Daniels
21 Un Daniēls valdīja līdz ķēniņa Kīra pirmajam valdīšanas gadam.
1. NODAĻA
1 Un Nebukadnēcara otrajā valdīšanas gadā Nebukadnēcars redzēja sapņus, kas satrauca viņa garu un apturēja miegu. 2 Tad ķēniņš pavēlēja sasaukt burvjus, zīlniekus, zīlniekus un kaldejus, lai tie ķēniņam izstāstītu viņa sapņus. Un tie nāca un nostājās ķēniņa priekšā. 3 Un ķēniņš tiem sacīja: "Man bija sapnis, un mans gars bija satraukts, to sapni izprotot." 4 Tad kaldeji sacīja ķēniņam sīriešu valodā: “Ķēniņš lai dzīvo mūžīgi! Atstāsti saviem kalpiem sapni, un mēs tev to izskaidrosim!” 5 Ķēniņš atbildēja un sacīja kaldejiem: "Mana lieta vairs nav zināma. Ja jūs man neatklāsiet sapni ar tā izskaidrojumu, jūs tiksiet sagriezti gabalos un jūsu mājas pārvērtīsies par mēslu kaudzi. 6 Bet, ja jūs man paskaidrosiet sapni un tā izskaidrojumu, jūs saņemsiet no manis dāvanas, atlīdzību un lielu godu; tāpēc paskaidrojiet man sapni un tā izskaidrojumu. 7 Viņi atkal atbildēja un sacīja: "Lai ķēniņš izstāsta saviem kalpiem sapni, un mēs jums to izskaidrosim." 8 Ķēniņš atbildēja un sacīja: "Es zinu pilnīgi noteikti, ka jūs gribat laiku novilkt, jo redzat, ka man vairs nav lemts." 9 Bet, ja jūs man neatklāsiet sapni, tad jums ir tikai viens likums, jo jūs esat sagatavojuši melīgus un negodīgus vārdus, lai runātu manā priekšā, līdz laiks mainīsies. Tāpēc atstāstiet man sapni, lai es zināšu, ka jūs varat man to izskaidrot. 10 Kaldieši atbildēja ķēniņam un sacīja: "Nav neviena cilvēka virs zemes, kas varētu izskaidrot ķēniņa lietu; tāpēc nav neviena ķēniņa, kunga vai valdnieka, kas šādas lietas būtu jautājis kādam burvim, zīlniekam vai kaldejam. 11 Un tā ir reta lieta, ko ķēniņš prasa, un nav neviena cita, kas to varētu parādīt ķēniņam, kā vien dievi, kuru mājvieta nav pie miesas. 12 Šī iemesla dēļ ķēniņš sadusmojās un ļoti iekaroja niknumu, un pavēlēja iznīcināt visus Bābeles gudros. 13 Un iznāca pavēle nogalināt gudros vīrus; un viņi meklēja Daniēlu un viņa biedrus, lai tos nogalinātu. 14 Tad Daniēls ar padomu un gudrību atbildēja Arioham, ķēniņa sardzes virspavēlniekam, kas bija izgājis, lai nogalinātu Bābeles gudros, sacīdams: 15 Viņš atbildēja un sacīja ķēniņa virsniekam Arioham: “Kādēļ ķēniņš tik steidzīgi izdevis pavēli?” Tad Ariohs to darīja zināmu Daniēlam. 16 Tad Daniēls iegāja iekšā un lūdza ķēniņu, lai tas dotu viņam laiku un lai viņš varētu ķēniņam pateikt tā izskaidrojumu. 17 Tad Daniēls devās uz savām mājām un pastāstīja šo lietu saviem biedriem Hananjam, Misaēlam un Azarjam. 18 Lai viņi lūgtu debesu Dieva žēlastību šī noslēpuma dēļ, lai Daniēls un viņa biedri neietu bojā kopā ar pārējiem Bābeles gudrajiem. 19 Tad noslēpums tika atklāts Daniēlam nakts parādībā. Tad Daniēls slavēja debesu Dievu. 20 Daniēls atbildēja un sacīja: "Slavēts lai ir Dieva vārds mūžīgi mūžos, jo Viņam pieder gudrība un spēks!
1 Jūdas ķēniņa Jojakima trešajā valdīšanas gadā Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars nāca uz Jeruzālemi un aplenca to. 2 Un Tas Kungs nodeva Jūdas ķēniņu Jojakīmu viņa rokā kopā ar daļu no Dieva nama traukiem, ko viņš aizveda uz Sineāras zemi sava dieva namā, un viņš ienesa traukus sava dieva dārgumu namā. 3 Un ķēniņš pavēlēja Ašpenasam, savu galminieku priekšniekam, lai viņš atved kādus no Israēla bērniem, no ķēniņa pēcnācējiem un no vadoņiem, 4 bērni, kuriem nebija nekādas vainas, bet skaisti izskatīgi, prasmīgi visā gudrībā, gudri atziņās un izpratīgi zinātnē, tādi, kas spēja stāvēt ķēniņa pilī un kuriem viņi varētu mācīt kaldeju zināšanas un valodu. 5 Un ķēniņš tiem noteica ikdienas devu no ķēniņa ēdiena un vīna, ko viņš dzēra; tā viņi tika baroti trīs gadus, lai pēc tam viņi varētu stāties ķēniņa priekšā. 6 Starp šiem bija no Jūdas bērniem Daniēls, Hananja, Misaēls un Azarija. 7 Kuriem einuhu priekšnieks deva vārdus: Daniēlam viņš deva vārdu Beltsacars, Hananjam — Šadraha dēls, Mišaēlam — Mesaha dēls un Azarjam — Abednego dēls. 8 Bet Daniēls savā sirdī apņēmās neapgānīt sevi ar ķēniņa ēdienu, nedz ar vīnu, ko ķēniņš dzēra, tāpēc viņš lūdza einuhu priekšnieku, lai viņš neapgānītos. 9 Dievs bija ļāvis Daniēlam iegūt labvēlību un mīlestību einuhu prinča acīs. 10 Un einuhu priekšnieks sacīja Daniēlam: "Es bīstos sava kunga, ķēniņa, kas ir noteicis jūsu ēdienu un dzērienus. Kāpēc gan viņš redzētu jūsu sejas sliktākas nekā jūsu kārtas bērnus? Tad jūs liktu man riskēt ar savu galvu ķēniņa priekšā." 11 Tad Daniēls sacīja Melcaram, kuru einuhu priekšnieks bija iecēlis pār Daniēlu, Hananju, Misaēlu un Azariju, 12 Pārbaudi, lūdzu, savus kalpus desmit dienas, un lai viņi mums dod pākšaugus ēst un ūdeni dzert. 13 Tad lai mūsu sejas izteiksmes tiek redzētas Tavā priekšā un to bērnu sejas izteiksmes, kas ēd ķēniņa ēdienu, un dari ar saviem kalpiem, kā Tu redzi. 14 Tad viņš piekrita viņiem šajā lietā un pārbaudīja tos desmit dienas. 15 Un pēc desmit dienām viņu sejas izskatījās skaistākas un miesīgi treknākas nekā visiem bērniem, kas ēda ķēniņa ēdienu. 16 Tā Melcars atņēma viņiem gan ēdiena daļu, gan vīnu, ko viņiem vajadzēja dzert, un deva tiem pākšaugus. 17 Dievs šiem četriem bērniem deva zināšanas un iemaņas visādās mācībās un gudrībā, un Daniēlam bija izpratne par visām vīzijām un sapņiem. 18 Kad bija pagājušas dienas, kad ķēniņš bija pavēlējis viņus ievest, einuhu pārvaldnieks viņus atveda Nebukadnēcara priekšā. 19 Un ķēniņš runāja ar tiem, un starp tiem visiem neatrada nevienu tādu kā Daniēls, Hananja, Misaēls un Azarija; tāpēc tie nostājās ķēniņa priekšā. 20 Un visos gudrības un saprāta jautājumos, ko ķēniņš no tiem jautāja, viņš atzina tos desmit reizes pārākus par visiem burvjiem un zīlniekiem visā viņa valstībā.
2. NODAĻA