Vienvirziena pārliecinoša komunikācija, kurā patiesā informācija tiek apzināti ignorēta, sagrozīta vai arī tai ir pakārtota loma. Propaganda, arī kā informācijas un hibrīdkara sastāvdaļa, ir tipiska centralizētai, nedemokrātiskai sabiedrības struktūrai, kur masu mediju sistēmu nosaka valsts. Propagandas mērķis ir mudināt lielas cilvēku masas domāt vienādi
ASV futbola treneris aizliedzis komandai pi
edalīties praida pasāk umos
Nepatiesa informācija, izveidota un izplatīta ar mērķi kaitēt kādam
cilvēkam, organizācijai, sabiedrības grupai vai pat valstij
Izdomāta, nepatiesa informācija, kurai nav saistības ar realitāti.
Ziņa par Ijaba saņemto naudu no farmācijas
firmas nav īsta; attēls ir safabricēts
Izplatīta nepatiesa informācija, taču nolūks ir bijis labdabīgs (nevis kaitēt sabiedrībai, bet cilvēks ir vēlējies, piemēram, palīdzēt un informēt). Misinformācijas izplatītājs nezina, ka izplata melus. Izplatītājs nav noskaidrojis informācijas patiesos avotus. Katru reizi, kad cilvēks izplata nepārbaudītu, nepatiesu informāciju, viņš izplata misinformāciju
Ziņai par cilvēku indēšanu nav nekādu pierādījumu
Pārliecība, ka kādi ietekmīgi spēki, kam ir slikti nolūki, slepeni aizkulisēs manipulē kādus notikumus vai situācijas
Debesīs no lidmašīnām nekaisa kaitīgas vielas
Sensacionāli virsraksti ar mērķi mudināt atvērt rakstu. Bieži šis virsraksts ar tekstu pat nesakrīt. Tu
klikšķini — portāla īpašnieks pelna
Facebook lietotāju datu izk rāpšanai
Propaganda, kas maskēta kā humors, izsmiekls, sarkasms un tiek izmantota kā nomelnošanas un noniecināšanas līdzeklis.
Spēcīgs un efektīvs dezinformācijas instruments
MAINĪŠANA)
Sarunu taktika, kad cilvēks atbild
uz argumentu vai uzbrukumu, mainot tematu un pievēršoties
kāda cita pārkāpumiem, tādējādi
liekot saprast, ka visa kritika ir spēkā neesoša, jo neviens nav pilnīgi bez vainas
