Sargs Ecēhiēla 3:17–21 17 Cilvēka dēls, Es tevi esmu iecēlis par sargsuni Israēla namam; tāpēc uzklausi vārdu no Manas mutes un dod tiem brīdinājumu Manā vārdā. 18 Ja Es saku bezdievīgam: tu mirdams mirsi, bet tu viņu nebrīdini un nerunā, lai bezdievīgo brīdinātu atturēties no viņa ļaunā ceļa un glābtu viņa dzīvību, tad šis bezdievis mirs savā noziegumā, bet viņa asinis Es prasīšu no tavas rokas. 19 Bet, ja tu brīdini bezdievi un viņš neatgriežas no savas bezdievības un no sava ļaunā ceļa, tad viņš mirs savā noziegumā, bet tu esi izglābis savu dvēseli. 20 Vēlreiz: "Kad taisnais nogriežas no savas taisnības un dara netaisnību, un Es lieku viņa priekšā klupšanas akmeni, tad viņš mirs; tāpēc ka tu neesi viņu brīdinājis, viņš mirs savos grēkos, un viņa taisnība, ko viņš ir darījis, netiks pieminēta, bet viņa asinis Es prasīšu no tavas rokas." 21 Tomēr, ja tu brīdini taisno, lai taisnais negrēko, un viņš negrēko, tad viņš patiesi dzīvos, jo ir ticis brīdināts; tu esi izglābis savu dvēseli.
Ecēhiēla 33:1–33 1 Vēlreiz pār mani nāca Tā Kunga vārds: 2 Cilvēka dēls, runā ar savas tautas bērniem un saki tiem: kad Es sūtīšu zobenu pār kādu zemi un zemes ļaudis paņems kādu vīru no savas robežas un iecels to par savu sargu, 3 Ja viņš redz zobenu nākam pār zemi, tad viņš pūš taurē un brīdina tautu; 4 Un, ja kāds dzird bazūnes skaņu un neņem vērā brīdinājumu, ja zobens nāk un viņu aizved prom, viņa asinis nāks uz viņa paša galvas. 5 Viņš dzirdēja bazūnes skaņu, bet neņēma vērā brīdinājumu; viņa asinis nāks uz viņa paša. Bet, kas ņem vērā brīdinājumu, tas izglābs savu dvēseli. 6 Bet, ja sargs redz zobenu tuvojamies, bet nepūš tauri un tauta netiek brīdināta, ja zobens nāk un kādu no viņu vidus nogalina, tad viņš tiek atņemts savā noziegumā, bet viņa asinis Es prasīšu no sarga rokas. 1
7 Tāpēc, cilvēka dēls, Es tevi esmu iecēlis par sargsuni Israēla namam; tev būs dzirdēt vārdu no Manas mutes un tos brīdināt Manā vārdā. 8 Kad Es saku bezdievīgam: bezdievīgais vīrs, tu mirdams mirsi! - ja tu nerunāsi, lai brīdinātu bezdievīgo atturēties no viņa ceļa, tad šis bezdievis mirs savā noziegumā, bet viņa asinis Es prasīšu no tavas rokas. 9 Tomēr, ja tu brīdini bezdievīgo par viņa ceļu, lai viņš no tā atgriežas, bet, ja viņš neatgriežas no sava ceļa, viņš mirs savā noziegumā, bet tu esi izglābis savu dvēseli. 10 Tāpēc, cilvēka dēls, saki Israēla namam: tā jūs sakāt: ja mūsu pārkāpumi un grēki ir uz mums un mēs tajos nīkuļojam, kā tad mēs dzīvosim? 11 Saki tiem: “Tik tiešām, ka Es dzīvoju,” saka Dievs Tas Kungs, “Man nav prieka par bezdievīgā nāvi, bet gan par to, lai bezdievis atgriežas no sava ceļa un dzīvo. Atgriezieties, atgriezieties no saviem ļaunajiem ceļiem! Jo kāpēc jūs gribat mirt, Israēla nams?” 12 Tāpēc, cilvēka dēls, saki savas tautas bērniem: taisnā taisnība viņu neglābs viņa pārkāpuma dienā; bezdievja ļaunprātība nekritīs dienā, kad viņš atgriežas no savas ļaunprātības, un taisnais nevarēs dzīvot savas taisnības dēļ dienā, kad viņš grēko. 13 Kad Es saku taisnajam, ka viņš tiešām dzīvos, bet, paļaujoties uz savu taisnību un darīdams netaisnību, visa viņa taisnība vairs netiks atcerēta, bet gan savas netaisnības dēļ, ko viņš darījis, viņš mirs. 14 Kad Es atkal saku bezdievīgajam: tu mirdams mirsi, – ja viņš atgriežas no saviem grēkiem un dara to, kas ir likumīgs un taisnīgs, 15 Ja bezdievis atdod ķīlu, atdod laupīto, staigā dzīvības likumos, nedarot netaisnību, tad viņš patiesi dzīvos, viņš nemirs. 16 Neviens no viņa grēkiem, ko viņš ir darījis, netiks viņam pieminēts; viņš ir darījis to, kas ir likumīgs un taisnīgs, viņš patiesi dzīvos. 17 Tomēr tavas tautas bērni saka: Tā Kunga ceļš nav taisnīgs, bet viņu pašu ceļš nav taisnīgs. 18 Kad taisnais novēršas no savas taisnības un dara netaisnību, viņš no tā mirs. 19 Bet, ja bezdievis atgriežas no savas bezdievības un dara to, kas ir likumīgs un taisnīgs, tad viņš tā dzīvos. 20 Un tomēr jūs sakāt: Tā Kunga ceļš nav taisnīgs. Ak, Israēla nams, Es jūs ikvienu tiesāšu pēc viņa ceļiem. 21 Un notika, ka divpadsmitajā mūsu gūsta gadā, desmitā mēneša piektajā dienā, kāds bēglis no Jeruzālemes nāca pie manis un sacīja: "Pilsēta ir iekarota." 22 Bet Tā Kunga roka bija pār mani vakarā, pirms bēgļa atgriešanās, un Viņš atvēra manu muti, līdz Viņš atnāca pie manis no rīta; un mana mute atvērās, un es vairs nebiju mēms. 23 Tad pār mani nāca Tā Kunga vārds: 24 Cilvēka dēls, tie, kas dzīvo Israēla zemes tuksnešos, saka: Ābrahāms bija viens, un viņš iemantoja šo zemi, bet mēs esam daudzi; zeme mums ir dota mantojumam. 25 Tāpēc saki tiem: tā saka Dievs Tas Kungs: jūs ēdat ar asinīm un paceļat savas acis uz saviem elkiem un izlejat asinis, un vai jūs iemantosit zemi? 26 Jūs stāvat uz sava zobena, darāt negantības un apgānat ikviens sava tuvākā sievu; un vai jūs iemantosiet zemi? 27 Saki tiem tā: tā saka Dievs Tas Kungs: tik tiešām, ka Es dzīvoju, tie, kas būs tuksnesī, kritīs no zobena, un tos, kas būs klajā laukā, Es nodošu zvēriem aprijam, un tie, kas būs nocietinājumos un alās, mirs no mēra. 28 Jo Es padarīšu zemi par pilnīgu tuksnesi, un tās spēka lepnumam būs gals, un Israēla kalni kļūs par tuksnesi, ka neviens tos vairs nestaigās. 29 Tad viņi zinās, ka Es esmu Tas Kungs, kad Es būšu padarījis zemi par pilnīgu tuksnesi visu viņu negantību dēļ, ko tie būs darījuši.
2
30 Un, cilvēka dēls, tavas tautas bērni joprojām runā pret tevi pie sienām un māju durvīs, un viņi runā cits ar citu, ikviens ar savu brāli, sacīdami: “Nāciet, lūdzu, un klausieties, kāds vārds nāk no Tā Kunga!” 31 Un viņi nāks pie tevis, kā tauta nāk, un viņi sēdēs tavā priekšā kā mana tauta un klausīsies tavus vārdus, bet viņi tos nepildīs, jo ar savu muti viņi runā daudz mīlestības, bet viņu sirds dzenas pēc savas mantkārības. 32 Un, redzi, tu viņiem esi kā brīnišķīga dziesma, ko dzied patīkama balss un kurš prot labi spēlēt uz instrumenta; jo viņi dzird tavus vārdus, bet tos nepilda. 33 Un, kad tas notiks (redzi, tas notiks), tad viņi zinās, ka pravietis ir bijis viņu vidū.
Sarga loma Novietots uz mūra: Līdzīgi senam sargam novērošanas tornī, kas pamana ienaidnieku un pūš taurē, Ecēhiēls tika aicināts saskatīt garīgas briesmas un celt trauksmi. Brīdinājuma pasludināšana: Viņam bija jāpasaka bezdievīgajiem, lai tie atgriežas no saviem grēcīgajiem ceļiem.
Atbildības princips Ja sargs brīdina: Ja Ecēhiēls brīdināja un tauta atteicās klausīties, tauta bija atbildīga par savu iznīcināšanu. Ja sargs neiztur: Ja Ecēhiēls nezvanīja trauksmi, Dievs uzskatīja Ecēhiēlu personīgi atbildīgu par zaudētajām dzīvībām.
Ecēhiēla grāmatas 33. nodaļas sadalījums pa pantiem 1. daļa: Sarga pienākums (1.–9. pants) Šajā sadaļā Ecēhiēla garīgie pienākumi tiek definēti, izmantojot spilgtus militārās gvardes tēlus. 1.–3. pants: Scenārijs. Dievs apraksta standarta seno praksi: kad pilsētai draud iebrukums, iedzīvotāji izvēlas vīrieti, kas stāv uz mūra. Viņa vienīgais uzdevums ir uzmanīties no zobena (ienaidnieka) un pūst tauri, lai brīdinātu cilvēkus. 4.–5. pants: Tautas atbildība. Ja atskan taure un kāds to ignorē, viņa nāve ir viņa paša vaina. Viņi dzirdēja brīdinājumu un izvēlējās bezdarbību. Un otrādi, tie, kas ņem vērā brīdinājumu, glābj savu dzīvību. 6. pants: Sargspēka neveiksme. Ja sargspēks redz ienaidnieku tuvojamies, bet nepūš tauri , pilsoņi tik un tā tiek aizvesti prom savu grēku dēļ, bet Dievs sauc sargspēku pie atbildības par viņu asinīm. 7.–9. pants: Garīgais pielietojums. Dievs nepārprotami ieceļ Ecēhiēlu par Izraēla nama sargsuni . Ecēhiēlam ir jādzird vārds no Dieva mutes un jābrīdina tauta. Ja Dievs pasludina spriedumu bezdievīgajiem un Ecēhiēls klusē, bezdievīgais mirst, bet Ecēhiēls tiek atzīts par vainīgu. Ja Ecēhiēls viņus brīdina un viņi to ignorē, Ecēhiēls tiek attaisnots no visas vainas. 2. daļa: Individuālā atbildība un žēlastība (10.–20. pants) Šajā sadaļā ir aplūkota izsūtīto izraēliešu izmisums un ieskicēta Dieva patiesā vēlēšanās pēc cilvēces.
3
10. pants: Tautas izmisums. Trimdinieki jūtas nomākti par saviem grēkiem, jautājot: "Kā tad mums dzīvot?" Viņi tic, ka viņu spriedums ir iecirsts akmenī un no tā nav iespējams izvairīties. 11. pants: Dieva sirds. Šis ir viens no slavenākajiem pantiem Ecēhiēla grāmatā. Dievs paziņo: "Man nav prieka par bezdievīgā nāvi, bet gan par to, lai bezdievis atgriežas no sava ceļa un dzīvo . " Viņš izsaka dedzīgu lūgumu: "Atgriezieties, atgriezieties no saviem ļaunajiem ceļiem! Jo kāpēc jūs gribat mirt, Israēla nams?" 12.–16. pants: Taisnības dinamika. Dievs skaidro, ka pagātnes rīcība negarantē nākotnes stāvokli. Ja vēsturiski taisnīgs cilvēks paļaujas uz saviem pagātnes labajiem darbiem un pievēršas grēkam, viņa pagātnes taisnība viņu neglābs. Ja vēsturiski ļauns cilvēks nožēlo grēkus, atdod nozagto īpašumu un dzīvo saskaņā ar Dieva likumiem, viņa pagātnes grēki tiek aizmirsti. Viņš noteikti dzīvos. 17.–20. pants: Dieva taisnīgums. Izraēlieši sūdzas, ka "Tā Kunga ceļš nav taisnīgs " : Dievs atbild, ka tieši viņu ceļi ir netaisni. Viņš atkārto, ka tiesās katru indivīdu pēc viņa paša rīcības, uzsverot personīgo atbildību, nevis kolektīvo vainu. 3. daļa: Jeruzalemes krišanas apstiprinājums (21.–22. pants) Šī īsā stāstījuma daļa iezīmē milzīgu pagrieziena punktu Ecēhiēla kalpošanā. 21. pants: Ziņas pienāk. Trimdas 12. gadā ierodas izdzīvojušais no Jeruzalemes un paziņo traģiskās ziņas: "Pilsēta ir iekarota. " Tas piepilda visu, ko Ecēhiēls bija paredzējis gadiem ilgi. 22. pants: Ecēhiēla mute atvērās. Vakarā pirms izdzīvojušā ierašanās Dieva roka bija pār Ecēhiēlu un atvēra viņa muti. Līdz šim brīdim Ecēhiēls bija pārdabiski “ apklusis ”, spējot runāt tikai tad, kad Dievs viņam deva tiešu pravietojumu (Ecēhiēla 3:26–27). Kopš šī brīža viņa runa ir pilnībā atjaunota. 4. daļa: Spriedums pār tiem, kas palikuši zemē (23.–29. pants) Dievs pievēršas to ebreju maldiem, kuriem izdevās palikt izpostītajā Izraēlas zemē. 24.–26. pants: Atlikušo augstprātība. Cilvēki, kas palikuši drupās, pieprasa zemes īpašumtiesības. Viņi apgalvo, ka, ja Ābrahāms bija tikai viens cilvēks un mantoja zemi, viņiem — kā daudziem cilvēkiem — ir vēl lielākas tiesības uz to. Dievs atbild, norādot uz viņu pastāvīgajiem grēkiem: gaļas ēšanu ar asinīm, elkdievību un asins izliešanu. Viņš jautā: "Vai jūs iemantosiet šo zemi?" 27.–29. pants: Pilnīga izpostīšana. Dievs apsola, ka tie, kas slēpjas drupās, alās un atklātos laukos, mirs no zobena, meža zvēru un mēra. Zeme tiks pārvērsta par pilnīgu tuksnesi, lai salauztu viņu lepnumu. 5. daļa: Paviršas klausīšanās briesmas (30.–33. pants) Nodaļa noslēdzas ar brīdinājumu Ecēhiēlam par viņa popularitāti trimdinieku vidū. 30.–32. pants: Izklaide pret paklausību. Dievs brīdina Ecēhiēlu, ka ļaudis runā par viņu aiz muguras un aicina viens otru: "Nāciet, lūdzu, un klausieties, kāds vārds nāk no Tā Kunga." Tomēr viņi izturas pret Ecēhiēlu kā pret mīlas dziesmu dziedātāju ar skaistu balsi . Viņiem patīk klausīties viņa vārdos kā izklaidei, taču viņiem nav absolūti nekāda nodoma tos īstenot, jo viņu sirdis ir alkatīgas. 33. pants: Galīgais pierādījums. Dievs secina, ka tad, kad viss, ko Ecēhiēls paredzēja, beidzot piepildīsies, šie virspusējie klausītāji pārāk vēlu sapratīs, ka "pravietis ir bijis viņu vidū".
4
Sargsarga koncepcijas pielietojums Jaunajā Derībā Jaunā Derība pārnes sarga lomu no viena Vecās Derības pravieša uz kristīgiem mācītājiem, baznīcas vadītājiem un ticīgajiem, kas sludina evaņģēliju. 1. Mācītāja atbildība (mācītājiem un vadītājiem) Jaunajā Derībā baznīcas vadītāji tiek raksturoti kā garīgie sargi, kuriem ir jāatskaitās Dievam par dvēselēm, kas ir viņu aprūpē. Vēstule ebrejiem 13:17 "Paklausiet saviem vadītājiem un esiet padevīgi, jo viņi ir nomodā par jūsu dvēselēm , būdami tie, kam būs jādod atbildība..." Pielietojums: Mācītājiem ir stingrs pienākums sludināt pilnu patiesību, tostarp brīdinājumus par grēku un tiesu, nevis tikai patīkamas vēstis, atspoguļojot Ecēhiēla atbildību. 2. Pāvila "tīro roku" aizstāvība Apustulis Pāvils nepārprotami lietoja Ecēhiēla vārdus, lai aprakstītu savu misionāra darbu. Atvadoties no Efesas vecākajiem, viņš teica: Apustuļu darbi 20:26–27: "Tāpēc es šodien jums apliecinu, ka esmu šķīsts no visu asinīm . Jo es neesmu atturējies jums pasludināt visu Dieva padomu." Pielietojums: Pāvils zināja, ka, tā kā viņš uzticīgi sludināja Evaņģēliju un brīdināja ikvienu, ko satika, viņš bija veiksmīgi "izglābis savu dvēseli" Ecēhiēla 33:9 stilā. 3. Aicinājums uz garīgu modrību (visiem ticīgajiem) Grieķu vārds, kas bieži tulkots kā “vērot” vai “būt modram” ( gregoreo ), tiek bieži lietots Jēzus un apustuļu vidū, paplašinot sarga domāšanas veidu uz visiem kristiešiem. Marka 13:37 (Jēzus pavēle): " Un ko Es jums saku, Es saku visiem: esiet modri ! " 1. Pētera 5:8: "Esiet skaidrā prātā, esiet modri , jo jūsu pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams, meklēdams, ko tas varētu aprīt." Pielietojums: Jaunās Derības ticīgie ir aicināti būt par sargiem pār savu dzīvi, savām ģimenēm un savām kopienām — esot modriem attiecībā uz garīgu maldināšanu un Kristus otro atnākšanu.
5