Teleportācija Svētajos Rakstos Habakuks Bels un pūķis 1:33–42 33 Bet Jūdejā dzīvoja pravietis, vārdā Habakuks, kas bija pagatavojis vircu, lauzis maizi bļodā un gāja uz lauku, lai to nestu pļāvējiem. 34 Bet Tā Kunga eņģelis sacīja Habakukam: "Ej un aiznes vakariņas, kas tev ir, uz Babilonu Daniēlam, kas ir lauvu bedrē." 35 Un Habakuks sacīja: “Kungs, es nekad neesmu redzējis Babilonu, un es nezinu, kur ir tā bedre.” 36 Tad Tā Kunga eņģelis satvēra viņu aiz vainaga, nesa viņu aiz viņa matiem un sava gara niknumā novietoja viņu Bābelē virs bedres. 37 Un Habakuks iesaucās, sacīdams: “Daniēl, Daniel, ņem mielastu, ko Dievs tev ir sūtījis!” 38 Un Daniēls sacīja: "Tu esi mani pieminējis, ak Dievs, un Tu neesi atstājis tos, kas Tevi meklē un Tevi mīl." 39 Tad Daniēls piecēlās un ēda, un Tā Kunga eņģelis tūlīt atkal nolika Habakuku viņa vietā. 40 Septītajā dienā ķēniņš devās apraudāt Daniēlu; un, kad viņš nonāca pie bedres, viņš ieskatījās un redzi, Daniēls tur sēdēja. 41 Tad ķēniņš iesaucās skaļā balsī, sacīdams: “Liels ir Tas Kungs, Daniēla Dievs, un cita nav bez Tevis!” 42 Un viņš to izvilka ārā un iemeta bedrē tos, kas bija viņa bojāeja, un tie tika aprīti acumirklī viņa acu priekšā.
Eņģelis Rafaēls Tobita 12:1–22 1 Tad Tobits pasauca savu dēlu Tobiju un sacīja viņam: "Dēls, parūpējies, lai vīrs saņemtu savu algu, kas tev līdzi gāja, un tev viņam jādod vēl vairāk." 2 Un Tobiass viņam sacīja: “Tēvs, man nebūs ļauni dot viņam pusi no tā, ko esmu atnesis. 3 Jo viņš mani ir atvedis atpakaļ pie tevis drošībā, izdziedinājis manu sievu un atnesis man naudu, un arī tevi ir dziedinājis. 4 Tad vecais vīrs sacīja: “Tas viņam pienākas.” 5 Tad viņš pasauca eņģeli un sacīja tam: “Ņem pusi no visa, ko esi atnesis, un ej prom drošībā.” 6 Tad viņš ņēma tos abus atsevišķi un sacīja tiem: “Slavējiet Dievu, slavējiet Viņu un cildiniet Viņu, un slavējiet Viņu par lietām, ko Viņš jums ir darījis visu dzīvo priekšā! Ir labi slavēt Dievu, paaugstināt Viņa vārdu un godājami sludināt Dieva darbus; tāpēc neesiet kūtri Viņu slavēt. 7 Ir labi turēt ķēniņa noslēpumu slepenībā, bet ir godājami atklāt Dieva darbus. Dari labu, un nekas ļauns tevi neskars. 1
Teleportācija Svētajos Rakstos
8 Lūgšana ir laba kopā ar gavēni, žēlastības dāvanām un taisnību. Mazliet taisnības ir labāk nekā daudz netaisnības. Labāk ir dot žēlastības dāvanas nekā krāt zeltu. 9 Jo žēlastības dāvanas glābj no nāves un attīra visus grēkus. Tie, kas dara žēlastības dāvanas un dara taisnību, tiks piepildīti ar dzīvību. 10 Bet tie, kas grēko, ir savas dzīvības ienaidnieki. 11 Es taču neko no tevis neslēpšu. Jo es teicu: “Ir labi turēt noslēpumā ķēniņa noslēpumu, bet ir gods atklāt Dieva darbus.” 12 Tāpēc, kad tu un tava vedekla Sāra lūdzāt Dievu, es atcerējos jūsu lūgšanas Svētā priekšā, un, kad tu apglabāji mirušos, es biju ar tevi. 13 Un, kad tu nevilcinājies celties un atstāt savu mielastu, lai dotos apsegt mirušos, tavs labais darbs nebija man apslēpts, jo es biju ar tevi. 14 Un tagad Dievs mani ir sūtījis dziedināt tevi un Sāru, tavu vedeklu. 15 Es esmu Rafaēls, viens no septiņiem svētajiem eņģeļiem, kas nes svēto lūgšanas un kas ienāk un iziet Svētā godības priekšā. 16 Tad viņi abi izbijās un krita uz sava vaiga, jo viņi baidījās. 17 Bet viņš tiem sacīja: "Nebīstieties, jo jums labi klāsies; tāpēc slavējiet Dievu!" 18 Jo es neesmu nācis savas labvēlības dēļ, bet pēc mūsu Dieva gribas; tāpēc lai Viņš ir slavēts mūžīgi! 19 Visas šīs dienas Es jums parādījos, bet Es neēdu un nedzēru, bet jūs redzējāt vīziju. 20 Tāpēc tagad pateicieties Dievam, jo es aizeju pie Tā, kas mani sūtījis; bet visu, kas notiek, pierakstiet grāmatā. 21 Un, kad tie piecēlās, tie viņu vairs neredzēja. 22 Tad viņi atzinās Dieva lielos un brīnumainos darbus un to, kā Tā Kunga eņģelis viņiem bija parādījies.
Ecēhiēls Ecēhiēla 3:12–15 12 Tad gars mani pacēla, un es dzirdēju aiz sevis lielu, rēkoņu balsi sakām: “Slavēts lai ir Tā Kunga godība no Viņa vietas!” 13 Es dzirdēju arī dzīvo radību spārnu švīkstoņu, kas pieskārās viens otram, un riteņu troksni tiem pretī, un lielu rūkoņu. 14 Tad Gars mani pacēla un aiznesa, un es gāju rūgtumā, sava gara karstumā, bet Tā Kunga roka bija stipra pār mani. 15 Tad es nonācu pie Telabibas trimdiniekiem, kas dzīvoja pie Kebaras upes, un apsēdos tur, kur viņi sēdēja, un paliku tur izbrīnā viņu vidū septiņas dienas. Ecēhiēla 8:1–4 1 Un sestā gada sestā mēneša piektajā dienā, kad es sēdēju savā namā un Jūdas vecaji sēdēja manā priekšā, tad Tā Kunga Dieva roka tur krita pār mani. 2 Tad es redzēju kaut ko līdzīgu uguns atspīdumam: no viņa gurniem lejup bija uguns, un no viņa gurniem augšup bija kaut kas līdzīgs spožumam, kā dzintara krāsai. 3 Un Viņš izstiepa rokas veidolu un satvēra mani aiz galvas šķipsnas, un Gars pacēla mani starp zemi un debesīm un aizveda mani Dieva vīzijā uz Jeruzālemi, pie iekšējo vārtu ieejas, kas skatās uz ziemeļiem, kur atradās greizsirdības tēla sēdeklis, kas izraisa greizsirdību. 4 Un redzi, tur bija Israēla Dieva godība, saskaņā ar vīziju, ko es redzēju līdzenumā.
2
Teleportācija Svētajos Rakstos
Jēzus Kristus Mateja 4:1–11 1 Tad Gars aizveda Jēzu tuksnesī, lai Viņš tiktu velna kārdināts. 2 Un, kad Viņš bija gavējis četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, Viņš vēlāk bija izsalcis. 3 Un kārdinātājs piestājās pie Viņa un sacīja: “Ja Tu esi Dieva Dēls, tad saki, lai šie akmeņi top par maizi.” 4 Bet Viņš atbildēja un sacīja: “ Ir rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikviena vārda, kas iziet no Dieva mutes.” 5 Tad velns Viņu ņem līdzi uz svēto pilsētu un novieto tempļa jumta galā, 6 Un sacīja Viņam: "Ja Tu esi Dieva Dēls, meties zemē, jo ir rakstīts: Viņš saviem eņģeļiem pavēlēs par Tevi, un tie Tevi nesīs savās rokās, ka Tu kādreiz savu kāju pie akmens nepiedauzītu." 7 Jēzus viņam sacīja: “ Atkal ir rakstīts: tev nebūs kārdināt Dievu, savu Kungu.” 8 Atkal velns Viņu ņem līdzi ļoti augstā kalnā un rāda Viņam visas pasaules valstis un to godību, 9 Un sacīja Viņam: “To visu es Tev došu, ja Tu, mezdamies zemē, mani pielūgsi.” 10 Tad Jēzus viņam sacīja: " Atkāpies no šejienes, sātan! Jo ir rakstīts: tev būs pielūgt Dievu, savu Kungu, un Viņam vien kalpot." 11 Tad velns Viņu atstāja, un, lūk, eņģeļi piestājās un kalpoja Viņam. Lūkas 4:1–13 1 Un Jēzus, Svētā Gara pilns, atgriezās no Jordānas, un Gars viņu aizveda tuksnesī, 2 Četrdesmit dienas Viņš tika velna kārdināts. Un tanīs dienās Viņš neko neēda, un kad tās bija pagājušas, Viņš vēlāk izsalka. 3 Un velns sacīja Viņam: Ja Tu esi Dieva Dēls, pavēli šim akmenim, lai tas top maize. 4 Un Jēzus viņam atbildēja, sacīdams: “ Ir rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikviena Dieva vārda.” 5 Un velns Viņu ņēma līdzi augstā kalnā un vienā acumirklī rādīja Viņam visas pasaules valstis. 6 Un velns sacīja viņam: "Es Tev došu visu šo varu un visu šo godību, jo tā Man ir nodota, un, kam Es gribu, tam Es to došu." 7 Ja tu mani pielūgsi, viss būs tavs. 8 Un Jēzus atbildēja un sacīja viņam: " Atkāpies no Manis, sātan! Jo ir rakstīts: tev būs pielūgt Dievu, savu Kungu, un Viņam vien kalpot." 9 Un viņš Viņu aizveda uz Jeruzalemi, novietoja Viņu tempļa jumta galā un sacīja Viņam: "Ja Tu esi Dieva Dēls, tad meties no šejienes zemē!" 10 Jo ir rakstīts: Viņš dos Saviem eņģeļiem pavēli par Tevi, lai tie Tevi sargātu. 11 Un viņi tevi nesīs savās rokās, lai tu kādreiz savu kāju nepiedauzītu pie akmens. 12 Un Jēzus atbildēja viņam un sacīja: “ Ir teikts: tev nebūs kārdināt Dievu, savu Kungu.” 13 Un, kad velns bija pabeidzis visas kārdināšanas, viņš uz laiku atstāja Viņu. Lūkas 24:13–53 13 Un, lūk, divi no viņiem tanī pašā dienā devās uz ciematu, vārdā Emmaus, kas atradās no Jeruzalemes apmēram sešdesmit fārlongu attālumā. 14 Un viņi savā starpā pārrunāja visu, kas bija noticis. 15 Un notika, ka, viņiem sarunājoties un spriežot, pats Jēzus tuvojās un gāja tiem līdzi. 16 Bet viņu acis bija aizslēgtas, lai tie Viņu nepazītu. 17 Un viņš tiem sacīja: "Kādas tās sarunas, ko jūs runājat savā starpā ejot un esat noskumuši?" 18 Un viens no tiem, vārdā Kleops, atbildēja un sacīja Viņam: "Vai tu viens esi svešinieks Jeruzalemē, kas nezini, kas tur šinīs dienās noticis?" 19 Un viņš tiem sacīja: “ Kas tad?” Tie viņam atbildēja: “Par Jēzu no Nācaretes, kas bija pravietis, varens darbos un vārdos Dieva un visas tautas priekšā, 3
Teleportācija Svētajos Rakstos
20 Un kā augstie priesteri un mūsu valdnieki nodeva Viņu pazudināšanai nāvē un piesita Viņu krustā. 21 Bet mēs cerējām, ka Viņš būs tas, kas atpestīs Israēlu; un bez visa tā šodien ir trešā diena, kopš tas viss ir noticis. 22 Jā, un arī dažas sievietes no mūsu pulka, kas agri bija pie kapa, mūs izbiedēja; 23 Un, neatradušas Viņa miesu, tās nāca un sacīja, ka redzējušas arī eņģeļu parādīšanos, kas saka, ka Viņš ir dzīvs. 24 Un daži no tiem, kas bija ar mums, nogāja pie kapa un atrada visu tā, kā sievietes bija teikušas, bet Viņu pašu viņi neredzēja. 25 Tad viņš tiem sacīja: “ Ak, jūs neprātīgie un sirdī kūtrie ticēt visam tam, ko pravieši sludinājuši! 26 Vai Kristum nevajadzēja to ciest un ieiet savā godībā? 27 Un, iesākdams no Mozus un visiem praviešiem, Viņš tiem izskaidroja visus rakstus, kas par Viņu bija rakstīti. 28 Un viņi tuvojās ciemam, kurp tie devās, un viņš izlikās, ka ietu tālāk. 29 Bet tie Viņu ļoti lūdza, sacīdami: “Paliec pie mums, jo jau vakars metas un diena jau pagalam.” Un Viņš iegāja pie tiem palikt. 30 Un notika, kad Viņš ar tiem sēdēja pie galda, ka Viņš ņēma maizi, svētīja to, lauza un deva tiem. 31 Un viņu acis atvērās, un tie Viņu pazina, bet Viņš pazuda no viņu acīm. 32 Un tie sacīja viens otram: "Vai mūsu sirds nedega mūsos, kad Viņš ceļā ar mums runāja un mums Rakstus izskaidroja?" 33 Un tanī pašā stundā viņi cēlās un atgriezās Jeruzalemē, un atrada sapulcētos tos vienpadsmit un tos, kas bija ar viņiem, 34 Sakot: “Kungs patiesi ir augšāmcēlies un parādījies Sīmanim.” 35 Un tie stāstīja, kas notika ceļā un kā tie Viņu pazina, laužot maizi. 36 Un kamēr viņi tā runāja, pats Jēzus nostājās viņu vidū un sacīja tiem: " Miers lai ir ar jums!" 37 Bet viņi bija pārbijušies un izbijušies, un domāja, ka redzējuši garu. 38 Un Viņš tiem sacīja: " Kāpēc jūs esat tā izbijušies? Un kāpēc tādas domas rodas jūsu sirdīs?" 39 Redziet Manas rokas un Manas kājas – Es pats tas esmu! Aptaustiet Mani un redziet, jo garam nav miesas un kaulu, kā jūs redzat Man esam. 40 Un, to pateicis, Viņš tiem parādīja Savas rokas un kājas. 41 Kad tie prieka dēļ vēl neticēja un brīnījās, Viņš tiem sacīja: " Vai jums šeit ir kas ēdams?" 42 Un tie Viņam iedeva gabalu ceptas zivs un gabalu medus šūnu. 43 Un viņš to ņēma un ēda viņu priekšā. 44 Un Viņš tiem sacīja: “ Šie ir vārdi, ko Es jums teicu, vēl būdams pie jums, ka visam jāpiepildās, kas par Mani rakstīts Mozus bauslībā, praviešos un psalmos. 45 Tad Viņš tiem atvēra prātu, lai tie saprastu Rakstus, 46 Un Viņš tiem sacīja: “Tā ir rakstīts, un tā Kristum vajadzēja ciest un trešajā dienā augšāmcelties no miroņiem, 47 Un lai Viņa vārdā tiktu sludināta grēku nožēla un grēku piedošana visām tautām, iesākot no Jeruzālemes. 48 Un jūs esat šo lietu liecinieki. 49 Un redzi, Es jums sūtu Sava Tēva apsolījumu; bet jūs palieciet Jeruzālemes pilsētā, līdz kamēr jūs tiksiet tērpti spēkā no augšienes. 50 Un Viņš tos izveda līdz Betānijai, un Viņš, pacēlis Savas rokas, svētīja tos. 51 Un notika, ka, svētīdams viņus, viņš no tiem šķīrās un tika uzņemts debesīs. 52 Un tie pielūdza Viņu un ar lielu prieku atgriezās Jeruzalemē. 53 Un viņi pastāvīgi bija templī, slavēdami un svētīdami Dievu. Āmen. Jāņa 6:16–21 16 Un, kad jau vakars metās, Viņa mācekļi nogāja pie jūras,
4
Teleportācija Svētajos Rakstos
17 Un viņi iekāpa laivā un pārcēlās pāri jūrai uz Kapernaumu. Bet jau bija tumšs, un Jēzus vēl nebija pie viņiem atnācis. 18 Un jūra cēlās stipra vēja dēļ. 19 Kad viņi bija airējuši apmēram divdesmit piecus vai trīsdesmit stadijus, tie ieraudzīja Jēzu staigājam pa jūru un tuvojamies laivai; un tie nobijās. 20 Bet Viņš tiem sacīja: “ Es tas esmu, nebīstieties!” 21 Tad tie labprāt uzņēma Viņu laivā, un kuģis tūdaļ sasniedza zemi, kurp tie devās.
Filips Apustuļu darbi 8:26–40 26 Un Tā Kunga eņģelis sacīja Filipam: “Celies un ej uz dienvidiem pa ceļu, kas ved no Jeruzālemes uz Gazu, kas ir tuksnesis.” 27 Un viņš cēlās un aizgāja; un, lūk, kāds etiopietis, einuhs ar lielu varu etiopiešu ķēniņienes Kandakes pakļautībā, kas bija atbildīgs par visām viņas mantām, bija ieradies Jeruzalemē, lai pielūgtu, 28 Atgriežoties atpakaļ, viņš sēdēja savos ratos un lasīja pravieti Jesaju. 29 Tad Gars sacīja Filipam: “Ej tuvāk un piestājies pie šiem ratiem!” 30 Un Filips pieskrēja pie viņa un dzirdēja viņu lasām pravieti Jesaju un sacīja: "Vai tu saproti, ko tu lasi?" 31 Un viņš sacīja: “Kā gan es to varu, ja neviens mani nepavada?” Un viņš lūdza Filipu, lai tas uzkāptu augšā un apsēstos viņam blakus. 32 Rakstu vieta, ko viņš lasīja, bija šī: “Viņš tika vests kā avs uz kaušanu, un kā jērs, kas klusē sava cirpēja priekšā, tā Viņš neatvēra savu muti.” 33 Viņa pazemošanās laikā viņam tika atņemta tiesa, un kas gan varēs pasludināt viņa dzimšanu, jo viņa dzīvība ir atņemta no zemes. 34 Un einuhs atbildēja Filipam un sacīja: “Es tevi lūdzu, par ko pravietis to runā? Par sevi pašu vai par kādu citu?” 35 Tad Filips, atdarījis muti, iesākdams ar to pašu Rakstu vietu, sludināja viņam Jēzu. 36 Un, ceļu turpinādami, viņi nonāca pie kāda ūdens; un einuhs sacīja: “Redzi, še ir ūdens; kas mani kavē kristīties?” 37 Filips sacīja: “Ja tu tici no visas sirds, tad vari.” Viņš atbildēja un sacīja: “Es ticu, ka Jēzus Kristus ir Dieva Dēls.” 38 Un viņš pavēlēja apturēt ratus, un viņi abi iekāpa ūdenī, gan Filips, gan einuhs, un viņš viņu kristīja. 39 Kad viņi bija izkāpuši no ūdens, Tā Kunga Gars aizrāva Filipu, tā ka einuhs viņu vairs neredzēja; un viņš priecīgs turpināja savu ceļu. 40 Bet Filips tika atrasts Azotā un, pārstaigādams apkārtnes, sludināja visās pilsētās, līdz nonāca Cēzarejā.
Pāvils Es pazinu vīru Kristū pirms četrpadsmit gadiem (vai miesā, nezinu, vai ārpus miesas, nezinu, Dievs zina), kas tika aizrauts trešajās debesīs. Un es pazinu tādu vīru (vai miesā, vai ārpus miesas, nezinu, Dievs zina), ka viņš tika aizrauts paradīzē un dzirdēja neizsakāmus vārdus, ko cilvēkam nav atļauts izrunāt. 2. Korintiešiem 12:2-4
5
Teleportācija Svētajos Rakstos
Ēnohs Kad Ēnohs bija to pastāstījis saviem dēliem, eņģeļi viņu paņēma savos spārnos un uznesa pirmajās debesīs un novietoja mākoņos. Un tur es paskatījos, un atkal es skatījos augstāk un redzēju ēteri, un viņi mani novietoja pirmajās debesīs un parādīja man ļoti lielu jūru, lielāku nekā zemes jūra. Ēnoha noslēpumi 3:1 Kad Ēnohs bija runājis ar ļaudīm, Tas Kungs sūtīja tumsu uz zemes, un tur iestājās tumsa, un tā apsedza tos vīrus, kas stāvēja kopā ar Ēnohu, un viņi aizveda Ēnohu uz debesu augstumiem, kur ir Tas Kungs; un Viņš viņu uzņēma un nolika Sava vaiga priekšā, un tumsa pazuda no zemes, un atkal parādījās gaisma. Un ļaudis redzēja un nesaprata, kā Ēnohs bija aizvests, un godināja Dievu, un atrada rakstu rulli, kurā bija uzrakstīts “neredzamais Dievs”; un visi devās uz savām mājām. Ēnoha noslēpumi 67:1-2
6