Pāvila un Teklas darbi 1. NODAĻA 1 Kad Pāvils pēc bēgšanas no Antiohijas devās uz Ikoniju, viņa ceļabiedri kļuva Dēma un Hermogens, kas toreiz bija pilni liekulības. 2 Bet Pāvils, lūkodamies vienīgi uz Dieva labestību, nenodarīja tiem ļaunu, bet ļoti tos mīlēja. 3 Tādēļ viņš centās tiem padarīt pieņemamus visus Kristus pravietojumus un mācības, kā arī Dieva mīļotā Dēla evaņģēlija mērķi, mācot tiem Kristus zināšanas, kā tas viņam tika atklāts. 4 Kāds vīrs, vārdā Onēsifors, dzirdējis, ka Pāvils ir ieradies Ikonijā, steigšus izgāja viņam pretī kopā ar savu sievu Lektru un dēliem Simiju un Zenonu, lai uzaicinātu viņu pie sevis ciemos. 5 Jo Tits tiem bija devis Pāvila tēla aprakstu, lai gan tie viņu vēl nepazina personīgi, bet tikai zināja viņa raksturu. 6 Viņi devās pa ķēniņa ceļu uz Listru un tur stāvēja, gaidot viņu, salīdzinot visus garāmgājējus ar to aprakstu, ko Tīts tiem bija devis. 7 Beidzot viņi ieraudzīja nākam vīrieti (proti, Pāvilu), zema auguma, pliku (jeb noskūtu) galvu, līkiem augšstilbiem, skaistām kājām, iedobtām acīm; ar līku degunu; pilnu žēlastības; jo dažreiz viņš izskatījās kā cilvēks, dažreiz viņam bija eņģeļa seja. Un Pāvils ieraudzīja Onēsiforu un priecājās. 8 Un Onesifors sacīja: “Esi sveicināts, svētīgā Dieva kalps!” Pāvils atbildēja: “Dieva žēlastība lai ir ar tevi un tavu ģimeni!” 9 Bet Dēmu un Hermogenu pārņēma skaudība, un, izliekoties par lielu reliģiozitāti, Dēma sacīja: "Vai arī mēs neesam svētītā Dieva kalpi? Kāpēc tu mūs nesveicināji?" 10 Onesifors atbildēja: “Tāpēc ka es neesmu jūsos saskatījis taisnības augļus; tomēr, ja jūs esat tādi, jūs tiksiet laipni gaidīti arī manā namā.” 11 Tad Pāvils iegāja Onēsifora namā, un par to ģimenē valdīja liels prieks; un viņi lūdza Dievu, lauza maizi un klausījās, kā Pāvils sludina Dieva vārdu par atturību un augšāmcelšanos šādi: 12 Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie redzēs Dievu. 13 Svētīgi tie, kas saglabā savu miesu neaptraipītu (jeb šķīstu); jo viņi būs Dieva templis. 14 Svētīgi ir atturīgie (jeb šķīstie), jo Dievs viņiem sevi atklās. 15 Svētīgi tie, kas atsakās no savām laicīgajām baudām, jo Dievs viņus pieņems. 16 Svētīgi tie, kam ir sievas, it kā viņiem tādu nebūtu, jo viņi tiks padarīti par Dieva eņģeļiem. 17 Svētīgi tie, kas trīc Dieva vārda priekšā, jo viņi tiks mierināti. 18 Svētīgi tie, kas saglabā savu kristību tīru; jo viņi atradīs mieru ar Tēvu, Dēlu un Svēto Garu. 19 Svētīgi tie, kas seko Jēzus Kristus gudrībai (jeb mācībai), jo viņi tiks saukti par Visaugstākā dēliem.
20 Svētīgi tie, kas ievēro Jēzus Kristus norādījumus, jo viņi dzīvos mūžīgā gaismā. 21 Svētīgi tie, kas Kristus mīlestības dēļ atmet pasaules godību; jo viņi tiesās eņģeļus un tiks novietoti pie Kristus labās rokas un necietīs pēdējās tiesas rūgtumu. 22 Svētīgi ir jaunavu ķermeņi un dvēseles; jo tās ir Dievam pieņemamas un nezaudēs savas jaunavības atlīdzību; jo viņu (debesu) Tēva vārds pierādīs savu spēku viņu glābšanai Viņa Dēla dienā, un viņi baudīs mieru mūžīgi. 2. NODAĻA 1 Kamēr Pāvils sludināja šo sprediķi baznīcā, kas atradās Onēsifora namā, kāda jaunava vārdā Tekla (kuras mātes vārds bija Teoklija un kura bija saderinājusies ar vīrieti vārdā Tamiris), sēdēja pie kāda loga viņas mājā. 2 No kurienes, pateicoties logam mājā, kurā atradās Pāvils, viņa gan naktī, gan dienā klausījās Pāvila sprediķus par Dievu, par mīlestību, par ticību Kristum un par lūgšanu; 3 Viņa arī negāja no loga, kamēr ar ārkārtīgu prieku nebija padevusies ticības mācībām. 4 Beidzot, redzot daudzas sievietes un jaunavas ieejam pie Pāvila, viņa dedzīgi vēlējās, lai tiktu uzskatīta par cienīgu parādīties viņa klātbūtnē un dzirdēt Kristus vārdu, jo viņa vēl nebija redzējusi Pāvilu personīgi, bet tikai dzirdējusi viņa sprediķus, un arī tos vienus. 5 Bet, kad viņu neizdevās pierunāt aiziet no loga, viņas māte sūtīja pie Tamirisas, kura ieradās ar vislielāko prieku, cerot tagad viņu apprecēt. Tāpēc viņš jautāja Teoklijai: "Kur ir mana Tekla?" 6 Teoklija atbildēja: “Tamiris, man tev jāpastāsta kaut kas ļoti dīvains; jo Tekla trīs dienas nekustas no loga, pat ne lai ēstu vai dzertu, bet ir tik ļoti aizrāvusies ar kāda ārzemnieka viltīgo un maldinošo runu klausīšanos, ka es patiesi apbrīnoju, Tamiris, ka jauna sieviete, kas pazīstama ar savu pieticību, ļauj sevi tā pierunāt.” 7 Jo šis vīrs ir satraucis visu Ikonijas pilsētu un pat tavu Teklu, cita starpā. Visas sievietes un jaunie vīrieši plūst pie viņa, lai pieņemtu viņa mācību; kurš, bez visiem pārējiem, viņiem saka, ka ir tikai viens Dievs, kuru vienīgo jāpielūdz, un ka mums jādzīvo šķīstībā. 8 Neskatoties uz to, mana meita Tekla, gluži kā pie loga piesiets zirnekļa tīkls, ir savaldzināta ar Pāvila runām un klausās tās ar milzīgu dedzību un sajūsmu; un tādējādi, klausoties viņa teikto, jaunā sieviete tiek pavedināta. Tagad ej un runā ar viņu, jo viņa ir tev saderinājusies. 9 Tāpēc Tamiriss devās prom un, sveicinājis viņu, uzmanīgi viņu nepārsteidzot, sacīja: “Tekla, mana dzīvesbiedre, kāpēc tu sēdi šādā melanholiskā pozā? Kādi dīvaini iespaidi uz tevi ir atstāti?” Pagriezies pret Tamirisu un nosarksti. 10 Arī viņas māte viņai teica tāpat un sacīja: “Bērns, kāpēc tu sēdi tik skumji un, kā pārsteigta, neko neatbildi?” 11 Tad viņas ļoti raudāja: Tamīrija, ka viņš bija zaudējis savu sievu; Teoklija, ka viņa bija zaudējusi savu meitu; un kalpones, ka viņas bija zaudējušas savu saimnieci; un ģimenē valdīja vispārējas sēras. 12 Taču visas šīs lietas neatstāja Teklu tik ļoti iespaidotu, lai pievērstos tām un pievērstu tām uzmanību, jo viņa joprojām ņēma vērā Pāvila runas. 13 Tad Tamiris izskrēja ielā, lai redzētu, kas ir tie, kas iegāja Pāvilā un iznāca no viņa; un viņš ieraudzīja divus vīrus, kas bija iesaistījušies ļoti asā strīdā, un sacīja tiem: