Hermasa gana pirmā grāmata, kas saucas "Viņa vīzijas" VĪZIJA 1 1 Tas, kurš mani bija uzaudzinājis, pārdeva Romā kādu jaunu meiteni; kad es viņu satiku daudzus gadus vēlāk, es viņu atcerējos un sāku mīlēt viņu kā māsu. Notika kāda laika vēlāk, ka es redzēju viņu mazgājamies Taiberas upē; un es pastiepu viņai roku un izvedu viņu no upes. 2 Un, kad es viņu ieraudzīju, es nodomāju: Cik gan laimīgs es būtu, ja man būtu tāda sieva, gan skaistuma, gan manieres dēļ. Tā es nodomāju; un vairs nedomāju. Bet neilgi pēc tam, staigājot un pārdomājot šīs domas, es sāku godināt šo Dieva radību, domājot: cik viņa bija cēla un skaista. 3 Un, kad es biju mazliet pagājis, es aizmigu. Un gars mani aizrāva un aiznesa cauri noteiktai vietai pa labi, kur neviens cilvēks nevarēja iziet. Tā bija vieta starp klintīm, ļoti stāva un ūdens ziņā neizbraucama. 4 Kad es biju pagājis garām šai vietai, es nonācu līdzenumā; un tur, nometies ceļos, es sāku lūgt To Kungu un atzīties savos grēkos. 5 Un, kad es lūdzu Dievu, debesis atvērās, un es redzēju sievieti, kuru biju kārojis, no debesīm mani sveicinot un sakot: “Hermas, sveicināta!” Un es, uz viņu paskatījies, atbildēju: “Kundze, ko tu šeit dari?” Viņa man atbildēja: “Esmu aiznesta šurp, lai tevi apsūdzētu grēkā Tā Kunga priekšā.” 6 Es teicu, kundze, vai tu mani pārliecināsi? Nē, viņa atbildēja, bet uzklausi vārdus, ko es tūlīt tev teikšu. Dievs, kas mājo debesīs un visu ir radījis no nekā un vairojis Savas svētās baznīcas dēļ, ir dusmīgs uz tevi, jo tu esi grēkojusi pret mani. 7 Un es viņai atbildēju un teicu: “Kundze, ja esmu pret tevi grēkojis, saki man, kur vai kurā vietā, vai kad es jebkad esmu tev teicis kādu nepiedienīgu vai negodīgu vārdu?” 8 Vai es tevi vienmēr neesmu cienījusi kā dāmu? Vai es tevi vienmēr neesmu cienījusi kā māsu? Kāpēc tad tu iedomājies pret mani šīs ļaunās lietas?
9 Tad viņa, man uzsmaidot, sacīja: “Tavā sirdī ir pacēlusies nerātnības tieksme. Vai tev nešķiet, ka ir slikti, ja taisnīgā cilvēka sirdī ceļas ļauna tieksme?” 10 Tādam cilvēkam tas patiesi ir grēks, un ļoti liels, jo taisnīgs cilvēks domā to, kas ir taisnīgs. Un, kamēr viņš tā dara un staigā taisnīgi, tad Tas Kungs debesīs būs viņam labvēlīgs visos viņa darbos. 11 Bet tie, kas savās sirdīs domā ļauni, tie ņem sev nāvi un gūstu; un it īpaši tie, kas mīl šo tagadējo pasauli un lepojas ar savu bagātību un neņem vērā labo, kas nāks; viņu dvēseles klīst augšup un lejup, un nezina, kurp doties. 12 Tā notiek ar tiem, kam ir divējāds prāts, kas nepaļaujas uz To Kungu, nicina un atstāj novārtā savu pašu dzīvību. 13 Bet tu lūdz To Kungu, un Viņš dziedinās tavus grēkus un visa tava nama grēkus, un visu Savu svēto grēkus. 14 Tiklīdz viņa bija izrunājusi šos vārdus, debesis aizvērās, un es paliku pilnīgi pārņemts skumju un baiļu; un es pie sevis teicu: ja tas man tiek piedēvēts par grēku, kā es varu tikt glābts? 15 Vai kā lai es jebkad varēšu lūgt To Kungu par saviem daudzajiem un lielajiem grēkiem? Ar kādiem vārdiem lai es lūgšu Viņu, lai Viņš man būtu žēlīgs? 16 Kamēr es par to visu domāju un pie sevis par to pārdomāju, lūk, man pretī tika nolikts krēsls no visbaltākās vilnas, tik spoža kā sniegs. 17 Un tur pienāca veca sieviete spožā apģērbā, grāmata rokā, un apsēdās viena un sveicināja mani, sacīdama: Hermas, sveicināta! Un es, pilns bēdu un raudādams, atbildēju: sveicināta, kundze! 18 Un viņa man jautāja: “Kāpēc tu esi bēdīgs, Hermas, kas vienmēr biji pacietīgs, pieticīgs un dzīvespriecīgs?” Es atbildēju un teicu viņai: “Kundze, kāda cienījama sieviete mani ir apsūdzējusi, apgalvojot, ka esmu pret viņu grēkojis.” 19 Viņa atbildēja: “Lai nekas tāds nenotiek no Dieva kalpa! Varbūt viņas vēlēšanās ir pacēlusies tavā sirdī. Jo šāda doma padara Dieva kalpus vainīgus grēkā.” 20 Arī šādai riebīgai domai nevajadzētu būt Dieva kalpam: arī tam, ko Gars ir pārbaudījis, nevajadzētu vēlēties ļaunu; bet jo īpaši Hermam, kurš attur sevi no visām ļaunajām kārībām un ir pilns visas vienkāršības un lielas nevainības. 21 Tomēr Tas Kungs nav tik ļoti dusmīgs uz tevis paša dēļ, cik tava nama dēļ, kas ir grēkojis pret To Kungu un saviem vecākiem.
Hermas gana pirmā grāmata - Vīzijas
22 Un tāpēc, ka tu savas mīlestības pret saviem dēliem neesi pamācījis savu namu, bet esi ļāvis tiem dzīvot bezdievīgi, tāpēc Tas Kungs ir dusmīgs uz tevi, bet Viņš dziedēs visus ļaunumus, kas tavā namā darīti, jo viņu grēku un netaisnību dēļ tu esi pilnībā iznīcināts laicīgajās lietās. 23 Bet tagad Dieva žēlastība ir apžēlojusies par tevi un tavu namu un tevi ļoti mierinājusi. Tikai tu nemaldies, bet esi mierīgā prātā un mierini savu namu. 24 Tāpat kā strādnieks, atnesot savu darbu, piedāvā to, kam vien vēlas, tā arī tu, katru dienu mācot to, kas ir taisnīgs, lai atbrīvotos no liela grēka. Tāpēc nebeidz pamācīt savus dēlus, jo Tas Kungs zina, ka viņi nožēlos grēkus no visas sirds, un viņi tiks ierakstīti dzīvības grāmatā. 25 Un, kad viņa to bija pateikusi, viņa man piebilda: “Vai tu klausīsies, kā es lasu?” Es viņai atbildēju: “Kundze, es klausīšos.” 26 “Klausies tad,” viņa teica; un, atverot grāmatu, viņa lasīja brīnišķīgi, vareni un brīnišķīgi tādas lietas, ko es nespēju paturēt atmiņā. Jo tie bija briesmīgi vārdi, kurus neviens cilvēks nespēja izturēt. 27 Tomēr es paturēju viņas pēdējos vārdus savā piemiņā; jo to bija tikai nedaudz, un tie mums bija ļoti noderīgi. 28 Lūk, varenais Kungs, kas ar savu neredzamo spēku un ar savu izcilo gudrību radīja pasauli un ar savu godības padomu izdaiļoja savu radību, un ar sava spēka vārdu nostiprināja debesis un nodibināja zemi uz ūdeņiem; un ar šo vareno tikumu nodibināja savu svēto Baznīcu, kuru viņš ir svētījis. 29 Lūk, Viņš noņems debesis un kalnus, pakalnus un jūras; un visas lietas tiks darītas skaidras Viņa izredzētajiem; lai Viņš varētu tiem izpildīt solījumu, ko Viņš ir apsolījis, ar lielu godu un prieku; ja tā būs, ja viņi ievēros Dieva pavēles, ko viņi ir saņēmuši ar lielu ticību. 30 Un, kad viņa bija beigusi lasīt, viņa piecēlās no krēsla; un, lūk, četri jaunekļi atnāca un aiznesa krēslu uz austrumiem. 31 Un viņa mani pasauca pie sevis, pieskārās manām krūtīm un sacīja: “Vai mans lasījums tev patika?” Es atbildēju: “Kundze, šīs pēdējās lietas man patīk, bet tas, kas bija iepriekš, bija skarbs un grūts.” 32 Viņa man sacīja: "Šīs pēdējās lietas domātas taisnīgajiem, bet iepriekšminētās dumpiniekiem un pagāniem." 33 Un, kamēr viņa ar mani runāja, parādījās divi vīri, ņēma viņu uz saviem pleciem un devās uz austrumiem, kur atradās krēsls. 34 Un viņa priecīgi aizgāja un, iedama, man sacīja: “Hermas, esi drošs!” VĪZIJA 2 1 Kad biju ceļā uz Kumu, apmēram tajā pašā laikā, kad devos turp iepriekšējā gadā, sāku atcerēties iepriekšējo vīziju. Un atkal gars mani aiznesa un atveda uz to pašu vietu, kur biju bijis iepriekšējā gadā. 2 Un, kad es nonācu tanī vietā, es nokritu ceļos un sāku lūgt To Kungu un slavēt Viņa Vārdu, ka Viņš mani bija atzinis par cienīgu un bija man atklājis manus agrākos grēkus. 3 Un, kad es piecēlos no lūgšanas, lūk, es ieraudzīju sev pretī veco sievieti, kuru biju redzējis pagājušo gadu, staigājam un lasām kādā grāmatā.
4 Un viņa man sacīja: “Vai tu vari šīs lietas pastāstīt Dieva izredzētajiem?” Es atbildēju un teicu viņai: “Kundze, es nevaru tik daudz lietu atcerēties, bet iedodiet man grāmatu, un es tās pierakstīšu.” 5 “Ņem to,” viņa saka, “un parūpējies, lai tu to man atdotu.” 6 Tiklīdz es to biju saņēmis, es nogriezos kādā lauka vietā un pārrakstīju katru burtu, jo neatradu nevienu zilbi. 7 Un tiklīdz es biju pabeidzis to, kas bija rakstīts grāmatā, grāmata pēkšņi izrāvās no manas rokas, bet es neredzēju, kas to darīja. 8 Pēc piecpadsmit dienām, kad es biju gavējis un visā dedzībā pielūdzis To Kungu, man tika atklāta raksta izpratne. Un raksts bija šāds: 9 Tavi pēcnācēji, ak Hermasa! ir grēkojuši pret To Kungu un ir nodevuši savus vecākus viņu lielā ļaunprātības dēļ. Un viņi ir saukti par savu vecāku nodevējiem un ir turpinājuši savu nodevību. 10 Un tagad viņi saviem grēkiem ir pievienojuši netiklību un savas netiklības apgānīšanu, tā viņi ir piepildījuši savu netaisnību mēru. Bet tu rāj savus dēlus ar visiem šiem vārdiem un savu sievu, kas būs tava māsa, un lai viņa mācās savaldīt savu mēli, ar kuru viņa tevi zaimo. 11 Un, kad viņa to dzirdēs, viņa atturēsies un saņems žēlastību. 12 Un arī viņi tiks pamācīti, kad tu viņus būsi pārmetis ar šiem vārdiem, ko Tas Kungs ir pavēlējis tev atklāt. 13 Tad viņu grēki, ko viņi līdz šim ir izdarījuši, tiks piedoti, un visu svēto grēki, kas ir grēkojuši līdz pat šai dienai; ja viņi nožēlos grēkus no visas savas sirds un izdzēsīs visas šaubas no savām sirdīm. 14 Jo Tas Kungs ir zvērējis pie Savas godības par Saviem izredzētajiem, nolēmis jau tagad, ka, ja kāds tagad grēkos, tas netiks izglābts. 15 Jo taisno grēku nožēlai pienāk gals; visiem svētajiem grēku nožēlas dienas ir piepildītas, bet pagāniem grēku nožēla paliek līdz pēdējai dienai. 16 Tāpēc tev jāsaka tiem, kas ir draudzes vadītāji, lai viņi sakārtotu savus ceļus taisnīgumā, lai viņi pilnībā saņemtu apsolījumu ar lielu godību. 17 Tāpēc stāviet stingri, jūs, kas darāt taisnību, un turpiniet to darīt, lai jūsu aiziešana būtu kopā ar svētajiem eņģeļiem. 18 Svētīgi esat jūs, visi tie, kas izturēs lielo pārbaudījumu, kas ir tuvu, un ikviens, kas nenoliegs savu dzīvību. 19 Jo Tas Kungs ir zvērējis pie Sava Dēla, ka ikviens, kas noliegs Viņa Dēlu un Viņu, baidoties par Viņa dzīvību, Tas Viņu noliegs arī nākamajā pasaulē. 20 Bet tiem, kas Viņu nekad nenoliegs, Viņš Savā ārkārtīgajā žēlastībā būs labvēlīgs. 21 Bet tu, ak Herma! Nepiemini ļaunumus, ko tavi dēli ir nodarījuši, nedz atstāj novārtā savu māsu, bet rūpējies, lai viņi labotu savus agrākos grēkus. 22 Jo viņi tiks mācīti ar šo mācību, ja tu neatcerēsies, ko viņi ir darījuši ļauni. 23 Jo ļaunumu pieminēšana nes nāvi, bet to aizmirstība mūžīgu dzīvību. 24 Bet tu, ak vientuļnieki! esi pārcietis daudz pasaulīgu likstu savas mājas pārkāpumu dēļ, jo esi tos atstājis novārtā kā lietas, kas tev nepieder; un tu esi pilnībā aizņemts ar savu lielo darbu. 25 Tomēr šī iemesla dēļ tu tiksi izglābts, ka neesi atkāpies no dzīvā Dieva, un tava vienkāršība un īpašā atturība tevi pasargās, ja tu tajās paliksi.
Hermas gana pirmā grāmata - Vīzijas
26 Jā, viņi izglābs visus tādus, kas dara tādas lietas un staigā nevainībā un vienkāršībā. 27 Tie, kas ir šāda veida, uzvarēs visu bezdievību un pastāvēs līdz mūžīgai dzīvei. 28 Svētīgi visi, kas dara taisnību, viņi netiks iznīcināti nemūžam. 29 Bet tu teiksi: redzi, tuvojas liels pārbaudījums. Ja tev tas patīk, noraidi viņu vēlreiz. 30 Tas Kungs ir tuvu tiem, kas pie Viņa atgriežas, kā rakstīts Heldama un Modala grāmatā, kas tuksnesī pravietoja Israēla tautai. 31 Turklāt, brāļi, man, kad es gulēju, to atklāja kāds ļoti skaists jauneklis, sacīdams: “Ko tu domā par to veco sievieti, no kuras tu saņēmi grāmatu? Kas viņa ir?” Es atbildēju: “Sibilla.” 32 Viņš teica, ka tu maldies, viņa nav tāda. Es atbildēju: “Kas tad viņa ir, kungs?” Viņš man atbildēja: “Tā ir Dieva draudze.” 33 Un es viņam teicu: "Kāpēc tad viņa izskatās veca?" Viņš teica: "Tāpēc viņa ir veca sieviete, jo viņa bija pirmā no visām radībām, un pasaule tika radīta viņai." 34 Pēc tam es savās mājās redzēju vīziju, un vecā sieviete, kuru biju redzējis iepriekš, pienāca pie manis un jautāja, vai es jau esmu nodevis viņas grāmatu baznīcas vecākajiem? Un es atbildēju, ka vēl nē. 35 Viņa atbildēja: “Tu labi dari, jo man vēl daži vārdi tev jāpastāsta. Bet, kad es būšu pabeigusi visus vārdus, izredzētie tos skaidri sapratīs.” 36 Un tu uzrakstīsi divas grāmatas un vienu nosūtīsi Klementam un otru Graptam. Jo Klements tās sūtīs uz svešām pilsētām, jo viņam tas ir atļauts; bet Grapts pamācīs atraitnes un bāreņus. 37 Bet tev būs lasīt šinī pilsētā kopā ar draudzes vecākajiem. VĪZIJA 3 1 Vīzija, ko es redzēju, brāļi, bija šāda. 2 Kad es bieži biju gavējis un lūdzis To Kungu, lai Viņš man atklātu atklāsmi, ko Viņš bija apsolījis caur veco sievieti man parādīt; tajā pašā naktī viņa man parādījās un sacīja: 3 Tāpēc ka tu sevi tā moka un tik ļoti vēlies visu zināt, nāc laukā, kur vēlies, un ap sesto stundu es tev parādīšos un parādīšu tev, kas tev jāredz. 4 Es viņai jautāju, sacīdams: “Kundze, kurā lauka daļā?” Viņa atbildēja: “Kur vien vēlies, tikai izvēlies labu un nomaļu vietu.” Un, pirms es sāku runāt un stāstīt viņai vietu, viņa man teica: “Es nākšu, kur vien vēlies.” 5 Tā nu, brāļi, es biju laukā un, ievērojot noteikto laiku, nonācu vietā, kur biju viņai nolicis nākt. 6 Un es ieraudzīju novietotu soliņu; tas bija linu spilvens, un pār to bija pārklāts smalka linu segu. 7 Kad es redzēju, ka šīs lietas ir šādi sakārtotas un ka šajā vietā neviena nebija, es sāku brīnīties, man mati sacēlās stāvus, un mani pārņēma šausmas, jo es biju viens. 8 Bet, atjēdzies un atcerējies Gada godību, un saņēmies drosmi, es nokritu ceļos un atkal sāku atzīties savos grēkos kā iepriekš. 9 Un kamēr es to darīju, vecā sieviete ieradās turp ar sešiem jaunekļiem, kurus es biju redzējis iepriekš, un nostājās man aiz muguras, kamēr es lūdzu, un dzirdēja
mani lūdzam un atzīstamies par saviem grēkiem Tam Kungam. 10 Un viņa, mani aizskardama, sacīja: “Atsakieties lūgt tagad tikai par saviem grēkiem; lūdziet arī par taisnību, lai jūs varētu saņemt viņas daļu savā namā.” 11 Un viņa mani pacēla no tās vietas, paņēma mani aiz rokas un atveda uz krēslu un sacīja jaunekļiem: "Ejiet un celiet!" 12 Tiklīdz viņi bija aizgājuši un mēs bijām vieni, viņa man teica: "Sēdi šeit." Es viņai atbildēju: "Kundze, lai vecākie apsēžas pirmie." Viņa atbildēja: "Sēdi, kā es tev pavēlu." 13 Un, kad es gribēju apsēsties labajā pusē, viņa man to neļāva, bet ar roku pamāja man, lai apsēžos kreisajā pusē. 14 Kad es domāju un biju pilns skumju, ka viņa neļauj man sēdēt labajā pusē, viņa man jautāja: "Hermes, kāpēc tu esi bēdīgs?" 15 Vieta, kas ir labajā pusē, pieder tiem, kas jau ir sasnieguši Dievu un ir cietuši Viņa vārda dēļ. Bet tev vēl daudz kas atlicis, pirms tu, Banat, sēdies kopā ar viņiem. 16 Bet turpini savu rīcību savā sirsnībā un sēdi kopā ar viņiem, tāpat kā visi pārējie, kas dara savus darbus un nes to, ko paši ir nesuši. 17 Es viņai teicu: “Kundze, es gribētu zināt, ko viņi ir cietuši?” “Klausies,” viņa teica, “mežonīgus zvērus, šaustīšanu, ieslodzījumus un krustus viņa vārda dēļ.” 18 Šī iemesla dēļ svētuma labā roka pieder viņiem un visiem pārējiem, kas cietīs Dieva vārda dēļ; bet kreisā pieder pārējiem. 19 Tomēr dāvanas un apsolījumi pieder abiem – gan tiem, kas sēž labajā pusē, gan tiem, kas sēž kreisajā pusē; tikai tiem, kas sēž labajā pusē, ir zināma godība pār citiem. 20 Bet tu vēlies sēdēt viņiem pa labi, un tomēr tavu trūkumu ir daudz. Bet tu tiksi šķīstīts no saviem trūkumiem, tāpat kā visi, kas nešaubās, tiks šķīstīti no visiem grēkiem, ko viņi ir izdarījuši līdz šai dienai. 21 Un, kad viņa to bija pateikusi, viņa grasījās doties prom. 22 Tāpēc es, nometies ceļos viņas priekšā, sāku viņu lūgt Tā Kunga dēļ, lai viņa man parādītu vīziju, ko viņa bija apsolījusi. 23 Tad viņa atkal paņēma mani aiz rokas, pacēla mani un nosēdināja uz krēsla kreisajā pusē; un, turot rokās kādu spožu zizli, viņa man jautāja: "Vai tu redzi šo vareno lietu?" Es atbildēju: "Kundze, es neko neredzu." 24 Viņa atbildēja: "Vai tu neredzi sev pretī lielu torni, kas celts uz ūdens no spožiem, kvadrātveida akmeņiem?" 25 Jo torni uzcēla šie seši jaunekļi, kas nāca viņai līdzi. 26 Bet daudzi tūkstoši citu vīru atnesa akmeņus; daži tos izvilka no dziļumiem, citi nesa no zemes un deva sešiem jaunekļiem. Un tie tos paņēma un uzcēla. 27 Kas attiecas uz akmeņiem, kas tika izvilkti no dziļumiem, tos visus ielika ēkā; jo tie bija noslīpēti, un to kvadrāti precīzi atbilda viens otram, un tā viens bija savienots tādā veidā ar otru, ka nebija redzama vieta, kur tie savienojās, tā ka viss tornis izskatījās celts it kā no viena akmens. 28 Bet citus akmeņus, kas tika noliegti no zemes, viņi dažus atmeta, bet citus iestrādāja ēkā. 29 No tiem, kas tika noraidīti, dažus viņi izgrieza un nometa prom no torņa; bet daudzi citi gulēja ap torni, kurus viņi celtniecībā neizmantoja. 30 Jo daži no tiem bija raupji, citiem bija plaisas, citi bija balti un apaļi, nederīgi torņa celtniecībai.
Hermas gana pirmā grāmata - Vīzijas
31 Bet es redzēju, kā pārējie akmeņi tika aizmesti tālu no torņa un krīt uz ceļa, tomēr tie neturpinājās pa ceļu, bet tika novelti no ceļa uz tuksnesi. 32 Citus es redzēju iekrītam ugunī un degam; citus iekritām ūdens tuvumā, tomēr tie nevarēja tajā ieritināties, lai gan ļoti vēlējās iekrist ūdenī. 33 Un, kad viņa man to visu bija rādījusi, viņa gribēja aiziet, bet es viņai teicu: "Kundze, kāds man labums to visu redzēt, bet nesaprast, ko tas nozīmē?" 34 Viņa atbildēja un sacīja man: Tu esi ļoti viltīga, jo vēlies zināt lietas, kas attiecas uz torni. Jā, es teicu, kundze, lai es tās pasludinātu brāļiem, un viņi varētu priecāties, un, dzirdot šīs lietas, varētu pagodināt Dievu ar lielu godību. 35 Tad viņa sacīja: “Daudzi tos dzirdēs, un, kad tie būs dzirdējuši, daži priecāsies, bet citi raudās. Un tomēr arī šie, ja tie nožēlos grēkus, priecāsies.” 36 Tāpēc klausies, ko es teikšu par līdzību par torni, un pēc tam vairs nejautā man par atklāsmi. 37 Jo šīm atklāsmēm pienāk gals, kad tās ir piepildītas. Bet tu nebeidz ilgoties pēc atklāsmēm, jo tu esi ļoti steidzams. 38 Kas attiecas uz torni, ko tu redzi uzceltu, tas esmu Es pats, proti, baznīca, kas tev ir parādījusies gan tagad, gan arī iepriekš. Tāpēc jautā, ko tu vēlies par torni, un Es tev to atklāšu, lai tu varētu priecāties kopā ar svētajiem. 39 Es viņai teicu: “Kundze, tā kā tu mani reiz esi uzskatījusi par cienīgu saņemt no tevis visu šo lietu atklāsmi, pasludini to man.” 40 Viņa man atbildēja: “Viss, kas tev jāatklāj, tiks atklāts; tikai lai tava sirds ir pie Tā Kunga un nešaubies par visu, ko tu redzēsi.” 41 Es viņai jautāju: "Kundze, kāpēc tornis ir celts uz ūdens?" Viņa atbildēja: "Es tev jau iepriekš teicu, ka tu esi ļoti gudra, rūpīgi izpētot ēku, tāpēc tu atradīsi patiesību." 42 Tāpēc klausieties, kāpēc tornis ir celts uz ūdens: jo jūsu dzīvība ir un tiks glābta caur ūdeni. Jo tas ir dibināts ar visvarenā un godājamā vārda spēku un to atbalsta Dieva neredzamais spēks un tikums. 43 Un es atbildēju un teicu viņai: “Šīs lietas ir ļoti apbrīnojamas; bet, kundze, kas ir šie seši jaunekļi, kas ceļ?” 44 Viņa sacīja, ka tie ir Dieva eņģeļi, kas tika vispirms iecelti un kuriem Tas Kungs ir nodevis visas Savas radības, lai tās veidotu un uzceltu un valdītu pār tām. Jo ar šiem tiks pabeigta torņa celtniecība. 45 Un kas ir pārējie, kas tiem atnes akmeņus? 46 Arī viņi ir Tā Kunga svētie eņģeļi; bet pārējie ir izcilāki par šiem. Tāpēc, kad visa torņa celtniecība būs pabeigta, viņi visi kopā mielosies pie torņa un godās Dievu, jo torņa konstrukcija ir pabeigta. 47 Es viņai jautāju, sacīdams: Es vēlos zināt akmeņu stāvokli un to nozīmi, kāda tā ir? 48 Viņa atbildēja un sacīja man: "Vai tu esi labāks par visiem citiem, ka tas tev tiktu atklāts? Jo citi ir gan pirms tevis, gan labāki par tevi, kuriem šīs vīzijas tiktu atklātas." 49 Tomēr, lai Dieva Vārds tiktu pagodināts, tas ir ticis un tiks tev atklāts to labā, kas šaubās un domā savās sirdīs, vai šīs lietas tā ir vai nē. 50 Saki viņiem, ka visas šīs lietas ir patiesas un ka tajās nav nekā nepatiesa, bet visas ir stipras un patiesi nostiprinātas. 51 Tad nu klausieties par akmeņiem, kas ir ēkā. 52 Kvadrātveida un baltie akmeņi, kas precīzi saskan savās savienojumos, ir apustuļi, bīskapi, doktori un mācītāji, kas
ar Dieva žēlastību ir nākuši un pārvaldījuši, mācījuši un kalpojuši svēti un pieticīgi Dieva izredzētajiem, gan tiem, kas ir aizmiguši, gan tiem, kas vēl paliek; un vienmēr ir bijuši ar viņiem vienisprātis, un ir bijuši miers sevī un ir uzklausījuši viens otru. 53 Šī iemesla dēļ to savienojumi precīzi sakrīt, būvējot torni. 54 Tie, kas tiek izvilkti no dzīlēm un ievietoti ēkā, un kuru savienojumi saskan ar citiem jau uzceltajiem akmeņiem, ir tie, kas jau ir aizmiguši un ir cietuši Tā Kunga vārda dēļ. 55 Un kādi ir pārējie akmeņi, kundze, kas tiek atnesti no zemes? Es gribētu zināt, kas tie ir. 56 Viņa atbildēja: “Tie, kas guļ uz zemes un nav nogludināti, ir tie, kurus Dievs ir labvēlīgs novērtējis, jo tie staigā Tā Kunga likumā un savus ceļus vada Viņa baušļos.” 57 Tie, kas tiek atvesti un ievietoti torņa celtniecībā, ir ticības pilni un uzticīgie. Un eņģeļi viņus pamāca darīt labu, jo viņos nav atrodama šī netaisnība. 58 Bet kas ir tie, kurus viņi atraidīja un nolika pie torņa? 59 Viņi ir tādi, kas ir grēkojuši un vēlas nožēlot grēkus; šī iemesla dēļ viņi nav tālu aizmesti no torņa, jo viņi būs noderīgi celtniecībai, ja viņi nožēlos grēkus. 60 Tāpēc tie, kas vēl nožēlos grēkus, ja viņi nožēlos grēkus, kļūs stipri ticībā; tas ir, ja viņi nožēlos grēkus tagad, kamēr tornis tiek celts. Jo, ja celtniecība tiks pabeigta, tad nebūs vietas, kur viņus ievietot, bet viņi tiks noraidīti; jo šī privilēģija ir tikai tam, kurš tagad būs ārā tornī. 61 Bet vai jūs zinātu, kas tie ir, kas tika izcirsti un tālu prom no torņa? Kundze, es teicu, es to vēlos. 62 Viņi ir netaisnības bērni, kas ticēja tikai liekulībai, bet neatkāpās no saviem ļaunajiem ceļiem; šī iemesla dēļ viņi netiks glābti, jo savu grēku dēļ viņi nav nekāda labuma ēkā. 63 Tāpēc viņi ir izraidīti un tālu atstumti Tā Kunga dusmu dēļ un tāpēc, ka viņi Viņu ir pret viņiem kaitinājuši. 64 Kas attiecas uz lielo skaitu citu akmeņu, ko tu redzēji novietotus ap torni, bet neieliktus ēkās; tie, kas ir nelīdzeni, ir tie, kas ir atzinuši patiesību, bet nav tajā palikuši, nedz pievienojušies svētajiem, un tāpēc ir nederīgi. 65 Tie, kam sevī ir plaisas, ir tie, kas savās sirdīs uztur nesaskaņas viens pret otru un nedzīvo mierā; kas ir draudzīgi, būdami klātesoši saviem brāļiem, bet, tiklīdz viņi viens no otra attālinās, viņu ļaunprātība joprojām paliek viņu sirdīs: šīs ir plaisas, kas redzamas šajos akmeņos. 66 Tie, kas ir kropli un nepilnvērtīgi, ir tie, kas patiesi ir ticējuši, bet joprojām lielā mērā ir pilni ļaunuma: šī iemesla dēļ viņi ir kropli un nav veseli. 67 Bet kas ir šie baltie un apaļie akmeņi, kundze, un kuri nav piemēroti torņa celtniecībai? 68 Viņa atbildēja un sacīja man: Cik ilgi tu vēl paliksi neprātīgs un nesaprotošs, visu jautādams un neko nesaprotot? 69 Tie ir tādi, kam gan ir ticība, bet kam pieder arī šīs pasaules bagātība. Tāpēc, kad rodas kādas nepatikšanas savas bagātības un tirdzniecības dēļ, viņi noliedz To Kungu. 70 Es viņai atbildēju un teicu: "Kad tad viņi būs noderīgi Tam Kungam?" Viņa saka: "Kad viņu bagātība, kurā viņi priecājas, tiks izzudusi, tad viņi būs noderīgi Tam Kungam Viņa celtniecībai." 71 Jo, tāpat kā apaļu akmeni, ja to nenocērt un nedaudz nenomet, tā masu nevar padarīt taisnstūrveida, tā arī tie,
Hermas gana pirmā grāmata - Vīzijas
kas ir bagāti šajā pasaulē, ja vien viņu bagātība netiek samazināta, nevar kļūt derīgi Tam Kungam. 72 Mācies to no savas pieredzes: kad tu biji bagāts, tu biji nepelnīgs; bet tagad tu esi ienesīgs un derīgs dzīvei, ko esi uzsācis; jo arī tu reiz biji viens no šiem akmeņiem. 73 Kas attiecas uz pārējiem akmeņiem, ko tu redzēji nomestus tālu no torņa un bēgamus ceļā, un nogāztus no ceļa tuksnešainās vietās, tie ir tādi, kas patiesi ticēja, bet šaubu dēļ ir atmetuši patieso ceļu, domājot, ka var atrast labāku. Bet viņi klīst un ir nelaimīgi, dodoties uz vientuļiem ceļiem. 74 Tad tie akmeņi, kas iekrita ugunī un sadega, ir tie, kas uz visiem laikiem ir atkāpušies no dzīvā Dieva; un viņu sirdīs nekad nenāk nožēlot grēkus to pieķeršanās dēļ, ko viņi jūt pret savām kārībām un ļaunprātībām, ko viņi pastrādā. 75 Un kas ir pārējie, kas iekrita pie ūdens un nevarēja ieripot ūdenī? 76 Tie ir tādi, kas ir dzirdējuši vārdu un vēlējušies tikt kristīti Tā Kunga vārdā; bet, apsverot lielo svētumu, ko prasa patiesība, ir atkāpušies un atkal sekojuši savām ļaunajām kārībām. 77 Tā viņa pabeidza torņa skaidrojumu. 78 Bet es, joprojām neatlaidīgs, jautāju viņai: "Vai visiem šiem akmeņiem, kas šādi ir izmesti un nebija piemēroti torņa celtniecībai, ir atļauts nožēlot grēkus; un vai tie atradīs vietu šajā tornī?" 79 Viņi var nožēlot grēkus, viņa teica, bet viņi nevarēs ienākt šajā tornī; bet viņi tiks iecelti daudz zemākā pakāpē, un pēc tam viņi būs cietuši un izpildījuši savu grēku dienas. 80 Un šī iemesla dēļ viņi tiks padzīti, jo viņi ir pieņēmuši taisnības vārdu; un tad viņi tiks atbrīvoti no savām ciešanām, ja viņiem būs patiesa izpratne savās sirdīs par to, ko viņi ir darījuši nepareizi. 81 Bet, ja viņiem sirdīs nebūs šīs apziņas, viņi netiks glābti savu cietsirdības dēļ. 82 Kad es beidzu viņai jautāt par visu šo, viņa man sacīja: "Vai tu vēl kaut ko redzēt?" Un, vēlēdamies to redzēt, es kļuvu ļoti priecīgs. 83 Tāpēc viņa, atskatījusies uz mani un nedaudz smaidot, man sacīja: “Vai tu redzi septiņas sievietes ap torni?” “Kundze,” es teicu, “es tās redzu.” 84. Viņa atbildēja, ka šo torni atbalsta viņi saskaņā ar Tā Kunga pavēli; tāpēc uzklausiet viņu ietekmi. 85 Pirmā no viņām, kas stingri turas ar roku, tiek saukta par Ticību, caur kuru izredzētie tiks glābti. Nākamā, kas ir apjozusies un izskatās vīrišķīga, tiek saukta par Atturību: viņa ir Ticības meita. 86 Tāpēc ikviens, kas viņai sekos, būs laimīgs visu savu dzīvi, jo viņš atturēsies no visiem ļaunajiem darbiem, ticot, ka, ja viņš atturēsies no visām iekārēm, viņš būs mūžīgās dzīvības mantinieks. Un kas, kundze, es teicu, ir pārējie pieci? 87 Viņa atbildēja: “Viņas ir viena otras meitas.” Pirmā no viņām saucas Vienkāršība, nākamā Nevainība, trešā Pieticība, tad Disciplīna, un pēdējā no visām ir Mīlestība. Kad tu būsi izpildījusi viņu mātes darbus, tu spēsi darīt visu. 88. Kundze, es teicu, es vēlos zināt, kāds īpašs tikums piemīt katram no šiem.
89 Tad klausies, viņa atbildēja, viņiem ir vienlīdzīgi tikumi, un viņu tikumi ir savstarpēji saistīti un seko viens otram, kā tie piedzima. 90 No ticības izriet Atturība; no Atturības – Vienkāršība; no Vienkāršības – Nevainība; no Nevainības – Pieticība; no Pieticības – Disciplīna un Mīlestība. Tāpēc šo darbi ir svēti, šķīsti un pareizi. 91 Kas tad tiem kalpos un stingri turēsies pie viņu darbiem, tam būs mājvieta tornī kopā ar Dieva svētajiem. 92 Tad es viņai jautāju par laikiem, vai gals jau ir klāt; 93 Bet viņa skaļā balsī iesaucās, sacīdama: “Ak, muļķis! Vai tu neredzi, ka tornis vēl ir celts? Kad tornis būs pabeigts un uzcelts, tam pienāks gals; un tas tiešām drīz tiks pabeigts. 94 Bet neuzdodiet man vairs nekādus jautājumus. Lai tev un visiem svētajiem pietiek ar teikto jūsu garu atspirdzinājumam. Jo šīs lietas nav atklātas tikai tev, bet lai tu tās darītu zināmas visiem. 95 Tāpēc, ak Hermes, pēc trim dienām tev jāsaprot šie vārdi, ko es sāku tev runāt, lai tu tos varētu runāt svēto ausīs; lai, kad viņi tos būs dzirdējuši un darījuši, viņi varētu tikt attīrīti no saviem pārkāpumiem, un tu kopā ar viņiem. 96 Tāpēc uzklausiet mani, ak mani dēli! Es jūs esmu audzinājis lielā vienkāršībā, nevainībā un pieticībā Dieva mīlestības dēļ, kas ir kritusi pār jums taisnībā, lai jūs tiktu svētīti un attaisnoti no visa grēka un ļaunprātības; bet jūs neapstāsities no saviem ļaunajiem darbiem. 97 Tāpēc tagad uzklausiet mani un uzturiet mieru savā starpā, un apmeklējiet cits citu, un pieņemiet cits citu, un nebaudiet tikai Dieva radības. 98 Dodiet brīvi tiem, kam tas ir nepieciešams. Jo daži, pārāk brīvi ēdot, ieslīgst miesas vājumā un nodara tai kaitējumu; kamēr citu, kam nav ēdiena, miesa novīst, jo viņiem trūkst pietiekamas barības, un ķermeņi tiek apēsti. 99 Tāpēc šī nesātība kaitē jums, kam ir, bet jūs nedalāties ar tiem, kam trūkst. Sagatavojieties tiesai, kas jūs tūlīt piemeklēs. 100 Jūs, kas esat ievērojamākie, meklējiet tos, kas ir izsalkuši, kamēr tornis vēl nav pabeigts. Jo, kad tornis būs pabeigts, jūs vēlēsities darīt labu, bet neatradīsiet tajā vietu. 101 Tāpēc uzmanieties, jūs, kas lielāties ar savu bagātību, ka varbūt tie, kas cieš trūkumu, nesūdzas un viņu nopūtas neceļas pie Dieva, un jūs netiekat izslēgti ar savām mantām ārpus torņa vārtiem. 102 Lūk, es tagad brīdinu jūs, kas esat iecelti baznīcas pārziņā un mīlat augstākos amatus, neesiet līdzīgi tiem, kas dara ļaunumu. 103 Un viņi gan savu indi nēsā līdzi lādītēs, bet jūs saturat savu indi un infekciju savās sirdīs un negribat tās attīrīt un apvienot savu prātu ar tīru sirdi, lai jūs varētu atrast žēlastību pie Lielā Ķēniņa. 104 Uzmanieties, mani bērni, lai jūsu nesaskaņas neatņemtu jums dzīvības. Kā jūs pamācīsiet Dieva izredzētos, ja jums pašiem vajadzēs labošanos? Tāpēc pamāciet viens otru un esiet mierā savā starpā, lai es, stāvēdams jūsu tēva priekšā, varētu dot par jums atbildību Tā Kunga priekšā. 105 Un, kad viņa bija beigusi ar mani runāt, seši jaunekļi, kas cēla, atnāca un aiznesa viņu uz torni; un četri citi ieņēma krēslu, uz kura viņa sēdēja, un arī viņi devās atpakaļ uz torni. Es neredzēju viņu sejas, jo viņu muguras bija pret mani.
Hermas gana pirmā grāmata - Vīzijas
106 Kad viņa aizgāja, es lūdzu, lai viņa man atklāj, kas attiecas uz trim veidoliem, kuros viņa man bija parādījusies. 107 Bet viņa atbildēja un sacīja man: "Par šīm lietām tev jājautā kādam citam, lai tās tev tiktu atklātas." 108 Tagad, brāļi, pirmajā vīzijā pagājušajā gadā viņa man parādījās ļoti veca un sēžam krēslā. 109 Citā vīzijā viņai patiešām bija jauneklīga seja, bet viņas miesa un mati bija veci; taču viņa runāja ar mani stāvot un bija priecīgāka nekā pirmo reizi. 110 Trešajā vīzijā viņa visos aspektos bija daudz jaunāka un glītāka acīm; tikai viņai bija veca cilvēka mati; tomēr viņa izskatījās dzīvespriecīga un sēdēja uz krēsla. 111 Tāpēc es biju ļoti noskumis par šīm lietām, līdz kamēr varēju saprast vīziju. 112 Tāpēc es nakts vīzijā redzēju to pašu veco sievieti man sakām: “Visai lūgšanai nepieciešama pazemošanās. Gavē tāpēc, un tu no Tā Kunga mācīsies to, ko tu lūgsi.” Tāpēc es vienu dienu gavēju. 113 Tajā pašā naktī man parādījās jauns vīrietis un teica: “Kāpēc tu tik bieži vēlies Atklāsmes savās lūgšanās? Uzmanies, lai, lūdzot daudzas lietas, tu nekaitētu miesai. Lai šīs Atklāsmes tev pietiek.” 114 Vai tu vari saskatīt ievērojamākas Atklāsmes par tām, ko jau esi saņēmis? 115 Es atbildēju un teicu viņam: “Kungs, es lūdzu tikai vienu lietu to vecās sievietes trīs figūru dēļ, kas man parādījās, lai Atklāsme būtu pilnīga.” 116 Viņš man atbildēja: “Tu neesi bez sapratnes, bet tavas šaubas tevi padara tādu, jo tava sirds nav pie Tā Kunga.” 117 Es atbildēju un teicu: “Bet mēs no tevis to visu rūpīgāk uzzināsim.” 118 Tad paklausieties, viņš saka, par skaitļiem, par kuriem jūs jautājat. 119 Un vispirms, pirmajā vīzijā viņa tev parādījās vecas sievietes izskatā, kas sēdēja krēslā, jo tavs vecais gars bija panīcis un bezspēcīgs tavu vājumu un tavas sirds šaubu dēļ. 120 Jo, tāpat kā veciem cilvēkiem nav cerības atjaunoties un viņi negaida neko citu kā vien savu aiziešanu, tā arī jūs, novājināti savu pasaulīgo lietu dēļ, nodevāt sevi slinkumam un neatmetāt savas rūpes no sevis uz To Kungu, un jūsu prāts apjuka, un jūs novecojat savās skumjās. 121 Bet, kungs, es gribētu zināt, kāpēc viņa apsēdās krēslā? 122 Viņš atbildēja: “Ikviens vājais savas slimības dēļ sēž krēslā, lai viņa vājums tiktu atbalstīts.” Tāpēc redziet pirmās vīzijas atveidu. 123 Otrajā vīzijā tu redzēji viņu stāvam, ar jauneklīgu seju un priecīgāku nekā iepriekš; bet viņas miesa un mati bija veci. Klausieties arī šo līdzību, viņš teica. 124 Kad cilvēks noveco, viņš savas vājības un nabadzības dēļ krīt izmisumā un negaida neko citu kā vien savas dzīves pēdējo dienu. 125 Bet pēkšņi viņam tiek atstāts mantojums, un viņš par to dzird un pieceļas; un, kļuvis priecīgs, viņš pieņemas spēkā. Un viņš vairs nesēž, bet stāv un ir atbrīvojies no savām iepriekšējām bēdām; un nesēž, bet rīkojas vīrišķīgi. 126 Tā nu jūs, dzirdējuši Atklāsmi, ko Dievs jums atklāja, jo Dievs apžēlojās par jums un atjaunoja jūsu garu, gan nolikāt malā savas vājības, un spēks nāca pie jums, un jūs kļuvāt stipri ticībā; un Dievs, redzēdams jūsu spēku, priecājās.
127 Šī iemesla dēļ viņš jums parādīja torņa celtniecību un rādīs jums vēl citas lietas, ja jums būs miers no visas sirds savā starpā. 128 Bet trešajā vīzijā jūs viņu redzējāt vēl jaunāku, gaišu un dzīvespriecīgu, un ar mierīgu sejas izteiksmi. 129 Jo, it kā pie bēdu pilnā cilvēka pienāktu kādas labas ziņas, viņš tūlīt aizmirst savas bēdas un nepievērš uzmanību nekam citam kā vien labajām ziņām, ko dzirdējis; un pārējā ziņā viņš tiek mierināts, un viņa gars tiek atjaunots caur prieku, ko viņš ir saņēmis: tāpat arī jūs esat atspirdzināti savā garā, redzot šīs labās lietas. 130 Un tas, ka tu redzēji viņu sēžam uz soliņa, norāda uz stingru pozīciju; jo soliņam ir četras kājas un tas stāv stingri. Un pat pašu pasauli balsta četri elementi. 131 Tāpēc tie, kas pilnībā nožēlo grēkus, būs jauni; un tie, kas no visas sirds atgriežas no saviem grēkiem, tiks nostiprināti. 132 Un tagad, kad jums ir pilnīga Atklāsme, nelūdziet vairs kaut ko citu atklātu. 133 Bet, ja kaut kas tiks atklāts, tas jums tiks darīts zināms. VĪZIJA 4 1 Brāļi, divdesmit dienas pēc iepriekšējās vīzijas, es redzēju vīziju; tā bija tuvojošos bēdu aina. Es gāju pa lauku ceļu. 2 No publiskā ceļa līdz vietai, kur es gāju, ir apmēram desmit furlongi; tas ir ceļš, pa kuru maz cilvēku dodas. 3 Un, ejot viens pats, es lūdzu To Kungu, lai Viņš apstiprinātu atklāsmes, ko Viņš man bija parādījis caur Savu svēto Baznīcu: 4 Un Viņš dāvātu grēku nožēlu visiem Saviem kalpiem, kas bija apvainoti, lai Viņa lielais un godājamais vārds tiktu pagodināts, un tāpēc, ka Viņš uzskatīja mani par cienīgu, kam Viņš varētu parādīt Savus brīnumus, un lai es varētu Viņu godināt un pateikties Viņam. 5 Un lūk, kaut kas līdzīgs balss man atbildēja: Nešaubies, Hermas. Tāpēc es sāku domāt un teikt pie sevis: kāpēc lai es šaubītos, redzot, ka Tas Kungs mani ir šādi nomierinājis un esmu redzējis tik brīnišķīgas lietas? 6 Es biju pagājis tikai nedaudz tālāk, brāļi, kad, lūk, es redzēju putekļus paceļamies pret debesīm. Es sāku pie sevis domāt: vai tur nāk lopu bars, kas saceļ tādus putekļus? 7 Tas bija apmēram furlonga attālumā no manis. Un, lūk, es redzēju putekļus ceļamies arvien augstāk, tā ka sāku aizdomāties, ka tajos ir kaut kas neparasts. 8 Un saule mazliet uzspīdēja, un, lūk, es redzēju lielu zvēru, it kā vali, un no tā mutes izgāja ugunīgi siseņi. Zvēra augstums bija apmēram simts pēdas, un tam bija galva kā lielam māla traukam. 9 Es sāku raudāt un lūgt To Kungu, lai Viņš mani no tā atpestītu. Tad es atcerējos vārdus, ko biju dzirdējis: Nešaubies, Hermas. 10 Tāpēc, brāļi, uzvilcis dievišķu ticību un atcerējies, kas man bija iemācījis lielas lietas, es miesīgi nodevu sevi zvēram. 11 Zvērs tuvojās tā, it kā tas varētu acumirklī aprīt pilsētu. 12 Es pienācu tam tuvāk, un zvērs visu savu augumu izstiepa uz zemes un neizbāza neko citu kā vien mēli un ne reizi nekustējās, kamēr es nebiju tam pagājis garām. 13 Zvēram uz galvas bija četras krāsas: vispirms melna, tad sarkana un asiņaina, tad zeltaina un tad balta.
Hermas gana pirmā grāmata - Vīzijas
14 Pēc tam, kad es biju pagājis tai garām un pagājis apmēram trīsdesmit pēdas uz priekšu, lūk, mani sagaidīja kāda jaunava, skaisti saposusies, it kā tikko būtu iznākusi no savas līgavas istabas, visa baltā, baltās kurpēs, sejā plīvurs, apsegta ar mirdzošiem matiem. 15 Tagad no savām iepriekšējām vīzijām es zināju, ka tā ir baznīca, un tad es kļuvu vēl priecīgāks. Viņa mani sveicināja, sacīdama: “Esi sveicināts, ak vīrs!” Es atbildēju sveicienam, sacīdams: “Esi sveicināts, kundze!” 16 Viņa atbildēja un sacīja man: "Vai tevi nekas nesatika, ak cilvēk?" Es atbildēju: "Kundze, mani sastapa tāds zvērs, kas, šķiet, spēja aprīt veselu tautu, bet ar Dieva spēku un Viņa vienīgo žēlastību es no tā izglābos." 17 Tu no tā izglābies, viņa teica, jo tu visas savas rūpes uzticēji Dievam un atvēri Viņam savu sirdi, ticot, ka tu nevari būt drošībā nekur citur, kā vien Viņa dižajā un godājamajā vārdā. 18 Šī iemesla dēļ Tas Kungs sūtīja Savu eņģeli, kas ir pār zvēru, kura vārds ir Hegrīns, un aizturēja tā muti, lai tas tevi neaprītu. Tu esi izglābies no liela pārbaudījuma savas ticības dēļ un tāpēc, ka tu nešaubījies par tik briesmīgu zvēru. 19 Tāpēc ej un stāsti Dieva izredzētajiem par lielajām lietām, ko Viņš tev ir darījis. Un tu viņiem saki, ka šis zvērs ir tā pārbaudījuma simbols, kas tūlīt tuvojas. 20 Ja jūs būsiet sagatavojušies, jūs varēsiet no tā izvairīties, ja jūsu sirds būs tīra un nevainojama, un ja jūs kalposiet Dievam visas savas atlikušās dienas bez sūdzībām. 21 Visas savas raizes metiet uz To Kungu, un Viņš tās vadīs. Ticiet Dievam, jūs, šaubīgie, jo Viņš var visu darīt; Viņš var gan novērst savas dusmas no jums, gan sūtīt jums palīdzību un drošību. 22 Bēdas tiem šaubīgajiem, kas dzirdēs šos vārdus un tos nicinās! Labāk tiem būtu bijis, ka tie nebūtu dzimuši! 23 Tad es viņai jautāju par četrām krāsām, kas bija zvēram uz galvas. Bet viņa man atbildēja, sacīdama: “Atkal tu esi ziņkārīga, jautājot par šīm lietām.” Bet es viņai teicu: “Kundze, parādi man, kas tās ir.” 24 “Klausies,” viņa teica, “melnā krāsa, ko tu redzēji, apzīmē pasauli, kurā tu dzīvo. Ugunīgā un asiņainā krāsa nozīmē, ka šis laikmets ir jāiznīcina ugunī un asinīs.” 25 Zelta daļa esat jūs, kas no tās izglābušies. Jo, tāpat kā zelts tiek pārbaudīts ugunī un kļūst derīgs, tāpat arī jūs, kas dzīvojat starp šīs pasaules cilvēkiem, tiekat pārbaudīti. 26 Tāpēc tie, kas izturēs līdz galam un tiks ar tiem pārbaudīti, tiks šķīstīti. Un tāpat kā zelts ar šo pārbaudi tiek attīrīts un zaudē savus sārņus, tā arī jūs atmetīsiet visas bēdas un raizes un tiksiet šķīsti torņa celtniecībai. 27 Bet baltā krāsa apzīmē nākamās pasaules laiku, kurā dzīvos Dieva izredzētie, jo Dieva izredzētie būs šķīsti un nevainojami līdz mūžīgai dzīvei. 28 Tāpēc nemitējies runāt par šīm lietām svēto ausīs. Šeit jums ir attēlojums par lielajām bēdām, kas tuvojas; ja jūs to vēlēsieties, tās jums neko nenozīmēs. Tāpēc paturiet prātā lietas, ko es jums esmu teicis. 29 Kad viņa bija tik daudz runājusi, viņa aizgāja; bet es neredzēju, kurp viņa devās. Bet pēkšņi es dzirdēju troksni un, nobijies, pagriezos atpakaļ, jo domāju, ka zvērs nāk man pretī.