Noliktavas apsaimniekošanas, ugunsdrošības un apsardzes nodaļas vadītājs | Head of the Warehouse, Fire-Safety, and Security Department
Aivars Ābrams
Apkopes daļas vadītāja
Head of the Maintenance Dept.
Ināra Snitkina
Darba aizsardzības speciālists
Labor Protection Specialist
Kaspars Zaķis
Valdes biroja vadītāja | Head of the Board Office
Anna Zvirgzdiņa
LATVIJAS NACIONĀLĀS OPERAS ĢILDE (ASV)
LATVIAN NATIONAL OPERA GUILD (USA)
PAŠREIZĒJIE ZIEDOTĀJI AR KOPĒJO
ZIEDOJUMU | CURRENT BENEFACTORS WITH TOTAL CONTRIBUTION OF
$100 000 vai vairāk | or more
Juris & Gita Padegs
Prezidents | President
Ivars Slokenbergs
Viceprezidenti | Vice Presidents
Iveta Grava
Ieva Kārkliņš O’Rourke
Finanšu administrators | Treasurer
Dr. Māris Lapiņš
Valde | Board
Vija Bērziņa
Ivars Bērziņš
Dr. Ēriks Niedrītis
Aivars Osvalds
Agnese Strautniece
Māra Veide
$30 000 vai vairāk | or more
Roberts & Dagnija Rūsis
$10 000 vai vairāk | or more
Amerikas Latviešu apvienība
Ivars & Vija Bērziņš
Aivars & Māra Celmiņš
Dr. Ingridas Strautmanes Piemiņas Fonds
Latviešu Fonds
Valda Viviana Kalniņš-Levy
LNO Fonds Kanadā
Jānis & Daina Lucs
Frank O’Rourke & Ieva Kārkliņš O’Rourke
Harold Ames & Ilze Pētersone
Sigrīda Renigers
$5 000 vai vairāk | or more
ALAs Kultūras fonds
Olģerts & Ruta Balodis
Aija Celtnieks Blitte
Ivars & Anita Gaide
Marta Grīnbergs
Gunārs & Veva Jākobsons
Dīna Kalns
Uldis & Rasma Kariņš
Arnis & Dace Kīns
Andrejs & Ilona Ķīsis
Māris & Dagnija Lapiņš
Herberts & Ingrīda Lediņš
Donald & Vija Morton
Arturs & Ena Neparts
Ēriks Niedrītis
Ņubransvikas & Leikvudas latv. ev. lut. draudze
Andris & Māra Padegs
Andrejs & Aija Pelše
Zaiga A. Philips
Ivars Slokenbergs
Edvīns & Ināra Stots
Edvīns & Zaiga Tums
Edgars & Linda Zālīte
$3 000 vai vairāk | or more
Velta Aldiņš
Gundars & Dace Aperāns
Edvīns & Biruta Auzenbergs
Vilnis & Maija Baumanis
Edgars & Inta Bārs
Osvalds & Linda Belte
Jānis & Laila Bībelnieks
Ilze Ūdris Black
Aija Blūmfelds
Guntis & Diana Bruns
Edward U. Bross
Benita Cīrulis
Ilmārs & Erita Dzilna
Paul & Inta Ertel
Fēlikss & Solveiga Ērmanis
Roger Foster un Baiba Grūbe
Pauls Grūbe
Astra Grīnmanis
Egīls & Natālija Kaktiņš
Juris & Ināra Kalniņš
Lauma Upelnieks Katis
Kārlis & Margareta Ķirsis
Ilona Klāsons
Brigita Klauss
Jānis & Minjona Kļaviņš
Indulis & Ruta Lācis
Guna Mundheim
Ārijs & Gunta Pakalns
Gunta Plostnieks
Izolde Zīversa Preisa
Jānis M. Riekstiņš
Jānis & Brigita Robiņš
Laila Robiņš
Inta Rūtiņa
John & Aija Sedlak
Antra Zariņš Thrasher
Valdis Vinķels & Silvija Griffin
Raita Vilniņš
Marcis & Gunta Voldiņš
Bertrams & Laima Zariņš
MECENĀTI AR MŪŽA ZIEDOJUMU
$10 000 vai vairāk | PAST BENEFACTORS WITH LIFETIME CONTRIBUTION of $10 000 or more
Irma Dzelzkalēja (piemiņai)
Ieva Grundmanis
Adelaīde Anderson
Elmārs & Ruta Vītols
Valerie Brodin
Carroll, Burdick & McDonough
Māra E. Dole
Norbert & Elke Klaucēns
Zenta Kness Knezinskis
LNO Fonds Kanadā
Ņujorkas ev. lut. draudze
Elfrīda Ozoliņš
PBLA
Alfrēds Rozentāls
Ilga Upmanis
www.lnogasv.org
info@lnogasv.org
PATRONS | PATRON
Latvijas Mobilais Telefons, SIA
PARTNERI | PARTNERS
Lilita Andersone, Valdis Andersons
Valda Apsīte, Arnis Apsītis
Blake Donaldson Baker
Lauris Liepa
Modrīte Mazure-Vucāne, Astrīda
Vucāne
Baiba Plaude, Aldis Plaudis
Solvita Strausa
ATBALSTĪTĀJI | CONTRIBUTORS
Diāna Abaja, Nika Mahajeva
Ilze Auzere (ex Jurkāne)
Laima Bērziņa, Guntis Bērziņš
Ilze Ozoliņa-Bērziņa, Valdis Bērziņš
Anna Birka, Jānis Birks
Margarita Dāve
Regīna Deičmane
Veronika Dzalbe, Stanislavs Dzalbe
Helēna Endriksone
Irēna Evarte
Rihards Frīdenbergs-Kalniņš
Ligita Gintere
Elita Gobzeme, Ligita Zilgalve
Sandra Harlinska, Viktors Harlinskis
Jane Harris
Vija Kluša
Irina Komarova
Janeta Kovaldina, Armands Kovaldins
Vilnis Krūmiņš
Diāna Krogzeme, Andris Krogzems
Ilze Krūskopa Kaleine, Gatis Kaleinis
Līvija Kuļikovska, Andrejs Kuļikovskis
Laila Kurpniece
Ruta Ķuze, Normunds Sterģis
Skaidrīte Lasmane
Sandra Lejniece, Aivars Lejnieks
Baiba Lesiņa-Korne
Dagnija Lielā
Santa Līce-Krūze
Ilvija Martinsone, Aigars Martinsons
Dace Melka
Baiba Mikāla
Matīss Mozgirs
Inga Narbute
Ingūna Otisone
Baiba Ozoliņa, Jevgenijs Rudniks
Irēna Pārupe
LATVIJAS NACIONĀLĀS OPERAS
FONDS, 2024/2025
LATVIAN NATIONAL OPERA FOUNDATION, 2024/2025
Aija Heloīza Pince, Aziza Mohammed
ElMaghrabi
Jūsma Rugāja
Ginta Ratniece
Malvīne Ruse, Iļja Russ
Indra Omula Sāmīte
Simon Smith
Anita Stankus
Maija Šadinova, Viktors Šadinovs
Inga Tunste, Dainis Tunsts
Lauris Upītis
Māris Vainovskis
Anita Vētra
Antra Zālīte
Gundega Zeltiņa
Ieva Ziediņa, Kaspars Ziediņš
Ieva Zīle
DRAUGI | FRIENDS
Ieva Aile, Egils Ailis
Andris Ameriks
Velga Avota, Laura Avota
Ainārs Āboltiņš
Ginta Āriņa
Lelde Bajāre
Aija Balode
Maija Balode
Sandra Bāliņa, Aivars Bāliņš
Kintija Barloti
Dainis Bedrītis
Anželika Beikule
Ieva Beinerte
Guna Berga
Vineta Berga, Jānis Bergs
Jana Bērziņa
Kristaps Bērziņš
Mārtiņš Ēriks Bičevskis
Arta Biruma
Dace Bolšteina, Raimonds Jonītis
Ludmila Borisova
Linda Boroņenko
Agris Boruks
Dace Brese-Liede
Rita Briede
Jevgēnija Estere Briede-Birone
Anda Brinkmane
Nataļja Broka, Jānis Broka
Ilze Bule, Normunds Buls
Dzintra Bungs
Marta Cera
Mareks Cišeiko
Dace Cīrule, Kristaps Hahelis
Inese Dābola
Dana Deržicka, Ēriks Zauers
Madlena Drozdova
Ināra Dundure
Ilona Dzene
Baiba Elste
Dace Fogele
Atis Freibergs
Gunta Frīdenberga
Ilze Gavrilova
Iveta Gedus
Jevgenijs Govors, Olga Govora
Gita Grīga
Daina Grūnvalde
Kortnija Māra Gurtlava
Argita Gustafssone
Ieva Irbe
Edmunds Jansons
Nataļja Jurjāne
Oksana Kanele, Juris Kanels
Tatiana Katasonova
Nora Kaufmane
Maija Kārkliņa
Ksenija Kercgure
Sanija Kļaviņa
Diāna Kočergina, Aleksandrs
Kočergins
Inga Korneliusa
Gundars Krievs
Inga Krūziņa
Santa Kurme
Gunta Ķizāne
Gundars Lācis
Ieva Lemhena
Anna Litvina
Daina Loža, Einārs Loža
Ingūna Lubaua
Viktors Mačko
Natālija Maļikova
Inese Mardare
Olga Marnica
Andrejs Mihaļčenko
Veronika Meinarte
Lienīte Meldriņa
Voldemārs Muižnieks, Jevgeņijs
Andrijenko
Inga Novikova
Anda Orehova
Ilze Oša
Ainārs Paeglītis, Inta Paeglīte
Inese Paura
Ināra Pāvila
Dace Pelēkā
Margarita Platace
Ināra Pomere
Ingrīda Priedīte
Lauma Prikšāne, Elmārs Prikšāns
Lilita Putāne, Jānis Putāns
Dalia Rača
Vitalij Raškes
Kristiāna Rubīna
Santa Rūja
Vanda Saulīte
Ingrīda Segliņa
Agnese Silava-Liepiņa, Jānis Liepiņš
Aija Sīle, Jānis Sīlis
Aleksandrs Smertjevs
Anna Sperling, Marco Oliver
Sperling
Guna Sproģe, Gunvaldis Sproģis
Ilona Striga
Ilze Šadurska, Kārlis Šadurskis
Ilze Širina, Normunds Staņēvičs
Baiba Trautmane, Roberts Trautmanis
Antra Trimalniece
Pateicamies arī ziedotājiem, kuri izvēlējās palikt anonīmi!
Sergejs Vasiļjevs, Kārlis Zembergs
Daina Vanaga
Silvija Vasiļevska
Rudīte Vesere
Sergei Zozulya, Yulia Zozulya
Pateicamies par ziedojumiem, kas veikti, godinot Emmas un Artura E. Vilinsku, Birutas Heisteres, Elfrīdas Ozoliņas (Elfriede Ozoliņš) un Rutas Zadziorski piemiņu.
IEGĀDĀJIETIES BIĻETES PRIORITĀRĀ
KĀRTĪBĀ!
Fonda ziedotājiem jeb prioritārajai klientu grupai piedāvājam biļetes iegādāties agrāk – dienu pirms publiskās tirdzniecības uzsākšanas. Tas ļauj pirmajiem izvēlēties sev ērtākās sēdvietas un garantē iespēju iegādāties biļetes arī uz ļoti pieprasītiem iestudējumiem.
Kļūt par prioritāro klientu iespējams, ziedojot Latvijas Nacionālās operas fondam. Ziedojuma apjoms –sākot no EUR 50 gadā. Kļūstot par LNOF filantropu, Jūs sniegsiet ieguldījumu Latvijas Nacionālās operas un baleta mākslinieciskajā izaugsmē.
Pateicoties saņemtajiem ziedojumiem, Latvijas Nacionālās operas fonds ir iegādājies mūzikas instrumentus, atbalstījis jauniestudējumu tapšanu, sniedzis atbalstu baleta mākslinieku veselības uzlabošanai, atbalstījis meistarklašu norisi operas solistiem, ieguldījis orķestra darba apstākļu uzlabošanā, veicinājis baleta mākslinieku dalību starptautiskos konkursos un īstenojis citus vērienīgus projektus.
Katra sezona ir bagāta ar jaunām un radošām iecerēm, kuras spējam realizēt kopā. Aicinām uz sadarbību tos, kas ar savu darbu vai līdzekļiem vēlas iesaistīties fonda mērķu īstenošanā!
VALDE:
Maija Šadinova
Laura Keršule
Aivo Leimanis
Irina Vītola
KONTAKTI:
Monta Tīģere
Izpilddirektore
„Latvijas Nacionālās operas fonds”
tālr.: +371 26514820
e-pasts: monta.tigere@opera.lv, lnof@apollo.lv
REKVIZĪTI:
„Latvijas Nacionālās operas fonds”, nodibinājums
Adrese: Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050
Reģ.Nr.40008029080
Banka: AS „Swedbank”
SWIFT: HABA LV22
Konta Nr.: LV64HABA000140J033884 www.lnof.lv
NEW PRODUCTIONS
Autumn 2026
Richard Strauss
DER ROSENKAVALIER
Stage Director Viesturs Kairišs
Opera | from 08.10.2026.
A MIDSUMMER NIGHT'S DREAM
Choreographer John Neumeier
Ballet | from 27.11.2026.
ATBALSTĪTĀJI UN SADARBĪBAS PARTNERI | SUPPORTERS AND PARTNERS
INFORMATĪVIE ATBALSTĪTĀJI | MEDIA SUPPORTERS
BIĻETES | TICKETS www.opera.lv
Latvijas Nacionālās operas kasē | Latvian National Opera box office (+ 371) 67073777, info@opera.lv
KONTAKTI | CONTACTS
Aspazijas bulvāris 3, Rīga, LV 1050 | (+ 371) 67073715, opera@opera.lv
INFORMĀCIJA| INFORMATION www.opera.lv
BIĻETES UN INFORMĀCIJA | TICKETS AND INFORMATION www.opera.lv LNO kasēs | LNO box office (+ 371) 67073777, info@opera.lv
KONTAKTI | CONTACTS
Aspazijas bulvāris 3, Rīga, LV 1050 | (+ 371) 67073715, opera@opera.lv