Hermasa gana otrā grāmata, kas saucas "Viņa pavēles" IEVADS 1 Kad es mājās biju lūdzis Dievu un apsēdies gultā, pie manis ienāca kāds vīrs ar godbijīgu skatienu, gana tērpā, ģērbies baltā apmetnī, ar maisu uz muguras un spieķi rokā, un sveicināja mani. 2 Es atbildēju uz viņa sveicienu, un viņš tūlīt apsēdās man blakus un teica man: “Mani ir sūtījis šis cienījamais vēstnesis, lai es paliktu pie tevis visas tavas atlikušās dzīves dienas.” 3 Bet es domāju, ka viņš nācis mani pārbaudīt, un teicu viņam: “Kas tu esi? Jo es zinu, kam esmu uzticēts.” Viņš man sacīja: “Vai tu mani nepazīsti?” Es atbildēju: “Nē. Es esmu,” viņš sacīja, “tas gans, kura gādībā tu esi nodots.” 4 Kamēr viņš vēl runāja, viņa izskats mainījās; un, kad es sapratu, ka tas ir viņš, kuram esmu uzticēts, man kļuva kauns, un mani pārņēma pēkšņas bailes, un mani pilnībā pārņēma skumjas, jo es biju ar viņu runājusi tik muļķīgi. 5 Bet viņš man sacīja: “Nekaunies, bet stiprini savu prātu ar tiem baušļiem, ko es tūlīt tev došu. Jo,” viņš sacīja, “es esmu sūtīts, lai tev vēlreiz parādītu visas tās lietas, ko tu jau esi redzējis, bet īpaši tās, kas tev varētu būt visnoderīgākās.” 6 Un vispirmām kārtām uzraksti Manas pavēles un līdzības, pārējo raksti tā, kā es tev parādīšu. Bet tāpēc es tev pavēlu vispirmām kārtām pieraksti Manas pavēles un līdzības, lai, bieži tās lasot, tu tās vieglāk atcerētos. 7 Pēc tam es uzrakstīju viņa pavēles un līdzības, kā viņš man bija pavēlējis. 8 Ja jūs to dzirdēsiet un ievērosiet un darīsiet, un dzīvosiet pēc tā, un vingrināsities tajā ar šķīstu prātu, tad jūs saņemsiet no Tā Kunga to, ko Viņš jums ir apsolījis. 9 Bet, ja jūs, tos dzirdējuši, neatgriezīsities no grēkiem, bet vēl vairāk vairosit savus grēkus, viņš jūs sodīs. 10 Visas šīs lietas man pavēlēja rakstīt Gans, grēku nožēlas eņģelis.
1. KOMANDA 1 Vispirms ticiet, ka ir viens Dievs, kas radīja un veidoja visu no nekā vienā būtnē. 2 Viņš aptver visu un ir tikai milzīgs, neviens Viņu nespēj aptvert. 3 Kuru nevar ne definēt ar vārdiem, ne aptvert ar prātu. 4 Tāpēc ticiet Viņam un bīstieties Viņu, un, bijoties Viņu, atturaties no visa ļauna. 5 Turi to visu sevī un atmet visu kārību un netaisnību tālu no sevis, tērpies taisnībā, un tu dzīvosi Dievam, ja tu turēsi šo bausli. 2. KOMANDA 1 Viņš man sacīja: "Esi nevainīgs un neslēpies; tāpēc tu būsi kā zīdainis, kas nepazīst ļaunprātību, kas iznīcina cilvēka dzīvību." 2 Īpaši uzmanies, ka tu nevienu nelamāji un labprāt nedzirdi nevienu nelamājam. 3 Jo, ja tu to neievērosi, tad arī tu, kas to dzirdi, kļūsi līdzdalībnieks ļaunrunātāja grēkā, ticēdams zaimošanai, un arī tev būs grēks, jo tu ticēji tam, kas runāja ļaunu par savu brāli. 4 Aprunāšana ir kaitīga lieta; nepastāvīgs, ļauns gars; kas nekad neturpina mierā, bet vienmēr ir nesaskaņās. Tāpēc atturies no tās un vienmēr saglabā mieru ar savu brāli. 5 Tērpies svētā pastāvībā, kurā nav grēku, bet viss ir prieka pilns, un dari labu savos darbos. 6 Dod bez izšķirības visiem, kam trūkst, nemaz nešauboties, kam tu dod. 7 Bet dodiet visiem, jo Dievs grib, lai mēs dotu visiem no visām Viņa dāvanām. Tāpēc tie, kas saņem, dos Dievam atbildību, gan par to, kāpēc viņi to ir saņēmuši, gan par to, kādam nolūkam tie ir saņēmuši. 8 Un tiem, kas ņem bez vajadzības, būs jāatbild par to, bet tas, kas dod, paliks nevainīgs. 9 Jo Viņš ir izpildījis savu pienākumu, kā to bija saņēmis no Dieva, neizvēlēdamies, kam dot un kam nedot, un šo kalpošanu Viņš veica ar vienkāršību un Dievam par godu. 10 Tāpēc ievēro šo pavēli, kā es to tev esmu nodevis, lai tava grēku nožēla būtu patiesa un lai tavai mājai nāktu labums, un lai tava sirds būtu tīra.
Hermasa gana otrā grāmata - pavēles
3. KOMANDA 1 Vēl Viņš man sacīja: "Mīli patiesību un lai visa tava runa, kas iziet no tavas mutes, ir patiesība." 2 Lai gars, ko Tas Kungs ir devis mājot tavā miesā, būtu patiess pret visiem cilvēkiem; un lai gods tiktu dots Tam Kungam, kas tev devis šādu garu, jo Dievs ir patiess visos savos vārdos un Viņā nav melu. 3 Tāpēc tie, kas melo, noliedz To Kungu un kļūst par Tā Kunga aplaupītājiem, neatdodot Dievam to, ko viņi no Viņa ir saņēmuši. 4 Jo viņi saņēma garu, kas brīvs no meliem. Ja viņi to padara par meli, tad apgāna to, ko Tas Kungs viņiem uzticējis, un kļūst par krāpniekiem. 5 Kad es to dzirdēju, es rūgti raudāju; un, kad viņš mani redzēja raudam, viņš man sacīja: "Kāpēc tu raudi?" Un es teicu: "Tāpēc, ka, kungs, es šaubos, vai varu tikt glābts." 6 Viņš man jautāja: “Kāpēc?” Es atbildēju, kungs, jo es nekad mūžā neesmu teicis patiesību, bet vienmēr esmu dzīvojis izlikšanās pilnā veidā un visiem cilvēkiem esmu apgalvojis melus patiesības vietā, un neviens man neapstrīdēja, bet visi ticēja maniem vārdiem. Kā tad es varu dzīvot, ja esmu tā rīkojies? 7 Un viņš man sacīja: “Tu domā pareizi un patiesi. Jo tev kā Dieva kalpam pienākas staigāt patiesībā un nevajag savienot ļaunu sirdsapziņu ar patiesības garu, nedz apbēdināt svēto un patieso Dieva Garu.” 8 Un es viņam atbildēju: “Kungs, es nekad agrāk neesmu tik rūpīgi klausījies šīm lietām.” Viņš atbildēja: “Tagad tu tās dzirdi. Rūpējies no šī brīža, lai pat tās lietas, ko tu agrāk esi runājis nepatiesi savas darīšanas dēļ, tagad varētu tikt atzītas par patiesām.” 9 Jo pat šīs lietas tiks ieskaitītas, ja tu nākotnes laikā runāsi patiesību; un, tā darot, tu dabūsi dzīvību. 10 Un ikviens, kas paklausīs šai pavēlei un izpildīs to, un atturēsies no visiem meliem, tas dzīvos Dievam. 4. KOMANDA 1 Turklāt viņš sacīja: “Es tev pavēlu saglabāt šķīstu prātu un nepieļaut, ka tavā sirdī ienāk doma par citu laulību vai netiklību, jo tāda doma rada lielu grēku.” 2 Bet vienmēr atceries To Kungu, tad tu nekad negrēkosi. Jo, ja tāda ļauna doma rodas tavā sirdī, tu esi vainīgs lielā grēkā; un tie, kas tā dara, seko nāves ceļam. 3 Tāpēc raugies uz sevi un atturies no šādas domas; jo, kur taisnīga cilvēka sirdī mīt šķīstība, tur ļaunai domai nekad nevajadzētu rasties. 4 Un es viņam teicu: “Kungs, atļauj man mazliet ar tevi runāt.” Viņš man lika runāt tālāk. Un es atbildēju: “Kungs, ja vīrs, kas ir uzticīgs Tam Kungam, apprecas ar sievu un pieķer viņu laulības pārkāpšanā, vai tad vīrs grēko, ja viņš turpina dzīvot kopā ar viņu?” 5 Un viņš man sacīja: "Kamēr viņš nezina par viņas grēku, viņš neizdara nekādu pārkāpumu, dzīvojot kopā ar viņu; bet, ja vīrs zina, ka viņa sieva ir apgrēkojusies, un viņa nenožēlo savu grēku, bet turpina savu netiklību, un vīrietis tomēr turpina dzīvot kopā ar viņu, viņš kļūs vainīgs viņas grēkā un piedalīsies viņas laulības pārkāpšanā." 6 Un es viņam teicu: “Ko tad darīt, ja sieviete turpina grēkot?” Viņš atbildēja: “Lai viņas vīrs viņu atlaiž un lai
paliek viens pats. Bet, ja viņš atlaiž savu sievu un prec citu, tad viņš arī pārkāpj laulību.” 7 Un es teicu: “Bet ja nu sieviete, kas tā ir atstumta, nožēlo grēkus un ir ar mieru atgriezties pie sava vīra, vai tad viņš viņu nepieņems?” Viņš man atbildēja: “Jā, un, ja viņas vīrs viņu nepieņems, viņš grēkos un izdarīs lielu pārkāpumu pret sevi pašu; bet viņam pienākas pieņemt pāridarītāju, ja viņa nožēlo grēkus; tikai ne bieži.” 8 Jo Dieva kalpiem ir tikai viena grēku nožēla. Tāpēc vīrietim, kas šķiras no savas sievas, nevajadzētu ņemt citu, jo viņa varētu nožēlot grēkus. 9 Šī rīcība ir līdzīga gan vīrietī, gan sievietē. Laulību pārkāpj ne tikai tie, kas apgāna savu miesu, bet arī tie, kas rada elku tēlu. Ja nu sieviete turpina kaut ko tādu darīt un nenožēlo grēkus, tad atkāpies no viņas un nedzīvo kopā ar viņu, citādi arī tu būsi viņas grēka līdzdalībnieks. 10 Bet tāpēc ir pavēlēts, lai gan vīrietis, gan sieviete paliktu neprecēti, jo šādi cilvēki varētu nožēlot grēkus. 11 Arī es šajā gadījumā nedodu iemeslu to darīt, bet gan lai tas, kurš ir apgrēcinājis, vairs neapgrēkotu. 12 Bet par viņu agrākajiem grēkiem Dievs, kam ir spēks dziedināt, dos zāles, jo Viņam ir vara pār visu. 13 Es viņam vēlreiz jautāju un teicu: “Tā kā Tas Kungs mani ir atzinis par cienīgu, lai Tu pastāvīgi paliktu pie manis, saki man dažus vārdus, jo es neko nesaprotu, un mana sirds ir nocietinājusies manu iepriekšējo sarunu dēļ; un atver manu prātu, jo esmu ļoti nezinātājs un neko nesaprotu.” 14 Un viņš man atbildēja un sacīja: "Es esmu grēku nožēlas kalps un dodu saprātu visiem, kas nožēlo grēkus. Vai tev nešķiet, ka nožēla ir ļoti gudra lieta? Jo tas, kas to dara, iegūst lielu saprātu." 15 Jo viņš apzinās, ka ir grēkojis un rīkojies ļauni Tā Kunga acīs, un viņš sevī atceras, ka ir apgrēkojies, un nožēlo grēkus un vairs nedara ļaunu, bet dara to, kas ir labs, un pazemo savu dvēseli un nomoka to, jo ir apgrēkojies. Tāpēc jūs redzat, ka grēku nožēla ir liela gudrība. 16 Un es viņam teicu: “Kungs, šī iemesla dēļ es cītīgi izpētu visu, jo esmu grēcinieks, lai zinātu, kas man jādara, lai dzīvotu, jo mani grēki ir daudz.” 17 Un viņš man sacīja: "Tu dzīvosi, ja tu turēsi šos Manus baušļus." Un ikviens, kas šos baušļus dzirdēs un pildīs, dzīvos Dievam. 18 Un es viņam teicu: “Es pat tagad esmu dzirdējis no dažiem skolotājiem, ka nav citas grēku nožēlas, izņemot kristību; kad mēs ejam ūdenī un saņemam grēku piedošanu; un ka pēc tam mums vairs nav jāgrēko, bet jādzīvo šķīstībā.” 19 Un viņš man sacīja: “Tu esi pareizi informēts. Tomēr, tā kā tu tagad cītīgi visu izpēti, es tev arī to atklāšu, tomēr ne tā, lai dotu iemeslu grēkot ne tiem, kas vēlāk ticēs, ne tiem, kas jau ir ticējuši Tam Kungam. 20 Jo ne tie, kas nesen kļuvuši ticīgi, ne tie, kas vēlāk ticēs, nenožēlo grēkus, bet gan saņem to piedošanu. 21 Bet tiem, kas ir aicināti ticībā un, tā kā ir krituši kādā nopietnā grēkā, Tas Kungs ir noteicis grēku nožēlu, jo Dievs zina visu cilvēku siržu domas un viņu vājības, un velna daudzveidīgo ļaunprātību, kurš vienmēr kaut ko izdomā pret Dieva kalpiem un ļaunprātīgi liek tiem slazdus. 22 Tāpēc mūsu žēlsirdīgais Kungs apžēlojās par savu radību un noteica šo grēku nožēlu un deva man tās spēku. Un tāpēc es tev saku: ja kāds pēc šī lielā un svētā aicinājuma tiek kārdināts no velna un grēko, viņam ir viena
Hermasa gana otrā grāmata - pavēles
grēku nožēla. Bet, ja viņš bieži grēko un nožēlo grēkus, tas tādam cilvēkam nelīdzēs, jo viņš diez vai dzīvos Dievam. 23 Un es teicu: “Kungs, esmu atkal atdzimis, jo esmu tik cītīgi klausījies šīm pavēlēm. Jo es saprotu, ka, ja turpmāk saviem grēkiem neko vairs nepievienošu, es tikšu izglābts.” 24 Un viņš sacīja: "Tu tiksi pestīts, un tāpat tiks visi pārējie, kas ievēros šos baušļus." 25 Un es viņam atkal teicu: “Kungs, tā kā Tu mani pacietīgi uzklausi, parādi man vēl vienu lietu. Saki man,” viņš saka, “kas tas ir.” 26 Un es teicu: ja vīrs vai sieva nomirst un atlikušais apprecas vēlreiz, vai viņš, tā rīkojoties, grēko? Kas precas, saka, ka negrēko; tomēr, ja viņš paliks neprecējies, viņš ar to iegūs lielu godu Tā Kunga priekšā. 27 Tāpēc saglabā savu šķīstību un pieticību, un tu dzīvosi Dievam. No šī brīža ievēro to, ko es tev runāju un ko es tev pavēlu ievērot, kopš tā laika, kad es tev esmu nodots, un dzīvo tavā namā. 28 Tā tavi agrākie grēki tiks piedoti, ja tu turēsi šos Manus baušļus. Un tāpat visiem citiem tiks piedoti, kas ievēros šos Manus baušļus. 5. KOMANDA 1 Esi pacietīgs, viņš saka, un lēnprātīgs, tad tu valdīsi pār visiem ļaunajiem darbiem un piepildīsi visu taisnību. 2 Jo, ja tu būsi pacietīgs, Svētais Gars, kas mājo tevī, būs šķīsts un netiks aptumšots ar nevienu ļaunu garu; bet, pilns prieka, tas vairosies un mielosies miesā, kurā tas mājo, un kalpos Tam Kungam ar prieku un lielā mierā. 3 Bet, ja tevi pārņems dusmas, tad Svētais Gars, kas ir tevī, tūlīt iztaisnosies un centīsies no tevis aiziet. 4 Jo viņu nožņaudz ļaunais gars, un viņam nav brīvības kalpot Tam Kungam, kā viņš to darītu, jo viņu apbēdina dusmas. Tāpēc, kad abi šie gari mājo kopā, tas cilvēkam ir postoši. 5 It kā paņemtu nedaudz vērmeles un ieliktu to medus traukā, viss medus sabojātos; un liels medus daudzums sabojājas ļoti mazas vērmeles dēļ, zaudējot medus saldumu un vairs nav pieņemams savam Kungam, jo viss medus kļūst rūgts un zaudē savu derīgumu. 6 Bet, ja medū neieliek vērmeles, tas ir salds un noderīgs savam Kungam. Tāpēc pacietība ir saldāka par medu un noderīga Tam Kungam, kas tajā mājo. 7 Bet dusmas ir nederīgas. Ja tāpēc dusmas sajaucas ar pacietību, dvēsele cieš, un tās lūgšana Dieva priekšā nav noderīga. 8 Un es viņam teicu: “Kungs, es vēlos zināt dusmu grēcīgumu, lai varētu no tām atturēties.” Un viņš man sacīja: “Tu to zināsi; un, ja tu no tām neatturēsies, tu zaudēsi savu cerību kopā ar visu savu namu. Tāpēc atkāpies no tām.” 9 Jo Es, taisnības vēstnesis, esmu ar tevi; un visi, kas no tā atkāpjas, visi, kas no visas sirds nožēlos grēkus, dzīvos Dievam; un Es būšu ar viņiem un pasargāšu viņus visus. 10 Jo visi, kas ir nožēlojuši grēkus, ir tikuši attaisnoti caur Vissvētāko vēstnesi, kas ir pestīšanas kalps. 11 Un tagad, viņš saka, dzirdiet dusmu ļaunprātību; cik tā ir ļauna un kaitīga, un kā tā grauj Dieva kalpus; jo tā nevar kaitēt tiem, kas ir ticības pilni, jo Dieva spēks ir ar viņiem; bet tā grauj šaubīgos un tos, kam trūkst ticības.
12 Jo ikreiz, kad tā redz šādus cilvēkus, tā ienirst viņu sirdīs; un tā vīrietis vai sieviete ir sarūgtināti ne par ko, ne par dzīves lietām, ne par iztiku, ne par tukšu vārdu, ja kāds gadītos tajā iekrist; ne par kāda drauga, ne par parāda, ne par kādu citu tamlīdzīgu lieku lietu. 13 Jo šīs lietas Dieva kalpiem ir muļķīgas, liekas un veltīgas. Bet līdzsvarotība ir spēcīga un pārliecinoša; un tai piemīt liels spēks, un tā atrodas lielā plašumā; ir priecīga, priecājoties mierā; un vienmēr ar lēnprātību slavē Dievu. 14 Un šī pacietība mīt pie tiem, kas ir ticības pilni. Bet dusmas ir muļķīgas, vieglas un tukšas. Tagad rūgtums rodas no muļķības; no rūgtuma - dusmas; no dusmām niknums. Un šīs niknums, kas rodas no tik daudziem ļauniem principiem, rada lielu un nedziedināmu grēku. 15 Jo, kad visas šīs lietas ir vienā cilvēkā, kurā mājo Svētais Gars, trauks nespēj tās uzņemt, bet gan pārplūst; un tāpēc ka Gars, būdams maigs, nevar palikt pie ļaunā; tas aiziet un paliek pie lēnprātīgā. 16 Tāpēc, kad tas ir atstājies no cilvēka, kurā tas mājoja, šis cilvēks zaudē Svēto Garu un pēc tam tiek piepildīts ar ļauniem gariem un apžilbināts ar ļaunām domām. Tā tas notiek ar visiem dusmīgiem cilvēkiem. 17 Tāpēc atmet dusmas, tērpies mierīgā nosvērtībā un pretojies dusmām; tad Dievs tevi atradīs pieticīgu un šķīstu. Tāpēc uzmanies, lai tu neaizmirstu šo bausli. 18 Jo, ja tu paklausīsi šai pavēlei, tad tu varēsi ievērot arī citas pavēles, ko es tev pavēlēšu. 19 Tāpēc stiprinies tagad šajos baušļos, lai tu dzīvotu Dievam. Un ikviens, kas šos baušļus ievēros, dzīvos Dievam. 6. KOMANDA 1 Viņš teica, ka savos pirmajos baušļos Es tev pavēlēju saglabāt ticību, bijību un grēku nožēlu. Jā, kungs, es teicu. 2 Viņš turpināja: Bet tagad es tev parādīšu šo pavēļu tikumus, lai tu zinātu to sekas; kā tie ir vienādi noteikti gan taisnīgajiem, gan netaisnīgajiem. 3 Tāpēc tici taisnajiem, bet nepiešķir atzinību netaisnajiem. Jo taisnība sargā taisno ceļu, bet netaisnība – ļauno ceļu. 4 Tāpēc turies pie pareizā ceļa un atmet ļauno, jo ļaunajam ceļam nav laba gala, bet ir daudz klupšanas akmeņu; tas ir nelīdzens un pilns ērkšķu un ved uz pazušanu, un tas ir kaitīgs visiem, kas pa to staigā. 5 Bet, kas iet pa pareizo ceļu, tie staigā vienmērīgi un bez pārkāpumiem, jo tas nav nedz raupjš, nedz ērkšķains. 6 Tāpēc tu redzi, kā vislabāk ir iet pa šo ceļu. Tāpēc tu ies, viņš saka, un visi pārējie, kas no visas sirds tic Dievam, ies pa to. 7 Un tagad, viņš saka, vispirms saprotiet, kas pieder ticībai. Pie cilvēka ir divi eņģeļi: viens taisnības, otrs netaisnības eņģelis. 8 Un es viņam teicu: Kungs, kā lai es zinu, ka pie cilvēka ir divi tādi eņģeļi? Klausies, viņš saka, un saproti. 9 Taisnības eņģelis ir maigs un pieticīgs, lēnprātīgs un kluss. Tāpēc, kad viņš nonāk tavā sirdī, viņš tūlīt runā ar tevi par taisnīgumu, pieticību, šķīstību, dāsnumu, piedošanu, žēlsirdību un dievbijību. 10 Kad tas viss ienāks tavā sirdī, tad zini, ka taisnības eņģelis ir ar tevi. Tāpēc uzklausi šo eņģeli un viņa darbus. 11 Mācies arī netaisnības eņģeļa darbus. Viņš vispirms ir rūgts, dusmīgs un muļķīgs; un viņa darbi ir kaitīgi un
Hermasa gana otrā grāmata - pavēles
sagrauj Dieva kalpus. Kad tāpēc šīs lietas ienāks tavā sirdī, tu pēc viņa darbiem zināsi, ka šis ir netaisnības eņģelis. 12 Un es viņam teicu: “Kungs, kā lai es to saprotu?” Viņš saka: “Klausies un saproti. Kad tevi pārņem dusmas vai rūgtums, tad zini, ka Viņš ir tevī. 13 Tāpat arī, kad tevi pārņem kāre pēc daudzām lietām, gardiem ēdieniem un reibuma, kad tevi pārņem mīlestība pret svešu, lepnums, daudzpļāpība, godkāre un tamlīdzīgas lietas. 14 Kad nu tavā sirdī rodas šīs lietas, zini, ka netaisnības eņģelis ir ar tevi. Tāpēc, ka tu zini viņa darbus, atkāpies no tiem visiem un nepiešķir viņam nekādu atzinību, jo viņa darbi ir ļauni un nekļūst par Dieva kalpiem. 15 Tāpēc lūk, tev ir abu šo eņģeļu darbi. Saproti tagad un tici taisnības eņģelim, jo viņa pamācība ir laba. 16 Jo lai cilvēks nekad nebūtu tik laimīgs; tomēr, ja viņa sirdī rodas otra eņģeļa domas, šim vīrietim vai sievietei ir nepieciešams grēks. 17 Bet lai vīrietis vai sieviete nekad nav tik ļauni, ja taisnības eņģeļa darbi ienāk viņa sirdī, tad šim vīrietim vai sievietei ir jādara kaut kas labs. 18 Tāpēc tu redzi, cik labi ir sekot taisnības eņģelim. Ja tu sekosi viņam un pakļausies viņa darbiem, tu dzīvosi Dievam. Un visi, kas pakļausies viņa darbam, dzīvos arī Dievam. 7. KOMANDA 1 Viņš saka: "Bīsties Dievu un turi Viņa baušļus. Jo, ja tu turēsi Viņa baušļus, tu būsi spēcīgs ikvienā darbā, un visi tavi darbi būs izcili. Jo, bīstoties Dievu, tu visu darīsi labi." 2 Šī ir tā baiļu gaita, kas tev jāpārņem, lai tu tiktu glābts. Bet nebīsties velna, jo, ja tu bīsties To Kungu, tu valdīsi pār viņu, jo viņā nav spēka. 3 Ja viņā nav spēka, tad arī no viņa nav jābaidās. Bet tas, kam ir pārāks spēks, ir jābaidās, jo ikviens, kam ir spēks, ir jābaidās. Bet to, kam nav spēka, visi nicina. 4 Baidies no velna darbiem, jo tie ir ļauni. Jo, bīstoties To Kungu, tu bīsties un nedarīsi velna darbus, bet sargāsies no tiem. 5 Tāpēc pastāv divkāršas bailes: ja tu negribi darīt ļaunu, bīsties To Kungu, tad tu to nedarīsi. Bet, ja tu gribi darīt labu, tad bijība Tā Kunga priekšā ir stipra, liela un godības pilna. 6 Tāpēc bīsties Dieva, tad tu dzīvosi! Un, kas Viņu bīstas un pilda Viņa baušļus, tam ir dzīvība pie Tā Kunga. Bet, kas tos neievēro, tajos nav dzīvības. 8. komanda 1 Es tev esmu teicis, viņš teica, ka ir divu veidu Tā Kunga radības un ka pastāv divējāda atturēšanās. Tāpēc no dažām lietām tev ir jāatturas, bet no citām – ne. 2 Es atbildēju: “Paskaidro man, kungs, no kā man jāatturas un no kā ne.” Viņš sacīja: “Sargies no ļauna un nedari to, bet neatturies no laba, bet dari to. Jo, ja tu atturēsies no laba un to nedarīsi, tu grēkosi. Tāpēc atturies no visa ļauna, un tu zināsi visu taisnību.” 3 Es teicu: “No kādiem ļaunumiem man jāatturas?” Viņš sacīja: “Klausieties,” no laulības pārkāpšanas, no dzēruma, no nekārtībām, no pārēšanās, no izvirtības un negodīguma, no lepnības, no krāpšanas, no melošanas, no apmelošanas,
no liekulības, no pārestību pieminēšanas un no visas ļaunās runas.” 4 Jo šie ir netaisnības darbi, no kuriem Dieva kalpam jāatturas. Jo, kas nevar no tā atturēties, tas nevar dzīvot Dievam. 5 Bet klausieties, viņš sacīja, kas seko no šīm lietām, jo patiesībā ir daudz vairāk tādu, no kurām Dieva kalpam jāatturas: no zādzības un krāpšanas, no nepatiesas liecības, no alkatības, no lielīšanās un visām citām tamlīdzīgām lietām. 6 Vai šīs lietas tev šķiet ļaunas vai nē? Patiesi, tās ir ļoti ļaunas Dieva kalpiem. Tāpēc Dieva kalpam ir jāatturas no visiem šiem darbiem. 7 Tāpēc atturies no tiem, lai dzīvotu Dievam un tiktu ierakstīts starp tiem, kas no tiem atturas. Un tā Es tev esmu parādījis, no kā tev jāizvairās: tagad mācies no tā, no kā tev nevajadzētu atturēties. 8 Neatturies no labiem darbiem, bet dari tos. Klausies, viņš sacīja, kāds ir šo labo darbu tikums, kas tev jādara, lai tu tiktu glābts. Pirmais ir ticība, bijība Tā Kunga priekšā, mīlestība, saskaņa, taisnīgums, patiesība, pacietība, šķīstība. 9 Cilvēka dzīvē nav nekā labāka par šīm lietām; kas to ievēros un darīs savā dzīvē. Klausieties, kas tālāk seko. 10 kalpot atraitnēm, nenicināt bāreņus un nabagus, atpestīt Dieva kalpus no vajadzības, būt viesmīlīgiem (jo viesmīlībā dažreiz ir daudz augļu), neķildoties, bet būt klusiem. 11 Būt pazemīgākiem par visiem cilvēkiem; godāt vecākus cilvēkus; censties būt taisnīgiem; cienīt brāļu saimi; paciest apvainojumus; būt pacietīgiem; neatraidīt tos, kas ir atkrituši no ticības, bet atgriezt viņus un iedrošināt viņus; pamācīt grēciniekus; neapspiest tos, kas ir mūsu parādnieki; un visu pārējo tamlīdzīgo. 12 Vai šīs lietas tev šķiet labas vai nē? Un es teicu: kas var būt labāks par šiem vārdiem? Tad dzīvo saskaņā ar šiem baušļiem, viņš sacīja, un neatkāpies no tiem. Jo, ja tu turēsi visus šos baušļus, tu dzīvosi Dievam. Un visi, kas turēs šos baušļus, dzīvos Dievam. 9. KOMANDA 1 Viņš man atkal sacīja: atmet no sevis visas šaubas un nejautā neko, kad tu kaut ko lūdz no Tā Kunga, sacīdams sevī: kā gan es varētu kaut ko lūgt no Tā Kunga un to saņemt, ņemot vērā, ka esmu tik ļoti grēkojis pret Viņu? 2 Nedomā tā, bet pievērsies Tam Kungam no visas sirds un lūdz Viņam bez šaubīšanās, tad tu atzīsi Tā Kunga žēlastību, ka Viņš tevi neatstās, bet piepildīs tavas dvēseles lūgšanu. 3 Jo Dievs nav kā cilvēki, pieminēdams sev nodarīto pārestību, bet Viņš aizmirst pārestību un apžēlojas par savu radību. 4 Tāpēc šķīsti savu sirdi no visiem šīs pasaules netikumiem un ievēro pavēles, ko Es tev iepriekš esmu devis no Dieva; un tu saņemsi visu labo, ko lūgsi, un tev netrūks nekā no visiem taviem lūgumiem, ja tu lūgsi To Kungu bez šaubīšanās. 5 Bet tie, kas tādi nav, nesaņems neko no tā, ko viņi lūdz. Jo tie, kas ir ticības pilni, visu lūdz ar pārliecību un saņem no Tā Kunga, jo viņi lūdz bez šaubīšanās. Bet tas, kas šaubās, diez vai dzīvos Dievam, ja neatgriezīsies pie grēkiem.
Hermasa gana otrā grāmata - pavēles
6 Tāpēc šķīsti savu sirdi no šaubām un uzticies Dievam, un tu saņemsi visu, ko lūgsi. Bet, ja tev gadās kaut ko lūgt un (tūlīt) to nesaņemt, tomēr nešaubies, jo tu vēl neesi saņēmis savas dvēseles lūgumu. 7 Jo varbūt tu to tūlīt nesaņemsi sava pārbaudījuma vai kāda cita grēka dēļ, ko tu nezini. Bet nepārstāj lūgt, un tad tu saņemsi. Citādi, ja tu pārstāsi lūgt, tev būs jāsūdzas par sevi, nevis par Dievu, ka Viņš tev nav devis to, ko tu vēlējies. 8 Tāpēc ņemiet vērā šo šaubīšanos, cik tā ir nežēlīga un kaitīga, un kā tā pilnībā izrauj no ticības daudzus, kas bija ļoti uzticīgi un stingri. Jo šī šaubīšanās ir velna meita un ļoti ļaunprātīgi izturas pret Dieva kalpiem. 9 Tāpēc nicini to, un tu valdīsi pār to ikvienā brīdī. Aptver stipru un spēcīgu ticību, jo ticība visu apsola un visu padara pilnīgu. Bet šaubīga neticēs, ka tā kaut ko iegūs ar visu, ko tā spēj darīt. 10 Tāpēc tu redzi, viņš saka, ka ticība nāk no augšienes, no Dieva, un tai ir liels spēks. Bet šaubīšanās ir zemes gars, tā nāk no velna, un tai nav spēka. 11 Tāpēc saglabā ticības tikumu un atmet šaubas, kurās tikuma nav, un tu dzīvosi Dievam. Un visi, kas tā dara, dzīvos Dievam. 10. komanda 1 Atmet no sevis visas skumjas, jo tās ir šaubu un dusmu māsa. Kā, kungs, es teicu, tās var būt šo abu māsas? Jo skumjas, dusmas un šaubas man šķiet ļoti atšķirīgas viena no otras. 2 Un viņš atbildēja: “Vai tu esi neprātīgs, ka to nesaproti?” Jo skumjas ir visļaunākās no visiem gariem un vissliktākās Dieva kalpiem. Tās iznīcina visu cilvēku garus un moka Svēto Garu; un atkal tās glābj. 3 Kungs, es teicu, esmu ļoti muļķīgs un nesaprotu šīs lietas. Es nevaru aptvert, kā tas var mocīt un tomēr glābt. Klausieties, viņš teica, un saprotiet. Tie, kas nekad nav meklējuši patiesību, nedz jautājuši par Dieva majestātiskumu, bet tikai ticējuši, ir iesaistīti pagānu lietās. 4 Un ir vēl viens melīgs pravietis, kas sagrauj Dieva kalpu prātus; tas ir, to, kas šaubās, nevis to, kas pilnībā paļaujas uz To Kungu. Tagad šie šaubīgie nāk pie viņa, kā pie dievišķa gara, un jautā viņam, kas viņiem notiks. 5 Un šis melīgais pravietis, kam nav dievišķā Gara spēka, atbild viņiem atbilstoši viņu prasībām un piepilda viņu dvēseles ar apsolījumiem pēc viņu vēlēšanās. Tomēr šis pravietis ir iedomīgs un atbild tukšas lietas tiem, kas paši ir iedomīgi. 6 Un visu, ko viņam jautā iedomīgi ļaudis, viņš tiem atbild veltīgi. Tomēr dažas lietas viņš runā patiesi. Jo velns viņu piepilda ar savu garu, lai viņš varētu apgāzt dažus taisnīgos. 7 Tāpēc, kas ir stipri ticībā Tam Kungam un ir ietērpušies patiesībā, tie nepievienojas šādiem gariem, bet atkāpjas no tiem. Bet tie, kas šaubās un bieži nožēlo grēkus kā pagāni, vēršas pie tiem un krāj sev lielu grēku, kalpodami elkiem. 8 Tāpēc daudzi, kas tādi ir, izjautājiet viņiem ikreiz, kad vien viņi pielūdz elkus; viņi ir neprātīgi un patiesības nezinātāji. 9 Jo neviens gars, kas dots no Dieva, nav jālūdz, bet dievišķā spēka klātbūtne pati par sevi visu pasaka, jo tas nāk no augšienes, no Dieva spēka.
10 Bet tas, kam jautā, runā saskaņā ar cilvēku vēlmēm un par daudzām citām šīs pasaules lietām, nesaprot to, kas attiecas uz Dievu. Jo šie gari ir aptumšoti šādu lietu dēļ, samaitāti un salauzti. 11 Tāpat kā labus vīnogulājus, ja tie tiek atstāti novārtā, apspiež nezāles un ērkšķi, un galu galā tie tos nogalina, tāpat notiek ar cilvēkiem, kas tic šādiem gariem. 12 Viņi dabū daudz darāmā un nodarbojas ar dažādām lietām, ir bez prāta, un, domājot par lietām, kas attiecas uz Dievu, viņi neko nesaprot; bet, ja viņiem gadās dzirdēt kaut ko par To Kungu, viņu domas pievēršas savām lietām. 13 Bet tie, kas bīstas To Kungu un meklē patiesību par Dievu, visas savas domas vēršot uz To Kungu, tie aptver visu, kas viņiem tiek teikts, un tūlīt to saprot, jo viņos ir bijība Tā Kunga priekšā. 14 Jo kur mājo Tā Kunga Gars, tur ir arī daudz saprāta. Tāpēc pieķeries Tam Kungam, un tu visu sapratīsi. 15 Mācies nu, ak, neprātīgais cilvēk! Kā skumjas satrauc Svēto Garu un kā tās glābj. Kad šaubīgs cilvēks iesaistās kādā lietā un šaubu dēļ to nepabeidz, šīs skumjas ienāk viņā un apbēdina Svēto Garu un padara viņu skumju. 16 Atkal, kad dusmas pārņem kādu cilvēku jebkādu lietu dēļ, viņš ir ļoti aizkustināts; un tad atkal skumjas ienāk tā sirdī, kurš bija dusmu aizkustināts, un viņš ir satraukts par savu rīcību un nožēlo, jo ir rīkojies nepareizi. 17 Tāpēc šķiet, ka šīs skumjas nes pestīšanu, jo viņš nožēlo savu ļauno darbu. Bet abas pārējās lietas, proti, šaubas un skumjas, kā jau iepriekš minēts, kaitina garu: šaubas, jo viņa darbs neizdevās, un skumjas, jo viņš sadusmoja Svēto Garu. 18 Tāpēc atmet no sevis skumjas un neapbēdini Svēto Garu, kas tevī mājo, lai Tas nelūgtos Dievam un neatstātu tevi. Jo Tā Kunga Gars, kas dots mājot miesā, šādas skumjas necieš. 19 Tāpēc tērpies priekā, kas vienmēr patīk Tā Kunga acīs, un tu priecāsies tajā. Jo ikviens priecīgs cilvēks dara labu, un viņš izbauda labo un nicina skumjas. 20 Bet skumjais cilvēks vienmēr dara ļaunu. Pirmkārt, viņš dara ļaunu, jo apbēdina Svēto Garu, kas cilvēkam ir dots, būdams priecīgas dabas. Un atkal viņš dara ļaunu, jo ar skumjām lūdz To Kungu un vispirms pateicīgi neatzīst Viņam agrāko žēlastību un nesaņem no Dieva to, ko lūdz. 21 Jo noskumuša cilvēka lūgšanai ne vienmēr ir spēks nonākt pie Dieva altāra. Un es viņam teicu: “Kungs, kāpēc noskumuša cilvēka lūgšanai nav spēka nonākt pie Dieva altāra? Tāpēc, ka,” viņš teica, “ka skumjas paliek viņa sirdī.” 22 Tāpēc, kad cilvēka lūgšanu pavada skumjas, tas neļaus viņa lūgumiem tīriem pacelties pie Dieva altāra. Jo tāpat kā vīnam, sajauktam ar etiķi, vairs nav tā salduma, kāds tam bija iepriekš, tā skumjas, sajauktas ar Svēto Garu, neļauj cilvēka lūgšanai būt tādai pašai, kāda tā būtu citādi. 23 Tāpēc šķīstījies no skumjām, kas ir ļaunas, un tu dzīvosi Dievam. Un visi pārējie dzīvos Dievam, visi, kas noliks skumjas un apņemsies prieku. 11. komanda 1 Viņš man rādīja dažus vīrus, kas sēdēja uz soliem, un vienu, kas sēdēja krēslā; un viņš man jautāja: "Vai tu redzi, kas sēž uz soliem?" "Kungs," es teicu, "es viņus redzu."
Hermasa gana otrā grāmata - pavēles
Viņš atbildēja: "Tie ir ticīgie, un tas, kas sēž krēslā, ir zemes gars." 2 Jo viņš nenāk ticīgo draudzē, bet izvairās no tās. Bet viņš pievienojas šaubīgajiem un tukšajiem; un pravieto tiem stūros un slēptās vietās; un iepriecina tos, runājot pēc visām viņu sirds vēlmēm. 3 Jo, kas sevi novieto tukšos traukos, tas netiek salauzts, bet viens otram piestāv. Bet, kad viņš nonāk taisnīgu cilvēku sabiedrībā, kas ir pilni Dieva Gara, un tie lūdz To Kungu, tad šis cilvēks tiek iztukšots, jo zemes gars no viņa bēg, un viņš ir mēms un neko nevar runāt. 4 It kā tu glabātuvē aizbāztu vīnu vai eļļu, un starp šiem traukiem noliktu tukšu krūku, un, kad atgriezīsies to atvērt, tu atradīsi to tukšu, tāpat kā tu to aizbāzi: tāpat šie tukšie pravieši, kad tie nonāk taisnīgo garu vidū, ir tādi paši, kādi tie bija atnākuši. 5 Es teicu: kā tad cilvēks varēs tos atšķirt? Apdomā, ko es teikšu, domājot par abiem cilvēku veidiem; un, kā es tev saku, tā tu pārbaudīsi Dieva pravieti un viltus pravieti. 6 Un vispirms pārbaudiet cilvēku, kam ir Dieva Gars; jo gars, kas ir no augšienes, ir pazemīgs un kluss; un tas attālinās no visas ļaunprātības; un no šīs pasaules tukšajām vēlmēm; un tas kļūst pazemīgāks par visiem cilvēkiem; un neatbild nevienam, kad viņam jautā; nedz arī katram atsevišķi; jo Dieva Gars nerunā ar cilvēku, kad viņš grib, bet gan tad, kad Dievs to vēlas. 7 Kad tad cilvēks, kam ir Dieva Gars, ienāk taisnīgo draudzē, kam ir Dieva ticība, un viņi lūdz To Kungu, tad Dieva svētais eņģelis piepilda šo cilvēku ar svētīto Garu, un viņš runā draudzē, kā Dievs viņu iedvesmo. 8 Tā nu Dieva Garu var pazīt: ikviens, kas runā Dieva Garā, runā tā, kā Tas Kungs grib. 9 Klausieties tagad par zemes garu, kas ir tukšs un muļķīgs, un bez tikuma. Un, pirmkārt, cilvēks, kuram it kā piederētu Gars (lai gan patiesībā viņam tā nav), paaugstina sevi un vēlas ieņemt pirmo vietu, ir ļauns un pļāpīgs. 10 Un pavada savu laiku baudās un visādās baudkārēs; un saņem savas zīlēšanas atlīdzību; ja viņš to nesaņem, viņš nezīlē. 11 Vai Dieva Garam jāsaņem atlīdzība un dievišķība? Dieva pravietim tā nepiedien. 12 Tā jūs redzat katra šāda veida pravieša dzīvi. Tāpēc pārbaudiet ar savu dzīvi un darbiem to cilvēku, kurš saka, ka viņam ir Svētais Gars. Un ticiet Garam, kas nāk no Dieva un kam kā tādam ir spēks. Bet neticiet zemiskajam un tukšajam garam, kas ir no velna, kurā nav ne ticības, ne tikuma. 13 Klausies tagad līdzību, ko es tūlīt tev stāstīšu. Paņem akmeni un met to pret debesīm; vai paņem ūdens strūklu un uzcel to turp; un paskaties, vai tu vari aizsniegt debesis. 14. Kungs, es teicu, kā to var izdarīt? Jo nevienu no lietām, ko jūs pieminējāt, nav iespējams izdarīt. Un viņš atbildēja: “Tā kā šīs lietas nevar izdarīt, tāpat arī zemes gars ir bez tikuma un bez sekām.” 15 Izprotiet vēl dziļāk spēku, kas nāk no augšas, šajā līdzībā. Krusas graudiņi, kas krīt, ir ārkārtīgi mazi; un tomēr, kad tie krīt uz cilvēka galvas, kā tie tai nodara sāpes? 16 Un vēl; ieskatieties mājas mēslos: kā mazie pilieni, krītot uz zemes, izveido iedobumu akmeņos. 17 Tāpat arī vismazākajām lietām, kas nāk no augšas un krīt uz zemes, ir liels spēks. Tāpēc pievienojies šim garam, kam ir spēks, un atkāpies no otra, kas ir tukšs.
12. komanda 1 Viņš man atkal sacīja: atmet no sevis visas ļaunās kārības un apņemies ar labām un svētām kārībām. Jo, apvelkot labu kārību, tu nīdīsi ļauno un savaldīsi to, kā vēlēsies. Bet ļauna kārība ir briesmīga un grūti savaldāma. 2 Tā ir ļoti briesmīga un mežonīga, un tās mežonīgums aprīj cilvēkus. Un it īpaši, ja Dieva kalps tajā iekrīt, ja vien viņš nav ļoti gudrs, viņš tiek pazudināts. Jo tā iznīcina tos, kam nav labas vēlēšanās tērpa un kas ir iesaistīti šīs pasaules lietās; un nodod viņus nāvei. 3 Kungs, es teicu, kādi ir ļaunas kārības darbi, kas noved cilvēkus nāvē? Parādi man tos, lai es varētu no tiem atkāpties. Klausieties, viņš teica, ar kādiem darbiem ļauna kārība noved Dieva kalpus nāvē. 4 Pirmkārt, tā ir ļauna tieksme iekārot cita vīra sievu, vai sievietei iekārot cita vīru, tāpat kā kārot bagātus gardumus, daudz pārmērīgas barības, reibumu un daudz prieku. 5 Jo lielā smalkjūtībā slēpjas neprātība; un daudzas baudas Dieva kalpiem ir nevajadzīgas. Šāda kārība tāpēc ir ļauna un kaitīga, kas Dieva kalpus noved nāvē. Jo visas šādas kārības ir no velna. 6 Tāpēc, kas atturēsies no visām ļaunajām kārībām, dzīvos Dievam, bet tie, kas tām pakļaujas, mirs mūžīgi. Jo šī ļaunā kārība ir nāvējoša. Tāpēc apņemies tiekties pēc taisnības un, apbruņojies ar Tā Kunga bijību, pretojies visām ļaunajām kārībām. 7 Jo šīs bailes mājo labās vēlmēs; un, kad ļauna iekāre redzēs tevi bruņotu ar Tā Kunga bijību un tu tai pretosies, tā bēgs tālu no tevis un nerādīsies tavā priekšā, bet bīsties savu bruņu dēļ. 8 Un tu gūsi uzvaru un tiksi par to kronēts; un tu sasniegsi to vēlēšanos, kas ir laba; un tu nodosi Dievam uzvaru, ko esi ieguvis, un kalposi Viņam, darot to, ko tu pats gribētu darīt. 9 Jo, ja tu kalposi labajām kārībām un būsi tām paklausīgs, tu spēsi valdīt pār savām ļaunajām kārībām, un tās tev būs pakļautas, kā tu vēlies. 10 Un es teicu: “Kungs, vai es gribētu zināt, kā kalpot tai vēlmei, kas ir laba?” Viņš saka: “Bīsties Dievu un paļaujies uz Viņu, mīli patiesību un taisnību un dari to, kas ir labs.” 11 Ja tu to darīsi, tu būsi Dieva atzīts kalps un kalposi Viņam, un visi pārējie, kas līdzīgi kalpos labajai vēlmei, dzīvos Dievam. 12 Un, kad viņš bija izpildījis šīs divpadsmit pavēles, viņš man sacīja: “Tev tagad ir šīs pavēles, staigā tajās; un pamudini tos, kas dzird tās, kas nožēlo grēkus, un lai viņi saglabā savu grēku nožēlu tīru visas atlikušās savas dzīves dienas.” 13 Un pildi uzcītīgi šo kalpošanu, ko Es tev uzticu, un tu no tās gūsi lielu labumu; un tu atradīsi labvēlību visu to acīs, kas nožēlos grēkus un ticēs taviem vārdiem. Jo Es esmu ar tevi un piespiedīšu viņus ticēt. 14 Un es viņam teicu: “Kungs, šīs pavēles ir lielas un izcilas, un tās spēj iepriecināt tā cilvēka sirdi, kas spēs tās ievērot.” Bet, kungs, es nevaru zināt, vai kāds cilvēks tās var ievērot? 15 Viņš atbildēja: “Šīs pavēles tev būs viegli ievērot, un tās nebūs grūti izpildāmas; tomēr, ja tu vienreiz ļausi savai sirdij ienākt, ka neviens tās nevar ievērot, tu tās neizpildīsi.”
Hermasa gana otrā grāmata - pavēles
16 Bet tagad Es tev saku, ja tu neievērosi šīs pavēles, bet tās atstājsi novārtā, tad ne tu, ne tavi bērni, ne tavs nams netiksi glābts, jo tu esi spriedis, ka cilvēks tās nevar ievērot. 17 To viņš man runāja ļoti dusmīgi, tā ka mani ļoti nobiedēja. Viņš mainīja savu sejas izteiksmi, tā ka pat lāsts nespēja izturēt viņa dusmas. 18 Un, kad viņš mani ieraudzīja pavisam satrauktu un apmulsušu, viņš sāka runāt mierīgāk un priecīgāk, sacīdams: “Ak, tu muļķi un bez sapratnes!” 19 nepastāvīgs, nepazīstot Dieva majestātiskumu, cik liels un brīnišķīgs Viņš ir, kas radīja pasauli cilvēkam un pakļāva viņam visu radību, un deva viņam visu varu, lai viņš spētu izpildīt visas šīs pavēles. 20 Viņš sacīja: "Tas spēj izpildīt visas šīs pavēles, kam Tas Kungs ir sirdī; bet tie, kam Tas Kungs ir tikai viņu mutē un kuru sirds ir nocietināta, un tie ir tālu no Tā Kunga; tādiem cilvēkiem šīs pavēles ir grūtas un sarežģītas. 21 Tāpēc jūs, kas ticībā esat tukši un viegli, ņemiet To Kungu, savu Dievu, savās sirdīs, un jūs sapratīsiet, ka nekas nav vieglāks, patīkamāks, maigāks un svētāks par šīm pavēlēm. 22 Un pievērsieties Tam Kungam, savam Dievam, un atmetiet velnu un viņa priekus, jo tie ir ļauni, rūgti un nešķīsti. Un nebaidieties velna, jo viņam nav varas pār jums. 23 Jo Es esmu ar jums, grēku nožēlas vēstnesis, kam ir vara pār viņu. Velns gan biedē cilvēkus, bet viņa bailes ir veltas. Tāpēc nebīstieties no viņa, un viņš bēgs no jums. 24 Un es viņam teicu: “Kungs, uzklausi mani, es tev saku dažus vārdus.” Viņš atbildēja: “Saki tālāk: cilvēks patiesi vēlas turēt Dieva baušļus, un nav neviena, kas vien nelūgtos Dievu, lai spētu turēt Viņa baušļus.” 25 Bet velns ir cietsirdīgs un ar savu varu valda pār Dieva kalpiem. Un viņš sacīja: "Viņš nevar valdīt pār Dieva kalpiem, kas paļaujas uz Viņu no visas sirds." 26 Velns var cīnīties, bet viņš nevar tos uzvarēt. 27 Jo, ja jūs viņam pretosities, viņš apjukumā attālināsies no jums. Bet tie, kas nav pilni ticībā, bīstas velna, it kā viņam būtu kāda liela vara. Jo velns pārbauda Dieva kalpus, un, ja viņš tos atrod tukšus, viņš tos iznīcina. 28 Jo, tāpat kā cilvēks, piepildot traukus ar labu vīnu un ieliekot starp tiem dažus līdz pusei pilnus traukus, un nākot tos nogaršot, viņš negaršo pilnos, jo zina, ka tie ir labi; bet nogaršo puspilnos, lai tie nekļūtu skābi; (jo puspilni trauki drīz vien kļūst skābi un zaudē vīna garšu):) tā arī velns nāk pie Dieva kalpiem, lai tos pārbaudītu. 29 Tie, kas ir ticības pilni, viņam stingri pretojas, un viņš no tiem attālinās, jo neatrod vietu, kur tajos ieiet; tad viņš dodas pie tiem, kas nav ticības pilni, un, tā kā viņam ir ieejas vieta, viņš ieiet tajos un dara ar tiem, ko vēlas, un tie kļūst par viņa kalpiem. 30 Bet Es, grēku nožēlošanas vēstnesis, saku jums: nebaidieties velna, jo Es esmu sūtīts pie jums, lai Es varētu būt ar jums, visiem tiem, kas nožēlos grēkus no visas sirds, un lai Es varētu jūs stiprināt ticībā. 31 Tāpēc ticiet jūs, kas savu pārkāpumu dēļ esat aizmirsuši Dievu un savu pestīšanu un, pielikuši vēl vairāk grēku, esat padarījuši savu dzīvi ļoti smagu. 32 ka, ja jūs pievērsīsities Tam Kungam no visas savas sirds un kalposit Viņam saskaņā ar Viņa gribu; Viņš dziedinās jūs no jūsu agrākajiem grēkiem, un jums būs vara pār visiem velna darbiem.
33 Nebīstieties pat no vismazākajiem viņa draudiem, jo tie ir bezspēcīgi kā miruša cilvēka nervi. Bet uzklausiet mani un bīstieties To Visuvareno, kas var jūs glābt un iznīcināt, un turiet Viņa baušļus, lai jūs dzīvotu Dievam. 34 Un es viņam teicu: Kungs, es tagad esmu apstiprināts visās Tā Kunga pavēlēs, kamēr tu esi ar mani, un es zinu, ka tu salauzīsi visu velna varu. 35 Un mēs arī viņu uzvarēsim, ja ar Tā Kunga palīdzību spēsim ievērot šīs pavēles, ko jūs esat devuši. 36 Viņš sacīja: "Tu tos sargāsi, ja šķīstīsi savu sirdi Tā Kunga priekšā." Un arī visi tie tos sargās, kas šķīstīs savas sirdis no šīs pasaules tukšajām kārībām un dzīvos Dievam.