Latvian - Book of Jasher or the Book of the Upright or the Book of the Just Man

1.NODAĻA

1UnDievssacīja:"Darīsimcilvēkupēcsavatēlaun līdzības!"Dievsradījacilvēkupēcsavatēla.

2UnDievsradījacilvēkunozemesuniepūtaviņanāsīs dzīvībasdvašu,uncilvēkskļuvapardzīvudvēseli, apveltītuarvalodu

3UnTasKungssacīja:"Navlabicilvēkambūtvienam;Es viņamradīšupalīgu"

4UnTasKungslikaĀdamamnokristdziļāmiegā,unviņš aizmiga,unViņšizņēmavienunoviņaribām,unViņš uzcēlauztāsmiesu,unizveidojatounatnesatoĀdamam, unĀdamspamodāsnosavamiega,unlūk,sievietestāvēja viņapriekšā

5Unviņšsacīja:“Šisirkaulsnomaniemkauliem,untas tikssauktsparsievieti,jotasirņemtsnovīra.”UnĀdams nosaucaviņuparIevu,joviņabijavisudzīvomāte

6UnDievstossvētījaunnosaucaviņuvārdus:Ādamsun Ievatanīdienā,kadViņštosradīja,unDievsTasKungs sacīja:"Augļojietiesunvairojietiesunpiepildietzemi!"

7UnDievsTasKungsņēmaĀdamuunviņasievuun novietojatosĒdenesdārzā,laitokoptuunsargātu;unViņš tiempavēlējaunsacīja:"Novisiemdārzakokiemjūs drīkstatēst,betnolabaunļaunaatzīšanaskokajumsnebūs ēst,jotanīdienā,kadtunotāēdīsi,tumirdamsmirsi."

8Un,kadDievsbijaviņussvētījisunpavēlējis,Viņš aizgājanoviņiem,unĀdamsunviņasievadzīvojadārzā saskaņāarpavēli,koTasKungsviņiembijapavēlējis.

9Unčūska,koDievsbijaradījiskopāartiemuzzemes, nācapietiem,laitospamudinātupārkāptDievapavēli,ko Viņštiembijapavēlējis.

10Unčūskapavedinājaunpierunājasievietiēstnoatziņas koka,unsievietepaklausījačūskasbalsijunpārkāpaDieva vārduunņēmanolabaunļaunaatziņaskoka,unviņaēda, unviņaņēmanotāundevaarīsavamvīram,unviņšēda

11UnĀdamsunviņasievapārkāpaDievapavēli,koViņš tiembijapavēlējis,unDievstozināja,unViņadusmaspret tiemiedegās,unViņštosnolādēja

12UnDievsTasKungstanīdienātosizdzinanoĒdenes dārza,laiapstrādātuzemi,nokurastiebijaņemti,untie nogājaunapmetāsuzdzīviĒdenesdārzaaustrumos;un ĀdamsatzinasavusievuIevu,unviņadzemdējadivus dēlusuntrīsmeitas.

13UnviņanosaucapirmdzimtoparKainu,sacīdama:"Es esmuieguvusivīrietinoTāKunga,"betotrajamviņa nosaucaparĀbelu,joviņasacīja:"Tukšībāmēsesam nākušizemē,untukšībāmēsnotāstiksimpaņemti"

14Unzēniuzauga,unviņutēvsdevatiemīpašumušajā zemē;unKainsbijazemeskopējs,betĀbelsavjugans

15UnpēcdažiemgadiemviņinesaTamKungam aptuvenuupuri,unKainsnesanozemesaugļiem,unĀbels nesanosavuavjupirmdzimtajiemnototaukiem,unDievs pagriezāsunnoliecāspretĀbeluunviņaupuri,unuguns nācanoTāKunganodebesīmuntoaprija

16UnTasKungsnepievērsāsKainamunviņaupurim,un Viņšnepiekāpāstam,joviņšbijaatnesisTāKungapriekšā nosliktākiemzemesaugļiem,unKainsbijagreizsirdīgs pretsavubrāliĀbelušīiemesladēļ,unviņšmeklēja ieganstu,laiviņunogalinātu

17UnpēckādalaikaKainsunviņabrālisĀbelskādu dienudevāsuzlaukustrādāt;unviņiabibijalaukā:Kains

apstrādājaunarasavuzemi,betĀbelsganījasavu ganāmpulku;unganāmpulkspagājagarāmtaidaļai,ko Kainsbijauzariszemē,untasKainuļotiapbēdināja

18UnKainsdusmāsvērsāspiesavabrāļaĀbelaunsacīja viņam:"Kasstarpmaniuntevi,katunācdzīvotunvest savasavisganītiesmanāzemē?"

19UnĀbelsatbildējasavambrālimKainamunsacīja viņam:"Kasmanuntevstarpto,katuēdīsimanuavju gaļuunapģērbsiestovilnā?"

20Untagadnovelcmanāmaitāmvilnu,arkurutuesi apģērbies,unatlīdzinimanpartoaugļiemunmiesu,kotu esiēdis,un,kadtutobūsiizdarījis,esaiziešunotavas zemes,kātuesiteicis.

21UnKainssacījasavambrālimĀbelam:"Jaestevi šodiennogalināšu,kasganprasīsnomanistavasasinis?"

22UnĀbelsatbildējaKainam,sacīdams:“Patiesi,Dievs, kasmūsradījisvirszemes,atriebsmanulietuunprasīsno tevismanasasinis,jatumaninonāvēsi,joTasKungsir tiesnesisunšķīrējtiesnesis,unViņširtas,kasatmaksās cilvēkampēcviņaļaunumaunbezdievīgamcilvēkampēc viņaļaunprātības,koviņšvardarītvirszemes”

23Untagad,jatumanišeitnonāvēsi,Dievstačuzinatavus slepenosnodomusuntiesāstevipartoļaunumu,kotu šodienmanapsolījinodarīt

24Un,kadKainsdzirdējavārdus,koviņabrālisĀbelsbija runājis,lūk,KainadusmasiedegāspretviņabrāliĀbelu parto,kaviņštobijapasludinājis

25UnKainssteidzāsunpiecēlās,unpaņēmasavaarkla dzelzsdaļu,arkuruviņšpēkšņiiesitasavambrālimun nogalinājaviņu,unKainsizlējasavabrāļaĀbelaasinisuz zemes,unĀbelaasinistecējauzzemesganāmpulka priekšā

26UnpēctamKainsnožēlojagrēkus,nogalinājissavu brāli,unviņšbijaļotinoskumis,unviņšraudājaparviņu, untasviņuārkārtīgisatrauca

27UnKainscēlāsunizrakabedritīrumā,unviņšielika tajāsavabrāļalīķiunapkaisījatoarpīšļiem.

28UnTasKungszināja,koKainsbijadarījissavam brālim,unTasKungsparādījāsKainamunsacījaviņam: "KurirĀbels,tavsbrālis,kasbijaartevi?"

29UnKainsizlikāsunsacīja:"Esnezinu,vaiesesmusava brāļasargs?"UnTasKungsviņamsacīja:"Kotuesidarījis? TavabrāļaasiņubalssbrēcuzManinozemes,kurtuviņu esinonāvējis"

30Jotuesinogalinājissavubrāliunizlikiesmanāpriekšā, unsavāsirdīiedomājies,kaestevineredzuunnezinuvisus tavusdarbus

31Bettutoizdarījiunnogalinājisavubrālivelti,tāpēcka viņšartevirunājataisnību,untagadesinolādētsnotās zemes,kasatvērasavumuti,laiuzņemtutavabrāļaasinis notavasrokas,unkurātuviņuapglabāji

32Un,kadtutoapstrādāsi,tāvairsnedostevtāduspēku kāsākumā,jozemeizaudzēsērkšķusundadžus,untu maldīsiesunklīdīsipazemilīdzsavaināvesdienai

33UntanīlaikāKainsaizgājanoTāKungaklātbūtnes,no tāsvietas,kurviņšbija,unviņšpārvietojāsunklejojapa zemiuzaustrumiemnoĒdenes,viņšunviss,kasviņam piederēja

34UnKainstanīsdienāsatzinasavusievu,untāieņēma undzemdējadēlu,unviņšnosaucaviņavārduĒnohs,

sacīdams:"TanīlaikāTasKungssākadotviņammieruun klusumuvirszemes."

35UntanīlaikāKainsarīsākaceltpilsētu;unviņšuzcēla pilsētuunnosaucatoparĒnohu,pēcsavadēlavārda;jo tanīsdienāsTasKungsbijadevisviņammieruvirszemes, unviņšvairsnestaigājaunneklīdakāsākumā 36UnĒnohampiedzimaIrads,unIradsdzemdināja Mehujaēlu,unMehujaēlsdzemdinājaMetuzaēlu.

2.NODAĻA

1UntasbijaĀdamasimttrīsdesmitajādzīvesgadāuz zemes,kadviņšatkalatzinasavusievuIevu,unviņa ieņēmaundzemdējadēlupēcviņalīdzībasuntēla,unviņa nosaucaviņavārduSets,sacīdama:“JoDievsmanirdevis cituspēcnācējusĀbelavietā,joKainsviņuirnogalinājis.”

2UnSetsnodzīvojasimtpiecusgadus,unviņampiedzima dēls;unSetsnosaucaviņadēluvārdāĒnošs,sacīdams: "Tajālaikācilvēkudēlisākavairotiesunmocītsavas dvēselesunsirdis,pārkāpdamiunsaceldamiespretDievu"

3UnĒnošadienāscilvēkudēliturpinājasaceltiesun pārkāptDievalikumus,laivairotuTāKungadusmaspret cilvēkudēliem

4Uncilvēkudēligājaunkalpojacitiemdieviem,unviņi aizmirsaToKungu,kastosbijaradījisvirszemes;untajos laikoscilvēkudēlidarinājavaraundzelzs,kokaunakmens elkusunklanījāstiemunkalpoja

5Unikviensvīrsdarinājasavudievuunpielūdzato,un cilvēkudēliatmetaToKunguvisāsĒnošaunviņabērnu dienās;unTāKungadusmasiedegāsviņudarbuun negantībudēļ,koviņidarījavirszemes.

6UnTasKungslikaGihonasupesūdeņiemtospārpludināt, unViņštosiznīcinājaunaprija,unViņšiznīcinājatrešo daļuzemes,un,neskatotiesuzto,cilvēkudēlineatgriezās nosaviemļaunajiemceļiem,unviņurokasjoprojāmbija izstieptas,laidarītuļaunuTāKungaacīs

7Untanīsdienāszemēnebijanesējas,nepļaušanas;un cilvēkudēliemnebijapārtikas,unbadstanīsdienāsbijaļoti liels

8Unsēkla,koviņiiesējatanīsdienāszemē,kļuvapar ērkšķiem,dadžiemundzeloņiem;jokopšĀdamadienām bijašispaziņojumsparzemi,parDievalāstu,arkoViņš nolādējazemitāgrēkadēļ,koĀdamsgrēkojaTāKunga priekšā

9Untiešitad,kadcilvēkiturpinājasaceltiesunpārkāpt Dievalikumusunsamaitātsavusceļus,arīzemekļuva samaitāta

10UnĒnošsnodzīvojadeviņdesmitgadusundzemdināja Kainanu;

11UnKainansuzauga,unviņambijačetrdesmitgadi,un viņškļuvagudrsunieguvazināšanasunprasmesvisā gudrībā,unviņšvaldījapārvisiemcilvēkudēliem,unviņš vadījacilvēkudēluspiegudrībasunzināšanām;joKainans bijaļotigudrsvīrsunviņambijaizpratnevisāgudrībā,un arsavugudrībuviņšvaldījapārgariemundēmoniem;

12UnKainanssavāgudrībāzināja,kaDievsiznīcinās cilvēkudēlusparto,katieirgrēkojušiuzzemes,unkaTas Kungspēdējāsdienāssūtīspārviņiemplūduūdeņus

13UntanīsdienāsKānansrakstījauzakmensplāksnēm, kasnotiksnākotnē,unviņštāsnolikasavosdārgumos.

14UnKainansvaldījapārvisuzemi,unviņšpievērsa dažuscilvēkudēluskalpošanaiDievam.

15Un,kadKainanambijaseptiņdesmitgadi,viņš dzemdinājatrīsdēlusundivasmeitas.

16UnšieirKainanabērnuvārdi:pirmdzimtāvārdsbija Mahalaleels,otrāvārdsbijaEnansuntrešāvārdsbija Mereds,unviņumāsasbijaAdaunCilla;šieirpieci Kainanabērni,kasviņampiedzima.

17UnLamehs,Metūzaēladēls,kļuvaradinieksKainanam laulībā,unviņšņēmaviņadivasmeitasparsievām,unAda ieņēmaundzemdējaLamehamdēlu,unviņanosaucaviņu parJābalu

18Unviņaatkalieņēmaundzemdējadēluunnosaucaviņu parJūbalu;unCilla,viņasmāsa,tanīsdienāsbijaneauglīga unviņainebijapēcnācēju

19JotanīsdienāscilvēkudēlisākagrēkotpretDievuun pārkāptbaušļus,koViņšbijapavēlējisĀdamam,laiviņš augļotosunvairotosvirszemes

20Undažinocilvēkudēliemlikasavāmsievāmdzert dzērienu,kaspadarītuviņasneauglīgas,laiviņisaglabātu savufigūruunlaiviņuskaistaisizskatsneizbalētu

21Un,kadvīrudēlilikadažāmnosavāmsievāmdzert, Cilladzērakopāarviņiem

22Unsievietes,kasdzemdējabērnus,savuvīruacīs izskatījāsnejaukaskāatraitnes,kamērviņuvīribijadzīvi, jotikaineauglīgajāmviņaspieķērās

23Unpēcdienāmungadiem,kadCillakļuvaveca,Tas Kungsatvēraviņasklēpi.

24Unviņaieņēmaundzemdējadēluunnosaucaviņu vārdāTubalsKains,sacīdama:"Pēctam,kadesbiju novītusi,esviņuesmuieguvusinoVisvarenāDieva."

25Unviņaatkalieņēmaundzemdējameitu,unnosauca viņuparNaāmu,joviņasacīja:"Pēctam,kadesmu novītusi,esmuieguvusipriekuunlīksmību."

26UnLamehsbijavecsungados,unviņaacisbijablāvas, kaviņšnekoneredzēja,unviņadēlsTubalsKainsviņu vadīja,unkādudienuLamehsdevāslaukā,unviņadēls TubalsKainsbijakopāarviņu,un,kamērviņistaigājapa lauku,Kains,Ādamadēls,devāspretīviņiem;joLamehs bijaļotivecsundaudzneredzēja,unviņadēlsTubals Kainsbijaļotijauns

27UnTubalsKainspavēlējasavamtēvamuzvilktloku,un arbultāmviņšsitaKainu,kasvēlbijatālu,unnogalināja viņu,jotastiemizskatījāspēcdzīvnieka

28UnbultasietriecāsKainaķermenī,laiganviņšbijano tāmtālu,unviņšnokritazemēunnomira.

29UnTasKungsatmaksājaKainamparviņaļaunumu,ko viņšbijanodarījissavambrālimĀbelam,saskaņāarTā Kungavārdu,koViņšbijarunājis

30Unnotika,kadKainsbijamiris,kaLamehsunTubals devāsapskatītdzīvnieku,koviņibijanonāvējuši,unviņi ieraudzīja,unlūk,viņuvectēvsKainsguļammiriszemē.

31UnLamehsbijaļotinoskumisparto,kabijatoizdarījis, un,sasitotplaukstaskopā,viņšiesitasavamdēlamun izraisījaviņanāvi

32UnLamehasievasdzirdēja,koLamehsbijaizdarījis,un viņasmeklējaviņunogalināt.

33UnLamehasievasviņuienīdanotāsdienas,joviņšbija nogalinājisKainuunTubaluKainu,unLamehasievas šķīrāsnoviņaunneklausījaviņamtanīsdienās.

34UnLamehsnācapiesavāmsievāmunļotilūdzatās uzklausītviņušajājautājumā.

35UnviņšsacījasavāmsievāmAdaiunCillai: “Klausietiesmanubalsi,Lamehasievas,ņemietvērā manusvārdus!Jojūstagadiedomājatiesunsakāt,kaes nogalinājuvīruarsavāmbrūcēmunbērnuarsavām sitieniem,joviņasnavdarījušasnekāduvardarbībuBet zinietgan,kaesmuvecsunsirms,unmanasacisvecuma dēļirsmagas,unestodarījuneapzināti

36UnLamehasievasklausījāsviņamšajājautājumāun atgriezāspieviņaarsavatēvaĀdamapadomu,betkopštā laikaviņasviņamvairsnedzemdējabērnus,zinot,kaDieva dusmastajoslaikospieaugapretcilvēkudēliem,laiviņus iznīcinātuarplūduūdeņiemviņuļaunodarbudēļ

37UnMahalaleels,Kainanadēls,nodzīvojasešdesmit piecusgadusundzemdinājaJaredu;unJaredsnodzīvoja sešdesmitdivusgadusundzemdinājaĒnohu

3.NODAĻA

1UnĒnohsnodzīvojasešdesmitpiecusgadusun dzemdinājaMetuzālu;unĒnohsstaigājaarDievupēc Metuzāladzemdināšanas,unviņškalpojaTamKungamun nicinājacilvēkuļaunosceļus

2UnĒnohadvēselebijaiegrimusiTāKungapamācībā, zināšanāsunizpratnē;unviņšgudriatkāpāsnocilvēku dēliemundaudzudienulaikāslēpāsnotiem

3Unpēcdaudziemgadiem,kadviņškalpojaTamKungam unlūdzaDievuViņapriekšāsavānamā,TāKungaeņģelis nodebesīmsaucaviņam,unviņšsacīja:“Redzi,esesmu!”

4Unviņšsacīja:“Celies,izejnosavasmājasunnotās vietas,kurtuslēpies,unparādiescilvēkudēliem,laitu varētutiemmācītceļu,pakurutiemjāiet,undarbu,kas tiemjāpaveic,lainoietuDievaceļos.”

5UnĒnohspiecēlāspēcTāKungavārdaunizgājanosava nama,nosavasvietasunnotelpas,kurāviņšbijapaslēpies; unviņšdevāspiecilvēkudēliemunmācījatiemTāKunga ceļus,untanīlaikāsapulcinājacilvēkudēlusun iepazīstinājatosarTāKunganorādījumiem

6Unviņšpavēlējatosludinātvisāsvietās,kurdzīvoja cilvēkudēli,sacīdams:“Kurirtasvīrs,kasvēlaszinātTā Kungaceļusunlabosdarbus?LaiviņšnākpieĒnoha”

7Unvisicilvēkudēlitadsapulcējāspieviņa,jovisi,kasto vēlējās,devāspieĒnoha,unĒnohsvaldījapārcilvēku dēliemsaskaņāarTāKungavārdu,untienācaun paklanījāsViņam,untieuzklausījaViņavārdu.

8UnDievaGarsbijapārĒnohu,unviņšmācījavisiem saviemvīriemDievagudrībuunViņaceļus,uncilvēkudēli kalpojaTamKungamvisasĒnohadienas,unviņināca dzirdētViņagudrību

9Unvisicilvēkudēluķēniņi,ganpirmie,ganpēdējie, kopāarsaviemprinčiemuntiesnešiem,nācapieĒnoha, kaddzirdējaparviņagudrību,unviņipaklanījāsviņam,un viņiarīpieprasījaĒnohamvaldītpārviņiem,kamviņš piekrita

10Unviņisapulcējāspavisam,simttrīsdesmitķēniņiun prinči,unviņiiecēlaĒnohuparķēniņupārsevi,unviņi visibijaviņavarāunpakļautībā

11UnĒnohsmācījatiemgudrību,zināšanasunTāKunga ceļus;unViņšnodibinājamierustarptiem,unmiersbija visāzemēĒnohadzīveslaikā

12UnĒnohsvaldījapārcilvēkudēliemdivsimtčetrdesmit trīsgadus,unviņšdarījataisnībuuntaisnībuarvisiem saviemļaudīm,unviņšvadījatosTāKungaceļos 13UnšīsirĒnoha,Metuzāla,ElīsasunElimeleha,trīsdēlu, paaudzes;unviņumāsasbijaMelkaunNahma,un Metuzālsnodzīvojaastoņdesmitseptiņusgadus,unviņš dzemdinājaLamehu

14UntasbijaLamehadzīvespiecdesmitsestajāgadā,kad Ādamsnomira;viņambijadeviņisimtitrīsdesmitgadiviņa nāvesbrīdī,unviņadividēli,kopāarĒnohuunviņadēlu Metuzālu,apglabājaviņuarlielugreznību,kātodara ķēniņuapbedīšanā,alā,koDievsviņambijateicis

15Untanīvietāvisicilvēkudēlisarīkojalielassērasun raudājaĀdamadēļ;tāpēctasirkļuvisparparadumu cilvēkudēluvidūlīdzpatšaidienai

16UnĀdamsnomira,joviņšēdanoatziņaskoka;viņšun viņabērnipēcviņa,kāDievsTasKungsbijarunājis

17UntasbijaĀdamanāvesgadā,kasbijaĒnoha valdīšanasdivsimtčetrdesmittrešaisgads,tanīlaikāĒnohs nolēmanorobežotiesnocilvēkudēliemunslēptieskā sākumā,laikalpotuTamKungam

18UnĒnohstāarīdarīja,betpilnībāneslēpāsnoviņiem, bettrīsdienasturējāspagabalunocilvēkudēliemuntad devāspieviņiemuzvienudienu

19Untrīsdienas,kamērviņšbijasavākambarī,viņšlūdza unslavējaToKungu,savuDievu,untanīdienā,kadviņš devāsunparādījāssaviempavalstniekiem,viņšmācījatiem TāKungaceļus,unvisu,kotieviņamjautājaparTo Kungu,viņštiempastāstīja

20Unviņštārīkojāsdaudzusgadus,unpēctamviņš slēpāssešasdienasunparādījāssavaitautaivienudienu septītajādienā;unpēctamreizimēnesī,untadreizigadā, līdzvisiķēniņi,prinčiuncilvēkudēliviņumeklējaun vēlējāsatkalredzētĒnohasejuundzirdētviņavārdu;bet viņinevarēja,jovisicilvēkudēliļotibaidījāsnoĒnoha,un viņibaidījāsviņamtuvotiesdievišķāsbijībasdēļ,kasbija viņasejā;tāpēcnevienscilvēksnevarējauzviņuskatīties, baidoties,kaviņšvarētutiktsodītsunnomirt

21Unvisiķēniņiunprinčinolēmasapulcinātcilvēkudēlus unnāktpieĒnoha,domājot,kaviņivisivarētuarviņu runātlaikā,kadviņšnāksviņuvidū,unviņitāarīizdarīja 22Unpienācadiena,kadĒnohsizgāja,unviņivisi sapulcējāsunnācapieviņa,unĒnohsrunājauztiemTā Kungavārdus,unviņšmācījatiemgudrībuunzināšanas, untiepaklanījāsviņapriekšāunsacīja:"Laidzīvoķēniņš! Laidzīvoķēniņš!"

23Unpēckādalaika,kadķēniņiunprinčiuncilvēkudēli runājaarĒnohu,unĒnohsmācījaviņiemDievaceļus,lūk, TāKungaeņģelissaucaĒnohunodebesīmunvēlējāsviņu atvestuzdebesīm,laiviņšturvaldītupārDievadēliem,kā viņšbijavaldījispārcilvēkudēliemuzzemes

24KadtanīlaikāĒnohstodzirdēja,viņšdevāsun sapulcinājavisuszemesiedzīvotājusunmācījatiem gudrībuunzināšanasundevatiemdievišķusnorādījumus, unviņštiemsacīja:“Manirprasītsuzkāptdebesīs,tāpēces nezinusavuaiziešanasdienu”

25UntagadEstevmācīšugudrībuunzināšanasundošu tevnorādījumus,pirmsteviaiziešu,kārīkotiesuzzemes, laituvarētudzīvot;unviņštāarīdarīja

26Unviņšmācījatiemgudrībuunzināšanas,undevatiem norādījumus,unviņštosnorāja,unviņšlikatiempriekšā

likumusuntiesas,kasjāpildauzzemes,unviņšnodibināja mierustarptiem,unviņšmācījatiemmūžīgodzīvi,un kādulaikudzīvojapietiem,mācottiemvisasšīslietas

27UntanīlaikācilvēkudēlibijapieĒnoha,unĒnohs runājaarviņiem,unviņipacēlasavasacis,unnodebesīm nolaidāslielazirgaizskats,unzirgssoļojagaisā;

28UnviņipastāstījaĒnoham,kobijaredzējuši,unĒnohs tiemsacīja:“Manadēļšiszirgsnolaižasuzzemes;ir pienācislaiks,kadmanjāaizietnojums,unjūsmanivairs neredzēsiet”

29UntanīlaikāzirgsnolaidāsunnostājāsĒnohapriekšā, unvisicilvēkudēli,kasbijaarĒnohu,toredzēja

30UntadĒnohsatkalpavēlējabalsijatskanēt,sakot:“Kur irtasvīrs,kampatīkzinātTāKunga,savaDieva,ceļus?

LaiviņššodiennākpieĒnoha,pirmsviņštiekmums paņemts.”

31UnvisicilvēkudēlisapulcējāsunieradāspieĒnohatanī dienā;unvisizemesķēniņiarsaviemprinčiemun padomniekiempalikapieviņatanīdienā;untadĒnohs mācījacilvēkudēliemgudrībuunzināšanasundevatiem dievišķupamācību;unviņšpavēlējatiemkalpotTam KungamunstaigātViņaceļosvisassavasdzīvesdienas,un viņšturpinājadibinātmierustarptiem

32Unpēctamviņšpiecēlāsunuzkāpazirgā;unviņšdevās ceļā,unvisicilvēkudēlisekojaviņam,apmēramastoņi simtitūkstošivīru;unviņidevāsviņamlīdzivienasdienas gājienā

33Unotrādienāviņštiemsacīja:“Atgriezietiesmājās savāsteltīs,kāpēcjūsvēlatiesiet?Varbūtjūsvaratnomirt!” Undažinotiemaizgājanoviņa,untie,kasbijapalikuši, devāsviņamlīdzisešudienugājienā;unĒnohstiemkatru dienusacīja:“Atgriezietiessavāsteltīs,laijūsnenomirtu!” Bettienegribējaatgrieztiesundevāsviņamlīdzi

34Unsestajādienādažinovīriempalikaunpieķērās viņam,untiesacījaviņam:"Mēsiesimtevlīdziuztovietu, kurptudosies;tiktiešām,kaTasKungsdzīvo,kanāve mūsšķirs."

35Untietikļotilūdzaietviņamlīdzi,kaviņšapklusaar tiemrunāt;untiesekojaviņamunvairsnegribēja atgriezties.

36Un,kadķēniņiatgriezās,viņilikaveikttautasskaitīšanu, laiuzzinātuatlikušovīruskaitu,kasdevāskopāarĒnohu; unseptītajādienāĒnohspacēlāsdebesīsvirpulīar ugunīgiemzirgiemunratiem

37Unastotajādienāvisiķēniņi,kasbijabijušikopāar Ēnohu,sūtīja,laiatvestuatpakaļtovīruskaitu,kasbija kopāarĒnohu,tajāvietā,nokurasviņšuzkāpadebesīs

38Unvisišieķēniņidevāsuztovietuunatradaturzemi pilnuarsniegu,unuzsniegabijalielisniegaakmeņi,un viensteicaotram:“Nāciet,izlauzīsimiescaurisniegamun paskatīsimies,varbūtvīri,kaspalikapieĒnoha,irmiruši untagadatrodaszemsniegaakmeņiem,unviņimeklēja, betnevarējaviņuatrast,joviņšbijauzkāpisdebesīs”

4.NODAĻA

1UnvisasĒnohadienasvirszemesbijatrīssimti sešdesmitpiecigadi

2Un,kadĒnohsbijauzkāpisdebesīs,visizemesķēniņi cēlāsunņēmaviņadēluMetuzāluunsvaidījaviņu,unviņi likaviņamvaldītpārviņiemviņatēvavietā

3UnMetuzālsrīkojāstaisnīgiDievaacīs,kāviņubija mācījisviņatēvsĒnohs,untāpatvisusavudzīviviņš mācījacilvēkudēliemgudrību,zināšanasunDievabijību, unviņšnenovērsāsnolabāceļanepalabi,nepakreisi.

4BetMetuzālapēdējāsdienāscilvēkudēlinovērsāsnoTā Kunga,viņisamaitājazemi,viņiaplaupījaunizlaupīja viensotru,unviņisacēlāspretDievuunviņipārkāpa likumus,unviņisamaitājasavusceļus,unneklausīja Metuzālabalsij,betsacēlāspretviņu

5UnTasKungsbijaārkārtīgidusmīgspretviņiem,unTas Kungsturpinājaiznīcinātsēklutanīsdienās,tākazemē nebijanesējas,nepļaušanas

6Jo,kadviņisējazemi,laiiegūtubarībuseviztikai,lūk, augaērkšķiundadži,koviņinebijasējuši

7Uncilvēkudēlijoprojāmneatgriezāsnosaviem ļaunajiemceļiem,unviņurokasjoprojāmbijaizstieptas,lai darītuļaunuDievaacīs,unviņikaitinājaToKunguar saviemļaunajiemceļiem,unTasKungsļotisadusmojāsun nožēloja,kaViņšbijaradījiscilvēku.

8Unviņšnodomājatosiznīcinātuniznīcināt,unviņštoarī izdarīja

9Tanīsdienās,kadLameham,Metuzāladēlam,bijasimt sešdesmitgadi,nomiraSets,Ādamadēls

10UnvissSetamūžsbijadeviņisimtidivpadsmitgadi,tad viņšnomira.

11UnLamehambijasimtastoņdesmitgadi,kadviņšņēma Ašmuu,Elīsas,savatēvočaĒnohadēla,meitu,untākļuva grūta.

12Untanīlaikācilvēkudēlisējazemi,unnedaudzražas tikasaražots,tomērcilvēkudēlineatgriezāsnosaviem ļaunajiemceļiemunsacēlāspretDievu.

13UnLamehasievaieņēmaundzemdējaviņamdēlutanī laikā,gadasākumā

14UnMetuzālsnosaucaviņuparNou,sacīdams:"Viņa dienāszemebijamierāunneskarta,"unviņatēvsLamehs nosaucaviņuparMenahemu,sacīdams:"Šismūsmierinās mūsudarbosungrūtībāsvirszemes,koDievsbija nolādējis"

15Unbērnsuzaugauntikaatšķirtsnokrūts,unviņš staigājasavatēvaMetuzālaceļos,pilnīgiuntaisniDieva priekšā

16UnvisicilvēkudēlitajoslaikosatkāpāsnoTāKunga ceļiem,kadtievairojāsvirszemesardēliemunmeitām,un viņimācījaviensotramsavusļaunosdarbusunturpināja grēkotpretToKungu

17Unikvienssevdarinājadievu,unviņiaplaupījaun izlaupījaikvienssavutuvāko,kāarīsavuradinieku,unviņi samaitājazemi,unzemepiepildījāsarvardarbību.

18Unviņutiesnešiunvaldniekidevāspiecilvēkumeitām unarvaruatņēmaviņusievasnoviņuvīriempēcviņu izvēles,uncilvēkudēlitajoslaikosņēmanozemeslopiem, nolaukazvēriemunnogaisaputniemunmācījavienas sugasdzīvniekusajaukumuarotru,laiartokaitinātuTo Kungu;unDievsredzējavisuzemi,untābijasamaitāta,jo visamiesabijasamaitātasavusceļusuzzemes,visicilvēki unvisidzīvnieki

19UnTasKungssacīja:Esiznīcināšucilvēku,koEs radīju,nozemesvirsas,jā,nocilvēkalīdzputniemgaisā, kopāarliellopiemunzvēriemlaukā,joEsnožēloju,kaEs tosradīju.

20Unvisivīri,kasstaigājaTāKungaceļos,nomiratanīs dienās,pirmsTasKungslikanāktpārcilvēkiemnelaimei, koViņšbijapasludinājis,jotasbijanoTāKunga,laiviņi neredzētutonelaimi,koTasKungsbijasludinājiscilvēku dēliem.

21UnNoaatradažēlastībuTāKungaacīs,unTasKungs izredzējaviņuunviņabērnus,lairadītunoviņiem pēcnācējuspavisuzemesvirsu.

5.NODAĻA

1UnastoņdesmitceturtajāNoasadzīvesgadānomira Ēnohs,Setadēls;viņambijadeviņisimtipiecigadiviņa nāvesbrīdī

2UnNoasadzīvessimtseptiņdesmitdevītajāgadānomira Kainans,Ēnošadēls,unvisasKainanadienasbijadeviņi simtidesmitgadi,tadviņšnomira

3UnNoasadzīvesdivsimttrīsdesmitceturtajāgadānomira Mahalaleels,Kainanadēls,unMahalaleladienasbijaastoņi simtideviņdesmitpiecigadi,tadviņšnomira

4UnJareds,Mahalaleladēls,nomiratanīsdienās,Noasa dzīvestrīssimtitrīsdesmitsestajāgadā;unvisasJareda dienasbijadeviņisimtisešdesmitdivigadi,unviņšnomira 5Unvisi,kassekojaTamKungam,nomiratanīsdienās, pirmsviņiredzējatoļaunumu,koDievsbijaapsolījisdarīt virszemes

6Unpēcdaudziemgadiem,Noasadzīvesčetrisimti astoņdesmitajāgadā,kadvisitievīri,kassekojaTam Kungam,bijamirušinocilvēkudēliem,unbijapalicistikai Metuzāls,DievssacījaNoamunMetuzālam,sacīdams:

7Runājietunsludinietcilvēkubērniemunsakiet:tāsaka TasKungs:atgriezietiesnosaviemļaunajiemceļiemun atstājietsavusdarbus,tadTasKungsnožēlostoļaunumu, koViņšbijaapsolījisjumsnodarīt,laitasnenotiktu.

8JotāsakaTasKungs:redzi,Esjumsdodusimtdivdesmit gadus;jajūsatgriezīsitiespieManisunatstāsitsavus ļaunosceļus,tadarīEsnovērsīšosnotāļaunuma,koEs jumsteicu,untāvairsnebūs,sakaTasKungs

9UnNoaunMetuzālsrunājavisusTāKungavārdus cilvēkudēliemdienunodienas,pastāvīgiuztiemrunājot.

10Betcilvēkudēlinegribējatosklausītunnepievērsa savasausisviņuvārdiem,untiebijastūrgalvīgi

11UnTasKungstiempiešķīrasimtdivdesmitgadus, sacīdams:"Jatieatgriezīsies,tadDievsnožēlosļaunumu, laineiznīcinātuzemi"

12Noass,Lamehadēls,tanīsdienāsatturējāsnosievas ņemšanas,lairadītubērnus,joviņšsacīja:"Tiešām,tagad Dievsiznīcināszemi,kāpēctadlaiesdzemdējubērnus?"

13UnNoabijataisnīgsvīrs,viņšbijanevainojamssavā paaudzē,unTasKungsviņuizredzēja,lainosaviem pēcnācējiemradītupēcnācējusuzzemesvirsas

14UnTasKungssacījaNoam:"Ņemsevsievuun dzemdinibērnus,joEsteviesmuredzējistaisnīguManā priekšāšajāpaaudzē"

15Unturadīsipēcnācējusunsavusbērnuskopāartevi zemesvidū;unNoagājaunņēmasievu,unviņšizvēlējās Naāmu,Ēnohameitu,unviņaibijapiecisimtiastoņdesmit gadi

16UnNoasambijačetrisimtideviņdesmitastoņigadi,kad viņšņēmaNaāmuparsievu.

17UnNaāmaieņemaundzemdējadēlu,unviņšnosauca viņavārduJafets,sacīdams:Dievsmaniirvairojisvirs zemesUnviņaatkalieņemaundzemdējadēlu,unviņš nosaucaviņavārduŠems,sacīdams:Dievsmaniirradījis paratlikumu,laivairotupēcnācējuszemesvidū.

18UnNoasambijapiecisimtidivigadi,kadNaāma dzemdējaŠemu,unzēniizaugaungājaTāKungaceļos, visu,koMetuzālsunviņutēvsNoasstiembijamācījuši.

19UnLamehs,Noasatēvs,nomiratanīsdienās;tomēr patiesiviņšnegājanovisassirdssavatēvaceļos,unviņš nomiraNoasasimtdeviņdesmitpiektajādzīvesgadā 20UnvissLamehamūžsbijaseptiņisimtiseptiņdesmit gadi,tadviņšnomira.

21Unvisicilvēkudēli,kaspazinaToKungu,nomiratanī gadā,pirmsTasKungslikatiemnāktnelaimei,joTas Kungsgribēja,laitiemirst,laineredzētutonelaimi,ko Dievslaidīsviņubrāļiemunradiniekiem,kāViņšbija apsolījis

22TanīlaikāTasKungssacījaNoamunMetuzālam: “Nācietunsludinietcilvēkudēliemvisusvārdus,koEs jumsrunājutanīsdienās,varbūtviņiatgriežasnosaviem ļaunajiemceļiem,untadEsnožēlošuļaunumuuntovairs nesūtīšu”

23UnNoaunMetuzālsnostājāsunsacījacilvēkudēliem visu,koDievspartiembijarunājis.

24Betcilvēkudēlineklausījāsunnepievērsasavasausis visāmviņurunām

25UnpēctamTasKungssacījaNoam:“Visasmiesasgals irnonācisManāpriekšāviņuļaunodarbudēļ,unredzi,Es iznīcināšuzemi”

26Unpaņemsevgoferakoku,dodiesuzkāduvietuun uztaisilielušķirstuunnovietototanīvietā

27Untātutotaisi:trīssimtiolekšugarumā,piecdesmit olekšuplatumāuntrīsdesmitolekšuaugstumā.

28Untusevuztaisidurvis,atveramassānos,unaugšpusē tutāspabeigsiolektiplatiunapklāsiardarvuganno iekšpuses,gannoārpuses.

29Unredzi,Essūtīšupārzemiūdensplūdus,unvisamiesa tiksiznīcināta,viss,kasirvirszemes,iesbojā

30Untuuntavsnamsejunsavācpadivipārinovisiem dzīvajiemradījumiem,tēviņuunmātīti,unatnestosšķirstā, lainotiemvirszemesrastospēcnācēji

31Unsavācpiesevisvisubarību,koēdvisidzīvnieki,lai būtubarībagantev,gantiem

32Untuizraudzīsisaviemdēliemtrīsjaunavas,nocilvēku meitām,untāsbūstaviemdēliemparsievām.

33UnNoacēlāsunuzcēlašķirstutanīvietā,kurDievs viņambijapavēlējis,unNoadarīja,kāDievsviņambija pavēlējis

34SavāpiecsimtdeviņdesmitpiektajādzīvesgadāNoa sākabūvētšķirstu,unviņštouzbūvējapiecosgados,kā TasKungsbijapavēlējis.

35TadNoaņēmatrīsMetuzāladēlaĒljakimameitaspar sievāmsaviemdēliem,kāTasKungsbijaNoampavēlējis

36UntanīlaikānomiraMetuzāls,Ēnohadēls,viņambija deviņisimtisešdesmitgadi

6.NODAĻA

1TanīlaikāpēcMetuzālanāvesTasKungssacījaNoam: “Ejšķirstāarsavunamu;redzi,Essapulcināšupietevis

visuszemesdzīvniekus,laukuzvērusundebesuputnus,un tievisināksunielenksšķirstu.”

2Untuejunapsēdiespiešķirstadurvīm,unvisizvēri,lopi unputnisapulcēsiesunnostāsiestavāpriekšā,untosno tiem,kasnāksunnometīsiestavāpriekšā,tuņemsiun nodosisavudēlurokās,laitietosatveduzšķirstu,unvisus, kasstāvēstavāpriekšā,tuatstāsi

3UnTasKungstolikaizdarītnākamajādienā,un dzīvnieki,zvēriunputninācalielāpulkāunielencašķirstu

4UnNoaaizgājaunapsēdāspiešķirstadurvīm,unvisu miesu,kastupējaviņapriekšā,viņšienesašķirstā,unvisu, kasstāvējaviņapriekšā,viņšatstājavirszemes

5Unatnācalauvaarsaviemdiviemkucēniem,tēviņuun mātīti,untietrīsnometāsnometnēNoasapriekšā,untie divikucēnisacēlāspretlauvuunsitato,unlikataibēgtno savasvietas,untāaizgāja,untieatgriezāssavāsvietāsun nometāsuzzemesNoasapriekšā

6Unlauvaaizbēgaunnostājāslauvuvietā

7UnNoatoredzējaunļotibrīnījās,unviņšpiecēlāsun ņēmaabuskucēnusunienesatosšķirstā

8UnNoaievedašķirstāvisusdzīvosradījumus,kasbija virszemes,tākanepalikapārineviena,koNoanebūtu ievedisšķirstā

9PieNoasašķirstāiegājadivipāri,betnošķīstajiem dzīvniekiemunnošķīstajiemputniemviņšatvedaseptiņus pārus,kāDievsviņambijapavēlējis

10Unvisidzīvnieki,zvēriunputnijoprojāmbijatur,un tieielencašķirstunovisāmvietām,unlietusnebijalijis līdzpatseptiņāmdienāmvēlāk

11UntanīdienāTasKungslikavisaizemeidrebēt,un sauleaptumšojās,unpasaulespamatitrakoja,unvisazeme spēcīgisakustējās,unzibensdārdēja,unpērkonsdārdēja, unvisiavotizemētikapārplēstitā,kāiedzīvotājiiepriekš nebijapieredzējuši;unDievspaveicašovarenodarbu,lai iebiedētucilvēkudēlus,laivirszemesvairsnebūtu ļaunuma

12Uncilvēkudēlijoprojāmnegribējaatgrieztiesno saviemļaunajiemceļiemuntanīlaikāvairojaTāKunga dusmasunpatnepievērsasavassirdistamvisam

13Unpēcseptiņāmdienām,Noasasešsimtajādzīvesgadā, plūduūdeņibijapārzemi

14Unpārplūdavisidziļumuavoti,undebesulogiatvērās, unlietuslijapārzemičetrdesmitdienasunčetrdesmit naktis

15UnNoaiegājašķirstā,baidotiesnoplūdiem,unviņa namsunvisasdzīvāsradības,kasbijakopāarviņu,unTas Kungsviņuaizslēdza

16Unvisicilvēkudēli,kasbijapalikušivirszemes,lietus dēļbijanoguruši,joūdeņiarvienspēcīgāknācapārzemi, undzīvniekiunzvērijoprojāmbijaapšķirstu

17Uncilvēkudēlisapulcējāskopā,apseptiņisimti tūkstošivīruunsieviešu,untienonācapieNoasašķirstā.

18UnviņisaucaNou,sacīdami:“Atvermums,laimēs varētunāktpietevisšķirstā–unkāpēclaimēsmirtu?”

19UnNoanošķirstaskaļābalsīatbildējaunsacīja:"Vai jūsvisineesatsacēlušiespretToKunguunteikuši,kaViņa nav?UntāpēcTasKungslikapārjumsnāktšimļaunumam, laijūsiznīcinātuunnocirstunozemesvirsas

20Vaitasnavtaspats,parkoesjumsteicupirmssimt divdesmitgadiem,unjūsneklausījātTāKungabalsij,un tagadjūsvēlatiesdzīvotvirszemes?

21UnviņisacījaNoam:"Mēsesamgataviatgrieztiespie TāKunga;tikaiatvermums,laimēsdzīvotuunnemirtu."

22UnNoaatbildējatiem,sacīdams:“Redziet,tagad,kad jūsredzatsavudvēseļubēdas,jūsvēlatiesatgrieztiespieTā Kunga;kāpēcjūsneatgriezātiesšajossimtdivdesmitgados, koTasKungsjumsbijadeviskānoteiktulaiku?”

23Bettagadjūsnākatunsakātmantosavudvēseļubēdu dēļ,kaarītagadTasKungsjūsneklausīsunšodienjūs nepievērsīsuzmanību,tāpēcjūsuvēlēšanāsnepiepildīsies

24Uncilvēkudēlituvojās,laiielauztosšķirstā,laiieietu lietusdēļ,joviņivairsnevarējaizturētlietu

25UnTasKungssūtījavisuszvērusunlopus,kasstāvēja apšķirstu.Unzvēritospārspējaunpadzinanotāsvietas, unikviensaizgājasavuceļu,untieatkalizklīdapazemes virsu

26Unlietusjoprojāmlijapārzemi,untaslijačetrdesmit dienasunčetrdesmitnaktis,unūdeņistipripieņēmāspār zemi;unvisamiesa,kasbijauzzemesvaiūdeņos,nomira, vaicilvēki,dzīvnieki,zvēri,rāpuļivaiputnigaisā,un palikatikaiNoauntie,kasbijaarviņušķirstā

27Unūdeņiņēmavirsrokuunļotivairojāsvirszemes,un tiepacēlašķirstu,untastikapaceltsnozemes.

28Unšķirstspeldējapaūdeņuvirsmu,untastikamētāts paūdeņiem,tākavisasdzīvāsradībastajāgrozījāskā sautējumskatlā.

29Unlielasbailespārņēmavisasdzīvāsradības,kasbija šķirstā,unšķirstsbijauzsabrukumarobežas

30Unvisasdzīvāsradības,kasbijašķirstā,bijapārbijušās, unlauvasrūca,unvēršimauroja,unvilkigaudoja,unkatra dzīvāradībašķirstārunājaunvaimanājasavāvalodā,tāka viņubalsissniedzāstālu,unNoaunviņadēliraudājaun raudājasavāsbēdās;viņiļotibaidījās,kairsasnieguši nāvesvārtus

31UnNoalūdzaToKunguunsaucaViņuparto,unviņš sacīja:“Ak,Kungs,palīdzimums,jomumsnavspēka paciestšoļaunumu,kasmūsirapņēmis,joūdensviļņimūs irielencis,ļaunasstraumesmūsirbiedējušas,nāvesslazdi irnākušimūsupriekšā;atbildimums,ak,Kungs,atbildi mums,apgaismoSavuvaigupārmumsunesimumsžēlīgs, atpestīmūsunglābmūs!”

32UnTasKungsuzklausījaNoasabalsi,unTasKungs viņuatcerējās

33Unpārzemipūtavējš,unūdeņinomierinājās,unšķirsts apstājās

34Undziļumuavotiundebesulogitikaaizsprostoti,un lietusnodebesīmtikaapturēts.

35Unūdeņitanīsdienāsmazinājās,unšķirstsapstājās Araratakalnos.

36UnNoatadatvērašķirstalogus,unNoatanīlaikā joprojāmpiesaucaToKungu,unviņšsacīja:“Ak,Kungs, kasveidojizemiundebesisunvisu,kastajāsir,izved mūsudvēselesnošīieslodzījumaunnocietuma,kurāTu mūsesiievietojis,joesmuļotinogurisnonopūtām”

37UnTasKungsuzklausījaNoasabalsiunsacījaviņam: "Kadbūspagājispilnsgads,tadtudosiesceļā"

38Ungadagaitā,kadbijapagājispilnsgadskopšNoasa dzīvošanasšķirstā,ūdeņiizsīkanozemes,unNoass noņēmašķirstapārsegu

39Tanīlaikā,otrāmēnešadivdesmitseptītajādienā,zeme bijasausa,betNoaunviņadēliuntie,kasbijakopāarviņu,

neizgājanošķirsta,kamērTasKungsviņiemnebija pavēlējis.

40Unpienācadiena,kadTasKungspavēlējaviņiemiziet, unviņivisiizgājanošķirsta.

41Untiegājaunatgriezāsikviensuzsavuceļuunuzsavu vietu,unNoaunviņadēlidzīvojazemē,koDievstiembija pavēlējis,unviņikalpojaTamKungamvisassavasdienas, unTasKungssvētījaNouunviņadēlus,kadtieizgājano šķirsta

42UnViņštiemsacīja:"Augļojietiesunpiepildietvisu zemi;stiprinietiesunvairojietieszemēunvairojietiestajā!"

7.NODAĻA

1UnšieirNoasadēluvārdi:Jafets,HamsunŠems;un viņiemdzimabērnipēcplūdiem,joviņibijaapprecējušies pirmsplūdiem

2ŠieirJafetadēli:Gomers,Magogs,Madajs,Javans, Tubals,MešehsunTirass,septiņidēli.

3UnGomeradēlibijaAskinass,RefatsunTegarma

4UnMagogadēlibijaĒlikhanafsunLubals

5UnMadajadēlibijaAhons,Zeēlo,HazonijsunLats.

6UnJavanadēlibijaElīsa,Taršišs,KitimsunDudonims

7UnTubaladēlibijaArifijs,KesedsunTāri

8UnMešekadēlibijaDedons,ZaronsunŠebašnijs.

9UnTirasadēlibijaBenibs,Gera,LupirionsunGilaks;šie irJafetadēlipēcsavāmdzimtām,unviņuskaitstajos laikosbijaaptuveničetrisimtisešdesmitvīru.

10UnšieirHamadēli:Kušs,Micraims,PutsunKānaāns, četridēli;unKušadēlibijaSeba,Havila,Sabta,Raamaun Sateha,unRaamasdēlibijaŠebaunDedans.

11UnMicraimadēlibijaLuds,AnomsunPatross,Haslots unKaftors

12UnPutadēlibijaGebuls,Hadans,BenaunAdans.

13UnKānaānadēlibijaSidons,Hets,Amori,Gergaši, Hivi,Arkijs,Senijs,Arodi,SimodijsunChamoti

14ŠieirHamadēlipēcsavāmģintīm,unviņuskaitstanīs dienāsbijaapseptiņisimtitrīsdesmitvīru

15UnšieirŠemadēli:Elams,Ašurs,Arpahšads,Ludsun Arams,piecidēli;unElamadēlibijaŠušans,Mahulsun Harmons

16UnAšaradēlibijaMirussunMokils,unArpahšadadēli bijaŠelahs,AnārsunAškols.

17UnLudadēlibijaPetorsunBizjons,unAramadēlibija Ūcs,Huls,GatersunMašs

18ŠieirŠemadēlipēcsavāmdzimtām,unviņuskaits tanīsdienāsbijaaptrīssimtivīru

19ŠīsirŠemapaaudzes:ŠemsdzemdinājaArpahsadu, ArpahsadsdzemdinājaŠelahu,ŠelahsdzemdinājaĒberu, unĒberampiedzimadivibērni,vienavārdsbijaPelegs,jo viņalaikācilvēkudēlitikašķirti,unpēdējāsdienāszeme tikašķirta.

20UnotrāvārdsbijaJoktans,kasnozīmēja,kaviņalaikā cilvēkudēludzīvestikaarvienmazākasunmazākas

21ŠieirJoktanadēli:Almodads,Šelafs,Hazarmovets, Jerachs,Haduroms,Ocels,Dikla,Obals,Abimaēls,Šeba, Ofīrs,HavilaunJobabs;visišieirJoktanadēli.

22UnviņabrālisPelegsdzemdinājaJenu,unJens dzemdinājaSerugu,unSerugsdzemdinājaNahoru,un NahorsdzemdinājaTerahu,unTerahambijatrīsdesmit astoņigadi,unviņšdzemdinājaHaranuunNahoru

23UnKušs,Hamadēls,Noasadēls,tanīsdienāssavā vecumāapprecējās,unviņadzemdējadēlu,unviņinosauca viņuvārdāNimrods,sacīdami:“Tanīlaikācilvēkudēli atkalsākasaceltiesunpārkāptDievalikumus,unbērns auga,unviņatēvsviņuļotimīlēja,joviņšbijaviņavecuma dēls”

24Unādasdrēbes,koDievsbijadarinājisĀdamamun viņasievai,kadtieizgājanodārza,tikadotasKušam.

25JopēcĀdamaunviņasievasnāvesdrēbestikadotas Ēnoham,Jaredadēlam,un,kadĒnohstikapaņemtspie Dieva,viņštāsatdevasavamdēlamMetuzālam 26UnpēcMetuzālanāvesNoatosņēmaunatvedauz šķirstu,untiebijapieviņa,līdzviņšizgājanošķirsta.

27Un,viņiemizejot,Hamsnozagašīsdrēbessavamtēvam Noasam,paņēmatāsunpaslēpanosaviembrāļiem

28Un,kadHamsdzemdinājasavupirmdzimtoKušu,viņš tamslepeninodevadrēbes,untāspalikapieKušadaudzas dienas

29UnKušstāsarīslēpanosaviemdēliemunbrāļiem,un, kadKušsbijadzemdinājisNimrodu,viņšviņamdevašīs drēbessavasmīlestībasdēļpretviņu,unNimrodsuzauga, un,kadviņambijadivdesmitgadi,viņšuzvilkašīsdrēbes.

30UnNimrodskļuvastiprs,kadviņšuzvilkadrēbes,un Dievsdevaviņamspēkuunspēku,unviņšbijavarens medniekszemē,jā,viņšbijavarensmedniekslaukā,un viņšmedījadzīvniekusunviņšuzcēlaaltārus,unviņš upurējauztiemdzīvniekusTāKungapriekšā

31UnNimrodskļuvastiprāksuncēlāsnosavubrāļuvidus, unviņšcīnījāssavubrāļukaujaspretvisiemviņu ienaidniekiemvisapkārt

32UnTasKungsnodevavisusviņabrāļuienaidniekus viņarokās,unDievslaikupalaikamdevaviņam panākumusviņakaujās,unviņšvaldījavirszemes

33Tāpēctajoslaikoskļuvaierasts,ka,izvedottos,kurus viņšbijasagatavojiskaujai,kādsvīrstiemteica:“Tāpatkā DievsdarījaarNimrodu,kasbijavarensmednieksvirs zemesunguvapanākumuskaujās,kasuzvarējaviņabrāļus, kaviņštosizglābanoienaidniekurokām,tālaiDievsmūs stiprinaunizglābjšodien”

34Un,kadNimrodambijačetrdesmitgadi,tanīlaikā izcēlāskaršstarpviņabrāļiemunJafetabērniem,tākatie nonācasavuienaidniekuvarā

35UnNimrodstanīlaikādevāsceļāunsapulcinājavisus Kušasdēlusunviņuģimenes,apmēramčetrsimtsešdesmit vīrus,unviņšarīnolīganodažiemsaviemdraugiemun paziņāmapmēramastoņdesmitvīrusunsamaksājaviņiem algu,unviņšdevāskopāarviņiemkaujā,un,kadviņšbija ceļā,Nimrodsstiprinājatoļaužusirdis,kasgājaviņam līdzi

36Unviņštiemsacīja:"Nebīstietiesunneizbīstieties,jo visimūsuienaidniekitiksnodotimūsurokās,unjūsvarat artiemdarīt,kājumstīk."

37Unvisivīri,kasdevāsceļā,bijaapmērampiecisimti, unviņicīnījāspretsaviemienaidniekiem,untietos iznīcinājaunpakļāva,unNimrodsiecēlapastāvīgus virsniekuspārviņiemviņuattiecīgajāsvietās

38Unviņšņēmadažusnoviņubērniemparķīlu,untie visikļuvaparNimrodaunviņabrāļukalpiem,unNimrods unvisiļaudis,kasbijaarviņu,devāsmājup

39Un,kadNimrodspriecīgiatgriezāsnokaujas,uzvarējis savusienaidniekus,visiviņabrāļikopāartiem,kasviņu

pazinaiepriekš,sapulcējās,laiieceltuviņuparķēniņupār sevi,unviņiuzlikaviņamuzgalvaskaraliskokroni.

40Unviņšiecēlapārsaviempavalstniekiemuntautu prinčus,tiesnešusunvaldniekus,kātasirierastsķēniņu vidū.

41UnviņšiecēlaTerahu,Nahoradēlu,parsavakaraspēka vadoni,unviņšviņugodinājaunpaaugstinājapārivisiem saviemlielkungiem.

42Un,valdotpēcsavassirdsvēlēšanās,pēctam,kadbija uzvarējisvisusapkārtējosienaidniekus,viņškopāar saviempadomniekiemieteicauzceltpilsētusavaipilij,un viņitāarīizdarīja

43Unviņiatradaplašuielejupretīaustrumiemunuzcēla viņamlieluunplašupilsētu,unNimrodsnosaucapilsētu, koviņšuzcēla,parŠinaru,joTasKungsbijaspēcīgi satricinājisviņaienaidniekusuntosiznīcinājis.

44UnNimrodsdzīvojaŠinārā,unviņšvaldījadroši,un viņšcīnījāsarsaviemienaidniekiemunpakļāvatos,un viņamveicāsvisāsviņakaujās,unviņavalstībakļuvaļoti liela

45UnvisastautasunvalodasdzirdējaparViņaslavu,un tāssapulcējāspieViņa,untāspaklanījāslīdzzemei,untās atnesaViņamupurus,unViņškļuvaparviņukunguun ķēniņu,untievisidzīvojakopāarViņupilsētāŠinarā,un NimrodsvaldījavirszemespārvisiemNoasadēliem,untie visibijaViņavarāunpadotībā

46Unvisazemebijanovienasmēlesunvienotiem vārdiem,betNimrodsnegājaTāKungaceļos,unviņšbija ļaunāksnekāvisivīri,kasbijapirmsviņa,noplūdudienām līdztāmdienām

47Unviņšdarinājadievusnokokaunakmensunklanījās topriekšā,unviņšsacēlāspretToKunguunmācījavisiem saviempavalstniekiemunzemesļaudīmsavusļaunosceļus; unviņadēlsMardonsbijaļaunāksnekāviņatēvs.

48Unikviens,kasdzirdējaparMardona,Nimrodadēla, darbiem,parviņusacīja:"Nobezdievīgārodas bezdievība."Tāpēctaskļuvaparsakāmvārduvisāzemē, sakot:"Nobezdievīgārodasbezdievība",untasirbijis cilvēkuvārdosnotālaikalīdzpatšaidienai

49UnTerahs,Nahoradēls,Nimrodakaraspēkavaldnieks, tajoslaikosbijaļotiietekmīgsķēniņaunviņapavalstnieku acīs,unķēniņšunvaldniekiviņumīlēja,unviņiviņu paaugstinājaļotiaugstu.

50UnTerahsapprecējasievu,unviņasvārdsbijaAmtelo, Kornebomeita;unTerahasievaieņēmaundzemdēja viņamdēlutanīsdienās.

51Terahambijaseptiņdesmitgadi,kadviņšviņu dzemdināja,unTerahsnosaucasavudēlu,kasviņambija dzimis,parĀbrāmu,joķēniņšviņubijaaudzinājistanīs dienāsunpaaugstinājisaugstākparvisiemsaviem prinčiem,kasbijapieviņa

8.NODAĻA

1Untanīnaktī,kadpiedzimaĀbrams,visiTerahakalpiun visiNimrodagudrievīriunviņaburvjiieradāsunēdaun dzēraTerahanamā,unviņipriecājāskopāarviņutanī naktī

2Un,kadvisigudrievīriunburvjiizgājanoTerahanama, viņitajānaktīpacēlasavasacispretdebesīm,laiskatītosuz zvaigznēm,unviņiieraudzīja,unlūk,vienaļotiliela

zvaigznenācanoaustrumiemunskrējadebesīs,untā aprijačetraszvaigznesnovisāmčetrāmdebesupusēm.

3Unvisiķēniņagudrievīriunviņaburvjibijapārsteigti paršoskatu,ungudriesapratašolietuunzinājatāsnozīmi.

4Unviņisacījaviensotram:“Tastikailiecinaparbērnu, kasšajānaktīdzimisTeraham,kuršaugsunbūsauglīgs, unvairosies,uniemantosvisuzemi,viņšunviņabērni mūžīgi,unviņšunviņapēcnācējinonāvēslielusķēniņus uniemantosviņuzemes”

5Ungudrievīriunburvjitajānaktīdevāsmājās,unnorīta visišiegudrievīriunburvjicēlāsagriunsapulcējās noteiktānamā

6Untiesarunājāsunsacījaviensotram:“Redzi,tasskats, komēsredzējāmvakarnaktī,irapslēptsķēniņam,tas viņamnavticisdarītszināms”

7Un,jašīlietakļūszināmaķēniņampēdējāsdienās,viņš mumssacīs:kāpēcjūsesatšolietunomanisslēpuši,untad mēsvisimirsim;tāpēctagadiesimunpastāstīsimķēniņam parredzēto,komēsredzējām,untāsizskaidrojumu,untad mēspaliksimneskarti

8Unviņitāarīizdarīja,unvisidevāspieķēniņaun paklanījāsviņapriekšālīdzzemei,unsacīja:"Laidzīvo ķēniņš,laidzīvoķēniņš!"

9Mēsdzirdējām,kaTeraham,tavakaraspēkavadoņa Nahoradēlam,piedzimisdēls,unvakarmēsnonācāmviņa namā,unmēsēdām,dzērāmunpriecājāmieskopāarviņu tanīnaktī

10Un,kadtavikalpiizgājanoTerahanama,laidotoskatrs uzsavumājvietuunturpārnakšņotu,mēspacēlāmsavas acispretdebesīmunredzējāmlieluzvaigzninākamno austrumiem,untāpatizvaigzneskrējaarlieluātrumuun aprijačetraslielaszvaigznesnovisāmčetrāmdebesu pusēm

11Untavikalpibijapārsteigtiparredzētounļoti nobijušies,unmēspieņēmāmspriedumuparredzētounar savugudrībuzinājāmtāpareizointerpretāciju,kašīlieta attiecasuzbērnu,kaspiedzimsTeraham,kuršaugsunļoti vairosies,unkļūsvarens,unnogalināsvisuszemesķēniņus uniemantosvisasviņuzemes,viņšunviņapēcnācējiuz mūžīgiemlaikiem.

12Untagad,mūsukungsunķēniņ,lūk,mēspatiesiesam tevdarījušizināmu,koesamredzējušiparšobērnu

13Jaķēniņamšķitīslabidotviņatēvamvērtībuparšo bērnu,mēsviņunonāvēsim,pirmsviņšizaugsunvairosies zemēunviņaļaunumspretmumspieaugs,kamēsunmūsu bērniiesimbojāviņaļaunumadēļ.

14Unķēniņšdzirdējaviņuvārdus,untieviņamšķitalabi, unviņšsūtījaunlikaatsauktTerahu,unTerahsnonāca ķēniņapriekšā

15UnķēniņšsacījaTeraham:“Manirteikts,katevvakar piedzimadēls,unšādaparādībadebesīstikanovērotaviņa dzimšanasbrīdī.”

16Untagadatdodmanbērnu,laimēsviņuvaram nogalināt,pirmsviņaļaunumsmūspārņem,unestevpar viņavērtībudošutavunamupilnuarsudrabuunzeltu 17UnTerahsatbildējaķēniņamunsacījaviņam:“Mans kungsunķēniņ,esesmudzirdējistavusvārdus,untavs kalpsdarīsvisu,koviņaķēniņšvēlas”

18Bet,manskungsunķēniņ,estevpastāstīšu,kasarmani notikavakarnaktī,laiesredzētu,kādupadomuķēniņšdos

savamkalpam,untadesatbildēšuķēniņamuzto,koviņš tikkoirteicis;unķēniņšsacīja:"Runā!"

19UnTerasacījaķēniņam:“Ajons,Moredadēls,vakar naktīatnācapiemanisunsacīja:

20Dodmantolielounskaistozirgu,koķēniņšteviedeva, unestevdošusudrabuunzeltu,salmusunbarībupartā vērtību;unesviņamteicu:"Pagaidi,kamēresredzēšu ķēniņupartaviemvārdiem,unredzi,visu,koķēniņšsaka, toesdarīšu"

21Untagad,manskungsunķēniņ,redzi,estevesmu darījiszināmušolietu,unpadomu,komansķēniņšdos savamkalpam,estamsekošu

22UnķēniņšdzirdējaTerahavārdus,unviņadusmas iedegās,unviņšuzskatījaviņuparmuļķi

23UnķēniņšatbildējaTerahamunsacījaviņam:"Vaitu esitikmuļķīgs,nezinošsvaiartiknepietiekamusapratni, kadarito,kadodsavuskaistozirguparsudrabuunzeltu vaipatparsalmiemunbarību?"

24Vaitevtikļotitrūkstsudrabaunzelta,katutādari, tāpēckanevaridabūtsalmusunbarībusavazirga barošanai?Unkastevirsudrabsunzeltsvaisalmiun barība,katuatdodtolabozirgu,koestevdevu,kādanav nevienacitavisāzemē?

25Unķēniņšbeidzarunāt,unTerahsatbildējaķēniņam, sacīdams:“Līdzīgiķēniņširrunājissavamkalpam: 26Estevilūdzu,manskungsunķēniņ,kotumanteici, sacīdams:dodsavudēlu,laimēsviņunonāvējam,unestev došusudrabuunzeltuparviņavērtību!Kolaiesdaruar sudrabuunzeltupēcsavadēlanāves?Kasmanimantos?

Tadnupēcmanasnāvessudrabsunzeltsatgriezīsiespie manaķēniņa,kastodevis.

27Un,kadķēniņšdzirdējaTerahavārdusunlīdzību,ko viņšstāstījaparķēniņu,tasviņuļotiapbēdināja,unviņš paršolietubijasatraukts,unviņadusmasdegaviņā.

28UnTerahsredzēja,kaķēniņadusmaspretviņuir iedegušās,unviņšatbildējaķēniņam,sacīdams:“Viss,kas manir,irķēniņavarā;visu,koķēniņšvēlasdarītsavam kalpam,laiviņšdara,jā,patmansdēls,viņširķēniņavarā bezvērtībaspretī,viņšunviņadivibrāļi,kasirvecākipar viņu.”

29UnķēniņšsacījaTeraham:"Nē,betesatpirkšutavu jaunākodēluparnoteiktusamaksu"

30UnTerahsatbildējaķēniņam,sacīdams:“Estevilūdzu, manskungsunķēniņš,ļaujsavamkalpamrunāttavā priekšā,unlaiķēniņšuzklausasavakalpavārdu,”un Terahssacīja:“Laimansķēniņšdodmantrīsdienaslaiku, kamērespatssevīapsvēršušolietuunapspriedīšosarsavu ģimeniparmanaķēniņavārdiem.”Unviņšļotimudināja ķēniņutampiekrist

31UnķēniņšuzklausījaTerahu,unviņštāarīizdarīja,un devaviņamtrīsdienaslaika,unTerahsizgājanoķēniņa klātbūtnes,unviņšatgriezāsmājāspiesavasģimenesun runājaarviņiemvisusķēniņavārdus;unļaudisļotinobijās

32UntrešajādienāķēniņšsūtījapieTeraha,sacīdams: “Atsūtimansavudēluparsamaksu,kāestevteicu;un,ja tutonedarīsi,essūtīšuunnonāvēšuvisu,kastevpiederēs tavānamā,tākatevnepaliksnevienasuņa.”

33UnTerahssteidzās(joķēniņamšīlietabijasteidzama), unviņšpaņēmabērnunovienanosaviemkalpiem,koviņa kalponeviņamtanīdienābijadzemdējusi,unTerahs atvedabērnupieķēniņaunsaņēmapartovērtību

34UnTasKungsbijaarTerahušajālietā,laiNimrods neizraisītuĀbrāmanāvi,unķēniņšpaņēmabērnuno Terahaunarvisusavuspēkusitaviņagalvuzemē,joviņš domāja,katasirbijisĀbrāms;untasnotālaikatikano viņaslēpts,unķēniņštoaizmirsa,jotābijaProvidences gribanepieļautĀbrāmanāvi

35UnTerahsslepenipaņēmasavudēluĀbrāmukopāar viņamātiunaukliunpaslēpatosalā,unviņštiemkatru mēnesinesaviņupārtiku

36UnTasKungsbijaarĀbrāmualā,unviņšuzauga,un Ābrāmsbijaalādesmitgadus,unķēniņšunviņaprinči, zīlniekiungudriedomāja,kaķēniņširnogalinājisĀbrāmu

9.NODAĻA

1UntanīsdienāsHārans,Terasdēls,Ābrāmavecākābrāļa, apprecējās

2Hāranambijatrīsdesmitdeviņigadi,kadviņšviņuņēma; unHāranasievaieņēmaundzemdējadēlu,unviņšnosauca viņuvārdāLots

3Unviņaatkalieņemaundzemdējameitu,unviņa nosaucaviņuparMilku;unviņaatkalieņemaundzemdēja meitu,unviņanosaucaviņuparSāraju

4Hāranambijačetrdesmitdivigadi,kadviņšdzemdināja Sāraju,tasbijaĀbrāmadzīvesdesmitajāgadā;untajās dienāsĀbrāms,viņamāteunaukleizgājanoalas,joķēniņš unviņapavalstniekibijaaizmirsušiĀbrāmastāstu

5Un,kadĀbrāmsiznācanoalas,viņšdevāspieNoasaun savadēlaŠema,unviņšpalikapieviņiem,laimācītosTā KungamācībasunViņaceļus,unneviensnezināja,kur Ābrāmsir,unĀbrāmskalpojaNoasamunviņadēlam Šemamilgulaiku

6UnĀbramsbijaNoasanamātrīsdesmitdeviņusgadus, unĀbramspazinaToKungunotrīsgaduvecuma,unviņš gājaTāKungaceļoslīdzsavaināvesdienai,kāNoaun viņadēlsŠemsviņambijamācījuši;unvisizemesdēli tajoslaikosļotipārkāpaToKungu,unviņisacēlāspret Viņuunkalpojacitiemdieviem,unviņiaizmirsaTo Kungu,kasviņusbijaradījisuzzemes;unzemes iedzīvotājitanīlaikāsevdarinājakatrssavudievu;dievus nokokaunakmens,kasnevarējanerunāt,nedzirdēt,ne sniegt,uncilvēkudēlikalpojatiem,untiekļuvaparviņu dieviem.

7Unķēniņšunvisiviņakalpi,unTerahsarvisusavu saimibijapirmienotiem,kaskalpojakokaunakmens dieviem.

8UnTerahambijadivpadsmitlielidievi,darinātinokoka unakmens,pēcdivpadsmitgadamēnešiem,unviņš kalpojakatramnotiemkatrumēnesi,unkatrumēnesi Terahsnesasaviemdieviemsavuēdamoupuriundzērienu upuri;tāTerahsdarījavisasdienas

9UnvisatāpaaudzebijaļaunaTāKungaacīs,untāpēc viņiikvienspadarījasevipardievu,betviņiatmetaTo Kungu,kasviņusbijaradījis

10Untanīsdienāsvisāzemēnebijanevienacilvēka,kas pazītuToKungu(jokatrscilvēkskalpojasavamDievam), izņemotNouunviņanamu,unvisi,kasbijaviņapadoma pakļautībā,tanīsdienāspazinaToKungu

11UnĀbrams,Terahadēls,tanīsdienāskļuvavarens Noasanamā,unnevienstonezināja,unTasKungsbijaar viņu

12UnTasKungsdevaĀbrāmamsapratīgusirdi,unviņš zināja,kavisitāspaaudzesdarbibijaveltīgiunkavisiviņu dievibijaveltīgiunnekamnederīgi

13UnĀbrāmsredzējasaulispīdampārzemi,unĀbrāms sacījasev:“Patiesi,šīsaule,kasspīdpārzemi,irDievs,un eskalpošuviņam”

14UnĀbramskalpojasauleitanīdienāunlūdzato,un, kadpienācavakars,saulenorietējakāparasti,unĀbrams sacījapiesevis:"VaitiešāmtasnevarbūtDievs?"

15UnĀbrāmsvēlarviensevīrunāja:"Kasirtas,kas radījisdebesisunzemi?Kasradījisvirszemes?Kurviņš ir?"

16Unnaktspārviņusatumsa,unviņšpacēlaacisuz rietumiem,ziemeļiem,dienvidiemunaustrumiemun redzēja,kasaulebijapazudusinozemesundienakļuva tumša.

17UnĀbramsredzējazvaigznesunmēnesisavāpriekšā, unviņšsacīja:“Patiesi,šisirDievs,kasradījisvisuzemi, tāpatkācilvēku,unredzi,šieViņakalpiirdieviapViņu!”

UnĀbramskalpojamēnesimunlūdzatovisutonakti

18Unnorīta,kadausagaismaunsaulekāparastispīdēja pārzemi,Ābrāmsredzējavisu,koDievsTasKungsbija radījisvirszemes

19UnĀbramssacījasev:“Patiesi,šienavdievi,kasradīja zemiunvisucilvēci,betganDievakalpi,unĀbrams palikaNoasanamāunturpazinaToKunguunViņaceļus, unviņškalpojaTamKungamvisassavasdzīvesdienas,un visatāpaaudzeaizmirsaToKunguunkalpojacitiemkoka unakmensdieviemundumpojāsvisassavasdienas”

20UnķēniņšNimrodsvaldījadroši,unvisazemebijaviņa varā,unvisaizemeibijavienamēleunvienotivārdi.

21UnvisiNimrodaprinčiunviņadižciltīgievīri apspriedāskopā:Puts,Micraims,KušsunKanaānsar savāmģimenēm,unviņisacījaviensotram:"Nāciet, uzcelsimsevpilsētuuntajāstiprutorni,kuravirsotne sniegtosdebesīs,unmēsdarīsimsevislavenus,laimēs varētuvaldītpārvisupasauli,laimūsuienaidnieku ļaunumsbeigtosnomums,laimēsvarētuvarenivaldītpār viņiemunlaimēsnetiktuizklīdinātipazemiviņukaru dēļ."

22Unviņivisigājapieķēniņaunatstāstījaķēniņamšos vārdus,unķēniņšpiekritaviņiemšajālietā,unviņštāarī izdarīja.

23Unvisasģimenessapulcējās,apmēramsešisimti tūkstošuvīru,unviņidevāsmeklētplašuzemesgabalu,lai uzceltupilsētuuntorni,unviņimeklējavisāzemē,unviņi neatradanevienukāvienuielejuŠinarazemesaustrumos, apmēramdivudienugājienaattālumā,unviņidevāsturp unturapmetās

24Unviņisākaveidotķieģeļusunkurinātugunskurus,lai celtupilsētuuntorni,koviņibijaiedomājušiespabeigt

25Untorņaceltniecībaviņiembijapārkāpumsungrēks, unviņisākatocelt,un,kamērviņicēlapretdebesuDievu ToKungu,viņisavāssirdīsiedomājāskarotpretViņuun uzkāptdebesīs

26Unvisišieļaudisunvisasģimenessadalījāstrīsdaļās; pirmāsacīja:Mēsuzkāpsimdebesīsuncīnīsimiespretviņu; otrāsacīja:Mēsuzkāpsimdebesīsunnovietosimtursavus dievusunkalposimtiem;untrešādaļasacīja:Mēs uzkāpsimdebesīsunsitīsimviņuarlokiemunšķēpiem;un

Dievszinājavisusviņudarbusunvisasviņuļaunāsdomas, unViņšredzējapilsētuuntorni,koviņicēla.

27Un,kadviņicēla,viņiuzcēlasevlielupilsētuunļoti augstuunstiprutorni;untāaugstumadēļjavaunķieģeļi nesasniedzaceltniekus,kadviņiuztodevās,kamērtie,kas devāsaugšup,nebijapabeigušipilnugadu,unpēctamviņi nonācapieceltniekiemundevaviņiemjavuunķieģeļus;tā tastikadarītskatrudienu.

28Unlūk,šiekāpaaugšup,uncitikāpalejupvisudienu; un,jaķieģelisizkritanoviņurokāmunsaplīsa,viņivisi partoraudāja,un,jakādscilvēksnokritaunnomira, neviensnoviņiemuzviņuneskatījās

29UnTasKungszinājaviņudomas,unnotika,ka,viņiem ceļot,viņimetabultaspretdebesīm,unvisasbultaskritauz viņiem,pilnasarasinīm,un,kadviņitāsieraudzīja,viņi sacījaviensotram:"Patiesi,mēsesamnogalinājušivisus tos,kasirdebesīs"

30JotasbijanoTāKunga,laiviņusmaldinātuunlaiviņus iznīcinātunozemesvirsas.

31Unviņiuzcēlatorniunpilsētu,unviņitodarījakatru dienu,līdzpagājadaudzasdienasungadi

32UnDievssacījaseptiņdesmiteņģeļiem,kasstāvējaViņa priekšā,tiem,kasbijaViņamtuvu,sacīdams:"Nāciet, nolaidīsimiesunsajaucīsimviņuvalodas,laineviens nesaprotsavatuvākāvalodu!"Untāviņiartiemizdarīja.

33Unnonākamāsdienasviņiaizmirsakatrssavatuvākā valoduunnevarējasaprastrunātvienāvalodā,un,kad celtnieksņēmanosavatuvākarokāmkaļķivaiakmeni,ko viņšnebijapasūtījis,celtniekstoizmetaunuzmetasavam tuvākajam,katasnomirs

34Unviņitādarījadaudzasdienas,untādāveidāviņi daudzusnoviņiemnogalināja

35UnTasKungssitatāstrīsvienības,kasturbija,un sodījatāspēcviņudarbiemunnodomiem;tie,kasteica: “Mēsuzkāpsimdebesīsunkalposimsaviemdieviem”, kļuvakāpērtiķiunziloņi;untos,kasteica:“Mēssitīsim debesisarbultām”,TasKungsnogalināja,vienuvīrucaur savatuvākāroku;untrešovienību,kasteica:“Mēs uzkāpsimdebesīsuncīnīsimiespretviņu”,TasKungs izklīdinājapavisuzemi.

36Untie,kasbijapalikušiviņuvidū,kadviņizinājaun saprataļaunumu,kasnācapārviņiem,viņipametaēkuun arītikaizklīdinātipavisuzemesvirsu.

37Unviņipārtraucapilsētasuntorņaceltniecību;tāpēc viņšnosaucašovietuparBābeli,joturTasKungssajauca visaszemesvalodu;redzi,tāatradāsaustrumosnoSineāras zemes

38Unattiecībāuztorni,kocilvēkudēliuzcēla,zeme atvērasavumutiunaprijavienutrešdaļutā,unarīuguns nolaidāsnodebesīmunsadedzinājavēlvienutrešdaļu,un otratrešdaļairpalikusilīdzšaidienai,untāirnotāsdaļas, kasbijaaugšā,untāsapkārtmērsirtrīsdienugājiens.

39Undaudzicilvēkudēlinomiratanītornī,neskaitāma tauta

10.NODAĻA

1UnPelegs,Ēberadēls,nomiratanīsdienās,Ābrāma, Terahadēla,četrdesmitastotajādzīvesgadā,unvissPelega mūžsbijadivisimtitrīsdesmitdeviņigadi.

2Un,kadTasKungsbijaizklīdinājiscilvēkudēlusviņu grēkadēļpietorņa,lūk,tieizklīdadaudzāsdaļās,unvisi cilvēkudēlitikaizklīdinātipačetriemzemesstūriem

3Unvisasdzimtastikasadalītasatbilstošisavaivalodai, savaizemeivaisavaipilsētai.

4Uncilvēkudēliuzcēladaudzaspilsētaspēcsavām dzimtāmvisāsvietās,kurptiedevās,unpavisuzemi,kur TasKungstosbijaizklīdinājis.

5Undažinoviņiemuzcēlapilsētasvietās,nokurāmviņi vēlāktikaizdzīti,unviņinosaucašīspilsētassavosvārdos vaisavubērnuvārdos,vaipēctoīpašajiemnotikumiem

6UnJafeta,Noasadēla,dēligājaunuzcēlasevpilsētas vietās,kurtiebijaizklīdināti,unviņinosaucavisassavas pilsētaspēcsaviemvārdiem,unJafetadēlitikasadalītipa zemesvirsudaudzāsdaļāsunvalodās

7UnšieirJafetadēlipēcsavāmciltīm:Gomers,Magogs, Medajs,Javans,Tubals,MešehsunTirass;šieirJafeta bērnipēcsavāmpaaudzēm

8UnGomerasbērnipēcsavāmpilsētāmbijafranki,kas dzīvojaFranzaszemēpieFranzasupes,pieSenasupes

9UnRefatasbērniirBartonaļaudis,kasdzīvoBartona zemēpieLedasupes,kurasūdeņiieteklielajāGihonasjūrā, tasir,Okeanā

10UnTugarmasbērniirdesmitģimenes,unšieirviņu vārdi:Buzars,Parzunaks,Balgars,Elikanums,Ragbibs, Tarki,Bids,Zebuks,OngalsunTilmazs;visišieizpletāsun apmetāsziemeļosunuzcēlasevpilsētas

11Unviņinosaucasavaspilsētaspēcsaviemvārdiem,tie irtie,kasdzīvopieHitlasunItalakasupēmlīdzpatšai dienai

12BetAngolu,BalgaruunParzunakudzimtasdzīvopie lielāsDubnīupes;unarīviņupilsētunosaukumiatbilst viņupašunosaukumiem

13UnJavanabērniirtieJavani,kasdzīvoMakdonijas zemē,unMedajaresbērniirtieOrelumi,kasdzīvo Kuršonaszemē,unTubalabērniirtie,kasdzīvoTuskanas zemēpiePašijasupes.

14UnMešehadēliirŠibašnijs,unTirasadēliirRušašs, KušnijsunOngolijs;visišiedevāsunuzcēlasevpilsētas; tāsirpilsētas,kasatrodaspieJabusasjūras,pieKūrasupes, kasietekTraganasupē

15UnElīsasbērniiralmanieši,unarīviņigājaunuzcēla sevpilsētas;tāsirpilsētas,kasatrodasstarpĪjabaun Šibatmokalniem;unnoviņiembijaLumbardiļaudis,kas dzīvoiepretimĪjabaunŠibatmokalniem,unviņiiekaroja Itālijaszemiunpalikaturlīdzšaidienai.

16UnKitimasbērniirromieši,kasdzīvoKanopijasielejā pieTibrevasupes.

17UnDudonimabērniirtie,kasdzīvoGihonasjūras pilsētās,Bordnaszemē

18ŠīsirJafetabērnudzimtaspēcviņupilsētāmun valodām,kadviņitikaizklīdinātipēctorņa,unviņi nosaucasavaspilsētaspēcsaviemvārdiemunvietām;un šieirvisuviņupilsētunosaukumipēcviņudzimtām,ko viņiuzcēlatanīsdienāspēctorņa

19UnHamadēlibijaKušs,Micraims,PutsunKanaāns pēcsavāmpaaudzēmunpilsētām.

20Visišiegājaunuzcēlasevpilsētas,kadvienatradasev piemērotasvietas,unnosaucasavaspilsētassavutēvu vārdos:Kūša,Micraima,PutaunKānaāna.

21UnMicraimadēliirludieši,anamieši,lehabieši, naftuhiieši,patrusieši,kasluhiiešiunkafturiieši,septiņas dzimtas

22VisišiedzīvopieSihorasupes,tasir,Ēģiptesstrauta, unviņiuzcēlasevpilsētasunnosaucatāssavosvārdos.

23UnPatrosaunKaslohabērniapprecējās,unnoviņiem cēlāspelištieši,azātiungerarīmi,gitiešiunekroni,visas piecasdzimtas;arīšiesevuzcēlapilsētasunnosaucasavas pilsētassavutēvuvārdoslīdzpatšaidienai

24UnKanaānabērniarīuzcēlasevpilsētasunnosaucatās pēcsaviemvārdiem,vienpadsmitpilsētasuncitasbez skaita

25UnčetrivīrinoHamadzimtasdevāsuzlīdzenumazemi; šieirtočetruvīruvārdi:Sodoma,Gomora,Admaun Ceboims

26Unšievīriuzcēlasevčetraspilsētaslīdzenumazemēun nosaucasavupilsētunosaukumuspēcsaviemvārdiem

27Unviņiunviņubērni,unviss,kastiempiederēja, dzīvojašajāspilsētās,unviņibijaauglīgi,ļotivairojāsun dzīvojamierīgi

28UnSeīrs,Hūradēls,Hividēls,kasbijaKanaānadēls, nogājaunatradaielejupretīPāranakalnam,unviņštur uzcēlapilsētu,unviņšturdzīvojakopāarsaviemseptiņiem dēliemunsavunamu,unviņšnosaucapilsētu,koviņš uzcēla,savāvārdāparSeīru;tāirSeīrazemelīdzpatšai dienai

29ŠīsirHamabērnudzimtaspēcviņuvalodāmun pilsētām,kadtietikaizklīdinātiuzsavāmzemēmaiztorņa. 30UnarīdažinoŠema,Noasadēla,visuĒberabērnutēva, bērniemgājaunuzcēlasevpilsētasvietās,kurtiebija izklīdināti,unviņinosaucasavaspilsētaspēcsaviem vārdiem

31UnŠemadēlibijaElāms,Ašurs,Arpahšads,Ludsun Arāms,unviņiuzcēlasevpilsētasunnosaucavisassavas pilsētaspēcsaviemvārdiem

32UntanīlaikāAšurs,Šemadēls,arsaviembērniemun ģimenidevāsceļā,ļotilielspulks,unviņidevāsuztālu zemi,koatrada,unzemē,uzkuruviņidevās,viņisaskārās arļotiplašuieleju,unviņiuzcēlasevčetraspilsētasun nosaucatāspēcsaviemvārdiemunnotikumiem.

33Unšieirtopilsētuvārdi,kouzcēlaAšurabērni:Nīnive, Resena,KalahaunRehobotera;unAšurabērniturdzīvo līdzpatšaidienai.

34ArīAramabērnigājaunuzcēlasevpilsētu,unviņi nosaucapilsētuparŪcusavavecākābrāļavārdā,unviņi turdzīvo;tāirŪcaszemelīdzpatšaidienai.

35UnotrajāgadāpēctorņauzcelšanaskādsvīrsnoAšūra nama,vārdāBela,devāsnoNīniveszemes,laiarsavu ģimenipiemājotu,kurvienviņšvarētuatrastvietu;unviņi nonācalīdzpatlīdzenumapilsētāmiepretimSodomai,un viņiturapmetās

36Untasvīrscēlāsunuzcēlaturnelielupilsētuunnosauca toparBelu,pēcsavavārda;tāirCoāraszemelīdzpatšai dienai

37UnšīsirŠemabērnudzimtaspēcviņuvalodasun pilsētām,pēctam,kadtietikaizklīdinātipazemiaiztorņa 38UnkatraNoasabērnuģimeņuvalstība,pilsētaun dzimtapēctamuzcēlasevdaudzaspilsētas

39Unviņinodibinājavaldībasvisāssavāspilsētās,laitās tikturegulētaspēcviņupavēlēm;tādarījavisasNoasa bērnuģimenesmūžīgi

11.NODAĻA

1UnNimrods,Kušasdēls,vēlbijaŠinarazemē,unviņš valdījapārtoundzīvojatur,unviņšuzcēlapilsētasŠinara zemē

2Unšieirtočetrupilsētuvārdi,koviņšuzcēla,unviņš nosaucatāspēcnotikumiem,kasartāmnotikatorņa celtniecībaslaikā

3UnpirmoviņšnosaucaparBābeli,sacīdams:"TurTas Kungssajaucavisaszemesvalodu"Betotroviņšnosauca parEreku,jonoturienesDievstosbijaizklīdinājis

4UntrešoviņšnosaucaparEhedu,joturnotikusiliela kauja;unceturtoviņšnosaucaparKalnu,joturtika iznīcinātiviņaprinčiunvarenievīri,unviņiapvainojaTo Kungu,viņisacēlāsunpārkāpaViņalikumus.

5Un,kadNimrodsbijauzcēlisšīspilsētasŠinarazemē, viņštajāsizvietojaatlikušosavutautu,savusprinčusun savusvarenosvīrus,kasbijapalikušiviņavalstībā.

6UnNimrodsdzīvojaBābelē,unturviņšatjaunojasavu valdīšanupārpārējiemsaviempavalstniekiem,unviņš valdījadroši,unNimrodapavalstniekiunprinčinosauca viņuparAmrafelu,sakot,kapietorņaviņaprinčiunvīri kritaviņadēļ

7Un,neskatotiesuzto,NimrodsneatgriezāspieTāKunga unturpinājaļaunprātībāunmācījaļaunprātībucilvēku dēliem;unMardons,viņadēls,bijaļaunāksparsavutēvu unturpinājavairotsavatēvanegantības.

8UnViņšpavedinājacilvēkudēlusgrēkot,tāpēctiekteikts: “Nobezdievjiemrodasbezdievība”

9TanīlaikāstarpHamabērnuģimenēmizcēlāskarš,jotie dzīvojapilsētās,kobijauzcēluši

10UnKedorlaomers,Elamaķēniņš,aizgājanoHama bērnuģimenēm,unviņšcīnījāsartām,unviņštāspakļāva, unviņšdevāsuzpiecāmlīdzenumapilsētām,unviņš cīnījāsprettām,unviņštāspakļāva,untāsbijaviņa kontrolē.

11Untieviņamkalpojadivpadsmitgadusunmaksāja viņamikgadējunodokli

12TanīlaikānomiraNahors,Serugadēls,Ābrāma,Teraha dēla,dzīvesčetrdesmitdevītajāgadā

13UnĀbrāma,Terahadēla,piecdesmitajādzīvesgadā ĀbrāmsizgājanoNoasanamaundevāsuzsavatēvanamu.

14UnĀbrāmspazinaToKunguunstaigājaViņaceļosun pēcViņapamācībām,unTasKungs,viņaDievs,bijaar viņu.

15UnviņatēvsTerahstanīsdienāsjoprojāmbijaķēniņa Nimrodakaraspēkavirspavēlnieksunjoprojāmsekoja svešiemdieviem

16UnĀbrāmsnonācasavatēvanamāunieraudzīja divpadsmitdievusstāvamtursavostempļos,unĀbrāma dusmasiedegās,kadviņšieraudzījašosattēlussavatēva namā

17UnĀbrāmssacīja:“Tiktiešām,kaTasKungsirdzīvs, kašieelkinepaliksmanatēvanamā;tāTasKungs,kas maniradījis,darīsarmani,jaestosvisusnesalauzīšutriju dienulaikā.”

18UnĀbramsaizgājanotiem,unviņadusmasdegaviņā UnĀbramssteidzāsundevāsnoistabasuzsavatēvaārējo pagalmu,unviņšatradasavutēvusēžampagalmāunvisus

viņakalpuskopāarviņu,unĀbramsatnācaunapsēdās viņapriekšā.

19UnĀbrāmsjautājasavamtēvam,sacīdams:“Tēvs,saki man,kurirDievs,kasradījadebesisunzemi,unvisus cilvēkudēlusvirszemes,unkasradījateviunmani?”Un TeraatbildējasavamdēlamĀbrāmamunsacīja:“Redzi,tie, kasmūsradīja,visiirpiemumsnamā”

20UnĀbramssacījasavamtēvam:“Manskungs,parādi mantos,lūdzu!”TadTeraievedaĀbrāmuiekšējāpagalma telpā,unĀbramsredzēja,unredzi,visatelpabijapilnaar kokaunakmensdieviem,divpadsmitlieliemtēliemun citiemmazākiembezskaita

21UnTerahssacījasavamdēlam:“Redzi,šieirtie,kas radījavisu,koturedzivirszemes,unkasradījamaniun tevi,unvisucilvēci”

22UnTerahspaklanījāssaviemdieviemunaizgājano tiem,unviņadēlsĀbramsaizgājakopāarviņu

23Un,kadĀbrāmsbijaaizgājisnotiem,viņšdevāspie savasmātesunapsēdāsviņaspriekšā,unviņšsacījasavai mātei:“Redzi,manstēvsmanirrādījistos,kasradījuši debesisunzemi,unvisuscilvēkudēlus”

24Tāpēctagadsteidziesunatvedkazlēnunoganāmpulka unpagatavonotāgarduēdienu,laiestovarunestsava tēvadieviemkāupuri,laiviņivarētuēst;varbūttādējādies varētukļūtviņiempatīkams.

25Unviņamātetāarīizdarīja,unviņaatnesakazlēnuun pagatavojanotāgarduēdienuunatnesatoĀbrāmam,un Ābrāmsņēmagarduēdienunosavasmātesunatnesato savatēvadievupriekšā,unviņštuvojāstiem,laitievarētu ēst;betviņatēvsTerahstonezināja

26UnĀbrāmsredzējatanīdienā,kadviņšsēdējaviņuvidū, katiemnebijanebalss,nedzirdes,nekustību,unneviens notiemnevarējaizstieptroku,laiēstu

27UnĀbramstosapsmējaunsacīja:"Patiesi,tiem nepatikagardāgaļa,koespagatavoju,vaivarbūttāviņiem bijaparmaz,untāpēctienegribējaēst;tāpēcrītes pagatavošusvaigugardugaļu,labākuunbagātīgākunekā šī,laiesvarēturedzētrezultātu

28UnnākamajādienāĀbramspavēlējasavaimāteipar gardajiemēdieniem,unviņamātepiecēlāsunatnesatrīs labuskazlēnusnoganāmpulka,unviņanotiempagatavoja brīnišķīgugarduēdienu,kāduviņasdēlsmīlēja,unviņato devasavamdēlamĀbrāmam;unviņatēvsTerahsparto nezināja

29UnĀbramsņēmagaršīgoēdienunosavasmātesun ienesatosavatēvadievupriekšākambarī;unviņšpiegāja pietiem,laitieēstu,unviņštonolikaviņupriekšā,un Ābramssēdējaviņupriekšāvisudienu,domādams,varbūt viņivarētuēst

30UnĀbramstosaplūkoja,unredzi,tiemnebijanebalss, nedzirdes,unneviensnotiemneizstieparokupēcgaļas, laitoēstu.

31UntāsdienasvakarātanīnamāĀbrāmstikaietērpts Dievagarā

32Unviņšiesaucāsunsacīja:“Akvaimanamtēvamun šaiļaunajaipaaudzei,kurassirdisvisasirnosliecesuz iedomību,kaskalpošiemkokaunakmenselkiem,kas nevarneēst,neožt,nedzirdēt,nerunāt,kamirmutebez valodas,acisbezredzes,ausisbezdzirdes,rokasbezjūtām unkājas,kasnevarkustēties;tādiirtie,kastosradījaun kasuztiempaļaujas

33Un,kadĀbrāmsvisutoredzēja,viņadusmasiedegās pretsavutēvu,unviņšsteidzāsunņēmarokācirviun nonācadievutelpāunsalauzavisussavatēvadievus

34Un,kadviņšbijabeidziselkutēlussalauzt,viņšielika cirvilielādievarokā,kasstāvējaviņupriekšā,unizgāja; unviņatēvsTerahsatgriezāsmājās,joviņšbijadzirdējis piedurvīmcirvjasitienuskaņu;unTerahsiegājanamā,lai uzzinātu,kastasir.

35UnTerahs,dzirdējiscirvjašvīkstoņuelkuistabā,skrēja uzistabupieelkiemunsastapaĀbrāmuizejamārā

36UnTerahsiegājaistabāunatradavisuselkussagāztus unsalauztus,uncirvilielākārokā,kasnebijasalauzts,un gardumu,koviņadēlsĀbrāmsbijapagatavojis,joprojām viņupriekšā

37Un,kadTerahstoredzēja,viņadusmasļotiiedegās,un viņšsteidzāsunizgājanoistabaspieĀbrāma.

38UnviņšatradasavudēluĀbrāmuvēlsēžamnamāun sacījaviņam:"Kotuesidarījismaniemdieviem?"

39UnĀbramsatbildējaTeraham,savamtēvam,unviņš sacīja:“Netā,manskungs,joesatnesuviņiempriekšā garšīguēdienu,un,kadespienācupieviņiemargaļu,lai viņivarētuēst,viņivisiuzreizizstieparokas,laiēstu, pirmslielaisbijaizstiepissavuroku,laiēstu”

40Unlielaisvīrsredzējaviņudarbus,kotiedarījaviņa priekšā,unviņadusmasprettiemiedegāsvarmācīgi,un viņšaizgājaunpaņēmacirvi,kasbijanamā,unnācapie viņiemunvisussalauza,unredzi,cirvisvēljoprojāmir viņarokā,kāturedzi.

41UnTerahadusmasiekaisapretsavudēluĀbrāmu,kad viņštārunāja,unTerahssavāsdusmāssacījasavamdēlam Ābrāmam:"Kastāparpasaku,kotuesistāstījis?Turunā manmelus"

42Vaišajosdievosirgars,dvēselevaispēksdarītvisu,ko tumanesiteicis?Vaitienavnokokaunakmens,unvaies patstosneesmuradījis,unvaituvarirunāttādusmelus, sakot,kalielaisdievs,kasbijaarviņiem,tossita?Tuesi tas,kasielikaviņamrokāscirviuntadsaki,kaviņštos visussita

43UnĀbramsatbildējasavamtēvamunsacījaviņam:"Un kātutadvarikalpotšiemelkiem,kuriemnavnekādas varasnekodarīt?Vaišieelki,uzkuriemtupaļaujies,var teviglābt?Vaitievardzirdēttavaslūgšanas,kadtutos piesauc?Vaitievarteviglābtnotavuienaidniekurokām, vaiarītiecīnīsiestavascīņastavāvietāprettaviem ienaidniekiem,laitukalpotukokamunakmenim,kas nevarnerunāt,nedzirdēt?"

44Untiešām,netev,necilvēkudēliem,kasartevisaistīti, navlabitādarīt;vaijūsesattikmuļķīgi,tikneapdomīgivai tiknesaprotoši,kakalpojatkokamunakmenimundarāt šādi?

45UnaizmirstatDievuToKungu,kasradījisdebesisun zemiunkasjūsradījazemē,untādējādisagādājatlielu nelaimisavāmdvēselēmšajālietā,kalpojotakmenimun kokam?

46Vaimūsutēvisenajoslaikosšajālietānegrēkoja,un VisumaDievsTasKungslikanāktplūdiemuniznīcināt visuzemi?

47Unkājūsvaratturpināttodarītunkalpotkokaun akmensdieviem,kasnevardzirdēt,runātvaiatbrīvotjūs noapspiešanas,tādējādiizraisotpārjumsVisumaDieva dusmas?

48Tāpēcnu,manstēvs,atturiesnotāunnenesļaunumu savaidvēseleiunsavanamadvēselēm.

49UnĀbramssteidzāsunaizbēgasavatēvapriekšāun paņēmacirvinosavatēvalielākāelka,arkuruĀbramsto salauzaunaizbēga.

50UnTerahs,redzēdamsvisu,koĀbramsbijadarījis, steidzāspromnosavasmājasundevāspieķēniņa,unviņš nonācaNimrodapriekšāunnostājāsviņapriekšā,unviņš paklanījāsķēniņam;unķēniņšsacīja:"Kotuvēlies?"

51Unviņšsacīja:"Estevilūdzu,manskungs,uzklausi mani!Pirmspiecdesmitgadiemmanpiedzimabērns,untā viņširrīkojiesarmaniemdieviemuntāviņširrunājis;un tagad,manskungsunķēniņ,sūtiviņušurp,laiviņšnāk tavāpriekšāuntiesāviņupēclikuma,laimēstiktuglābti noviņaļaunuma"

52Unķēniņšsūtījatrīsvīrusnosaviemkalpiem,untie gājaunatvedaĀbrāmuķēniņapriekšāUnNimrodsunvisi viņaprinčiunkalpitanīdienāsēdējaviņapriekšā,unarī Terahssēdējaviņupriekšā.

53UnķēniņšsacījaĀbrāmam:"Kotuesidarījissavam tēvamunviņadieviem?"UnĀbrāmsatbildējaķēniņamar tiemvārdiem,koviņšbijarunājissavamtēvam,unsacīja: "Lielaisdievs,kasbijapieviņiemnamā,tiemdarījato,ko tuesidzirdējis"

54UnķēniņšsacījaĀbrāmam:"Vaitiembijavararunātun ēstundarīt,kātuesiteicis?"UnĀbrāmsatbildējaķēniņam, sacīdams:"Unjaviņosnavvaras,kāpēctutiemkalpoun liekcilvēkudēliemmaldītiesarsavāmmuļķībām?"

55Vaituiedomājies,kaviņivarteviatbrīvotvaiizdarīt kautkomazuvailielu,laituviņiemkalpotu?Unkāpēctu nejūtivisaVisumaDievu,kasteviradījaunkuravarāir nogalinātunuzturētdzīvu?

56Ak,muļķīgais,vienkāršaisunnezinošaisķēniņ,bēdas tevmūžīgi!

57Esdomāju,katumācīsisaviemkalpiemtaisnoceļu,bet tutoneesiizdarījis,betesipiepildījisvisuzemiarsaviem grēkiemunsavastautasgrēkiem,kassekojataviemceļiem.

58Vaitunezini,vaineesidzirdējis,kaaršoļaunumu,ko tudari,mūsusenčigrēkojasensenoslaikos,unmūžīgais Dievsuzlikapārviņiemplūduūdeņusuniznīcinājaviņus visus,unarīvisuzemiviņudēļiznīcināja?Unvaituun tavatautatagadcelsiesundarīsietlīdzīgudarbu,lai izsauktuVisumaDievaTāKungadusmasunsūtītu ļaunumupārteviunvisuzemi?

59Tāpēctagadatmetšoļaunodarbu,kodari,unkalpo VisumaDievam,jotavadvēseleirViņarokās,untadtev klāsieslabi

60Un,jatavaļaunāsirdsneklausīsmaniemvārdiem,laitu pamestusavusļaunosceļusunkalpotumūžīgajamDievam, tadtumirsikaunāpēdējāsdienās,tu,tavatautaunvisi,kas irsaistītiartevi,dzirdottavusvārdusvaistaigājottavos ļaunajosceļos.

61Un,kadĀbrāmsbijabeidzisrunātķēniņaunprinču priekšā,Ābrāmspacēlasavasacispretdebesīmunsacīja: "TasKungsredzvisusbezdievīgos,unViņštostiesās"

12.NODAĻA

1Un,kadķēniņšdzirdējaĀbrāmavārdus,viņšpavēlēja viņuiemestcietumā;unĀbrāmsbijacietumādesmitdienas.

2Unšodienubeigāsķēniņšpavēlēja,laivisiķēniņi,prinči undažāduprovinčupārvaldnieki,kāarīgudrienāktuviņa priekšā,unviņiapsēdāsviņapriekšā,unĀbramsjoprojām bijaieslodzījumanamā.

3Unķēniņšsacījaprinčiemungudrajiem:"Vaiesat dzirdējuši,koĀbrams,Terahadēls,irnodarījissavam tēvam?Tāviņšarviņuirnodarījis,unespavēlējuviņu atvestmanāpriekšā,untāviņširrunājis;viņasirdsviņam nedevanekādasšaubas,unviņšnekustējāsmanāklātbūtnē, unredzi,tagadviņširieslodzītscietumā 4Untāpēcspriediet,kādssodspienākasšimvīram,kas zaimojaķēniņu,kasrunājaundarījavisuto,kojūs dzirdējāt.

5Unvisiatbildējaķēniņam,sacīdami:"Vīrs,kaszaimo ķēniņu,jāpakarpiekoka;bettāpēc,kaviņširizdarījisvisu, koviņširteicis,unnicinājismūsudievus,viņštāpēcir jāsadedzinanāvē,jotādsirlikumsšajālietā

6Jaķēniņamtāgribas,laiviņšpavēlsaviemkalpiem iekurtugunitavāķieģeļukrāsnīdienuunnakti,untadmēs iemetīsimtajāšovīruUnķēniņštāarīizdarīja,unviņš pavēlējasaviemkalpiem,laiviņisagatavougunitrīsdienas untrīsnaktisķēniņakrāsnī,kasatrodasKasdimā;un ķēniņšpavēlējaviņiempaņemtĀbrāmunocietumaun izvestviņusadedzināšanai

7Unvisiķēniņakalpi,prinči,kungi,pārvaldniekiun tiesneši,unvisizemesiedzīvotāji,apdeviņisimtitūkstoši vīru,nostājāspretīkrāsnij,lairedzētuĀbrāmu

8Unvisassievietesunmaziedrūzmējāsuzjumtiemun torņiem,lairedzētu,kasnotiekarĀbrāmu,unviņivisi stāvējakopānoattāluma;unnebijanevienavīrieša,kas tanīdienānebūtuatnācis,laiaplūkotunotiekošo.

9Un,kadĀbramsbijaieradies,ķēniņaburvjiungudrie ieraudzījaĀbrāmuunsaucaķēniņam,sacīdami:“Mūsu valdniek,vaine,šisirtasvīrs,parkurumēszinām,kaviņš irbijisbērns,kuradzimšanasbrīdīlielāzvaigzneaprīja četraszvaigznes,parkurāmmēsķēniņampaziņojāmjau pirmspiecdesmitgadiem.”

10Unlūk,tagadarīviņatēvsirpārkāpistavusbaušļusun teviapsmējis,atvedottevvēlvienubērnu,kurutu nogalināji.

11Un,kadķēniņšdzirdējaviņuvārdus,viņšļoti sadusmojāsunpavēlējaatvestTerahupieviņa

12Unķēniņšsacīja:"Vaitudzirdēji,koburvjirunāja?

Tagadsakimanpatiesi,kātutodzirdēji;un,jaturunāsi patiesību,tutiksiattaisnots"

13Un,redzēdams,kaķēniņadusmasbijatikļotiiedegušās, Terahssacījaķēniņam:“Manskungsunķēniņ,tuesi dzirdējispatiesību,untas,kogudrieirrunājuši,irpareizi.”

Unķēniņšsacīja:“Kātuvarējitodarīt,pārkāptmanus pavēlesundotmanbērnu,kotuneesidzemdējis,unņemt parviņucenu?”

14UnTeraatbildējaķēniņam:“Tāpēckatanīlaikāmanas jūtasbijaiekārojušasmanudēlu,unespaņēmusavas kalponesdēluunatveduviņupieķēniņa”

15Unķēniņšsacīja:“Kastevtoieteica?Sakiman,neslēp nomanisneko,untadtunemirsi”

16UnTerahsļotiizbijāsķēniņapriekšāunsacījaķēniņam: “TasbijaHarans,mansvecākaisdēls,kasmantoieteica; unHaransbijatanīsdienās,kadpiedzimaĀbrams,viņam bijatrīsdesmitdivigadi.

17BetHāranssavamtēvamnekoneieteica,joTerahsto teicaķēniņam,laiglābtusavudvēselinoķēniņa,joviņš ļotibaidījās;unķēniņšsacījaTeraham:"TavsdēlsHārans, kastevtoieteica,mirsugunīkopāarĀbrāmu;jonāves spriedumsirviņampiespriestsparto,kaviņširsacēlies pretķēniņavēlmi,darotšolietu

18UnHāranstanīlaikājutatieksmisekotĀbrāmaceļiem, betviņštopaturējasevī.

19UnHāranssacījasavāsirdī:“Redzi,ķēniņširsagrābis Ābrāmušolietudēļ,koĀbrāmsirdarījis,unnotiks,ka,ja Ābrāmsuzvarēsķēniņu,esviņamsekošu,bet,jaķēniņš uzvarēs,esiešuķēniņampakaļ”

20Un,kadTerahsbijatostāstījisķēniņamparsavudēlu Hāranu,ķēniņšpavēlējasagūstītHāranukopāarĀbrāmu

21Unviņiatvedaviņusabus,Ābrāmuunviņabrāli Hāranu,laitosiemestuugunī;unturbijavisizemes iedzīvotāji,ķēniņakalpi,prinči,visassievietesunmazie bērni,stāvēdamitanīdienāviņiempāri

22UnķēniņakalpiņēmaĀbrāmuunviņabrāliunnovilka tiemvisasdrēbes,izņemotapakšējostērpus,kastiembija mugurā

23Unviņisasējaviņurokasunkājasarlinuauklām,un ķēniņakalpitāspacēlauniemetaabaskrāsnī

24UnTasKungsmīlējaĀbrāmuunViņambijaviņažēl, unTasKungsnonācalejāunizglābaĀbrāmunouguns,un viņšnesadega

25Betvisasauklas,arkurāmviņusasēja,tikasadedzinātas, kamērĀbrāmspalikaunstaigājaugunī.

26UnHāransnomira,kadtieviņubijaiemetušiugunī,un viņštikasadedzinātspelnos,joviņasirdsnebijapilnīgapie TāKunga;untosvīrus,kasviņuiemetaugunī,uguns liesmasizplatījāspārviņiem,unviņitikasadedzināti,un divpadsmitvīrinoviņiemnomira

27UnĀbramsstaigājaugunsvidūtrīsdienasuntrīsnaktis, unvisiķēniņakalpiredzējaviņustaigājamugunī,untie nācaunpaziņojaķēniņam,sacīdami:“Redzi,mēsesam redzējušiĀbramustaigājamugunsvidū,unpatapakšējās drēbes,kasviņamirmugurā,navpiedegušas,betaukla,ar kuruviņšbijasasiets,irpiedegusi”

28Un,kadķēniņšdzirdējaviņuvārdus,viņasirdssarāvās, unviņštiemneticēja;tāpēcviņšsūtījacitusuzticīgus prinčus,lairedzētušolietu,untieaizgājaunieraudzījato unpastāstījaķēniņam;unķēniņšpiecēlās,laiietuunto apskatītu,unviņšredzējaĀbrāmustaigājamšurputurpu ugunsvidū,unviņšredzējaHāranaķermenisadegušu,un ķēniņšļotibrīnījās.

29UnķēniņšpavēlējaĀbrāmuizvestnouguns;unviņa kalpituvojās,laiviņuizvestu,betviņinevarēja,jouguns bijavisapkārtunliesmacēlāsnokrāsnsviņuvirzienā

30Unķēniņakalpibēganotās,unķēniņštosapsauca, sacīdams:"SteidzietiesunizvedietĀbrāmunouguns,laitu nemirtu!"

31Unķēniņakalpiatkaltuvojās,laiizvestuĀbrāmuārā, unliesmasnācapārviņiemunapdedzinājaviņusejas,tāka astoņinoviņiemnomira

32Un,kadķēniņšredzēja,kaviņakalpinevartuvoties ugunij,laitienetiktusadedzināti,ķēniņšsaucaĀbrāmam: “Ak,debesuDievakalps,izejārānougunsvidusunnāc šurpmanāpriekšā!”UnĀbrāmspaklausījaķēniņabalsij, unviņšizgājanougunsunnācaunnostājāsķēniņapriekšā.

33Un,kadĀbramsiznāca,ķēniņšunvisiviņakalpi redzējaĀbrāmunākamķēniņapriekšāarsavāmapakšējām drēbēmmugurā,jotāsnebijasadedzinātas,betaukla,ar kuruviņšbijasasiets,bijasadedzināta.

34UnķēniņšsacījaĀbrāmam:"Kātunetikusadedzināts ugunī?"

35UnĀbramssacījaķēniņam:"DebesuunzemesDievs, uzkoespaļaujosunkamirvissspēks,tasmaniizglābano uguns,kurātumaniiemeti"

36UnHārans,Ābrāmabrālis,tikasadedzinātspelnos,un viņimeklējaviņalīķiunatradatosagrautu

37UnHāranambijaastoņdesmitdivigadi,kadviņšnomira Kasdimasugunī.Unķēniņš,prinčiunzemesiedzīvotāji, redzot,kaĀbrāmsbijaizglābtsnouguns,nācaun paklanījāsĀbrāmam

38UnĀbramssacījatiem:“Nezemojietiesmanāpriekšā, betzemojietiespasaulesDievapriekšā,kasjūsradīja,un kalpojietViņam,unejietViņaceļos,joViņšmaniizglāba nošīsuguns,unViņšradījavisucilvēkudvēselesungarus, unveidojacilvēkuviņamātesmiesās,unlaidaviņupasaulē, unViņšizglābstos,kaspaļaujasuzViņu,novisāmsāpēm

39Unšīlietašķitaļotibrīnišķīgaķēniņaunprinčuacīs,ka ĀbrāmstikaizglābtsnougunsunkaHāranatika sadedzināta;unķēniņšdevaĀbrāmamdaudzdāvanuun nodevaviņamsavusdivusgalvenoskalpusnoķēniņanama; vienavārdsbijaOnijs,unotravārdsbijaĒliēzers

40Unvisiķēniņi,prinčiunkalpidevaĀbrāmamdaudz dāvanu–sudraba,zeltaunpērļu,unķēniņšunviņaprinči viņuatlaida,unviņšaizgājamierā

41UnĀbramsaizgājanoķēniņamierā,undaudziķēniņa kalpisekojaviņam,unapmēramtrīssimtivīrupievienojās viņam

42UnĀbramstanīdienāatgriezāsundevāsuzsavatēva namu,viņšuntievīri,kasviņamsekoja,unĀbrams kalpojaTamKungam,savamDievam,visassavasdzīves dienasunstaigājaViņaceļosunsekojaViņabaušļiem

43UnnotāsdienasĀbrāmspievērsacilvēkudēlusirdis kalpotTamKungam

44UntanīlaikāNahorsunĀbrāmsņēmasevsievas,sava brāļaHāranameitas;NahorasievabijaMilka,unĀbrāma sievasvārdsbijaSārajaUnSāraja,Ābrāmasieva,bija neauglīga;viņaitanīsdienāsnebijapēcnācēju

45UndivusgaduspēcĀbrāmaiziešanasnouguns,tasir viņapiecdesmitotrajādzīvesgadā,redzi,ķēniņšNimrods sēdējaBābelētronī,unķēniņšaizmigaunsapņoja,kaviņš stāvarsavukaraspēkuunpulkiemielejāpretīķēniņa krāsnij

46UnviņšpacēlaacisunieraudzījavīruĀbrāmalīdzībā nākamnokrāsns,unkatasnācaunnostājāsķēniņapriekšā arsavuizvilktozobenu,untadmetāspieķēniņaarsavu zobenu,kadķēniņšbēganovīra,joviņšbaidījās;unkamēr viņšskrien,vīrsuzmetaoluuzķēniņagalvas,unola pārvērtāsparlieluupi

47Unķēniņšsapņoja,kavissviņakaraspēksnogrimaupē ungājabojā,unķēniņšaizbēgaartrimvīriem,kasbijaviņa priekšā,unviņšizglābās

48Unķēniņšpaskatījāsuzšiemvīriem,unviņibijatērpti karaliskāsdrānāskāķēniņudrēbēs,untiembijaķēniņu izskatsunmajestātiskums

49Un,kamērviņiskrienot,upeatkalpārvērtāsparolu ķēniņapriekšā,unnoolasizlīdajaunsputniņš,kasnonāca ķēniņapriekšā,aizlidojaviņamvirsūunizrāvaķēniņamaci 50Unķēniņšbijaapbēdinātsparredzēto,unviņšpamodās nomiega,unviņagarsbijasatraukts;unviņšjutalielas bailes

51Unnorītaķēniņšbailēspiecēlāsnosavasgultasun pavēlējavisiemgudrajiemunburvjiemnāktpieviņa,kad ķēniņštiematstāstījasavusapni

52Ungudrsķēniņakalps,kuravārdsbijaAnuki,atbildēja ķēniņam,sacīdams:“TasnavnekascitskāĀbrāmaunviņa pēcnācējuļaunums,kaspēdējāsdienāsuzcelsiespretmanu Kunguunķēniņu.”

53Unlūk,pienāksdiena,kadĀbramsunviņapēcnācējiun viņamājsaimniecībasbērnikarosiespretmanuķēniņu,un viņisakausvisusķēniņakarapulkusunviņakaraspēku.

54Unattiecībāuzto,kotuteicipartrimvīriem,kurustu redzējisevlīdzīgusunkuriizglābās,tasnozīmē,katikaitu izglābsieskopāartrimķēniņiemnozemesķēniņiem,kas būsartevikaujā

55Untas,koturedzējinoupes,kaspārvērtāsparolukā sākumā,unjaunaisputns,kasizrāvatavuaci,tasnenozīmē nekocitukāĀbrāmapēcnācējus,kaspēdējāsdienās nonāvēsķēniņu

56Šisirmanaķēniņasapnis,unšīirtāinterpretācija,un sapnisirpatiess,uninterpretācija,kotavskalpstevdevis, irpareiza

57Tāpēc,mansķēniņ,tutačuzini,kairpagājuši piecdesmitdivigadi,kopštavigudrietoredzējaĀbrāma dzimšanasbrīdī,un,jamansķēniņšļausĀbrāmamdzīvot virszemes,tasbūsmanamkungamunķēniņamparļaunu, jovisāsĀbrāmadzīvesdienāsnetu,netavavalstībanetiks nostiprināta,jotasbijazināmsjauiepriekš,viņadzimšanas brīdī;unkāpēcmansķēniņšviņunenogalina,laiviņa ļaunumstiktupasargātsnotevispēdējāsdienās?

58UnNimrodspaklausījaAnukibalsijunslepenisūtīja dažusnosaviemkalpiem,laitiedotosunsagūstītuĀbrāmu unatvestuviņuķēniņapriekšā,laiviņšmirtu

59UnEliēzers,Ābrāmakalps,koķēniņšviņambijadevis, tanīlaikābijaķēniņaklātbūtnē,unviņšdzirdēja,koAnuki bijaieteicisķēniņamunkoķēniņšbijateicis,kasizraisīja Ābrāmanāvi

60UnEliēzerssacījaĀbramam:“Steidzies,celiesunglāb savudvēseli,laitunemirtucaurķēniņarokām,jotāviņš redzējasapnīpartevi,untāAnukitoizskaidroja,untā Anukiarīdevaķēniņampadomupartevi.”

61UnĀbramspaklausījaEliezerabalsij,unĀbrams steidzāsunbēgadrošībāuzNoasaunsavadēlaŠemanamu, unviņšturpaslēpāsunatradadrošuvietu;unķēniņakalpi nācauzĀbrāmanamu,laiviņumeklētu,betviņinevarēja viņuatrast,unviņipārmeklējavisuvalsti,unviņunevarēja atrast,unviņigājaunmeklējavisosvirzienos,unviņu nevarējasastapt

62Un,kadķēniņakalpinevarējaatrastĀbrāmu,viņi atgriezāspieķēniņa,betķēniņadusmaspretĀbrāmubija norimušas,joviņiviņunebijaatraduši,unķēniņšizdzina noprātašolietuparĀbrāmu.

63UnĀbramsslēpāsNoasanamāvienumēnesi,līdz ķēniņšbijaaizmirsisšolietu,betĀbramsjoprojāmbaidījās noķēniņa;unTerahsnācaslepeniapciemotĀbrāmu,savu dēlu,Noasanamā,unTerahsbijaļotiietekmīgsķēniņaacīs

64UnĀbrāmssacījasavamtēvam:"Vaitunezini,ka ķēniņšdomāmaninonāvētuniznīcinātmanuvārduno zemespēcsavuļaunopadomniekupadoma?"

65Kastevtagadiršeitunkasteviršajāzemē?Celies, iesimkopāuzKānaānazemi,laimēstiktuizglābtinoviņa rokas,laiarītupēdējāsdienāsviņadēļneaizietubojā 66Vaitunezinivaineesidzirdējis,kaNimrodstevvisušo godunepiešķirmīlestībasdēļ,betgantikaisavālabā?

67Un,javiņštevdaralielākulabumunekāšis,patiesi,tās irtikaipasaulesniecības,jobagātībaunbagātībaneko nepalīdzdusmuunbardzībasdienā

68Tāpēctagaduzklausimanubalsi,uncelsimiesuniesim uzKanaānazemi,promnoNimrodaposta;unkalpoTam Kungam,kasteviradījazemē,untevklāsieslabi;unatmet visastukšāslietas,pēckurāmtutiecies

69UnĀbramsapklusarunāt,kadNoaunviņadēlsŠems atbildējaTeraham,sacīdami:"Patiessirvārds,koĀbrams tevirteicis"

70UnTerahspaklausījasavadēlaĀbrāmabalsij,un Terahsdarījavisu,koĀbrāmsbijateicis,jotasbijanoTā Kunga,laiķēniņšneizraisītuĀbrāmanāvi

13.NODAĻA

1UnTerahsņēmasavudēluĀbrāmuunsavumazdēlu Lotu,Hāranadēlu,unSāraju,savuvedeklu,savadēla Ābrāmasievu,unvisussavassaimeslocekļusundevās kopāarviņiemnoŪr-Kasdimas,laidotosuzKanaānazemi.

Un,kadviņinonācalīdzHāranazemei,viņiturpalika,jo tābijaārkārtīgilabazemeganībāmunpietiekamiplaša tiem,kasviņuspavadīja.

2UnHāranaszemesļaudisredzēja,kaĀbramsbijalabsun taisnsDievauncilvēkupriekšā,unkaTasKungs,viņa Dievs,bijaarviņu,undažinoHāranaszemesļaudīmnāca unpievienojāsĀbrāmam,unviņšmācījatiemTāKunga mācībasunViņaceļus;unšievīripalikapieĀbrāmaviņa namāunpieķērāsviņam.

3UnĀbramspalikazemētrīsgadus,unpēctrīsgadu beigāmTasKungsparādījāsĀbrāmamunsacījaviņam:Es esmuTasKungs,kasteviizvedisnoŪr-Kasdimasun izglābistevinovisutavuienaidniekurokām

4Untagad,jatupaklausīsiManaibalsijunturēsiManus baušļus,ManuslikumusunManuslikumus,tadEslikšu taviemienaidniekiemkristtavāpriekšāunvairošutavus pēcnācējuskādebesuzvaigznes,unEssūtīšuSavusvētību pārvisiemtavurokudarbiem,untevnekānetrūks.

5Celiestagad,ņemsavusievuunvisu,kastevpieder,un dodiesuzKānaānazemiunpaliectur,unEsturbūšutev parDievu,unEstevisvētīšuUnĀbramscēlāsunņēma savusievuunvisu,kasviņampiederēja,unviņšdevāsuz Kānaānazemi,kāTasKungsviņambijapavēlējis;un Ābrāmambijapiecdesmitgadi,kadviņšaizgājano Hāranas

6UnĀbramsnonācaKānaānazemēundzīvojapilsētas vidū,unviņšturuzcēlasavuteltiKānaānabērnu,tāszemes iedzīvotāju,vidū

7UnTasKungsparādījāsĀbrāmam,kadviņšnonāca Kanaānazemē,unsacījaviņam:“Šīirzeme,koEstevun taviempēcnācējiemdevupēctevisuzmūžīgiemlaikiem, unEsdarīšutavuspēcnācējuskādebesuzvaigznesundošu

taviempēcnācējiemparmantojumuvisaszemes,kotu redzi.”

8UnĀbrāmsuzcēlaaltāritanīvietā,kurDievsarviņubija runājis,unĀbrāmsturpiesaucaTāKungavārdu.

9Tanīlaikā,pēctrimĀbrāmadzīvesgadiemKānaāna zemē,tanīgadāNoanomira,tasbijaĀbrāmapiecdesmit astotaisdzīvesgads;unvisasNoasdienasbijadeviņisimti piecdesmitgadi,tadviņšnomira.

10UnĀbramsdzīvojaKanaānazemē,viņš,viņasievaun visi,kasviņampiederēja,unvisi,kasviņupavadīja,kāarī tie,kaspievienojāsviņamnozemesiedzīvotājiem;bet Nahors,Ābrāmabrālis,unTera,viņatēvs,unLats,Hārana dēls,unvisi,kasviņiempiederēja,dzīvojaHāranā.

11PiektajāĀbrāmadzīvesgadāKānaānazemēSodomas unGomorasiedzīvotājiunvisaslīdzenumapilsētassacēlās pretElamaķēniņaKedorlaomeravaru,jovisilīdzenuma pilsētuķēniņibijakalpojušiKedorlaomeramdivpadsmit gadusundevušiviņamikgadējunodevu,bettanīsdienās trīspadsmitajāgadāviņisacēlāspretviņu.

12UndesmitajāĀbrāmadzīvesgadāKānaānazemē izcēlāskaršstarpŠinarasķēniņuNimroduunElamas ķēniņuKedorlaomeru,unNimrodsnācakarotar Kedorlaomeruunviņupakļaut

13JoKedorlaomerstajālaikābijaviensnoNimroda karapulkuvadoņiem,un,kadvisiļaudispietorņabija izklīdinātiuntie,kasbijapalikuši,arībijaizkaisītipa zemesvirsu,KedorlaomersdevāsuzElamazemiunvaldīja pārto,unsacēlāspretsavukungu.

14Untajāsdienās,kadNimrodsredzēja,kalīdzenuma pilsētasbijasacēlušās,viņšlepniundusmīgidevāskarāar Kedorlaomeru,unNimrodssapulcinājavisussavusprinčus unpavalstniekus,apmēramseptiņsimttūkstošvīru,un devāspretīKedorlaomeram,unKedorlaomersizgāja viņampretīarpieciemtūkstošiemvīru,unviņigatavojās kaujaiBābelesielejā,kasatrodasstarpElamuunŠināru 15Unvisišieķēniņiturcīnījās,unNimrodsunviņaļaudis tikasakautiKedorlaomeraļaužupriekšā,unnoNimroda vīriemkritaapmēramsešisimtitūkstoši,unarīķēniņadēls Mardonskritaviņuvidū

16UnNimrodsaizbēgaunatgriezāskaunāunnegodāsavā zemē,unviņšilgulaikubijapakļautsKedorlaomeram,un Kedorlaomersatgriezāssavāzemēunsūtījasavakaraspēka vadoņuspieķēniņiem,kasdzīvojaviņamapkārt,pie Arioha,Elasārasķēniņa,unpieGojuķēniņaTidāla,un noslēdzaarviņiemderību,unviņivisipaklausījaviņa pavēlēm.

17UntasbijapiecpadsmitajāĀbrāmadzīvesgadā Kānaānazemē,kasirĀbrāmaseptiņdesmitaisdzīvesgads, unTasKungsparādījāsĀbrāmamtanīgadāunsacīja viņam:"EsesmuTasKungs,kasteviizvedisnoŪrKasdimas,laidotutevšozemimantojumā"

18TāpēctagadstaigāManāpriekšāunesipilnīgiunturi Manusbaušļus,jotevuntaviempēcnācējiemEsdošušo zemimantojumamnoMicraimasupeslīdzlielajaiEifratas upei

19Untuatgriezīsiespiesaviemtēviemmierāunlabā vecumā,unceturtāpaaudzeatgriezīsiesšeit,šajāzemē,un iemantostomūžīgi;unĀbramsuzcēlaaltāri,unviņš piesaucaTāKungavārdu,kasviņambijaparādījies,un viņšnesaupurusuzaltāraTamKungam.

20TanīlaikāĀbrāmsatgriezāsundevāsuzHāranu,lai apciemotusavutēvuunmāti,unsavatēvanamu,un Ābrāms,viņasievaunviss,kasviņampiederēja,atgriezās Hāranā,unĀbrāmsdzīvojaHāranāpiecusgadus.

21UndaudzinoHāranasiedzīvotājiem,apmēram septiņdesmitdivivīri,sekojaĀbrāmam,unĀbrāmsmācīja tiemTāKungamācībasunViņaceļus,unviņšmācījatiem pazītToKungu.

22TanīsdienāsTasKungsparādījāsĀbrāmamHāranāun sacījaviņam:“Redzi,Esrunājuartevipirmsdivdesmit gadiem,sacīdams:

23Izejnosavaszemes,nosavasdzimtāsvietasunnosava tēvanamauzzemi,koEstevesmurādījis,laitodotutev untaviembērniem,joturtanīzemēEstevisvētīšuun darīšuteviparlielutautuundarīšulielutavuvārdu,untevī tikssvētītaszemesciltis.

24Tāpēctagadcelies,izejnošīsvietas,tu,tavasievaun visi,kastevpieder,arīvisi,kasdzimušitavānamā,un visasdvēseles,kotuesiradījisHāranā,unizvedtosno šejienessevlīdziuncelies,laiatgrieztosKānaānazemē

25UnĀbrāmscēlāsunņēmasavusievuSārajuunvisu, kasviņampiederēja,unvisus,kasbijadzimušiviņanamā, undvēseles,kotiebijaradījušiHāranā,unviņiizgāja,lai dotosuzKānaānazemi

26UnĀbrāmsdevāsatpakaļuzKānaānazemi,kāTā KungavārdsbijateicisUnkopāarviņudevāsarīLats, viņabrāļaHāranadēls,unĀbrāmambijaseptiņdesmit piecigadi,kadviņšdevāspromnoHāranas,laiatgrieztos Kānaānazemē

27UnviņšnonācaKanaānazemēpēcTāKungavārda,kas bijadotsĀbrāmam,unuzcēlasavuteltiundzīvojaMamres līdzenumā,unarviņubijaviņabrāļadēlsLatsunviss,kas viņampiederēja

28UnTasKungsatkalparādījāsĀbrāmamunsacīja: “TaviempēcnācējiemEsdošušozemi”Unviņšturuzcēla altāriTamKungam,kasviņambijaparādījies,untasirvēl šodienMamreslīdzenumos.

14.NODAĻA

1TanīsdienāsŠinarazemēdzīvojakādsgudrsvīrs,kam bijaizpratnevisādāsgudrībāsunskaistsizskats,betviņš bijanabagsuntrūcīgs;viņavārdsbijaRikajons,unviņam bijagrūtiseviuzturēt

2UnviņšnolēmadotiesuzĒģipti,pieOsvīra,Ēģiptes ķēniņaAnomadēla,laiparādītuķēniņamsavugudrību;jo varbūtviņšvarētuatrastžēlastībuviņaacīs,laiviņupaceltu unuzturētu;unRikajonstāarīizdarīja.

3Un,kadRikajonsieradāsĒģiptē,viņšjautājaĒģiptes iedzīvotājiemparķēniņu,unĒģiptesiedzīvotājipastāstīja viņamparĒģiptesķēniņaparažām,jotoreizĒģiptes ķēniņambijaparaža,kaviņšatstājasavukaraliskopiliun tikaredzētsārpusmājastikaivienudienugadā,unpēctam ķēniņšatgriezāssavāpilī,laiturpaliktu

4Untanīdienā,kadķēniņšizgāja,viņšspriedatiesupār zemi,unikviens,kambijaprasība,tanīdienānācapie ķēniņa,laisaņemtusavulūgumu.

5Un,kadRikajonsdzirdējaparparažāmĒģiptēunto,ka viņšnevarierastiesķēniņaklātbūtnē,viņšļotinoskumaun bijaļotinoskumis.

6UnvakarāRikajonsizgājaunatradamājudrupās,agrāk Ēģiptētābijamaizesceptuve,unviņšturpalikavisunakti dvēselesrūgtumāunbadamokaspārņemts,unmiegsbija pazudisnoviņaacīm.

7UnRikajonssevīapsvēra,koviņamdarītpilsētā,līdz ieradīsiesķēniņš,unkāviņšturvarētuuzturēties

8Unviņšpiecēlāsnorītaunstaigājaapkārt,unsavāceļā sastapatos,kaspārdevadārzeņusundažādassēklas,ar kurāmviņiapgādājaiedzīvotājus

9UnRikajonsvēlējāsdarīttopašu,laiiegūtu uzturlīdzekļuspilsētā,betviņšnebijapazīstamsarcilvēku paražāmunbijakāaklsviņuvidū

10Unviņšgājaundabūjadārzeņus,laitospārdotuiztikai, betpūlissapulcējāsapviņuunizsmējaviņu,atņēmaviņam dārzeņusunneatstājaviņamneko

11Unviņšpiecēlāsnoturienesdvēselesrūgtumāun, nopūzdamies,devāsuzmaiznīcu,kurāviņšbijapalicisvisu iepriekšējonakti,unviņšturgulējaarīotronakti

12Untajānaktīviņšatkalsevīprātoja,kāvarētuglābties nobada,unizstrādājaplānu,kārīkoties

13Unviņšpiecēlāsnorītaunrīkojāsgudri,unaizgājaun nolīgatrīsdesmitspēcīgusvīrusnopūļa,kasnesarokās savuskaraieročus,unviņštosaizvedauzēģiptiešukapa augšdaļuunnovietojatur

14Unviņštiempavēlēja,sacīdams:“Tāsakaķēniņš: stiprinietseviunesietdrosmīgivīri,unlaineviensšeit netiekapglabāts,kamērnaviedotidivisimtisudraba gabalu,untadviņšvartiktapglabāts;unšievīrivisuto gadurīkojāssaskaņāarRikajonapavēliarĒģiptestautu

15UnastoņumēnešulaikāRikajonsunviņavīrisavāca lielassudrabaunzeltabagātības,unRikajonspaņēmalielu daudzumuzirguuncitudzīvnieku,unviņšnolīgavēlvīrus, unviņštiemdevazirgus,untiepalikapieviņa

16Un,kadgadsapritēja,laikā,kadķēniņšdevāsuzpilsētu, visiĒģiptesiedzīvotājisapulcējās,lairunātuarviņupar Rikajonaunviņavīrudarbu

17Unķēniņšizgājanoliktajādienā,unvisiēģiptiešināca viņapriekšāunsaucaviņam,sacīdami:

18Laiķēniņšdzīvomūžīgi!Kotudaripilsētāsaviem kalpiem,kaneļaujapglabātmirušulīķi,kamērnavdotstik daudzsudrabaunzelta?Vaijebkadvisāzemēirnoticis kautkastamlīdzīgs,sākotnoiepriekšējoķēniņulaikiem, patnoĀdamadienāmlīdzpatšaidienai,kamirušienetiek apglabāticitādikāvienparnoteiktusamaksu?

19Mēszinām,kaķēniņiemirparadumsiekasētikgadēju nodoklinodzīvajiem,betTunetikaitodari,betarīno mirušajiemTupieprasinodoklidienunodienas

20Tagad,ak,ķēniņ,mēstovairsnevarampaciest,jovisa pilsētašīiemesladēļirsagrauta,unvaitutonezini?

21Un,kadķēniņšdzirdējavisu,koviņibijarunājuši,viņš ļotisadusmojās,unviņadusmasdegaviņāparšonotikumu, joviņšpartonekonebijazinājis.

22Unķēniņšsacīja:"Kasunkurirtas,kasuzdrošināsdarīt šoļaunumumanāzemēbezmanaspavēles?Tutačumanto pateiksi"

23UnviņiviņampastāstījavisusRikajonaunviņavīru darbus,unķēniņadusmasiedegās,unviņšpavēlējaatvest Rikajonuunviņavīrusviņapriekšā

24UnRikajonsņēmaapmēramtūkstošbērnu,dēlusun meitas,unapģērbatoszīdāunizšuvumos,unviņš uzsēdinājatoszirgosunsūtījapieķēniņaarsavuvīru

starpniecību,unviņšarīņēmalieludaudzumusudrabaun zeltaundārgakmeņu,unspēcīguunskaistuzirgukā dāvanuķēniņam,arkuruviņšnācapieķēniņaunpaklanījās līdzzemeiviņapriekšā;unķēniņš,viņakalpiunvisi ĒģiptesiedzīvotājibrīnījāsparRikajonadarbu,unviņi redzējaviņabagātībuundāvanu,koviņšbijaatnesis ķēniņam

25Untasļotiiepriecinājaķēniņu,unviņšpartobrīnījās; un,kadRikajonsapsēdāsviņapriekšā,ķēniņšviņam jautājaparvisiemviņadarbiem,unRikajonsgudrirunāja visussavusvārdusķēniņa,viņakalpuunvisuĒģiptes iedzīvotājupriekšā

26Un,kadķēniņšdzirdējaRikajonavārdusunviņa gudrību,Rikajonsatradažēlastībuviņaacīs,unviņš sastapāsaržēlastībuunlaipnībunovisiemķēniņakalpiem unnovisiemĒģiptesiedzīvotājiemsavasgudrībasun izcilorunudēļ,unnotālaikaviņiviņuļotimīlēja

27UnķēniņšatbildējaunsacījaRikajonam:“Tavsvārds vairsnetikssauktsparRikajonu,bettavsvārdsbūsFaraons, jotuesiiekasējisnodoklinomiroņiem;unviņšnosauca viņavārduFaraons

28UnķēniņšunviņapavalstniekimīlējaRikajonuviņa gudrībasdēļ,unviņiapspriedāsarvisiemĒģiptes iedzīvotājiem,laiieceltuviņuparprefektuķēniņa pakļautībā.

29UnvisiĒģiptesiedzīvotājiuntāsgudrietādarīja,untas tikapadarītsparlikumuĒģiptē

30UnviņiiecēlafaraonuRikajonuparprefektuĒģiptes ķēniņaOsvīravadībā,unfaraonsRikajonspārvaldīja Ēģipti,katrudienusprieddamstiesuvisaipilsētai,bet ķēniņšOsvīrstiesājazemesiedzīvotājusvienudienugadā, kadviņšdevāsārā,laiparādītos

31UnfaraonsRikajonsviltīgiuzurpējaĒģiptesvaldībuun iekasējanodoklinovisiemĒģiptesiedzīvotājiem.

32UnvisiĒģiptesiedzīvotājiļotimīlējafaraonuRikajonu, unviņiizdevadekrētusauktikvienuķēniņu,kasvaldīspār viņiemunviņupēcnācējiemĒģiptē,parfaraonu.

33Tāpēcvisusķēniņus,kasvaldījaĒģiptēnotālaikauz priekšu,saucaparfaraoniemlīdzpatšaidienai

15.NODAĻA

1UntanīgadāvisāKanaānazemēbijalielsbads,unzemes iedzīvotājibadadēļnevarējapalikt,jotasbijaļoti briesmīgs

2UnĀbramsunvisi,kasviņampiederēja,cēlāsundevās uzĒģiptibadadēļ,un,kadviņibijapieMicraimastrauta, viņiturkādulaikupalika,laiatpūstosnoceļanoguruma.

3UnĀbramsunSārajagājagarMicraimastrautamalu,un ĀbramsieraudzījasavusievuSāru,katābijaļotiskaista

4UnĀbramssacījasavaisievaiSārajai:“TākāDievstevi irradījisartikskaistuvaigu,esbaidosnoēģiptiešiem,ka viņimaninenogalinaunteviaizvedprom,jošinīsvietās navDievabijības

5Tadtunoteiktitādarīsi:saki,kaesimanamāsa, ikvienam,kastevijautā,laimanklātoslabi,mēspaliktu dzīviunnetiktunogalināti.

6UntāpatĀbrāmspavēlējavisiem,kasbadadēļnācakopā arviņuuzĒģipti;arīsavambrāļadēlamLatamviņš pavēlēja,sacīdams:"JaēģiptiešitevjautāsparSāraju,saki, kaviņairĀbrāmamāsa"

7Untomēr,neskatotiesuzvisiemšiempavēlēm,Ābrāms neuzticējāstiem,betņēmaSāraju,ielikaviņulādēun paslēpatostarpviņutraukiem,joĀbrāmsbijaļoti noraizējiesparSārajuēģiptiešuļaunprātībasdēļ.

8UnĀbramsunvisi,kasviņampiederēja,cēlāsno MicraimastrautaunnonācaĒģiptē;unviņitikkobija iegājušipilsētasvārtos,kadsarginostājāspretviņiem, sacīdami:“Dodietdesmitotiesuķēniņamnotā,kasjumsir, untadjūsvaratnāktpilsētā!”UnĀbramsuntie,kasbijaar viņu,tāarīizdarīja

9UnĀbrāmsarļaudīm,kasbijakopāarviņu,nonāca Ēģiptē,un,kadtieatnāca,tieatnesalādi,kurāSārajabija paslēpusies,unēģiptiešiieraudzījalādi.

10UnķēniņakalpipiegājapieĀbrāmaunsacīja:"Kastev teiršajālādē,komēsneesamredzējuši?Tagadatverlādi undodķēniņamdesmitotiesunovisa,kastajāatrodas."

11UnĀbrāmssacīja:“Šolādiesneatvēršu,betvisu,kotu uztoprasīsi,esdošu”Unfaraonakalpiatbildēja Ābrāmam,sacīdami:“Tāirlādeardārgakmeņiem,dod mumstāsdesmitodaļu”

12TadĀbrāmssacīja:“Visu,kotuvēlēsies,estevdošu, betlādituneatvērsi.”

13UnķēniņakalpispiedaĀbrāmu,untieaizsniedzalādi unatvēratoarspēku,untieieraudzīja,un,lūk,lādēbija skaistasieviete.

14Un,kadķēniņaierēdņiieraudzījaSāraju,viņuspārņēma apbrīnaparviņasskaistumu,unvisifaraonaprinčiunkalpi sapulcējās,lairedzētuSāraju,joviņabijaļotiskaista.Un ķēniņaierēdņiskrējaunpastāstījafaraonamvisu,kobija redzējuši,unviņislavējaSārajuķēniņam;unfaraons pavēlējaviņuatvest,unsievietenonācaķēniņapriekšā.

15UnfaraonsieraudzījaSāraju,unviņaviņamļotipatika, unviņšbijapārsteigtsparviņasskaistumu,unķēniņšļoti priecājāsparviņuunnesadāvanastiem,kasviņamatnesa ziņasparviņu

16Untadsievietetikaatvestauzfaraonanamu,unĀbrams noskumasavassievasdēļ,unviņšlūdzaToKungu,lai Viņšviņuizglābtunofaraonarokām

17UnarīSārajatanīlaikālūdzaDievuunsacīja:“Ak, KungsDievs,tupavēlējimanamKungamĀbrāmamdoties nosavaszemesunnosavatēvanamauzKanaānazemi,un tuapsolījiviņamlabidarīt,javiņšizpildīstavaspavēles; tagad,lūk,mēsesamizdarījušito,kotumumspavēlēji,un mēsatstājāmsavuzemiunsavasģimenes,unmēs devāmiesuzsvešuzemiunpiecilvēkiem,kurusmēs iepriekšnepazinām.”

18Unmēsieradāmiesšajāzemē,laiizvairītosnobada,un šīļaunānelaimemaniirpiemeklējusi;tāpēctagad,ak, KungsDievs,izglābmūsunglābmūsnošīapspiedēja rokasundarimanlabuSavasžēlastībasdēļ

19UnTasKungsuzklausījaSārajasbalsi,unTasKungs sūtījaeņģeli,laiatbrīvotuSārajunofaraonavaras.

20UnķēniņšatnācaunapsēdāsSārajaspriekšā,unredzi, TāKungaeņģelisstāvējapārviņiem,unviņšparādījās Sārajaiunsacījaviņai:"Nebīsties,joTasKungsir uzklausījistavulūgšanu"

21UnķēniņšpiegājapieSārajasunsacījaviņai:"Kastev irtasvīrs,kastevišurpatvedis?"Unviņaatbildēja:"Viņš irmansbrālis"

22Unķēniņšsacīja:"Mumspienākasviņupadarītlielu, paaugstinātviņuundarītviņamvisulabo,kotumums

pavēlēsi;untanīlaikāķēniņšsūtījaĀbrāmamsudrabu, zeltuundārgakmeņuslielādaudzumā,kāarīlopus,kalpus unkalpones;unķēniņšpavēlējaatvestĀbrāmu,unviņš sēdējaķēniņanamapagalmā,unķēniņštanīnaktīļoti paaugstinājaĀbrāmu.

23Unķēniņštuvojās,lairunātuarSāraju,unviņšizstiepa savuroku,laiviņuaizskartu,kadeņģelisviņusmagisita, unviņšnobijāsunatturējāssniegtiesviņaiklāt.

24Un,kadķēniņštuvojāsSārajai,eņģelisviņunogāza zemēuntāarviņudarījavisunakti,unķēniņšļotiizbijās

25Uneņģelistanīnaktīsmagisitavisusķēniņakalpusun visuviņanamuSārajasdēļ,untanīnaktīfaraonanama ļaudīsbijalielasvaimanas.

26Unfaraons,redzēdamsnelaimi,kasviņupiemeklēja, sacīja:"Patiesi,šīssievietesdēļmantasirnoticis!"Unviņš attālinājāsnoviņasunrunājaviņailaipnusvārdus.

27UnķēniņšsacījaSārajai:“Lūdzu,pastāstimanparvīru, arkurutušurpatnāci!”UnSārajasacīja:“Šisvīrsirmans vīrs,unestevteicu,kaviņširmansbrālis,jobaidījos,ka tuviņunenogalinātusavasļaunprātībasdēļ”

28UnķēniņšturējāspagabalunoSārajas,unTāKunga eņģeļamocībasmitējāspārviņuunviņanamu;unfaraons zināja,kaviņširsistsSārajasdēļ,unķēniņšpartoļoti izbrīnījās

29UnnorītaķēniņšataicinājaĀbrāmuunsacījaviņam: “Kotumanesiizdarījis?Kāpēctuteici:viņairmanamāsa, kurasdēļesviņuņēmusevparsievu,unšīsmagāsērgair nākusipārmaniunmanunamu?”

30Untagad,šeirtavasieva,ņemviņuunejpromnomūsu zemes,laimēsvisiviņasdēļnemirtuUnfaraonsņēmavēl lopus,kalpusunkalpones,sudrabuunzeltu,laidotu Ābrāmam,unviņšatdevaviņamviņasievuSāraju

31Unķēniņšņēmajaunavu,kobijadzemdinājušasviņa konkubīnes,undevatoSārajaiparkalponi.

32Unķēniņšsacījasavaimeitai:"Labāktev,manameita, būtparkalponišīvīranamānekāparsaimniecimanānamā, pēctam,kadmēsredzējāmtonelaimi,kasmumsšīs sievietesdēļnācās"

33UnĀbramscēlās,unviņšunvisi,kasviņampiederēja, devāspromnoĒģiptes;unfaraonspavēlējadažiemno saviemvīriemviņupavadītunvisus,kasgājakopāarviņu

34UnĀbrāmsatgriezāsKānaānazemē,taivietā,kurviņš bijauzcēlisaltāri,kurviņšsākumābijauzslējissavutelti.

35UnLotam,Hāranadēlam,Ābrāmabrālim,bijaliels lopu,sīklopuunliellopuganāmpulks,untelšuganāmpulks, joTasKungsbijatiemlabvēlīgsĀbrāmadēļ.

36Un,kadĀbramsdzīvojatanīzemē,Lataganistrīdējās arĀbrāmaganiem,joviņuīpašumibijapārāklieli,laitie varētupaliktkopāzemē,unzemenevarējaviņuspabarot viņulopudēļ

37Un,kadĀbrāmaganidevāsganītsavusavis,tienegāja zemesļaužulaukos,betLataganulopidarījacitādi,jotiem bijaatļautsganītieszemesļaužulaukos

38Unzemesļaudisredzējašonotikumukatrudienu,untie nācapieĀbrāmaunstrīdējāsarviņuLataganudēļ

39UnĀbrāmssacījaLotam:"Kotumandari,kamani nicinizemesiedzīvotājuacīs,katupavēlisavamganam ganīttavuslopussvešuļaužulaukos?Vaitunezini,kaes esmusvešinieksšajāzemēstarpKānaānabērniem,un kāpēctumantodari?"

40UnĀbramskatrudienustrīdējāsarLatušīiemesladēļ, betLatsneklausījaĀbrāmamunturpinājatodarīt,un zemesiedzīvotājinācaunpastāstījatoĀbrāmam

41UnĀbrāmssacījaLotam:"Cikilgitumanbūsipar apgrēcībuzemesiedzīvotājiem?Laitagadvairsnebūtu ķildustarpmums,jomēsesamradinieki"

42Betestevilūdzu,nošķiriesnomanis,ejunizvēlies vietu,kurtuvaridzīvotarsaviemlopiemunvisu,kastev pieder,betpatsturiespagabalunomanis,tuuntavsnams

43Unnebīstiesnomanisaiziet,jo,jakādstevnodarapāri, darimanzināmu,unesatriebšutavulietunoviņa,tikai atkāpiesnomanis

44Un,kadĀbrāmsbijavisusšosvārduspateicisLatam, tadLatspiecēlāsunpacēlasavasacisuzJordānas līdzenumu

45Unviņšredzēja,kavisašīvietairlabidzirdinātaun labacilvēkiem,kāarīnodrošinaganībaslopiem

46UnLatsdevāsnoĀbrāmauztovietuunuzcēlatursavu teltiundzīvojaSodomā,unviņišķīrāsviensnootra.

47UnĀbramsdzīvojaMamreslīdzenumā,kasirHebronā, unviņšturuzcēlasavutelti,unĀbramspalikatanīvietā daudzusgadus.

16.NODAĻA

1TanīlaikāElamasķēniņšKedorlaomerssūtījaziņu visiemkaimiņuķēniņiem,pieŠinarasķēniņaNimroda,kas toreizbijaviņapakļautībā,unpieGoimasķēniņaTidalas, unpieElāsarasķēniņaArioha,arkuriemviņšnoslēdza derību,sacīdams:“Nācietpiemanisunpalīdzietman,lai mēsvarētuiekarotvisasSodomaspilsētasunto iedzīvotājus,joviņiirsacēlušiespretmanišostrīspadsmit gadus”

2Unšiečetriķēniņidevāsaugšuparvisāmsavām nometnēm,apmēramastoņisimtitūkstošvīru,unviņigāja, kābija,unnogalinājaikvienuvīru,kotieatradasavāceļā 3UnpieciSodomasunGomorasķēniņi:Admasķēniņš Šinabs,CebojimasķēniņšŠemebers,SodomasķēniņšBera, GomorasķēniņšBeršaunCoārasķēniņšBelaizgājatiem pretī,untievisisapulcējāsSidimasielejā.

4UnšiedeviņiķēniņikarojaSidimaielejā,unSodomasun GomorasķēniņitikasakautiElamaķēniņupriekšā

5UnSidimaielejabijapilnaarkaļķubedrēm,unElama ķēniņivajājaSodomasķēniņus,unSodomasķēniņiar savāmnometnēmbēgauniekritakaļķubedrēs,unvisi,kas bijapalikuši,devāsuzkalnudrošībā,unpieciElamaķēniņi nācaviņiempakaļunvajājaviņuslīdzSodomasvārtiem, unviņiieņēmavisu,kasbijaSodomā.

6UnviņiizlaupījavisasSodomasunGomoraspilsētas,un viņisagrābaarīLatu,Ābrāmabrāļadēlu,unviņaīpašumu, unviņisagrābavisasSodomaspilsētupreces,unviņi aizgāja;unUniks,Ābrāmakalps,kasbijakaujā,toredzēja unpastāstījaĀbrāmamvisu,koķēniņibijanodarījuši Sodomaspilsētām,unkaLatstikaviņusagūstīts

7UnĀbramstodzirdēja,unviņšpiecēlāsarapmēramtrīs simtiastoņpadsmitvīriem,kasbijakopāarviņu,untanī naktīviņšvajājašosķēniņusunsakāvatos,untievisikrita Ābrāmaunviņavīrupriekšā,unneviensnepalikapārikā vientiečetriķēniņi,kasaizbēga,untiegājakatrssavuceļu 8UnĀbrāmsatguvavisuSodomasīpašumu,unviņš atguvaarīLatuunviņaīpašumu,viņasievasunmazos

bērnusunvisu,kasviņampiederēja,tākaLatamnetrūka nekā.

9Un,kadviņšatgriezāsnošoķēniņusakāves,viņšunviņa vīripagājagarāmSidimaielejai,kurķēniņibijakarojuši savāstarpā.

10UnSodomasķēniņšBeraunpārējieviņavīri,kasbija kopāarviņu,izgājanokaļķubedrēm,kurāstiebija iekrituši,laisatiktosarĀbrāmuunviņavīriem.

11UnJeruzālemesķēniņšAdonisedeks,tasir,Šems, izgājaarsaviemvīriempretīĀbrāmamunviņatautai, nesdamsmaiziunvīnu,unviņipalikakopāMelehaielejā 12UnAdonisedekssvētījaĀbrāmu,unĀbrāmsdeva viņamdesmitotiesunovisa,koviņšbijaatvedisnosavu ienaidniekulaupījuma,joAdonisedeksbijapriesteris Dievapriekšā

13UnvisiSodomasunGomorasķēniņi,kasturbija,ar saviemkalpiemnācapieĀbrāmaunlūdzaviņuatdot viņiemviņukalpus,koviņšbijaaizvedisgūstā,unpaņemt sevvisumantu.

14UnĀbramsatbildējaSodomasķēniņiem,sacīdams: “Tiktiešām,kadzīvoTasKungs,kasradījisdebesisun zemiunkasatpestījismanudvēselinovisāmciešanāmun kasmanišodienizglābisnomaniemienaidniekiemun nodevistosmanārokā,esneņemšuneko,kasjumspieder, laijūsrītnelielītos,sacīdami:Ābramskļuvabagātsno mūsumantas,koviņšizglāba”

15JoTasKungs,mansDievs,uzkoespaļaujos,manir sacījis:"Tevnekānetrūks,joEstevisvētīšuvisostavu rokudarbos"

16Untagad,redzi,teirviss,kastevpieder,ņemtounej! Tiktiešām,kaTasKungsdzīvo,esnotevisneatņemšu nevienudzīvudvēseli,nekurpjusaites,nediegu,izņemot tocilvēkupārtikasizdevumus,kaskopāarmanigājuši kaujā,kāarītovīrudaļas,kaskopāarmanigājuši-Anara, AškolaunMamre,viņiunviņuvīri,kāarītie,kasbija palikušisargātmantas-laiņemsavudaļunolaupījuma

17UnSodomasķēniņidevaĀbrāmamvisu,koviņšbija sacījis,untieviņupiespiedaņemt,kovienviņšvēlējās,bet viņšnegribēja

18UnviņšatlaidaSodomasķēniņusunviņuatlikušos vīrusundevatiempavēlesparLatu,untiedevāsuzsavām vietām

19UnarīLatu,savabrāļadēlu,viņšaizsūtījapromarsavu mantu,untasdevāstiemlīdzi,unLatsatgriezāssavās mājāsSodomā,unĀbrāmsunviņaļaudisatgriezāssavās mājāsMamreslīdzenumos,kasirHebronā.

20TanīlaikāTasKungsatkalparādījāsĀbrāmamHebronā unsacījaviņam:“Nebīsties,tavaalgairļotilielaManā priekšā,joEstevineatstāšu,kamērEstevinebūšuvairojis unsvētījisunpadarījistavuspēcnācējuskāzvaigznes debesīs,kurasnevarneizmērīt,nesaskaitīt”

21UnEsdošutaviempēcnācējiemvisasšīszemes,kotu redziarsavāmacīm,tiemEsdošuparmūžīgumantojumu, tikaiesistiprsunnebīsties,staigāManāpriekšāunesi pilnīgs

22UnĀbrāmaseptiņdesmitastotajādzīvesgadā,tanīgadā nomiraReu,Pelegadēls,unvisasReudienasbijadivi simtitrīsdesmitdeviņigadi,tadviņšnomira

23UnSāraja,Hāranameita,Ābrāmasieva,tanīsdienāsvēl bijaneauglīga;viņanedzemdējaĀbrāmamnedēlu,ne meitu

24Un,kadviņaredzēja,kaviņainavbērnu,tadviņaņēma savukalponiHagaru,kurufaraonsviņaibijadevis,undeva toĀbrāmamparsievu,savamvīram

25JoHagaraapguvavisusSārajasceļus,kāSārajaviņu mācīja,unviņanekādāveidānetrūkaviņaslaboceļu ievērošanā

26UnSārajasacījaĀbrāmam:“Redzi,šeirmanakalpone Hagara,ejpieviņas,laiviņadzemdēuzmaniemceļiem,lai arīescaurviņuvarētuiegūtbērnus”

27Unpēcdesmitgadiem,kopšĀbrāmsdzīvojaKanaāna zemē,tasirĀbrāmaastoņdesmitpiektaisdzīvesgads, SārajaviņamdevaHagaru

28UnĀbramspaklausījasavassievasSārajasbalsijun ņēmasavukalponiHagaru,unĀbramsnācapieviņas,un viņakļuvagrūta

29Un,kadHagararedzēja,kaviņairieņēmusi,viņaļoti priecājās,unviņassaimniecebijanicinātaviņasacīs,un viņapiesevissacīja:"Tasganvarbūttikaitāpēc,kaes DievapriekšāesmulabākanekāmanasaimnieceSāraja,jo visasšīsdienas,kopšmanasaimnieceirbijusipiemana kunga,viņanavieņēmusi,betTasKungsirlicismani ieņemttikīsālaikānoViņa."

30Un,kadSārajaredzēja,kaHagarabijaieņēmusino Ābrāma,Sārajaapskaudasavukalponiunsacījapiesevis: “Tasnoteiktinavnekascits,kāvientas,kaviņairlabāka nekāes”

31UnSārajasacījaĀbrāmam:"Mananetaisnībalaināk pārtevi!Jotanīlaikā,kadtulūdziTāKungapriekšāpar bērniem,kāpēctunelūdzimanisdēļ,laiTasKungsman dotupēcnācējusnotevis?"

32Un,kadesrunāšuarHagarutavāklātbūtnē,viņanicinās manusvārdus,joviņairieņēmusi,untuviņainekoneteiksi; laiTasKungstiesāstarpmaniunteviparto,kotumanesi nodarījusi.

33UnĀbrāmssacījaSārajai:"Redzi,tavakalponeirtavās rokās,dariarviņu,kātavāmacīmpatīk"UnSārajaviņu pazemoja,unHagaraaizbēganoviņasuztuksnesi.

34UnTāKungaeņģelisatradaviņuvietā,kurviņabija bēgusi,pieakas,unViņšviņaisacīja:"Nebīsties,joEs vairošutavuspēcnācējus,jotudzemdēsidēlu,untuviņu nosauksivārdāIšmaēls;bettagadatgrieziespiesavas saimniecesSārajasunpadodiesviņasrokām"

35UnHagaranosaucašīsakasvietuparBeer-Lahaj-Roi, tāirstarpKadešuunBeredastuksnesi

36UntanīlaikāHagaraatgriezāssavakunganamā,unpēc dienāmHagaradzemdējaĀbrāmamdēlu,unĀbrāms nosaucaviņuparIšmaēlu;unĀbrāmambijaastoņdesmit sešigadi,kadviņšviņudzemdināja.

17.NODAĻA

1Untajāsdienās,Ābrāmadeviņdesmitpirmajādzīves gadā,KitimabērnikarojaarTubalabērniem,jo,kadTas Kungsbijaizklīdinājiscilvēkudēluspazemesvirsu, KitimabērnidevāsunapmetāsKanopijaslīdzenumā,un viņituruzcēlasevpilsētasundzīvojapieTibrevasupes

2UnTubalabērnidzīvojaToskānā,unviņurobežas sniedzāslīdzTibrevasupei,unTubalabērniuzcēlapilsētu ToskānāunnosaucatoparSabīnupēcSabīnas,savatēva Tubaladēla,vārda,unviņiturdzīvojalīdzšaidienai.

3UntanīlaikāKitimabērnikarojaarTubalabērniem,un TubalabērnitikasakautiKitimabērnupriekšā,unKitima bērnilikakritīttrīssimtiseptiņdesmitvīrunoTubala bērniem.

4UntanīlaikāTubalabērnizvērējaKitimabērniem, sacīdami:“Jūsneprecēsietiesarmums,unneviensnedos savumeitunevienamnoKitimadēliem”

5JovisasTubalasmeitastanīsdienāsbijaskaistas,jo toreizvisāzemēnebijaatrodamastikskaistassievieteskā Tubalasmeitas

6Unvisi,kampatikasieviešuskaistums,devāspieTubala meitāmunņēmanotāmsievas,unvīrudēli,ķēniņiun prinči,kampatikasieviešuskaistums,tajoslaikosņēma sievasnoTubalameitām

7Unpēctrimgadiem,kadTubalabērnibijazvērējuši Kitimabērniemnedottiemsavasmeitasparsievām, apmēramdivdesmitvīrinoKitimabērniemdevāsvest dažasnoTubalameitām,betviņineatradanevienu

8JoTubalabērniturējasavuszvērestusneprecētiesar viņiemunnelauzasavuszvērestus

9UnražasnovākšanasdienāsTubalabērnidevāsuz saviemlaukiem,lainovākturažu,kadjaunekļinoKitimas sapulcējāsundevāsuzSabīnaspilsētu,unkatrsvīrsņēma sevjaunusievietinoTubalameitām,unviņinonācasavās pilsētās.

10UnTubalabērnitodzirdējaundevāskarotarviņiem, betviņinevarējatosuzvarēt,jokalnsbijaārkārtīgiaugsts noviņiem,un,kadviņiredzēja,kanevartosuzvarēt,viņi atgriezāssavāzemē

11UngadasākumāTubalabērnidevāskarāunnolīga apmēramdesmittūkstošvīrunotāmpilsētām,kasatradās viņutuvumā,unviņidevāskarāarKitimasbērniem

12UnTubalabērnidevāskarāarKitimabērniem,lai izpostītuviņuzemiunviņusvajātu,unšajācīņāTubala bērniguvavirsrokupārKitimabērniem,unKitimabērni, redzot,kaviņiirlielāsciešanās,pacēlabērnus,kasviņiem bijadzimušinoTubalameitām,uzuzceltāssienas,laitie būtuTubalabērnuacupriekšā

13UnKitimasbērnitiemsacīja:"Vaijūsesatnākušikarot arsaviemdēliemunmeitām,unvaimēsneesamuzskatīti parjūsumiesuunkauliemnotālaikalīdzšimbrīdim?"

14KadTubalabērnitodzirdēja,viņimitējāskarotar Kitimabērniemunaizgāja.

15Unviņiatgriezāssavāspilsētās,unKitimasbērnitanī laikāsapulcējāsunuzcēladivaspilsētaspiejūras,unviņi vienunosaucaparPurtuunotruparArizu.

16UnĀbrāmam,Terahadēlam,toreizbijadeviņdesmit deviņigadi.

17TanīlaikāTasKungsparādījāsviņamunsacījaviņam: “EsslēgšuSavuderībustarpSeviuntevi,unEsļoti vairošutavuspēcnācējus,unšīirtāderība,koEsslēdzu starpSeviuntevi,kaikviensvīriešukārtasbērnstiek apgraizīts,tuuntavipēcnācējipēctevis

18Astoņudienuvecumātamjātiekapgraizītam,unšī derībabūsjūsumiesāparmūžīguderību

19TāpēctavsvārdsvairsnetikssauktsĀbrams,betgan Ābrahāms,untavasievavairsnetikssauktaSāraja,betgan Sāra

20JoEssvētīšujūsabusunvairošutavuspēcnācējuspēc tevis,katukļūsiparlielutautu,unnoteviscelsiesķēniņi.

18.NODAĻA

1UnĀbrahāmscēlāsundarījavisu,koDievsviņambija pavēlējis,unviņšņēmasavusvīrusnosavasmājasuntos, kasbijapirktiparviņanaudu,unapgraizījatos,kāTas Kungsviņambijapavēlējis

2Unnepalikaneviena,koviņšneapgraizīja,unĀbrahāms unviņadēlsIšmaēlstikaapgraizītiviņupriekšādasmiesā; Išmaēlambijatrīspadsmitgadi,kadviņapriekšādasmiesa tikaapgraizīta

3UntrešajādienāĀbrahāmsizgājanosavasteltsun apsēdāspiedurvīm,laibaudītusauleskarstumusavas miesassāpjulaikā.

4UnTasKungsparādījāsviņamMamreslīdzenumāun sūtījatrīsnoSaviemkalpojošajiemeņģeļiemviņu apciemot,unviņšsēdējapieteltsdurvīm,unviņšpacēla acisunieraudzīja,un,lūk,trīsvīrināknotālienes,unviņš piecēlāsunskrējatiempretī,unviņšpaklanījāstiemun ievedatossavānamā.

5Unviņštiemsacīja:"Jaesmuatradislabvēlībujūsuacīs, ienācietunapēdietkumosumaizes!"Unviņštosspaidīja, untieiegāja,unviņštiemdevaūdeni,untienomazgāja kājas,unviņštosnovietojazemkokateltsdurvīs

6UnĀbrahāmsskrējaunņēmateļu,mīkstuunlabu,un viņšsteidzāstonokautundevatosavamkalpamĒliēzeram sagatavot

7UnĀbrahāmsiegājapieSārasteltīunsacījaviņai: "Steidzīgisagatavotrīsmērussmalkumiltu,samīcitosun taisiplācenīšus,laipārklātupodu,kurāirgaļa"Unviņatā izdarīja

8UnĀbrahāmssteidzāsunatnesaviņiempriekšāsviestu unpienu,liellopugaļuunaitasgaļuundevatoēst,pirms teļagaļabijapilnībāgatava,unviņiēda

9Un,kadtiebijapaēduši,viensnotiemsacījaviņam:"Es atgriezīšospietevispēcmanasdzīves,unSārai,tavai sievai,būsdēls"

10Unpēctamvīriaizgājaundevāssavosceļosuzvietām, kurptiebijasūtīti

11TanīsdienāsvisiSodomasunGomorasiedzīvotājiun visaspiecaspilsētasbijaārkārtīgiļauniungrēcīgipretTo Kungu,unviņikaitinājaToKunguarsavāmnegantībām, unviņinovecojariebīgiunnicinošiTāKungapriekšā,un viņuļaunprātībaunnoziegumitanīsdienāsbijalieliTā Kungapriekšā

12Unviņuzemēbijaļotiplašaieleja,apmērampusdienas gājienaattālumā,untajābijaūdensavotiundaudzzālesap ūdeni

13UnvisiSodomasunGomorasiedzīvotājiturpdevās četrasreizesgadālīdzarsavāmsievām,bērniemunvisu, kastiempiederēja,unviņiturpriecājās,spēlējotbungasun dejojot

14Unpriekalaikāviņivisipiecēlāsunsatvērasavu kaimiņusievas,undažiarīsavukaimiņujaunavasmeitas, unviņitāsapbūra,unkatrsvīrsredzējasavusievuun meitusavakaimiņarokāsunneteicanevārda 15Untāviņidarījanorītalīdzvakaram,unpēctam atgriezāsmājās,katrsvīrietissavāmājāunkatrasieviete savāteltī;tāviņivienmērdarījačetrasreizesgadā 16Arītad,kadsvešinieksienācaviņupilsētāsunatveda preces,kobijaiegādājies,laiturtāspārdotu,šopilsētu iedzīvotājisapulcējās–vīri,sievietesunbērni,jauniun

veci–undevāspiešīvīraunarvaruatņēmaviņamantu, dodotkatrampadruskai,līdzbijagalsvisāmīpašnieka mantām,koviņšbijaienesiszemē

17Un,jamantasīpašnieksarviņiemstrīdējās,sacīdams: “Kastaspardarbu,kojūsmanesatdarījuši?”,tadviņi tuvojāsviņamvienspēcotraunkatrsrādījaviņamto mazumiņu,kobijapaņēmis,unizsmējaviņu,sacīdams: “Espaņēmutikaitomazumiņu,kotumandevi.”Un,kad viņštonovisiemdzirdēja,viņšpiecēlāsunaizgājano viņiembēdāsundvēselesrūgtumā,kadviņivisipiecēlās undevāsviņampakaļunarlielutroksniunkņaduizdzina viņunopilsētas

18UnturbijakādsvīrsnoElamaszemes,kasnesteidzīgi devāspaceļu,sēdēdamsuzsavaēzeļa,kurambijasmalks, dažādukrāsuapmetnis,unapmetnisbijaapsietsaraukluap ēzeli.

19Unvīrsbijaceļā,gājacauriSodomasielai,kadsaule vakarānorietēja,unviņšturpalika,laipārnakšņotu,bet neviensviņuneielaidasavāmājā;untanīlaikāSodomā dzīvojaļaunsunblēņdarisvīrs,prasmīgsdarītļaunu,un viņavārdsbijaHedads

20Unviņšpacēlasavasacisunieraudzījaceļinieku pilsētasielā,unviņšpiegājapietāunsacīja:"Nokurienes tunācunkurptuej?"

21Unvīrsviņamsacīja:"EsceļojunoHebronasuzElamu, kurespiederu,un,kadesbijupagājisgarāmsaulei, neviensneļāvamanieietsavānamā,laiganmanbijamaize unūdens,kāarīsalmiunbarībamanamēzelim,unman nekānetrūkst"

22UnHadadsatbildējaunsacījaviņam:“Visu,kastev vajadzēs,esnodrošināšu,betielātunepaliksivisunakti.”

23UnHedadsatvedaviņuuzviņamāju,unviņšnoņēma ēzelimapmetniaraukluunatvedaviņusuzsavumāju,un viņšdevaēzelimsalmusunbarību,kamērceļotājsēdaun dzēraHedadamājā,unviņšturpalikatonakti

24Unnorītaceļotājsagripiecēlās,laiturpinātusavu ceļojumu,kadHedadsviņamsacīja:“Pagaidi,mierinisavu sirdiarmaizeskumosuuntadej!”Unvīrstāarīizdarīja; unviņšpalikapieviņa,unviņiabikopāēdaundzēravisas dienasgarumā,kadvīrspiecēlās,laiietu.

25UnHadadsviņamsacīja:“Redzi,dienaietuzbeigām, tevlabākpaliktvisunakti,laitavasirdstiktumierināta” Unviņšviņutāpiespieda,kaviņšturpalikavisunakti,un otrajādienāviņšagripiecēlās,laidotosprom,kadHadads viņupiespieda,sacīdams:“Mierinisavusirdiarmaizes kumosuuntadej.”Unviņšpalikaunēdapieviņaarīotro dienu,untadvīrspiecēlās,laiturpinātusavuceļojumu

26UnHadadsviņamsacīja:“Redzi,dienaietuzbeigām, paliecpiemanis,laimierinātutavusirdi,unnorītacelies agriunejsavuceļu”

27Unvīrsnegribējapalikt,betpiecēlāsunapsedlojasavu ēzeli,unkamērviņšapsedlojasavuēzeli,Hadadasieva sacījasavamvīram:“Redzi,šisvīrsjaudivasdienasirpie mumspalicis,ēdotundzerot,unviņšmumsnekonavdevis, untagadviņšaiziesnomums,nekonedodot?”UnHadads viņaisacīja:“Esikluss!”

28Unvīrsapsedlojasavuēzeli,laidotosceļā,unviņš lūdzaHadaduiedotviņamaukluunapmetni,laitouzsietu ēzelim

29UnHadadsviņamsacīja:"Kotusaki?"Unviņštam sacīja:"Katu,manskungs,mandositoaukluunto

apmetni,kasdarinātinodažādāmkrāsām,kotuesi paslēpispiesevissavānamā,laitosargātu."

30UnHedadsatbildējavīram,sacīdams:“Šīirtavasapņa interpretācija:aukla,koturedzēji,nozīmē,katavadzīve tikspagarinātakāaukla,un,redzotapmetni,kasizkrāsota visādāskrāsās,tasnozīmē,katevbūsvīnadārzs,kurātu stādīsivisāduaugļukokus”

31Unceļotājsatbildēja,sacīdams:“Netā,manskungs,jo esbijunomodā,kadesteviedevuaukluunarīapmetni,kas bijaaustsnodažādāmkrāsām,kotunoņēminoēzeļa,lai tosmannoliktumalā”UnHedadsatbildējaunsacīja: “Patiesi,estevesmuizstāstījistavasapņainterpretāciju,un tasirlabssapnis,unšīirtāinterpretācija.”

32Tagadcilvēkudēlidodmančetrussudrabagabalus,tāir manamaksaparsapņuizskaidrošanu,untikainotevisman vajagtrīssudrabagabalus.

33UnvīrsbijasadusmotsparHedadavārdiem,unviņš rūgtiraudāja,unviņšatvedaHedadupieSeraka,Sodomas soģa.

34UnvīrsizklāstījasavulietutiesnešaSerakapriekšā,kad Hedadsatbildēja,sacīdams:“Tastānav,betlietatāir palikusi.”Untiesnesissacījaceļotājam:“ŠisvīrsHedads tevsakapatiesību,jopilsētāsviņširslavensarprecīzu sapņutulkošanu”

35Unvīrsiesaucāstiesnešavārdāunsacīja:“Netā,mans kungs,jotasbijatanīdienā,kadesviņamdevuvirviun apmetni,kasbijauzēzeļa,laiviņštosnoliktusavānamā” Unviņiabistrīdējāstiesnešapriekšā,vienssacīja:“Tātas ir,”betotrsapgalvojapretējo

36UnHadadssacījavīram:“Dodmančetrussudraba gabalus,koesprasuparsavusapņuizskaidrošanu;es netaisosatļauties;undodmantočetruēdienreižuizmaksas, kotuēdimanāmājā”

37UnvīrssacījaHadadam:“Patiesi,estevsamaksāšupar to,koesēdutavānamā,tikaiatdodmanaukluunapmetni, kotuesipaslēpissavānamā”

38UnHedadsatbildējatiesnešapriekšāunsacījavīram: “Vaiestevnepastāstījutavasapņainterpretāciju?Auka nozīmē,katavasdienastikspagarinātaskāaukla,un apmetnisnozīmē,katevbūsvīnadārzs,kurātustādīsi visādusaugļukokus”

39Šīirtavasapņapareizāinterpretācija:tagadiedodman četrussudrabagabalus,kasmannepieciešamikāatlīdzība, joestevnekāduatlaidinedošu

40UnvīrsraudājaparHedadavārdiem,unviņiabi strīdējāstiesnešapriekšā,untiesnesisdevapavēlessaviem kalpiem,kuritospārsteidzīgipadzinanomājas

41Unviņiaizgāja,strīdēdamiesartiesnesi,kadSodomas iedzīvotājitosdzirdēja,untiesapulcējāsaptiemunkliedza pretsvešinieku,unviņitopārsteidzīgipadzinanopilsētas

42Unvīrsturpinājasavuceļojumuuzēzeļaardvēseles rūgtumu,vaimanādamsunraudādams.

43Un,iedamstālāk,viņšraudājaparto,kasviņambija noticissamaitātāSodomaspilsētā

19.NODAĻA

1UnSodomaspilsētāmbijačetrisoģiuzčetrāmpilsētām, unšiebijaviņuvārdi:SeraksSodomaspilsētā,Šarkads Gomorā,ZabnaksAdmāunMenonsCebojimā.

2UnĀbrahāmakalpsEliēzerstiempiešķīradažādus vārdusunpārvērtaSerakuparŠakrā,ŠarkaduparŠakrūru, ZebnakuparKezobimuunMenonuparMatzlodinu

3UnpēcsavučetrusoģuvēlēšanāsSodomasunGomoras iedzīvotājiempilsētuielāstikauzceltasgultas,un,jakāds vīrietisnonācašajāsvietās,viņiviņusatvēraunaizvedauz vienunosavāmgultāmunarvarulikaviņamtajāsgulēt

4Un,kadviņšapgūlās,trīsvīrinostājāspieviņagalvgaļa untrīspiekājāmunmērījaviņupēcgultasgaruma,un,ja vīrsbijamazākspargultu,šiesešivīriviņuizstiepakatrā galā,un,kadviņšviņussauca,tieviņamneatbildēja

5Un,javiņšbijagarākspargultu,viņisavilkakopāgultas abasmalaskatrāgalā,līdzvīrietissasniedzanāvesvārtus.

6Un,javiņšturpinājatossaukt,tieviņamatbildēja, sacīdami:“Tānotiksarvīru,kasienāksmūsuzemē”

7Un,kadvīridzirdējavisuto,koSodomaspilsētu iedzīvotājidarīja,viņiatturējāsturpnākt

8Un,kadviņuzemēieradāsnabagsvīrs,viņiviņamdeva sudrabuunzeltuunvisāpilsētāizsludinājapaziņojumu,ka viņamnedrīkstdotnekumosamaizes,un,jasvešiniekstur uzturējāsdažasdienasunnomiranobada,nespēdams dabūtnekumosamaizes,tadpēcviņanāvesvisipilsētas iedzīvotājinācaunpaņēmasavusudrabuunzeltu,kotie viņambijadevuši

9Untie,kasvarējaatpazītsudrabuvaizeltu,kotieviņam bijadevuši,topaņēmaatpakaļ,unpēcviņanāvestieviņam arīnovilkadrēbesunaptāmkaujās,untas,kuršguva virsrokupārsavutuvāko,tāspaņēma.

10Pēctamviņiviņuaiznesaunapglabājazemkādiem krūmiemtuksnesī;tāviņivisudienudarījaarikvienu,kas pieviņiemnācaunnomiraviņuzemē.

11UnpēckādalaikaSārasūtījaEliēzeruuzSodomu,lai apciemotuLotuunizjautātuviņalabklājību

12UnEliēzersdevāsuzSodomuunsastapakādu sodomnieku,kascīnījāsarsvešinieku,unsodomnieks novilkanabagamvisasdrēbesunaizgāja

13UnšisnabagavīrssaucapieEliēzeraunlūdzaviņa labvēlībuparto,koSodomasvīrsviņambijanodarījis

14Unviņštamsacīja:"Kādēļtutārīkojiespretnabaga vīru,kasnācauztavuzemi?"

15UnSodomasvīrsatbildējaEliēzeram,sacīdams:"Vai šisvīrsirtavsbrālis,vaiSodomasiedzīvotājitevišodienir iecēlušipartiesnesi,katurunāparšovīru?"

16UnĒliēzersstrīdējāsarsodomniekunabagavīradēļ,un, kadĒliēzerstuvojās,laiatņemtunabagavīradrēbesno sodomnieka,viņšsteidzāsuniesitaĒliēzeramarakmenipa pieri

17UnasinistecējabagātīginoĒliēzerapieres,un,kadvīrs ieraudzījaasinis,viņšsatvēraĒliēzeru,sacīdams:“Dod manalguparto,kaesmuatbrīvojistevinošīmļaunajām asinīm,kasbijatavāpierē,jotādairparažaunlikums mūsuzemē.”

18UnEliēzersviņamsacīja:"Tumaniesiievainojisun prasinomanistavualgu"BetEliēzersnegribējauzklausīt Sodomasvīravārdus

19UnvīrssagrābaEliēzeruunaizvedaviņupieSodomas soģaŠahras,laiviņštiesātos.

20Unvīrssacījatiesnesim:“Estevilūdzu,manskungs,tā šisvīrsirdarījis,joesviņuiesituarakmeni,kaasinis tecējanoviņapieres,unviņšnegribmandotmanualgu.”

21UntiesnesissacījaĒliēzeram:“Šisvīrstevrunā patiesību,dodviņamviņaalgu,jotādairmūsuzemes tradīcija”UnĒliēzersdzirdējatiesnešavārdus,pacēla akmeniuniesitatiesnesim,unakmenstrāpījaviņampa pieri,unasinisstipritecējanotiesnešapieres.UnĒliēzers sacīja:“Jatādairtavatradīcija,taddodšimvīramto,ko manvajadzējaviņamdot,jotasbijatavslēmums,tuto noteici.”

22UnEliēzersatstājaSodomasvīrupietiesneša,untas aizgāja

23Un,kadElamaķēniņibijakarojušiarSodomas ķēniņiem,ElamaķēniņisagūstījavisuSodomasīpašumu unsagūstījaLatukopāarviņaīpašumu,un,kadtastika paziņotsĀbrahāmam,viņšdevāsunkarojaarElama ķēniņiem,unviņšatguvanoviņurokāmvisuLataīpašumu, kāarīSodomasīpašumu.

24TanīlaikāLatasievadzemdējaviņammeitu,unviņš nosaucaviņuparPaltitu,sacīdams:"Dievsviņuunvisu viņanamubijaizglābisnoElamaķēniņiem."UnPaltita, Latameita,uzauga,unviensnoSodomasvīriemviņu ņēmaparsievu

25Unkādsnabagsvīrsieradāspilsētāmeklētiztikuun palikapilsētādažasdienas,unvisiSodomasiedzīvotāji izsludinājaparsavuparadumunedotšimvīramnekumosa maizes,līdzviņšnokritīszemēmiris,unviņitāarīizdarīja.

26UnPaltita,Lotameita,ieraudzījašovīruguļamuzielas badā,unneviensviņamnekonedeva,laiuzturētuviņu dzīvu,unviņšbijauznāvesrobežas.

27Unviņasdvēselipārņēmažēlumspartovīru,unviņato slepenibarojaarmaizidaudzasdienas,unšīvīradvēsele atdzīvojās.

28Jo,kadviņagājapēcūdens,viņalikamaiziūdenskrūkā, un,kadviņanonācavietā,kurdzīvojanabags,viņaņēma maizinokrūkasundevaviņamēst;tāviņadarījadaudzas dienas

29UnvisiSodomasunGomorasiedzīvotājibrīnījās,kāšis vīrsvarējatikdaudzasdienasizturētbadu.

30Unviņisacījaviensotram:“Tasvarbūttikaitāpēc,ka viņšēdundzer,jonevienscilvēksnevarizturēttikdaudz dienubaduvaidzīvotkāšisvīrs,patviņasejanemainītos.” Untrīsvīripaslēpāsvietā,kuratradāsnabagsvīrs,lai uzzinātu,kasviņamatnesamaiziēst

31UntanīdienāPaltita,Lotameita,izgājapēcūdens,un viņaielikamaizisavāūdenskrūkā,unviņagājasmelt ūdenipienabagavīravietas,unviņaizņēmamaizino krūkasundevatonabagamvīram,unviņštoēda.

32Untietrīsvīriredzēja,koPaltitaizdarījaarnabagavīru, unviņiviņaisacīja:“Tātadtuesitā,kasviņuuzturēja,un tāpēcviņšnavnomirisbadā,navmainījiesizskatāunnav miriskāpārējie”

33Untietrīsvīriizgājanovietas,kurtiebijapaslēpušies, unsatvēraPaltituunmaizi,kasbijanabagavīrarokā.

34UnviņipaņēmaPaltituunatvedaviņusavutiesnešu priekšā,untiesacījaviņiem:“Tāviņarīkojās,untiešiviņa apgādājanabaguarmaizi,tāpēcviņšnenomiravisušo laiku;tāpēctagadpaziņojietmumssodu,kaspienākasšai sievieteiparmūsulikumapārkāpšanu.”

35UnSodomasunGomorasiedzīvotājisapulcējāsun iekurinājaugunipilsētasielā,unviņisatvērasievietiun iemetaviņuugunī,unviņatikasadedzinātapelnos.

36UnAdmaspilsētābijasieviete,kuraiviņirīkojāstāpat

37JokādsceļotājsieradāsAdmaspilsētā,laitur pārnakšņotu,arnodomunorītadotiesmājās,unviņš apsēdāspretījaunāssievietestēvamājasdurvīm,laitur paliktu,josaulejaubijanorietējusi,kadviņšbija sasniedzisšovietu;unjaunāsievieteieraudzījaviņusēžam piemājasdurvīm

38Unviņšlūdzaviņaipadzertiesūdeni,unviņaviņam sacīja:“Kastuesi?”Unviņšviņaisacīja:“Esšodiengāju ceļāunnonācušeit,kadsaulenorietēja,tāpēcespalikšu šeitvisunakti,unnorītaescelšosagriunturpināšusavu ceļojumu”

39Unjaunāsievieteiegājanamāunatnesavīrammaiziun ūdeni,laiēstuundzertu.

40UnšisnotikumskļuvazināmsAdmasļaudīm,unviņi sapulcējāsunatvedajaunosievietitiesnešupriekšā,laitie viņutiesātuparšorīcību.

41Untiesnesissacīja:“Nāvesspriedumamirjānākpāršo sievieti,joviņapārkāpamūsulikumu,untāpēcšisir spriedumsparviņu.

42Unšopilsētuiedzīvotājisapulcējāsunizvedajauno sievietiunsvaidījaviņuarmedunogalvaslīdzkājām,kā tiesnesisbijanoteicis,unviņinolikaviņubišuspieta priekšā,kastoreizatradāsviņustropos,unbiteslidoja viņaivirsūundzelējaviņu,kavisaviņasķermenispietūka

43Unjaunāsievietekliedzabišudēļ,betneviens nepievērsaviņaiuzmanībuunneapžēlojāsparviņu,un viņaskliedzienipacēlāsdebesīs

44UnTasKungsbijasaniknotsparšounvisiemSodomas pilsētudarbiem,joviņiembijapārpilnībāpārtikasunmiers viņuvidū,unviņijoprojāmnegribējauzturētnabagosun trūkumcietējus,untajāsdienāsviņuļauniedarbiungrēki kļuvalieliTāKungapriekšā

45UnTasKungssūtījapēcdiviemnoeņģeļiem,kasbija ieradušiesĀbrahāmanamā,laiiznīcinātuSodomuuntās pilsētas

46UneņģeļipiecēlāsnoĀbrahāmateltsdurvīmpēctam, kadtiebijaēdušiundzēruši,unvakarāviņinonāca Sodomā,unLatstadsēdējaSodomasvārtos,un,kadviņš tosieraudzīja,viņšpiecēlās,laitiempretīdotos,unviņš paklanījāslīdzzemei.

47Unviņštosļotilūdzaunievedasavānamāundevatiem ēdienu,kotieēda,untiepalikaviņanamāvisunakti

48UneņģeļisacījaLotam:“Celies,izejnošīsvietas,tuun viss,kastevpieder,laitunetiktuiznīcinātsšīspilsētas grēkadēļ,joTasKungsšovietuiznīcinās”

49UneņģeļisatvēraLatarokuunviņasievasroku,unviņa bērnurokas,unvisu,kasviņampiederēja,unizvedaviņu ārāunnovietojaārpuspilsētām.

50UntiesacījaLotam:"Glābsavudzīvību!"Unviņš aizbēgaunviss,kasviņampiederēja

51TadTasKungslikapārSodomuunGomoruunvisām šīmpilsētāmlietumnoTāKunganodebesīm–sēramun ugunij

52Unviņšizpostījašīspilsētas,visulīdzenumuunvisus pilsētuiedzīvotājus,unvisu,kasaugavirszemes;unAdo, Latasieva,atskatījās,lairedzētupilsētuizpostīšanu,jo viņasžēlumsbijapārņemtsviņasmeitudēļ,kasbija palikušasSodomā,jotāsnebijagājušasviņailīdzi

53Un,kadviņaatskatījās,viņakļuvaparsālsstabu,untas joprojāmirtanīvietālīdzpatšaidienai.

54Unvērši,kasstāvējatanīvietā,ikdienaslaizījasālilīdz kājugaliem,unnorītatasatkaluzpeldēja,untietoatkal laizījalīdzpatšaidienai

55UnLatsundivasviņameitas,kasbijapalikušaspieviņa, aizbēgaunaizbēgauzAdullāmaalu,unviņiturpalika kādulaiku

56UnĀbrahāmsagrinorītapiecēlās,lairedzētu,kasbija noticisarSodomaspilsētām,unviņšredzēja,kapilsētu dūmiceļasaugšupkānokrāsns

57UnLatsunviņadivasmeitaspalikaalā,unviņilika savamtēvamdzertvīnu,unviņigulējaarviņu,joviņiteica, kauzzemesnavnevienacilvēka,kasvarētunoviņiem izaudzinātsēklu,joviņidomāja,kavisazemeiriznīcināta.

58Unviņasabasgulējapiesavatēva,unviņastapagrūtas undzemdējadēlus,unpirmdzimtānosaucasavadēlavārdu Moābs,sacīdama:"Nosavatēvaesviņuesmuieņēmusi; viņširmoābiešutēvslīdzpatšaidienai"

59UnjaunākānosaucasavudēluparBenami;viņšir Amonabērnutēvslīdzpatšaidienai.

60UnpēctamLatsunviņadivasmeitasaizgājano turienes,unviņšdzīvojaotrpusJordānaiarsavāmdivām meitāmunviņudēliem,unLatadēliuzauga,unviņi aizgājaunņēmasevsievasnoKanaānazemes,unviņi dzemdinājabērnus,unviņibijaauglīgiunvairojās

20.NODAĻA

1UntanīlaikāĀbrahāmsdevāsceļānoMamreslīdzenuma undevāsuzfilistiešuzemiundzīvojaGerārā;divdesmit piektajāĀbrahāmadzīvesgadāKānaānazemē,untasbija viņasimtaisdzīvesgads,kadviņšnonācaGerārā,filistiešu zemē

2Un,kadviņiiegājazemē,viņšsacījasavaisievaiSārai: "Saki,kaesimanamāsa,ikvienam,kastevijautā,laimēs varētuizbēgtnozemesiedzīvotājuļaunuma"

3Un,kadĀbrahāmsdzīvojafilistiešuzemē,filistiešu ķēniņaAbimelehakalpiredzēja,kaSārairļotiskaista,un tiejautājaĀbrahāmamparviņu,unviņšsacīja:"Viņair manamāsa"

4UnAbimelehakalpidevāspieAbimelehaunsacīja: “KādsvīrsnoKānaānazemesirieradies,laidzīvotušajā zemē,unviņamirmāsa,kasirļotiskaista”

5UnAbimelehsdzirdējasavukalpuvārdus,kasviņam slavējaSāru,unAbimelehssūtījasavuskalpus,untie atvedaSārupieķēniņa

6UnSāranonācaAbimelehanamā,unķēniņšredzēja,ka Sārairskaista,unviņaviņamļotipatika

7Unviņšpiegājapieviņasunsacījaviņai:"Kastevirtas vīrs,arkurutuatnācimūsuzemē?"UnSāraatbildējaun sacīja:"Viņširmansbrālis,unmēsatnācāmnoKanaāna zemes,laidzīvotuvisur,kurvienvaramatrastvietu"

8UnAbimelehssacījaSārai:“Redzi,manazemeirtavā priekšā,novietosavubrālijebkurāšīszemesdaļā,kastev patīk,unmūsupienākumsbūsviņupaaugstinātun paaugstinātpārivisiemzemesiedzīvotājiem,joviņširtavs brālis”

9UnAbimelehssūtījapēcĀbrahāma,unĀbrahāms nonācapieAbimeleha

10UnAbimelehssacījaĀbrahāmam:“Redzi,esesmu pavēlējis,laitevtiktuizrādītagodināšanatavasmāsas Sārasdēļ,kātuvēlies”

11UnĀbrahāmsaizgājanoķēniņa,unķēniņapavadoņi sekojaviņam.

12Kāvakarā,pirmsvīriapguļas,laiatpūstos,ķēniņš sēdējasavātronī,unviņupārņēmadziļšmiegs,viņš apgūlāstronīungulējalīdzrītam.

13Unviņambijasapnis,kaTāKungaeņģelispienācapie viņaarizvilktuzobenurokā,uneņģelisnostājāsvirs Abimelehaungribējaviņunonāvētarzobenu,unķēniņš savāsapnībijapārbijiesunsacījaeņģelim:"Arkoesesmu grēkojisprettevi,katunācmaninonāvētarsavuzobenu?"

14UneņģelisatbildējaunsacījaAbimeleham:“Redzi,tu mirsitāssievietesdēļ,kurutuvakaratvedisavānamā,jo viņairprecētasieviete,Ābrahāmasieva,kuršnācatavā namā;tāpēctagadatdodšimvīramviņasievu,joviņair viņasieva;un,jatuviņuneatdosi,tadzini,katumirsi,tu unviss,kastevpieder.”

15Untanīnaktīfilistiešuzemēizcēlāslielakliedziena gaita,unzemesiedzīvotājiieraudzījastāvamvīruar izvilktuzobenurokā,unviņšsitazemesiedzīvotājusar zobenu,jā,viņšturpinājatossist

16UnTāKungaeņģelistanīnaktīsitavisufilistiešuzemi, untanīnaktīunnākamajārītāizcēlāslielshaoss.

17Unvisasdzemdestikaslēgtas,unvisiviņuaugļi,unTā KungarokabijapārtāmSāras,Ābrahāmasievas,dēļ,kuru Abimelehsbijaapprecējis.

18UnnorītaAbimelehspiecēlāsšausmās,apjukumāun lielāsbailēs,unviņšsūtījaunlikaaicinātsavuskalpus,un viņštiematstāstījasavusapni,unļaudisļotinobijās.

19Unkādsvīrs,stāvēdamsstarpķēniņakalpiem,atbildēja ķēniņam,sacīdams:“Ak,valdniekķēniņ,atdodšosievieti viņasvīram,joviņširviņasvīrs,jotaspatsnotikaar Ēģiptesķēniņu,kadšisvīrsieradāsĒģiptē”

20Unviņšsacījaparsavusievu:“Viņairmanamāsa,jo tādsirviņaparadums,kadviņšienākdzīvotzemē,kurā viņširsvešinieks”

21Unfaraonslikaunņēmašosievietiparsievu,unTas Kungssūtījapārviņusmagasmocības,līdzviņšatdeva sievietiviņasvīram

22Tāpēctagad,ak,valdniekķēniņ,zini,kasvakarnaktī notikaarvisuzemi,joturbijaļotilielsizbīlums,lielas sāpesunvaimanas,unmēszinām,katasbijatāssievietes dēļ,kurutubijipaņēmis

23Tāpēctagadatdodietšosievietiviņasvīram,laimums nenotiktutāpatkāfaraonam,Ēģiptesķēniņam,unviņa pavalstniekiem,unlaimēsnemirtu;unAbimelehssteidzās unlikaaicinātSāru,unviņanācaviņapriekšā,unviņšlika Ābrahāmamstātiesviņapriekšā

24UnAbimelehstiemsacīja:“Kojūsdarāt,apgalvodami, kaesatbrālisunmāsa,unesšosievietiņēmuparsievu?”

25UnĀbrahāmssacīja:“Esdomāju,kamanbūsjāmirst savassievasdēļ”TadAbimelehsņēmasīklopusun liellopus,kalpusunkalpones,untūkstošsudrabagabalus undevatosĀbrahāmam,unviņšatdevaviņamSāru

26UnAbimelehssacījaĀbrahāmam:“Redzi,visazemeir tavāpriekšā,apmetiestajā,kurvienvēlies”

27UnĀbrahāmsunSāra,viņasieva,aizgājanoķēniņa klātbūtnesargoduuncieņu,unviņidzīvojazemē,proti, Gerārā

28Unvisifilistiešuzemesiedzīvotājiunķēniņakalpi joprojāmcietasāpessērgasdēļ,koeņģelisvisunaktibija tiemuzlicisSārasdēļ

29UnAbimelehssūtījapēcĀbrahāmaunsacīja:“Lūdz tagadparsaviemkalpiemToKungu,savuDievu,laiViņš atbrīvotosnošīsmirstībasnomūsuvidus”

30UnĀbrahāmslūdzaDievuparAbimelehuunsaviem pavalstniekiem,unTasKungsuzklausījaĀbrahāma lūgšanuundziedinājaAbimelehuunvisusviņa pavalstniekus

21.NODAĻA

1Untanīlaikā,pēcgadaunčetriemmēnešiem,kopš ĀbrahāmsdzīvojafilistiešuzemēGerārā,Dievsapmeklēja Sāru,unTasKungsviņuatcerējās,unviņakļuvagrūtaun dzemdējaĀbrahāmamdēlu

2UnĀbrahāmsnosaucadēlu,kasviņambijadzimisunko Sāraviņamdzemdēja,parĪzāku.

3UnĀbrahāmsapgraizījasavudēluĪzāku,kadviņambija astoņasdienas,kāDievsbijapavēlējisĀbrahāmamdarītar saviempēcnācējiempēcviņa;unĀbrahāmambijasimts, betSāraideviņdesmitgadi,kadĪzāksviņiempiedzima

4Unbērnsaugauntikaatšķirts,unĀbrahāmssarīkoja lielasdzīrestanīdienā,kadĪzākstikaatšķirts.

5UnŠems,Ēbersunvisizemeslielieļaudis,arīAbimelehs, filistiešuķēniņš,unviņakalpi,unPikols,viņakaraspēka virspavēlnieks,ieradāsēst,dzertunpriecātiesmielastā,ko ĀbrahāmsbijasarīkojissavadēlaĪzākaatšķiršanasdienā

6ArīTerahs,Ābrahāmatēvs,unviņabrālisNahorsnāca noHāranas,viņiunvisi,kastiempiederēja,joviņiļoti priecājās,dzirdot,kaSāraiirpiedzimisdēls

7UntienācapieĀbrahāma,untieēdaundzēramielastā, koĀbrahāmsbijasarīkojisĪzākaatšķiršanasdienā.

8UnTerahsunNahorspriecājāskopāarĀbrahāmuun palikapieviņadaudzasdienasfilistiešuzemē

9TanīlaikāSerugs,Reudēls,nomiraĪzāka,Ābrahāma dēla,dzimšanaspirmajāgadā

10UnvissSerugamūžsbijadivisimtitrīsdesmitdeviņi gadi,tadviņšnomira.

11UnIšmaēls,Ābrahāmadēls,tanīsdienāspieauga;viņam bijačetrpadsmitgadi,kadSāradzemdējaĀbrahāmam Īzāku.

12UnDievsbijaarIšmaēlu,Ābrahāmadēlu,unviņš uzauga,uniemācījāslietotlokuunkļuvaparlokšāvēju

13Un,kadĪzākambijapiecigadi,viņšsēdējakopāar Išmaēluteltsdurvīs

14UnIšmaēlspienācapieĪzākaunapsēdāsviņampretī, unviņšpaņēmaloku,uzvilkatounielikatajābultu,un grasījāsnogalinātĪzāku

15UnSāraredzēja,koIšmaēlsvēlējāsdarītsavamdēlam Īzākam,untasviņuļotiapbēdinājasavadēladēļ,unviņa sūtījapēcĀbrahāmaunsacījaviņam:“Pametšokalponiun viņasdēlu,joviņasdēlsnebūsmantiniekskopāarmanu dēlu,jotiešitoviņššodienmēģinājaarviņuizdarīt.”

16UnĀbrahāmspaklausījaSārasbalsij,unviņšpiecēlās agrinorīta,unviņšņēmadivpadsmitmaizesklaipusun ūdenspudeli,koviņšdevaHagarai,unaizsūtījaviņuprom arviņasdēlu,unHagaradevāsarsavudēluuztuksnesi,un viņidzīvojaPāranastuksnesīkopāartuksneša iedzīvotājiem,unIšmaēlsbijastrēlnieks,unviņšdzīvoja tuksnesīilgulaiku

17UnpēctamviņšunviņamātedevāsuzĒģipteszemiun turdzīvoja,unHagaraņēmasavamdēlamsievunoĒģiptes, unviņasvārdsbijaMeriba

18UnIšmaēlasievaieņēmaundzemdējačetrusdēlusun divasmeitas,unIšmaēls,viņamāte,sievaunbērnipēctam devāsatpakaļuztuksnesi

19Unviņiuzcēlasevteltistuksnesī,kurāsviņidzīvoja,un viņiturpinājaceļotuntadatpūstieskatrumēnesiunkatru gadu

20UnDievsdevaIšmaēlamsīklopusunliellopus,unteltis viņatēvaĀbrahāmadēļ,unvīramvairojāslopuskaits

21UnIšmaēlsdzīvojatuksnešosunteltīs,ceļodamsunilgi atpūšoties,unviņšneredzējasavatēvavaigu.

22UnpēckādalaikaĀbrahāmssacījasavaisievaiSārai: "EsiešuunapraudzīšusavudēluIšmaēlu,jomanir ilgošanāsviņuredzēt,joesviņuneesmuredzējisilgu laiku"

23UnĀbrahāmsjājaarvienunosaviemkamieļiemuz tuksnesi,laimeklētusavudēluIšmaēlu,joviņšbija dzirdējis,katasdzīvoteltītuksnesīarvisu,kasviņam pieder

24UnĀbrahāmsdevāsuztuksnesiunappusdienlaiku sasniedzaIšmaēlatelti,unviņšjautājapēcIšmaēla,unviņš atradaIšmaēlasievusēžamteltīarsaviembērniem,un Išmaēla,viņasvīra,unviņamātes,nebijakopāarviņiem.

25UnĀbrahāmsjautājaIšmaēlasievai,sacīdams:“Kur Išmaēlsirdevies?”Unviņaatbildēja:“Viņširdeviesuz laukumedīt,betĀbrahāmsvēlaizvienjājauzkamieļa,jo viņšnegribējanokāptzemē,kāviņšbijazvērējissavai sievaiSārai,kanenokāpsnokamieļa”

26UnĀbrahāmssacījaIsmaēlasievai:"Manameita,iedod manmazlietūdens,kopadzerties,joesmunogurisno ceļojuma"

27UnIšmaēlasievaatbildējaunsacījaĀbrahāmam: "Mumsnavneūdens,nemaizes,"unviņaturpinājasēdēt teltīunneievērojaĀbrahāmu,nedzarījautājaviņam,kas viņšir.

28Betviņasitasavusbērnusteltīunnolādējatos,unviņa nolādējaarīsavuvīruIšmaēluunzaimojaviņu,un ĀbrahāmsdzirdējaIšmaēlasievasvārdussaviembērniem, unviņšbijaļotidusmīgsunneapmierināts

29UnĀbrahāmssaucasievieti,laitāiznāktupieviņano telts,unsievietenācaunnostājāsĀbrahāmapriekšā,jo Ābrahāmsvēljājauzkamieļa

30UnĀbrahāmssacījaIšmaēlasievai:“Kadtavsvīrs Išmaēlsatgriezīsiesmājās,sakiviņamšosvārdus: 31Kādsļotivecsvīrsnofilistiešuzemesatnācašurptevi meklēt,untādsbijaviņaizskatsunvaibsts;esviņam nejautāju,kasviņšir,un,tākātevisšeitnebija,viņšrunāja armaniunsacīja:"KadIšmaēls,tavsvīrs,atgriezīsies,saki viņam,kašisvīrsteicatā:Kadtuatgriezīsiesmājās,noliec šoteltsnaglu,kotušeitesiuzlikusi,uniedzentāsvietācitu naglu"

32UnĀbrahāmsbijapabeidzissavusnorādījumus sievietei,apgriezāsundevāsmājupuzkamieļamuguru

33UnpēctamIšmaēlsatgriezāsnomedībāmkopāarsavu mātiunatgriezāsteltī,unviņasievaviņamteicašosvārdus, 34Kādsļotivecsvīrsnofilistiešuzemesatnācatevimeklēt, untādsbijaviņaizskatsunstāvs;esviņamnejautāju,kas viņšir,un,tākātevisnebijamājās,viņšmansacīja:“Kad tavsvīrsatgriezīsiesmājās,sakiviņamtā:tāsakavecais

vīrs:noņemietteltsnaglu,kojūsšeitesatuzlikuši,un ielieciettāsvietācitunaglu.”

35UnIšmaēlsdzirdējasavassievasvārdusunzināja,ka tasirviņatēvsunkasievaviņunegodā.

36UnIšmaēlssapratasavatēvavārdus,kotasbijarunājis savaisievai,unIšmaēlspaklausījasavatēvabalsij,un Išmaēlsatmetatosievieti,untāaizgāja

37UnpēctamIšmaēlsdevāsuzKanaānazemiunņēma sevcitusievuunatvedaviņuuzsavutelti,uzvietu,kur viņštoreizdzīvoja

38UnpēctrimgadiemĀbrahāmssacīja:“Esatkaliešuun apciemošusavudēluIšmaēlu,joesviņuilgulaikuneesmu redzējis.”

39Unviņšuzkāpauzsavakamieļaundevāsuztuksnesi, unappusdienlaikuviņšsasniedzaIšmaēlatelti

40UnviņšjautājapēcIšmaēla,unviņasievaiznācano telts,unviņasacīja:“Viņššeitnav,manskungs,joviņšir deviesmedītlaukosunbarotkamieļus”Unsievasacīja Ābrahāmam:“Ieejietmanākungāteltīunapēdietkumosu maizes,jotavadvēselenoteiktiirnogurusiceļojumadēļ”

41UnĀbrahāmsviņaisacīja:“Esneapstāšos,josteidzos turpinātsavuceļojumu,betiedodmanmazlietūdens padzerties,jomanirslāpes”Unsievietesteidzāsun ieskrējateltīunatnesaĀbrahāmamūdeniunmaizi,ko nolikaviņapriekšāunmudinājaviņuēst,unviņšēdaun dzēra,unviņasirdstikamierināta,unviņšsvētījasavudēlu Išmaēlu

42UnviņšpabeidzasavumaltītiunsvētījaToKungu,un viņšsacījaIšmaēlasievai:“KadIšmaēlsatgriezīsiesmājās, sakiviņamšosvārdus,

43Kādsļotivecsvīrsnofilistiešuzemesatnācašurpun jautājapēctevis,bettevistenebija;unesviņamatnesu maiziunūdeni,unviņšēdaundzēra,unviņasirdsbija mierināta.

44Unviņšmansacījašosvārdus:“KadtavsvīrsIšmaēls atgriezīsiesmājās,tadsakiviņam:tavateltsnaglairļoti laba,nenoņemtonotelts.”

45UnĀbrahāmspabeidzapavēlētsievieteiunaizjājauz savāmmājām,uzfilistiešuzemi;un,kadIšmaēlsnonāca viņateltī,viņasievaizgājaviņampretīarpriekuun priecīgusirdi

46Unviņaviņamsacīja:"Nofilistiešuzemesnācakāds vecsvīrs,untādsbijaviņaizskats,unviņšjautājapēctevis, bettevisšeitnebijaTadesatnesumaiziunūdeni,unviņš ēdaundzēra,unviņasirdsbijamierināta

47Unviņšmansacījašosvārdus:“KadIšmaēls,tavsvīrs, atgriezīsiesmājās,tadsakiviņam:tavateltsnaglairļoti laba,nenoņemtonotelts.”

48UnIšmaēlszināja,katasirviņatēvsunkaviņasieva viņubijagodājusi,unTasKungssvētījaIšmaēlu

22.NODAĻA

1TadIšmaēlscēlāsunpaņēmasavusievu,bērnus,lopus unvisu,kasviņampiederēja,unnoturienesviņšdevāsceļā piesavatēvafilistiešuzemē

2UnĀbrahāmsatstāstījasavamdēlamIšmaēlamvisu,ko Išmaēlsbijadarījisarsavupirmosievu

3UnIšmaēlsunviņabērnidzīvojapieĀbrahāmadaudzas dienastanīzemē,unĀbrahāmsdzīvojafilistiešuzemēilgu laiku

4Undienaspieaugaunsasniedzadivdesmitsešusgadus, unpēctamĀbrahāmsarsaviemkalpiemunvisu,kas viņampiederēja,aizgājanofilistiešuzemesunpārcēlās tālumā,unviņituvojāsHebronam,unviņiturpalika,un Ābrahāmakalpirakaūdensakas,unĀbrahāmsunvisi,kas viņampiederēja,dzīvojapieūdens,unfilistiešuķēniņa Abimelehakalpidzirdējaziņu,kaĀbrahāmakalpibija izrakušiūdensakaszemesrobežās.

5UnviņinācaunstrīdējāsarĀbrahāmakalpiemun aplaupījaviņus,atņemotviņiemlieloaku,kotiebija izrakuši

6UnfilistiešuķēniņšAbimelehsdzirdējaparšolietu,un viņškopāarPikolu,savukaraspēkavirspavēlnieku,un divdesmitsaviemvīriemnācapieĀbrahāma,un AbimelehsrunājaarĀbrahāmuparsaviemkalpiem,un ĀbrahāmsnorājaAbimelehuparaku,kuruviņakalpi viņambijaaplaupījuši

7UnAbimelehssacījaĀbrahāmam:“Tiktiešām,kaTas Kungsirdzīvs,kasradījisvisuzemi,esneesmudzirdējis pardarbu,komanikalpiirdarījušitaviemkalpiem,līdzpat šaidienai”

8UnĀbrahāmsņēmaseptiņasavisundevatās Abimeleham,sacīdams:"Ņem,lūdzu,šīsnomanāmrokām, laitāsmanbūtuparliecību,kaesšoakuizraku"

9UnAbimelehsņēmaseptiņasavis,koĀbrahāmsviņam bijadevis,joviņšviņambijadevisarīlopusunliellopus daudz,unAbimelehszvērējaĀbrahāmamparšoaku,tāpēc viņšnosaucašoakuparBēršebu,joturviņiabizvērējapar to

10UnviņiabinoslēdzaderībuBēršebā,unAbimelehs cēlāskopāarPikolu,savakaraspēkavirspavēlnieku,un visiemsaviemvīriem,unviņiatgriezāsfilistiešuzemē,un Ābrahāmsunviss,kasviņampiederēja,dzīvojaBēršebā, unviņšbijatajāzemēilgulaiku.

11UnĀbrahāmsiestādījalielubirziBēršebāunuzcēlatai četrusvārtusuzvisāmčetrāmzemespusēmuniestādīja tajāvīnadārzu,lai,jaceļinieksnācapieĀbrahāma,viņš iegājapajebkuriemvārtiem,kasbijaviņaceļā,untur palika,unēda,undzēra,unpaēda,untadaizgāja

12JoĀbrahāmanamsvienmērbijaatvērtscilvēkudēliem, kasgājagarāmunatgriezās,kaskatrudienunācaēstun dzertĀbrahāmanamā

13Unikvienamvīram,kambijaizsalkumsunkasnācauz Ābrahāmanamu,Ābrahāmsdevamaizi,laitasvarētuēst undzertunbūtpaēdis,unikvienu,kasnācauzviņamāju kails,viņšapģērbadrēbēs,kādasvienvēlējās,undevatam sudrabuunzeltuundarījazināmuviņamToKungu,kas viņubijaradījisuzzemes;toĀbrahāmsdarījavisusavu mūžu

14UnĀbrahāms,viņabērniunviss,kasviņampiederēja, dzīvojaBēršebāunuzcēlasavuteltilīdzpatHebronai

15UnĀbrahāmabrālisNahorsunviņatēvs,unvisi,kas tiempiederēja,dzīvojaHāranā,joviņinebijadevušies kopāarĀbrahāmuuzKanaānazemi

16UnNahorampiedzimabērni,kurusviņamdzemdēja Milka,Hāranameita,Sāras,Ābrahāmasievas,māsa

17Unšieirviņuvārdi,kasviņamdzimuši:Ūcs,Būzs, Kemuēls,Keseds,Hazo,Pildašs,TidlafsunBetuēls,astoņi dēli;šieirMilkasbērni,koviņadzemdējaNahoram, Ābrahāmabrālim.

18UnNahorambijakonkubīne,unviņasvārdsbijaReuma, unviņadzemdējaNahoramarīZebahu,Gahašu,Tahašuun Maāhu,četrusdēlus

19UnNahoramdzimadivpadsmitdēlibezviņameitām, unarīviņāmHāranādzimabērni.

20UnUca,Nahorapirmdzimtā,bērnibijaAbijs,Kerefs, Gadīns,MelussunviņumāsaDebora

21UnBūzadēlibijaBerahels,Naamats,ŠevaunMadonu. 22UnKemuēladēlibijaArāmsunRehobs 23UnKesedasdēlibijaAnamlehs,Mešajs,Benonsun Jifijs;unHazodēlibijaPildašs,MehijsunOfers 24UnPildašadēlibijaAruds,Hamums,Meredsun Molohs.

25UnTidlafadēlibijaMušans,KušansunMucijs

26UnBetuēlabērnibijaSehars,Lābansunviņumāsa Rebeka.

27ŠīsirNahorabērnudzimtas,kastiemdzimušiHāranā; Arams,Kemuēladēls,unviņabrālisRehobsaizgājano HāranasunatradaielejuzemēpieEifratasupes.

28UnviņituruzcēlapilsētuunnosaucatoparAramadēla Petoravārdu,tasir,AramaNaherajima,līdzpatšaidienai 29UnarīKesedasbērnidevāsdzīvottur,kurvienvarēja atrastvietu,unviņidevāsunatradaielejupretīŠinaras zemei,unviņiturapmetās

30Unviņituruzcēlasevpilsētuunnosaucapilsētupar Kesedupēcsavatēvavārda;tāirzemeKasdimlīdzpatšai dienai,unKasdimdzīvojatanīzemē,unviņibijaauglīgi unļotivairojās.

31UnTerahs,NahoraunĀbrahāmatēvs,savāvecumā gājaunņēmavēlvienusievu,unviņasvārdsbijaPelila,un viņaieņēmaundzemdējaviņamdēlu,unviņšnosaucaviņu parZobu

32UnTerahsdzīvojadivdesmitpiecusgaduspēctam,kad bijadzemdinājisZobu.

33UnTerahsnomiratanīgadā,tasir,trīsdesmitpiektajā gadāpēcĪzāka,Ābrahāmadēla,dzimšanas

34UnTerahamūžsbijadivisimtipiecigadi,unviņštika apglabātsHāranā

35UnZoba,Terahadēls,nodzīvojatrīsdesmitgadusun dzemdinājaAramu,AhlisuunMeriku.

36UnArāmam,Zobasdēlam,kasbijaTerahadēls,bijatrīs sievas,unviņšdzemdinājadivpadsmitdēlusuntrīsmeitas; unTasKungsdevaArāmam,Zobasdēlam,bagātībuun mantu,kāarīdaudzlopu,sīklopuunliellopu,unšisvīrs ļotivairojās

37UnArams,Zobasdēls,unviņabrālis,unvisaviņa saimedevāsceļānoHāranas,unviņidevāsdzīvot,kurvien atradīsvietu,joviņuīpašumibijapārāklieli,laipaliktu Hāranā;joviņinevarējaapstātiesHāranākopāarsaviem brāļiem,Nahorabērniem

38UnArams,Cobasdēls,devāskopāarsaviembrāļiem, untieatradaielejutālumāaustrumuvirzienāuntur apmetās

39UnviņiturarīuzcēlapilsētuunnosaucatoparAramu pēcsavavecākābrāļavārda;tasirArams-Zobalīdzpat šaidienai

40UnĪzāks,Ābrahāmadēls,tanīsdienāsauga,un Ābrahāms,viņatēvs,mācījaviņamTāKungaceļu,laiviņš iepazītuToKungu,unTasKungsbijaarviņu

41Un,kadĪzākambijatrīsdesmitseptiņigadi,viņabrālis Išmaēlsstaigājakopāarviņuteltī

42UnIšmaēlslielījāsĪzākapriekšā,sacīdams:“Manbija trīspadsmitgadi,kadTasKungspavēlējamanamtēvam mūsapgraizīt,unesdarījupēcTāKungavārda,koViņš runājamanamtēvam,unesnodevusavudvēseliTam Kungam,unesnepārkāpuViņavārdu,koViņšpavēlēja manamtēvam

43UnĪzāksatbildējaIsmaēlam,sacīdams:"Kāpēctuman lieliesaršomazugabaliņunosavasmiesas,kotuesi paņēmisnosavasmiesas,parkoTasKungstevir pavēlējis?"

44Tiktiešām,kaTasKungs,manatēvaĀbrahāmaDievs, dzīvo,jaTasKungsteiktumanamtēvam:ņemsavudēlu ĪzākuunatnesviņamupuriManāpriekšā,Esneviltotos, betarpriekupiekristu

45UnTasKungsdzirdējavārdu,koĪzāksbijarunājis Ismaēlam,untasTāKungaacīspatika,unViņšnodomāja pārbaudītĀbrahāmušajālietā

46Unpienācadiena,kadDievadēlinācaunnostājāsTā Kungapriekšā,unarīSātansnācakopāarDievadēliemTā Kungapriekšā

47UnTasKungssacījaSātanam:"Nokurienestunāc?" UnSātansatbildējaTamKungamunsacīja:"Noklejošanas pazemiunnostaigāšanaspato"

48UnTasKungssacījaSātanam:“KādsirTavsvārdsMan parvisiemzemesbērniem?”UnSātansatbildējaTam Kungamunsacīja:“Esesmuredzējisvisuszemesbērnus, kasTevkalpo,unEsTeviatceros,kadviņiemnoTevis kautkasirvajadzīgs.”

49Un,kadtuviņiemdodto,koviņinotevisprasa,viņi mierīgiapsēžas,tevipametunvairstevineatceras

50VaituesiredzējisĀbrahāmu,Terahadēlu,kuram sākumānebijabērnu,unviņštevkalpojaunuzcēlatev altārus,kurviennāca,unviņšnesauztiemupurus,unviņš pastāvīgisludinājatavuvārduvisiemzemesbērniem.

51Untagad,kadviņamirpiedzimisviņadēlsĪzāks,viņš teviirpametis,viņširsarīkojislielumielastuvisiemzemes iedzīvotājiemunToKunguiraizmirsis.

52Jovisatāvidū,koViņširdarījis,ViņšTevnavatnesis nekāduupuri:nededzināmoupuri,nepateicībasupuri,ne vērsi,nejēru,nekazunovisa,koViņšbijanokāvistanī dienā,kadViņadēlstikaatšķirtsnokrūts

53Patnosavadēladzimšanaslīdzšimbrīdim,kadviņam bijatrīsdesmitseptiņigadi,viņštavāpriekšānavuzcēlis altāriunnavtevatnesisnekādusupurus,joviņšredzēja,ka tudevito,koviņštavāpriekšābijalūdzis,untāpēcviņš tevipameta.

54UnTasKungssacījaSātanam:"Vaituesitāuzlūkojis ManukalpuĀbrahāmu?Jonavnevienatādakāviņšvirs zemes–taisnprātīgauntaisnprātīgavīraManāpriekšā,kas bīstasDievaunvairāsnoļaunaTiktiešām,kaEsdzīvoju, jaEsviņamteiktu:atvedsavudēluĪzakuManāpriekšā, viņštoManneliegtu,vēljovairāk,jaEsviņamteiktu upurētManāpriekšādedzināmoupurinosaviemsīklopiem vaiaitām

55UnSātansatbildējaTamKungamunsacīja:“Runā tagadĀbrahāmam,kātuesiteicis,unturedzēsi,vaiviņš šodiennepārkāpsunneatmetīstavusvārdus.”

23.NODAĻA

1TanīlaikāTāKungavārdsnācapārĀbrahāmu,unViņš tamsacīja:"Ābrahām!"Unviņšatbildēja:"Redzi,Es esmu!"

2Unviņštamsacīja:“Ņemsavudēlu,savuvienīgodēlu, kurutumīli,Īzāku,unejuzMorijazemiunupurēviņutur kādedzināmoupuriuzvienanokalniem,kastevtiks parādīts,joturturedzēsimākoniunTāKungagodību”

3UnĀbrahāmssacījasevī:“Kālaiesšķirusavudēlu ĪzakunoviņamātesSāras,laiviņuupurētuTāKunga priekšākādedzināmoupuri?”

4UnĀbrahāmsiegājateltīunapsēdāssavassievasSāras priekšāunsacījaviņaišosvārdus,

5MansdēlsĪzāksirpieaudzis,unviņškādulaikunav mācījieskalpošanusavamDievam,tagadrītesiešuun atvedīšuviņupieŠemaunviņadēluĒberu,unturviņš mācīsiesTāKungaceļus,jotieviņammācīspazītTo Kungu,kāarīzināt,ka,kadviņšnepārtrauktilūdzasTā Kungapriekšā,Viņšviņamatbildēs,tāpēcturviņšzinās ceļu,kākalpotTamKungam,savamDievam.

6UnSārasacīja:"Tupareiziesirunājis,ej,manskungs,un dariarviņu,kāesiteicis,betneaizvedviņutālunomanis unneļaujviņamturpārākilgipalikt,jomanadvēseleir saistītaviņadvēselē"

7UnĀbrahāmssacījaSārai:"Manameita,lūgsimTo Kungu,mūsuDievu,laiViņšmumslabudara."

8UnSāraņēmasavudēluĪzaku,unviņšpalikapieviņas visutonakti,unviņaviņunoskūpstījaunapskāvaundeva viņamnorādījumuslīdzrītam.

9Unviņasacījaviņam:“Ak,mansdēls,kāmanadvēsele varatšķirtiesnotevis?”Unviņajoprojāmviņuskūpstījaun apskāva,undevaĀbrahāmamnorādījumusparviņu.

10UnSārasacījaĀbrahāmam:“Ak,manskungs,lūdzu, rūpējiesparsavudēluungriezsavasacispārviņu,joman navcitadēlaunmeitaskāvienviņš.”

11Ak,neatstājviņu!Javiņširizsalcis,dodviņammaizi, un,javiņširizslāpis,dodviņamūdenidzert;neļaujviņam ietkājāmunneļaujviņamsēdētsaulē.

12Neļaujviņamvienamietpaceļuunnepiespiedviņu darītvisu,koviņšvēlētos,betdariarviņutā,kāviņštev sacīs.

13UnSāravisunaktirūgtiraudājaĪzākadēļundeva viņampamācībaslīdzrītam

14UnnorītaSāranotāmdrēbēm,kasviņaibijamājāsun koAbimelehsviņaibijadevis,izvēlējāsļotismalkuun skaistuapģērbagabalu

15UnviņaapģērbasavudēluĪzākuunuzlikaviņamgalvā turbānu,unturbānaaugšpusēviņaielikadārgakmeni,un viņaviņiemdevapārtikuceļam,unviņidevāsceļā,un ĪzāksdevāskopāarsavutēvuĀbrahāmu,undažinoviņu kalpiemviņuspavadīja,laiviņusnovestunoceļa

16UnSāraizgājaviņiemlīdzi,unviņapavadījaviņuspa ceļu,laiviņuspavadītu,untieviņaisacīja:"Atgriezieties teltī!"

17Un,kadSāradzirdējasavadēlaĪzākavārdus,viņarūgti raudāja,unviņasvīrsĀbrahāmsraudājakopāarviņu,un viņudēlsraudājakopāarviņiemļotiraudādams;arītie, kasgājaviņiemlīdzi,ļotiraudāja.

18UnSārasatvērasavudēluĪzakuunturējaviņusavās rokās,apskāvaviņuunturpinājaraudātkopāarviņu,un Sārasacīja:"Kaszina,vaiestevipēcšīsdienasvēlkādreiz redzēšu?"

19Unviņivēlraudājakopā–Ābrahāms,SāraunĪzāks–, unvisi,kasviņuspavadījaceļā,raudājakopāarviņiem,un pēctamSāranovērsāsnosavadēla,rūgtiraudādama,un visiviņaskalpiunkalponesatgriezāskopāarviņuteltī.

20UnĀbrahāmsgājakopāarsavudēluĪzāku,laiviņu upurētuTāKungapriekšā,kāViņšviņambijapavēlējis

21UnĀbrahāmsņēmasevlīdzidivusnosaviemjaunajiem vīriem,Išmaēlu,Hagarasdēlu,unsavukalpuĒliēzeru,un viņigājakopāarviņiem,un,viņiemejotpaceļu,jaunekļi runājasevšosvārdus,

22UnIšmaēlssacījaĒliēzeram:“Tagadmanstēvs ĀbrahāmsietkopāarĪzāku,laiviņuatvestukādedzināmo upuriTamKungam,kāViņšviņamirpavēlējis.”

23Kadviņšatgriezīsies,viņšmandosvisu,kasviņam pieder,laiestomantotupēcviņa,joesesmuviņa pirmdzimtais.

24UnEliēzersatbildējaIšmaēlamunsacīja:“Patiesi, Ābrahāmsteviatstūmakopāartavumātiunzvērēja,katu nemantosinekonovisa,kasviņampieder,unkamviņšdos visu,kasviņampieder,kopāarvisiemsaviemdārgumiem, janeman,savamkalpam,kasirbijisuzticīgssavānamā, kasviņamkalpojisdienuunnaktiundarījisvisu,koviņš manvēlējās?Manviņšpēcsavasnāvesnovēlēsvisu,kas viņampieder

25Un,kamērĀbrahāmsarsavudēluĪzākugājapaceļu, atnācaSātansunparādījāsĀbrahāmamļotivecavīra, pazemīgaunnožēlaspilnagara,izskatā,unviņštuvojās Ābrahāmamunsacījaviņam:“Vaituesimuļķisvainejēga, katušodientodarisavamvienīgajamdēlam?”

26JoDievstevirdevisdēlutavāspēdējāsdienās,tavā vecumā,unvaitušodieniesunnonāvēsiviņutāpēc,ka viņšnavizdarījisvardarbību,unvaituliksisavavienīgā dēladvēseleipazustnozemes?

27Vaituneziniunnesaproti,kašīlietanevarbūtnoTā Kunga?JoTasKungsnevarnodarītcilvēkamtādu ļaunumuvirszemes,kaviņamteiktu:ejunnokaujsavu bērnu!

28UnĀbrahāmstodzirdējaunzināja,katiebijaSātana vārdi,kascentāsviņunovērstnoTāKungaceļa,bet ĀbrahāmsneklausījaSātanabalsij,unĀbrahāmsviņu norāja,laitasaizgāja

29UnSātansatgriezāsunnācapieĪzāka;unviņšparādījās Īzākamjaunavīriešaizskatā,daiļaunskaistaizskata.

30UnviņšpiegājapieĪzākaunsacījaviņam:"Vaitu neziniunnesaproti,katavsvecais,muļķīgaistēvstevi šodienveduznokaušanuvelti?"

31Tāpēctagad,dēls,neklausiesunnepievērsviņam uzmanību,joviņširmuļķīgsvecsvīrs,unneļaujsavai dārgajaidvēseleiunskaistajaifigūraipazustnozemes

32UnĪzākstodzirdējaunsacījaĀbrahāmam:"Vaitu dzirdēji,manstēvs,košisvīrsirrunājis?Tiešitāviņšir runājis."

33UnĀbrahāmsatbildējasavamdēlamĪzakamunsacīja viņam:“Uzmaniesnoviņaunneklausiesviņavārdos,nedz pievērsviņamuzmanību,joviņširsātans,kasšodien cenšasmūsatvairītnoDievapavēlēm”

34UnĀbrahāmsjoprojāmnorājaSātanu,unSātansaizgāja noviņiem,un,redzēdams,kaviņšnevarviņusuzvarēt, viņšpaslēpāsnoviņiem,unviņšaizgājaunpagājaviņu priekšāpaceļu;unviņšpārvērtāsparlieluūdensstrautuuz ceļa,unĀbrahāmsunĪzāksunviņadivijaunekļisasniedza

šovietu,unviņiieraudzījastrautu,lieluunspēcīgukā varenieūdeņi.

35Unviņiiegājastrautāungājataicauri,unūdenssākumā sniedzāslīdzviņukājām.

36Unviņigājadziļākstrautā,unūdenssniedzāslīdzviņu kaklam,unviņivisibijapārbijušiesūdensdēļ;un,kadviņi gājapāristrautam,Ābrahāmsatpazinašovietuunzināja, katuriepriekšūdensnebija.

37UnĀbrahāmssacījasavamdēlamĪzakam:“Eszinušo vietu,kurnebijanestrauta,neūdens,tāpēctiešišisSātans mumsvisutodara,laimūsšodienatvairītunoDieva pavēlēm”

38UnĀbrahāmsviņunorājaunsacījaviņam:“LaiTas Kungstevinorāj,Sātan!Atkāpiesnomums,jomēsejam pēcDievapavēlēm”

39UnSātansizbijās,dzirdotĀbrahāmabalsi,unaizgāja notiem,unvietaatkalkļuvaparsauszemi,kātābija sākumā

40UnĀbrahāmsdevāskopāarĪzākuuztovietu,koDievs viņambijapavēlējis

41UntrešajādienāĀbrahāmspacēlasavasacisun ieraudzījatovietutālumā,parkuruDievsviņambijateicis.

42Unviņamparādījāsugunsstabs,kassniedzāsnozemes uzdebesīm,ungodībasmākonispārkalnu,unTāKunga godībabijaredzamamākonī.

43UnĀbrahāmssacījaĪzākam:“Mansdēls,vaituredzi tanīkalnā,komēsredzamnotālienes,to,koesredzuuz tā?”

44UnĪzāksatbildējaunsacījasavamtēvam:“Esredzu,un lūk,ugunsstabuunmākoni,unTāKungagodībair redzamauzmākoņa.”

45UnĀbrahāmszināja,kaviņadēlsĪzāksbijaTāKunga priekšāpieņemtsdedzināmamupurim

46UnĀbrahāmssacījaĒliēzeramunviņadēlamIšmaēlam: "Vaiarījūsredzatto,komēsredzamkalnātālumā?"

47Unviņiatbildējaunsacīja:“Mēsneredzamnekovairāk kācituszemeskalnus.”UnĀbrahāmszināja,katienav pieņemtiTāKungapriekšā,laiietuviņiemlīdzi,un Ābrahāmssacījaviņiem:“Paliecietšeitarēzeli,kamēres unmansdēlsĪzāksdosimiesuztokalnuunturpielūgsim TāKungapriekšā,untadatgriezīsimiespiejums”

48UnEliēzersunIšmaēlspalikatanīvietā,kāĀbrahāms bijapavēlējis.

49UnĀbrahāmsņēmamalkudedzināmamupurimun uzlikatosavamdēlamĪzākam,unviņšņēmauguniunnazi, unviņiabidevāsuztovietu.

50Un,kadtiegāja,Īzākssacījasavamtēvam:“Redzi,es redzuuguniunmalku,betkurtadirjērs,kasbūs dedzināmaisupurisTāKungapriekšā?”

51UnĀbrahāmsatbildējasavamdēlamĪzakam,sacīdams: “TasKungstevi,manudēlu,irizredzējisparpilnīgu dedzināmoupurijēravietā.”

52UnĪzākssacījasavamtēvam:"Esdarīšuvisu,koTas Kungstevirrunājis,arpriekuunpriecīgusirdi"

53UnĀbrahāmsatkalsacījasavamdēlamĪzākam:"Vai tavāsirdīirkādadomavaipadomsparto,kasnavpareizi? Sakiman,lūdzu,mansdēls,neslēptonomanis.

54UnĪzāksatbildējasavamtēvamĀbrahāmamunsacīja viņam:“Ak,manstēvs,tiktiešām,kaTasKungsirdzīvs untavadvēseledzīvo,manāsirdīnavnekātāda,kasliktu

mannovirzītiesvainupalabi,vaipakreisinovārda,ko Viņštevirrunājis.

55Neloceklis,nemuskulisnavpakustējiesvaipakustējies notā,unmanāsirdīnavnekādudomuvaiļaunupadomu parto.

56Betesšajālietāesmupriecīgsunlīksms,unessaku: “SlavētslaiirTasKungs,kasmanišodienirizredzējisbūt pardedzināmoupuriViņapriekšā!”

57UnĀbrahāmsļotipriecājāsparĪzākavārdiem,unviņi devāstālākunkopānonācatajāvietā,parkuruTasKungs bijarunājis

58UnĀbrahāmstuvojās,laiuzceltualtāritanīvietā,un Ābrahāmsraudāja,unĪzāksņēmaakmeņusunjavu,līdz viņibijapabeigušiceltaltāri

59UnĀbrahāmsņēmamalkuunnolikatokārtībāuzaltāra, koviņšbijauzcēlis.

60UnviņšņēmasavudēluĪzakuunsasējato,laiuzliktu uzmalkas,kasbijauzaltāra,unlaiviņunokautukā dedzināmoupuriTāKungapriekšā.

61UnĪzākssacījasavamtēvam:“Sasienmaniciešiuntad noliecmaniuzaltāra,laiesnepagrieztosunnekustētos,un nelūztunonažaspēka,kasskarmanumiesuunapgāna dedzināmoupuri”UnĀbrahāmstāarīizdarīja

62UnĪzāksvēlsacījasavamtēvam:“Ak,manstēvs,kad tumanibūsinogalinājisunsadedzinājiskāupuri,ņemlīdzi to,kaspaliksnomaniempelniem,unatnestomanaimātei Sāraiunsakiviņai:šīirĪzākasaldāsmarža;betnesaki viņaito,javiņasēdēspieakasvaiuzkādasaugstasvietas, laiviņaneatstātusavudvēselimanpakaļunnenomirtu”

63UnĀbrahāmsdzirdējaĪzākavārdus,unviņšpacēla savubalsiunraudāja,kadĪzāksrunājašosvārdus;un ĀbrahāmaasarastecējapārviņadēluĪzāku,unĪzāksrūgti raudāja,unviņšsacījasavamtēvam:“Steidzies,manstēvs, undariarmaniTāKunga,mūsuDieva,gribu,kāViņštev irpavēlējis”

64UnĀbrahāmaunĪzākasirdispriecājāsparšolietu,ko TasKungsviņiembijapavēlējis;betacsrūgtiraudāja, kamērsirdspriecājās

65UnĀbrahāmssasējasavudēluĪzākuunnolikaviņuuz altārauzmalkas,unĪzāksizstiepasavukakluuzaltārasava tēvapriekšā,unĀbrahāmsizstiepasavuroku,laipaņemtu naziunnokautusavudēlukādedzināmoupuriTāKunga priekšā.

66TanīlaikāžēlastībaseņģeļipiestājāsTāKungapriekšā unrunājaarViņuparĪzāku,sacīdami:

670Kungs,TuesižēlsirdīgsunlīdzjūtīgsĶēniņšpārvisu, koTuesiradījisdebesīsunvirszemes,unTutosvisus uztur;tāpēcdodizpirkumamaksuunatpestīšanuSava kalpaĪzākavietāunapžēlojiesunapžēlojiesparĀbrahāmu unviņadēluĪzāku,kasšodienpildaTavaspavēles

68VaiTu,Kungs,esiredzējis,kāĪzāks,Tavakalpa Ābrahāmadēls,tieksaistītsuzkaušanukādzīvnieks?

Tāpēclaitagad,Kungs,Tavažēlsirdībaparviņiemparādās 69TanīlaikāTasKungsparādījāsĀbrahāmamunsauca viņunodebesīmunsacījaviņam:“Neliecsavurokupret zēnuunnedariviņamneko,jotagadEszinu,katubīsties Dieva,darotšodarbuunneatraujotsavudēlu,savuvienīgo dēlu,noManis”

70UnĀbrahāmspacēlasavasacisunieraudzīja,unlūk, aunsbijaaizragiemiesprūdisbiezoknī;tasbijataspats

auns,koDievsTasKungsbijaradījiszemētanīdienā,kad Viņšradījazemiundebesis.

71JoTasKungsbijasagatavojisšoaununotāsdienaspar dedzināmoupuriĪzākavietā.

72UnšisaunstuvojāsĀbrahāmam,kadSātanstosatvēra unsapinatāragusbiezoknī,laitasnetuvotosĀbrahāmam unlaiĀbrahāmsvarētunogalinātviņadēlu

73UnĀbrahāms,redzēdamsaunutuvojamiesviņamun Sātansviņuaizturam,atvedatounatvedaaltārapriekšā,un viņšatbrīvojasavudēluĪzākunosaitēm,unviņšnolika aunuviņavietā,unĀbrahāmsnokāvaaunuuzaltāraun upurējatosavadēlaĪzākavietā

74UnĀbrahāmsapslacījaaltārinoaunaasinīmun iesaucās:“Tasirmanadēlavietā,unlaitasšodientiek uzskatītsparmanadēlaasinīmTāKungapriekšā”

75Unvisu,koĀbrahāmsšajāreizēdarījapiealtāra,viņš izsaucāsunsacīja:“Tasirmanadēlavietā,unlaitasšodien tiekuzskatītsTāKungapriekšāmanadēlavietā!”Un Ābrahāmspabeidzavisukalpošanupiealtāra,unkalpošana tikapieņemtaTāKungapriekšāuntikauzskatītaparĪzāka darbu;unTasKungssvētījaĀbrahāmuunviņapēcnācējus tanīdienā.

76UnSātansdevāspieSāras,unviņšviņaiparādījāsveca, ļotipazemīgaunlēnprātīgavīratēlā,unĀbrahāmsvēlbija iesaistītsdedzināmajāupurīTāKungapriekšā.

77Unviņšviņaisacīja:"Vaitunezinivisudarbu,ko Ābrahāmsšodienirpaveicisarsavuvienīgodēlu?Joviņš ņēmaĪzākuunuzcēlaaltāri,unnogalinājaviņuunatnesa viņukāupuriuzaltāra,unĪzāksraudājaunraudājasava tēvapriekšā,bettasneskatījāsuzviņuunviņamnebijažēl parviņu.

78UnSātansatkārtojašosvārdusunaizgājanoviņas,un SāradzirdējavisusSātanavārdus,unviņaiztēlojāsviņukā vecuvīrunocilvēkudēliem,kasbijabijiskopāarviņas dēluunbijaatnācisunpastāstījisviņaišīslietas

79UnSārapacēlabalsiunraudājaunrūgtivaimanājasava dēladēļ;unviņanokritazemēunkaisījaputekļusuzsavas galvas,unviņasacīja:Ak,mansdēls,Īzāk,mansdēls,ak, kautesšodienbūtumirusitavāvietā!Unviņaturpināja raudātunsacīja:Mantevisdēļiržēl,ak,mansdēls,mans dēlsĪzāk,ak,kautesšodienbūtumirusitavāvietā

80Unviņaturpinājaraudātunsacīja:“Manirskumjipar tevipēctam,kadesteviaudzinājuunuzaudzināju;tagad mansprieksirpārvērtiessērāspartevi,joesilgojospēc tevisunraudājuunlūdzuDievu,līdzestevidzemdēju deviņdesmitgaduvecumā;untagadtušodienesikalpojusi nazimunugunij,laitutiktuupurēta”

81Betesmierinuseviartevi,mansdēls,katasirTā Kungavārds,jotuizpildījisavaDievapavēli;jokuršgan varpārkāptmūsuDievavārdu,kurarokāsirkatrasdzīvas radībasdvēsele?

82Tuesitaisnīgs,Kungs,mūsuDievs,jovisiTavidarbiir labiuntaisnīgi;joespriecājosparTavuvārdu,koTuesi pavēlējis,un,kamērmanaacsrūgtiraud,manasirds priecājas

83UnSāranolikagalvuuzvienasnosavāmkalponēm krūtīmunkļuvanekustīgakāakmens.

84Pēctamviņapiecēlāsunstaigājaapkārt,iztaujājot,līdz nonācaHebronā,unviņaiztaujājavisus,kurusviņasatika paceļuejot,betneviensnevarējaviņaipateikt,kasbija noticisarviņasdēlu

85Unviņanonācaarsavāmkalponēmunkalpiemuz Kireat-Arbu,kasirHebrona,unviņajautājaparsavuDēlu, unviņapalikatur,kamērviņasūtījadažusnosaviem kalpiemmeklēt,kurpĀbrahāmsbijadeviesarĪzāku;viņi devāsviņumeklētŠemaunĒberanamā,unviņinevarēja viņuatrast,unviņimeklējavisāzemē,unviņaturnebija

86Unlūk,SātansatnācapieSārasvecavīraizskatā,un viņšatnācaunnostājāsviņaspriekšā,unviņšviņaisacīja: Estevmeloju,joĀbrahāmsnenogalinājasavudēlu,un viņšnavmiris;un,kadviņadzirdējašosvārdus,viņas prieksparsavudēlubijatikārkārtīgivarens,kaviņas dvēseleizgājaaizprieka;viņanomirauntikapiepulcināta savaitautai.

87Un,kadĀbrahāmsbijapabeidzissavukalpošanu,viņš atgriezāskopāarsavudēluĪzākupiesaviemjaunekļiem, unviņicēlāsundevāskopāuzBēršebu,unviņiatgriezās mājās

88UnĀbrahāmsmeklējaSāruunnevarējaviņuatrast,un viņšizjautājaparviņu,untieviņamsacīja:“Viņanogāja līdzHebronai,laimeklētujūsabas,kurpjūsbijātgājuši,jo tāviņaibijapaziņots”

89UnĀbrahāmsunĪzāksdevāspieviņasuzHebronu,un, kadviņiatrada,kaviņairmirusi,viņipacēlasavasbalsis unrūgtiraudājaparviņu;unĪzākskritasavasmātessejāun raudājaparviņu,unviņšsacīja:"Ak,manamāte,mana māte,kātumaniesiatstājusiunkurtuesiaizgājusi?Ak, kā,kātumaniesiatstājusi!"

90UnĀbrahāmsunĪzāksļotiraudāja,unvisiviņukalpi raudājakopāarviņiemSārasdēļ,unviņisērojaparviņu lielāsunsmagāssērās

24.NODAĻA

1UnSārasmūžsbijasimtdivdesmitseptiņigadi,unSāra nomira;unĀbrahāmspiecēlāsnosavumirušoacupriekšā, laimeklētuapbedīšanasvietu,kurapglabātsavusievuSāru; unviņšnogājaunrunājaarHetabērniem,tāszemes iedzīvotājiem,sacīdams:

2Esesmusvešinieksunpiedzīvotājstavāzemē;dodman īpašumākapsētutavāzemē,laiesvarētuapglabātsavus mirušosmanāklātbūtnē

3UnHetabērnisacījaĀbrahāmam:"Redzi,zemeirtavā priekšā;apglabāsavumirušomūsuizvēlētajākapā,jo nevienstevneliedzapglabātsavumirušo"

4UnĀbrahāmssacījatiem:"Jajumstaspatīk,ejietun lūdzietmanislabāpieEfrona,Zoharadēla,laiviņšman dodMakpelasalu,kasatrodasviņalaukagalā,unestono viņaatpirkšuparvisu,koviņšpartovēlēsies."

5UnEfronsdzīvojaHetabērnuvidū,untiegājaun aicinājaviņu,unviņšnonācaĀbrahāmapriekšā,unEfrons sacījaĀbrahāmam:“Redzi,visu,kotuprasīsi,tavskalps darīs.”UnĀbrahāmssacīja:“Nē,betesnopirkšualuun lauku,kastevpieder,parvērtību,laitaskļūtuparīpašumu apbedījumavietaiuzmūžīgiemlaikiem”

6UnEfronsatbildējaunsacīja:“Redzi,tīrumsunalair tavāpriekšā,dod,kovienvēlies!”UnĀbrahāmssacīja: “Tikaiparpilnucenuestoatpirkšunotavasrokasunnoto rokām,kasieietpatavaspilsētasvārtiem,unnotavu pēcnācējurokāmuzmūžīgiemlaikiem”

7UnEfronsunvisiviņabrāļitodzirdēja,unĀbrahāms nosvēraEfronamčetrsimtsudrabašekelusEfronarokāsun

visuviņabrāļurokās;unĀbrahāmsuzrakstījašodarījumu, unviņštouzrakstījaunapliecinājaarčetriemlieciniekiem.

8Unšieirlieciniekuvārdi:Amigals,hetiešaAbišnasdēls, Adihoroms,hiviešaAšunahadēls,Abdons,gomerieša Ahiramadēls,Bakdils,sidoniešaAbdišadēls.

9UnĀbrahāmsņēmapirkšanasgrāmatuunielikatosavos dārgumos,unšieirvārdi,koĀbrahāmsrakstījagrāmatā, proti:

10kaalauntīrums,koĀbrahāmsnopirkanohetieša Efronaunnoviņapēcnācējiemunnotiem,kasizietno viņapilsētas,unnoviņupēcnācējiemuzmūžīgiemlaikiem, laibūtuĀbrahāmamunviņapēcnācējiemuntiem,kasiziet noviņagurniem,parīpašumuapbedījumavietaiuz mūžīgiemlaikiem;unviņšuzlikazīmoguunapliecinājato arlieciniekiem

11Untīrumsunala,kastanībija,unvisašīvietatika nodotaĀbrahāmamunviņapēcnācējiempēcviņanoHeta bērniem;redzi,tasirpretīMamreiHebronā,kasir Kānaānazemē.

12UnpēctamĀbrahāmsturapglabājasavusievuSāru,un šīvietaunvisastāsrobežaskļuvaĀbrahāmamunviņa pēcnācējiemparkapsētasīpašumu.

13UnĀbrahāmsapglabājaSāruargreznību,kātasnotiek ķēniņuapbedīšanaslaikā,unviņatikaapglabātaļoti smalkāsunskaistāsdrēbēs.

14UnpieviņaszārkabijaŠems,viņadēliĒbersun Abimelehs,kāarīAnārs,AškolsunMamre,unvisizemes dižciltīgiesekojaviņaszārkam.

15UnSārasdienasbijasimtdivdesmitseptiņigadi,un viņanomira,unĀbrahāmssarīkojalielasunsmagassēras, unviņšizpildījasērurituālusseptiņasdienas.

16UnvisizemesiedzīvotājimierinājaĀbrahāmuunviņa dēluĪzākuSārasdēļ

17Un,kadviņusērudienasbijapagājušas,Ābrahāms atlaidasavudēluĪzaku,unviņšdevāsuzŠemaunĒbera namu,laimācītosTāKungaceļusunViņanorādījumus,un Ābrahāmsturpalikatrīsgadus.

18TanīlaikāĀbrahāmscēlāskopāarvisiemsaviem kalpiem,unviņidevāsatpakaļuzmājāmBēršebā,un ĀbrahāmsunvisiviņakalpipalikaBēršebā.

19UngadabeigāsfilistiešuķēniņšAbimelehsnomiratanī gadā;viņambijasimtdeviņdesmittrīsgadiviņanāves brīdī;unĀbrahāmsdevāsarsavuļaudīmuzfilistiešuzemi, untiemierinājavisunamuunvisusviņakalpus,untad viņšapgriezāsundevāsmājās

20UnpēcAbimelehanāvesGerāraļaudispaņēmaviņa dēluBenmalihu,unviņambijatikaidivpadsmitgadi,un viņilikaviņamgulētviņatēvavietā.

21UnviņinosaucaviņuparAbimelehspēcviņatēvavārda, jotābijaparadumsdarītGerārā,unAbimelehsvaldījasava tēvaAbimelehavietāunsēdējaviņatronī

22UnarīLats,Hāranadēls,nomiratanīsdienās,Īzāka dzīvestrīsdesmitdevītajāgadā,unvisasLatadienasbija simtčetrdesmitgadi,unviņšnomira

23UnšieirLatabērni,kasviņamtikadzimušinoviņa meitām:pirmāsvārdsbijaMoābs,betotrāsvārdsbija Benāmī.

24UnabiLotadēligājaunņēmasevsievasnoKanaāna zemes,untāsdzemdējatiembērnus,unMoābadēlibija Eds,Majons,TarssunKanvils,četridēli,šieirMoāba bērnutēvilīdzpatšaidienai

25UnvisasLotabērnuģimenesdevāsdzīvotvisur,kur vientāsuzgāja,jotāsbijaauglīgasunļotivairojās.

26Unviņigājaunuzcēlasevpilsētastanīzemē,kurviņi dzīvoja,unviņinosaucapilsētunosaukumus,koviņibija uzcēluši,savosvārdos.

27UnNahors,Terahadēls,Ābrahāmabrālis,nomiratanīs dienās,Īzākačetrdesmitajādzīvesgadā,unvisasNahora dienasbijasimtseptiņdesmitdivigadi,unviņšnomiraun tikaapglabātsHāranā

28Un,kadĀbrahāmsdzirdēja,kaviņabrālisirmiris,viņš ļotisērojaunsērojaparsavubrālidaudzasdienas

29UnĀbrahāmspasaucasavugalvenokalpuĒliēzeru,lai tasdotuviņampavēlesparviņanamu,untasnācaun nostājāsviņapriekšā

30UnĀbrahāmsviņamsacīja:“Redzi,esesmuvecs,es nezinusavunāvesdienu,joesmugadosvecs;tāpēccelies tagad,ejunneņemmanamdēlamsievunošīsvietasunno šīszemes,nokanaāniešumeitām,kuruvidūmēsdzīvojam”

31Betejuzmanuzemi,uzmanudzimtovietu,unņemno turienessievumanamdēlam,unTasKungs,debesuun zemesDievs,kasmanipaņēmanomanatēvanamaun atvedauzšovietuunsacījaman:taviempēcnācējiemes došušozemiparmantojumuuzmūžīgiemlaikiem,Viņš sūtīsSavueņģelitevpapriekšuunlikstavamceļam izdoties,katuvaridabūtsievumanamdēlamnomanas dzimtasunnomanatēvanama

32UnkalpsatbildējasavamkungamĀbrahāmamunsacīja: “Redzi,esejuuztavudzimtovietu,uztavatēvanamu,un noturienesņemšusievutavamdēlam;bet,jasieva negribēsmansekotuzšozemi,vaimanvesttavudēlu atpakaļuztavudzimtozemi?”

33UnĀbrahāmssacījaviņam:“Sargies,kaneatvedmanu dēlušurpatpakaļ,joTasKungs,kurapriekšāesmu staigājis,sūtīsSavueņģelitevpapriekšuunlikstavam ceļamizdoties”

34UnĒliēzersdarījatā,kāĀbrahāmsviņambijapavēlējis, unĒliēzerszvērējaĀbrahāmam,savamkungam,paršo lietu;unĒliēzerscēlāsunņēmadesmitkamieļusnosava kungakamieļiemundesmitvīrusnosavakungakalpiem, unviņicēlāsundevāsuzHāranu,ĀbrahāmaunNahora pilsētu,laiatvestusievuĪzākam,Ābrahāmadēlam;un, kamērviņibijaprom,ĀbrahāmssūtījauzŠemaunĒbera namu,untieatvedanoturienesviņadēluĪzāku.

35UnĪzāksatgriezāsmājāssavatēvanamāBēršebā, kamērĒliēzersunviņavīrinonācaHāranā;unviņiapstājās pilsētāpiedzirdinātavas,unviņšlikasaviemkamieļiem nomettiesceļospieūdens,untieturpalika

36UnĒliēzers,Ābrahāmakalps,lūdzaDievuunsacīja: “Ak,ĀbrahāmaDievs,manskungs,sūtimanšodienlabu gaituunparādižēlastībumanamkungam,katušodien izraudzītumanakungadēlamsievunoviņadzimtas”

37UnTasKungsuzklausījaĒliēzerabalsiSavakalpa Ābrahāmadēļ,unViņšnejaušisastapaBetuēlameitu, Milkasdēlameitu,Nahorasievu,Ābrahāmabrāli,un Ēliēzersiegājaviņasnamā

38UnEliēzerstiematstāstījavisassavasrūpesunto,ka viņširĀbrahāmakalps,untieparviņuļotipriecājās.

39UnviņivisislavējaToKungu,kastobijadarījis,un devaviņamRebeku,Betuēlameitu,parsievuĪzākam

40Unjaunāsievietebijaļotiskaistaizskata,viņabija jaunava,unRebekaitajoslaikosbijadesmitgadi

41UnBetuēls,Lābansunviņabērnitanīnaktīsarīkoja mielastu,unEliēzersarsaviemvīriematnācaunēda,dzēra unpriecājāsturtanīnaktī

42UnEliēzersnorītapiecēlāskopāarvīriem,kasbijapie viņa,unsaucavisuBetuēlanamu,sacīdams:“Atlaidiet mani,laiesvaruietpiesavakunga!”Unviņicēlāsun atlaidaRebekuunviņasaukliDeboru,Ūcameitu,unviņi devaviņaisudrabuunzeltu,kalpusunkalpones,unviņi viņusvētīja

43UnviņiatlaidaEliēzeruarviņavīriem;unkalpipaņēma Rebeku,unviņšdevāsatpakaļpiesavakungauzKānaāna zemi

44UnĪzāksņēmaRebeku,untākļuvaviņasieva,unviņš ievedaviņuteltī

45UnĪzākambijačetrdesmitgadi,kadviņšņēmaRebeku, savatēvočaBetuēlameitu,parsievu.

25.NODAĻA

1UntanīlaikāĀbrahāmssavāvecumāatkalapprecēja sievu,unviņasvārdsbijaKetūra,noKanaānazemes

2Unviņaviņamdzemdējasešusdēlus:Zimranu,Jokšanu, Medanu,Midiānu,IšbakuunŠuahuZimranadēlibija Abihens,MoličsunNarims

3UnJokšanadēlibijaŠebaunDedans,unMedanadēli bijaAmida,Joābs,Gohi,ElīsaunNotahs;unMidiānadēli bijaĒfa,Ēfers,Hanohs,AbidaunEldaa

4UnIšbakadēlibijaMakiro,BejoduaunTators.

5UnŠuahadēlibijaBildads,Mamdads,Munansun Mebans;šīsvisasirKetūras,kanaāniešusievas,bērnu dzimtas,kurasviņadzemdējaebrejamĀbrahāmam.

6UnĀbrahāmsvisusšosatlaidaundevatiemdāvanas,un tieaizgājanoviņadēlaĪzāka,laidzīvotutur,kurvientie atrastuvietu.

7Unvisišiedevāsuzkalniemaustrumosunuzcēlasev sešaspilsētas,kurāsviņidzīvolīdzpatšaidienai

8BetŠebasunDedanabērni,Jokšanasbērni,arsaviem bērniemnedzīvojakopāarsaviembrāļiemsavāspilsētās, untieceļojaunapmetāsnometnēspalaukiemuntuksnesi līdzpatšaidienai.

9UnMidiāna,Ābrahāmadēla,bērnidevāsuzaustrumiem noKušaszemes,unturviņiatradaplašuielejuaustrumu zemē,unviņiturapmetāsunuzcēlapilsētu,unviņitur dzīvoja,tāirMidiānazemelīdzpatšaidienai

10UnMidiānsdzīvojapilsētā,koviņšbijauzcēlis,viņšun viņapiecidēliunviss,kasviņampiederēja.

11UnšieirMidiānadēluvārdipēcviņuvārdiemviņu pilsētās:Ēfa,Ēfere,Hanoha,AbidaunEldaa.

12UnĒfasdēlibijaMetahs,Mešars,AvijsunCanua,un ĒferadēlibijaEfrons,Cūrs,AlirunsunMedīns,unHanoha dēlibijaReguēls,Rekems,Azi,AljošiubsunAlads

13UnAbidasdēlibijaHūrs,Meluds,KerūrsunMolhi;un EldaasdēlibijaMikers,Reba,MalhijaunGabols;šieir midiāniešuvārdipēcviņuģintīm;unpēctammidiāniešu ģintisizplatījāspavisuMidiānazemi

14UnšieirIsmaēla,Ābrahāmadēla,ciltsraksti,kuru Hagara,Sāraskalpone,dzemdējaĀbrahāmam.

15UnIšmaēlsņēmasievunoĒģipteszemes,unviņas vārdsbijaRiba,tasir,Meriba

16UnRibadzemdējaIšmaēlamNebajotu,Kedaru, Adbeēlu,MibsāmuunviņumāsuBosmatu

17UnIšmaēlsatmetasavusievuRibu,untāaizgājano viņaunatgriezāsĒģiptēsavatēvanamāunturdzīvoja,jo viņabijabijusiļotineglītaIšmaēlaunviņatēvaĀbrahāma acīs.

18UnpēctamIšmaēlsņēmasievunoKanaānazemes,un viņasvārdsbijaMalhuta,unviņaviņamdzemdējaNišmu, Dumu,Masu,Hadadu,Tema,Jeturu,NafišuunKedmu 19ŠieirIšmaēladēli,unšieirviņuvārdi,divpadsmit prinčiatbilstošisavāmtautām;unpēctamIšmaēlaģimenes izklīda,unIšmaēlspaņēmasavusbērnusunvisumantu,ko viņšbijaieguvis,kopāarsavasmājsaimniecībasdvēselēm unvisu,kasviņampiederēja,unviņidevāsdzīvottur,kur viņiatradavietu.

20UnviņinogājaunapmetāsdzīvotpiePāranastuksneša, unviņudzīvesvietabijanoHavilaslīdzŠūrai,kasir Ēģiptespriekšā,dodotiesuzAsīriju.

21UnIšmaēlsunviņadēlidzīvojatanīzemē,unviņiem piedzimabērni,untiebijaauglīgiunļotivairojās

22UnšieirNebajota,Išmaēlapirmdzimtā,dēluvārdi: Mends,SendsunMajons,unKedaradēlibijaAljons, Kecems,HamadsunĒlis

23UnAdbeēladēlibijaHamadsunJabins,unMibsāma dēlibijaObadja,EbedmelehsunJeušs;šīsirRibas, Išmaēlasievas,bērnudzimtas

24UnMišmas,Išmaēladēla,dēlibijaŠamua,Zekarjonsun Obeds;unDumasdēlibijaKeceds,Ēlis,Mahmadsun Ameds

25UnMasasdēlibijaMelons,MulaunEbidadons;un HadadadēlibijaAzūrs,MinzarsunEbedmelehs;unTemas dēlibijaSeīrs,SadonsunJakols

26UnJetūradēlibijaMerits,Jaišs,AljounPahots;un NafišadēlibijaEbed-Tameds,AbijasafsunMirs;un KedmasdēlibijaKalips,TahtiunOmirs;šiebijaIšmaēla sievasMalhutasbērnipēcsavāmģimenēm.

27ŠīsvisasirIšmaēlaciltispēcsavāmpaaudzēm,unviņi dzīvojatajoszemesgabalos,kurviņibijauzcēlušipilsētas līdzpatšaidienai.

28UnRebeka,Betuēlameita,ĀbrahāmadēlaĪzākasieva, tanīsdienāsbijaneauglīga,viņainebijapēcnācēju;unĪzāks dzīvojapiesavatēvaKanaānazemē;unTasKungsbijaar Īzāku;unArpahsads,Šemadēls,Noasadēla,nomiratanīs dienās,Īzākačetrdesmitastotajādzīvesgadā,unvisas Arpahsadadienasbijačetrisimtitrīsdesmitastoņigadi,un viņšnomira

26.NODAĻA

1UnĪzāka,Ābrahāmadēla,piecdesmitdevītajādzīves gadāviņasievaRebekatanīsdienāsjoprojāmbija neauglīga

2UnRebekasacījaĪzākam:“Patiesi,esesmudzirdējusi, manskungs,katavamāteSārasavāsdienāsbijaneauglīga, līdzmanskungsĀbrahāms,tavstēvs,lūdzaparviņu,un viņanoviņaieņēma

3TāpēctagadceliesunlūdzarītuDievu,unViņš uzklausīstavulūgšanuunSavāžēlsirdībāmūsatcerēsies

4UnĪzāksatbildējasavaisievaiRebekai,sacīdams: "ĀbrahāmsjauirlūdzisDievuparmani,laiViņšvairotu viņapēcnācējus,tāpēcšīneauglībamumsnāksnotevis"

5UnRebekaviņamsacīja:“Betceliestagadarītuun lūdzies,laiTasKungsuzklausatavulūgšanuundodman

bērnus”UnĪzāksuzklausījasavassievasvārdus,unĪzāks unviņasievacēlāsundevāsuzMorijazemi,laiturlūgtu DievuunmeklētuToKungu,un,kadviņibijasasnieguši šovietu,ĪzākspiecēlāsunlūdzaToKungusavassievasdēļ, joviņabijaneauglīga.

6UnĪzākssacīja:“Ak,Kungs,debesuunzemesDievs, kuralabestībaunžēlastībapiepildazemi,tu,kaspaņēmi manutēvunoviņatēvanamaunnoviņadzimšanasvietas unatvediviņuuzšozemiunsacījiviņam:taviem pēcnācējiemesdošušozemi,untuviņamapsolījiun paziņoji:esvairošutavuspēcnācējuskādebesuzvaigznes unkājūrassmiltis,laitagadpiepildāstavivārdi,kotuteici manamtēvam.”

7JoTuesiTasKungs,mūsuDievs,mūsuacisirvērstasuz Tevi,laiTumumsdotuvīrupēcnācējus,kāTumumsesi solījis,joTuesiTasKungs,mūsuDievs,unmūsuacisir vērstastikaiuzTevi

8UnTasKungsuzklausījaĪzāka,Ābrahāmadēla,lūgšanu, unTasKungsļāvāsviņalūgšanai,unviņasievaRebeka kļuvagrūta

9Unapmēramseptiņusmēnešusvēlākbērnicīnījāssavā starpāviņasmiesās,untasviņaiļotisāpēja,tākaviņabija viņudēļnogurusi,unviņasacījavisāmsievietēm,kas toreizbijatanīzemē:"Vaiarjumsirnoticistaspats,kasar mani?"Unviņasviņaiatbildēja:"Nē."

10Unviņasacījatām:"Kādēļesesmuvienastarpvisām sievietēm,kasbijavirszemes?"UnviņadevāsuzMorija zemi,laimeklētuToKungušīiemesladēļ;unviņadevās pieŠemaunviņadēlaĒbera,laiizjautātuviņusšajālietā unlaiviņimeklētuToKungušajālietāattiecībāuzviņu 11UnviņaarīlūdzaĀbrahāmumeklētunizjautātTo Kunguparvisu,kasviņaibijanoticis

12UnviņivisivaicājaToKunguparšolietu,unviņi atnesaviņaiTāKungavārduunsacījaviņai:"Tavāmiesāir divibērni,unnotiemcelsiesdivastautas,unvienatauta būsstiprākaparotru,unlielākākalposjaunākajai"

13Un,kadviņasdzemdībudienasbijapagājušas,viņa nometāsceļosun,lūk,viņasklēpībijadvīņi,kāTasKungs viņaibijapavēlējis

14Unpirmaisiznāca,viscaursarkanskāspalvainsapģērbs, unvisazemestautanosaucaviņavārduĒsavs,sacīdama: "Šisirpilnīgsjaunomātesmiesām"

15Unpēctamnācaviņabrālis,unviņarokasatvēraĒsava papēdi,tāpēcviņinosaucaviņuparJēkabu

16UnĪzāks,Ābrahāmadēls,bijasešdesmitgadusvecs, kadviņštosdzemdināja.

17Unzēniizaugalīdzsavampiecpadsmitajamgadam,un viņinonācavīrusabiedrībā.Ēsavsbijaviltīgsunviltīgs vīrsunprasmīgsmedniekslaukā,unJēkabsbijapilnīgsun gudrsvīrs,kasdzīvojateltīs,ganījaganāmpulkusun mācījāsTāKunganorādījumusunsavatēvaunmātes pavēles.

18UnĪzāksunviņasaimesbērnidzīvojapiesavatēva ĀbrahāmaKānaānazemē,kāDievstiembijapavēlējis

19UnIšmaēls,Ābrahāmadēls,devāsarsaviembērniem unvisu,kastiempiederēja,unviņiatgriezāsturHavilas zemēunturdzīvoja.

20UnvisiĀbrahāmablakussievubērnidevāsdzīvotuz austrumuzemi,joĀbrahāmsbijatosatlaidisnosavadēla unbijatiemdevisdāvanas,untieaizgāja.

21UnĀbrahāmsnodevavisu,kasviņampiederēja,savam dēlamĪzakam,unviņšviņamnodevaarīvisussavus dārgumus

22Unviņštampavēlēja,sacīdams:"Vaituneziniun nesaproti,kaTasKungsirDievsdebesīsunvirszemes,un citanavbezViņa?"

23Viņšmaniizvedanomanatēvanamaunnomanas dzimtāsvietasundevamanvisuzemesprieku;Viņšmani izglābanobezdievīgopadoma,joespaļāvosuzViņu

24UnviņšmaniatvedauzšovietuunizglābamaninoŪrKasdimas;unviņšmansacīja:“Tavimpēcnācējiemes došuvisasšīszemes,unviņitāsiemantos,kadviņiturēs Manusbaušļus,ManuslikumusunManusspriedumus,ko estevesmupavēlējisunkoesviņiempavēlēšu”

25Tāpēctagad,mansdēls,klausimanubalsiunturiTā Kunga,savaDieva,baušļus,koestevesmupavēlējis, nenovērsiesnopareizāceļanepalabi,nepakreisi,laitev untaviembērniempēctevisklātosmūžīgi

26UnatceriesTāKungabrīnumdarbusunViņalaipnību, koViņšmumsirparādījis,izglābdamsmūsnomūsu ienaidniekurokām,unTasKungs,mūsuDievs,likatiem kristmūsurokās;untagadturivisu,koestevesmu pavēlējis,unneatkāpiesnosavaDievapavēlēmunnekalpo nevienamcitamkāvienviņam,laitevuntaviem pēcnācējiempēctevisklātoslabi.

27UnmācisaviembērniemunsaviempēcnācējiemTā KunganorādījumusunViņapavēlesunmācitiemtaisno ceļu,pakurutiemjāiet,laitiemlabiklātosmūžīgi.

28UnĪzāksatbildējasavamtēvamunsacījaviņam:“Ko mansTasKungsirpavēlējis,toesdarīšu,unesneatkāpšos noTāKunga,manaDieva,pavēlēm,esturēšuvisu,ko Viņšmanirpavēlējis”UnĀbrahāmssvētījasavudēlu Īzākuunarīsavusbērnus,unĀbrahāmsmācījaJēkabam TāKungamācībasunViņaceļus.

29UntanīlaikāĀbrahāmsnomira,JēkabaunĒsava,Īzāka dēlu,dzīvespiecpadsmitajāgadā,unvisasĀbrahāma dienasbijasimtseptiņdesmitpiecigadi,unviņšnomiraun tikapiepulcinātssavaitautailabāvecumā,vecsunpaēdis, unĪzāksunIšmaēls,viņadēli,viņuapglabāja

30Un,kadKanaānaiedzīvotājidzirdēja,kaĀbrahāmsir miris,viņivisinācakopāarsaviemķēniņiem,prinčiemun visiemsaviemvīriem,laiapglabātuĀbrahāmu

31UnvisiHāranaszemesiedzīvotājiunvisasĀbrahāma namaģimenes,unvisiprinčiundižciltīgie,unĀbrahāma dēlinokonkubīnēm,visiieradās,kaddzirdējapar Ābrahāmanāvi,unviņiatmaksājaĀbrahāmalaipnībuun mierinājaviņadēluĪzāku,unviņiapglabājaĀbrahāmualā, koviņšbijanopircisnohetiešaEfronaunviņabērniempar apbedīšanasvietu

32UnvisiKanaānaiedzīvotājiunvisi,kaspazina Ābrahāmu,apraudājaĀbrahāmuveselugadu,unvīriun sievietessērojaparviņu.

33Unvisimaziebērniunvisizemesiedzīvotājiraudāja Ābrahāmadēļ,joĀbrahāmsbijabijislabspretviņiem visiemuntāpēc,kaviņšbijabijistaisnīgsDievauncilvēku priekšā

34Unneradāsneviensvīrs,kasbijāsDievutākā Ābrahāms,joviņšbijabijiessavuDievujaunosavas jaunībasunbijakalpojisTamKungam,unbijagājisvisus Viņaceļussavasdzīveslaikā,nosavasbērnībaslīdzsavas nāvesdienai

35UnTasKungsbijaarviņuunizglābaviņunoNimroda unviņatautaspadoma,un,kadviņškarojaarčetriem Elamaķēniņiem,viņštosuzvarēja

36UnviņšatvedavisuszemesbērnuskalpotDievam,un viņšmācījatiemTāKungaceļusunlikatiemiepazītTo Kungu

37Unviņšizveidojabirziuniestādījatajāvīnadārzu,un viņšvienmērsavāteltībijasagatavojisēdienuundzērienus tiem,kasgājacaurizemei,laiviņivarētupaciestiesviņa namā

38UnDievsTasKungsizglābavisuzemiĀbrahāmadēļ 39UnpēcĀbrahāmanāvesDievssvētījaviņadēluĪzāku unviņabērnus,unTasKungsbijaarĪzāku,kāViņšbija bijisarviņatēvuĀbrahāmu,joĪzāksturējavisusTāKunga baušļus,kāviņatēvsĀbrahāmsviņambijapavēlējis;viņš nenovērsāsnepalabi,nepakreisinopareizāceļa,koviņa tēvsviņambijapavēlējis

27.NODAĻA

1UnĒsavstanīlaikāpēcĀbrahāmanāvesbiežigājalaukā medīt.

2ArīNimrods,Bābelesķēniņš,taspatsAmrafels,bieži devāsarsaviemvarenajiemvīriemmedītlaukosunstaigāt apkārtarsaviemvīriemdienasvēsumā.

3UnNimrodsnovērojaĒsavuvisasdienas,joNimroda sirdīvisulaikuradāsgreizsirdībapretĒsavu

4UnkādudienuĒsavsdevāsmedībāsunatradaNimrodu staigājamtuksnesīarsaviemdiviemvīriem

5Unvisiviņavarenievīriunviņaļaudisbijaarviņu tuksnesī,betviņiatkāpāsnoviņapagabaluundevāsprom noviņadažādosvirzienosmedīt,unĒsavspaslēpās Nimrodam,unviņšslēpāsviņamtuksnesī

6UnNimrodsunviņavīri,kasbijakopāarviņu,viņu nepazina,unNimrodsunviņavīribiežistaigājapalauku dienasvēsumā,laizinātu,kurviņavīrimedīlaukā

7UnNimrodsundiviviņavīri,kasbijakopāarviņu, nonācavietā,kurviņibija,kadĒsavspēkšņipacēlāsno savasslēptuves,izvilkasavuzobenuunsteidzāspie Nimrodaunnocirtaviņamgalvu.

8UnĒsavsizcīnījaizmisīgucīņuardiviemvīriem,kas bijakopāarNimrodu,un,kadtieviņusauca,Ēsavs pagriezāspretviņiemunnonāvējaviņusarsavuzobenu.

9UnvisiNimrodavarenievīri,kasbijaviņuatstājuši,lai dotosuztuksnesi,dzirdējasaucienunotālienes,unviņi pazinašodivuvīrubalsis,unviņiskrējanoskaidrottā iemeslu,kadviņiatradasavuķēniņuundivusvīrus,kas bijakopāarviņu,guļammirušustuksnesī.

10Un,kadĒsavsieraudzījaNimrodavarenosvīrus tuvojamiesnoattāluma,viņšbēgauntādējādiizglābās;un ĒsavspaņēmaNimrodavērtīgāsdrēbes,kurasNimroda tēvsbijanovēlējisNimrodam,unarkurāmNimrodsbija guvisvirsrokupārvisuzemi,unviņšaizskrējaunpaslēpa tāssavānamā

11UnĒsavsņēmatāsdrēbesunaizbēgauzpilsētu,bēgot noNimrodavīriem,unviņšnonācasavatēvanamānoguris unpārgurisnocīņas,unviņšbijauzbēdurobežas,kad tuvojāssavambrālimJēkabamunapsēdāsviņapriekšā 12UnviņšsacījasavambrālimJēkabam:“Redzi,esšodien miršu,unkāpēctadmanvajadzīgaspirmdzimtības tiesības?”UnJēkabsrīkojāsgudriarĒsavušajājautājumā,

unĒsavspārdevasavaspirmdzimtībastiesībasJēkabam,jo tābijadevisTasKungs.

13UnarīĒsavampiederošodaļuMakpelaslaukaalā,ko ĀbrahāmsbijanopircisnoHetabērniemparkapsētu, ĒsavspārdevaJēkabam,unJēkabsvisušonopirkanosava brāļaĒsavapardotuvērtību

14UnJēkabsvisušouzrakstījagrāmatā,unviņšto apliecinājalieciniekuklātbūtnē,unviņštoaizzīmogoja,un grāmatapalikaJēkabarokās

15Un,kadNimrods,Kūšadēls,nomira,viņavīriviņu pacēlaunatvedašausmāsunapglabājaviņapilsētā,un visasNimrodadzīvesdienasbijadivisimtipiecpadsmit gadi,untadviņšnomira.

16Undienas,kurāsNimrodsvaldījapārzemes iedzīvotājiem,bijasimtastoņdesmitpiecigadi;unNimrods nomiranoĒsavazobenakaunāunnicinājumā,un Ābrahāmapēcnācējiizraisījaviņanāvi,kāviņšbija redzējissavāsapnī

17UnpēcNimrodanāvesviņavalstībatikasadalīta daudzāsdaļās,unvisastāsdaļas,pārkurāmNimrods valdīja,tikaatdotasattiecīgajiemzemesķēniņiem,kuritās atguvapēcNimrodanāves,unvisiNimrodanamaļaudis ilgulaikubijaverdzībāvisiempārējiemzemesķēniņiem

28.NODAĻA

1UntanīsdienāspēcĀbrahāmanāves,tanīgadāTas Kungssūtījalielubadupārizemei,unkamērbadsplosījās Kanaānazemē,Īzākscēlās,laidotosuzĒģiptibadadēļ,kā bijadarījisviņatēvsĀbrahāms

2UnTasKungsparādījāsĪzākamtanīnaktīunsacīja viņam:“NeejuzĒģipti,betceliesundodiesuzGerārupie filistiešuķēniņaAbimelehaunpaliectur,līdzbads beigsies.”

3UnĪzākscēlāsundevāsuzGerāru,kāTasKungsviņam bijapavēlējis,unviņšturpalikaveselugadu

4Un,kadĪzāksnonācaGerārā,zemesļaudisredzēja,ka viņasievaRebekabijaskaistaizskata,unGerārasļaudis jautājaĪzākamparviņasievu,unviņšsacīja:“Viņairmana māsa,”joviņšbaidījāsteikt,katāirviņasieva,laizemes ļaudisviņunenogalinātuviņasdēļ

5UnAbimelehavadoņinogājaunslavējasievietiķēniņa priekšā,betviņštiemneatbildējaunnepievērsauzmanību viņuvārdiem

6Betviņšdzirdējatossakām,kaĪzākspasludinājisviņu parsavumāsu,tāpēcķēniņštopaturējapiesevis.

7Un,kadĪzāksbijapaliciszemētrīsmēnešus,Abimelehs paskatījāspaloguunieraudzīja,unlūk,Īzāksrotaļājāsar savusievuRebeku,joĪzāksdzīvojaķēniņaārējānamā,tā kaĪzākanamsatradāspretīķēniņanamam

8UnķēniņšsacījaĪzākam:"Kotumumsesinodarījis, sacīdamsparsavusievu:viņairmanamāsa?Cikviegli kādsnotautasdižciltīgajiemvīriembūtuvarējisarviņu gulēt,untadtumumsbūtuuzlicisvainu!"

9UnĪzākssacījaAbimeleham:“Esbaidījosmirtsavas sievasdēļ,tāpēcesteicu:viņairmanamāsa”

10TanīlaikāAbimelehsdevapavēlivisiemsaviem prinčiemundižciltīgajiemvīriem,untieņēmaĪzākuun viņasievuRebekuunatvedatosķēniņapriekšā

11Unķēniņšpavēlēja,laiviņusietērpjķēniņadrānāsun liektiemjātpapilsētasielām,unsludināmviņupriekšā

visāzemē,sakot:“Šisirtasvīrs,unšīirviņasieva;kas pieskarasšimvīramvaiviņasievai,tasnoteiktimirs!”Un Īzāksatgriezāsarsavusievuķēniņanamā,unTasKungs bijaarĪzāku,unviņšturpinājaaugtunviņamnekānetrūka.

12UnTasKungslikaĪzākamatrastlabvēlībuAbimeleha acīsunvisuviņapavalstniekuacīs,unAbimelehsizturējās labipretĪzāku,joAbimelehsatcerējāszvērestuunderību, kaspastāvējastarpviņatēvuunĀbrahāmu.

13UnAbimelehssacījaĪzākam:“Redzi,visazemeirtavā priekšā;dzīvo,kurtastavāmacīmtīk,līdztuatgriezīsies savāzemē”UnAbimelehsdevaĪzākamlaukusunvīna dārzusunlabākoGerāraszemesdaļu,laisētuunnovāktu unēstuzemesaugļus,līdzbadadienasbūsbeigušās.

14UnĪzākssējatanīzemēunsaņēmasimtkārtīguražutanī gadā,unTasKungsviņusvētīja

15Unvīrskļuvavarens,unviņampiederējagansīklopi, ganliellopi,unlielskalpukrājums

16Un,kadbadadienasbijapagājušas,TasKungs parādījāsĪzākamunsacījaviņam:“Celies,ejnošīsvietas unatgrieziessavāzemē,Kānaānazemē!”UnĪzākscēlās unatgriezāsHebronā,kasirKānaānazemē,viņšunviss, kasviņampiederēja,kāTasKungsviņambijapavēlējis.

17UnpēctamŠelachs,Arpahšadadēls,nomiratanīgadā, kasirJēkabaunĒsavadzīvesastoņpadsmitaisgads;un visasŠelachasdzīvesdienasbijačetrisimtitrīsdesmittrīs gadi,unviņšnomira

18TanīlaikāĪzākssūtījasavujaunākodēluJēkabuuz ŠemaunĒberanamu,untasmācījāsTāKunga norādījumus,unJēkabspalikaŠemaunĒberanamā trīsdesmitdivusgadus,unviņabrālisĒsavsnegāja,joviņš negribējaiet,unviņšpalikasavatēvanamāKanaānazemē.

19UnĒsavspastāvīgimedījalaukos,laiatnestumājāsvisu, kovienvarējadabūt,tāĒsavsdarījavisasdienas

20UnĒsavsbijaviltīgsunviltīgsvīrs,kasmedījacilvēku sirdisuntospiemānīja,unĒsavsbijadrosmīgsvīrslaukā, unlaikagaitāviņškāparastidevāsmedīt;unviņšnonāca līdzSeīralaukam,tasir,Edomam.

21UnviņšpalikaSeīrazemē,medīdamslaukāgaduun četrusmēnešus

22UnĒsavsturSeīrazemēieraudzījakādaKanaānavīra meitu,unviņasvārdsbijaJehūdita,Beērijameita,Efera dēls,noHeta,Kanaānadēla,dzimtas

23UnĒsavsviņuņēmaparsievuunnācapieviņas; Ēsavambijačetrdesmitgadi,kadviņšviņuņēma,unviņš toaizvedauzHebronu,savatēvadzīvesvietaszemi,un viņšturdzīvoja.

24Unnotika,tanīsdienās,Īzākasimtdesmitajādzīves gadā,tasirJēkabapiecdesmitajādzīvesgadā,tanīgadā nomiraŠems,Noasadēls;Šemambijasešisimtigadu,kad viņšnomira

25Un,kadŠemsnomira,Jēkabsatgriezāspiesavatēva Hebronā,kasirKanaānazemē.

26UnJēkabapiecdesmitsestajādzīvesgadāļaudisnācano Hāranas,unRebekaitikastāstītsparviņasbrāliLābanu, Betuēladēlu

27JoLābanasievatanīsdienāsbijaneauglīgaun nedzemdējabērnus,unarīvisasviņakalponesviņam nedzemdēja

28UnpēctamTasKungsatcerējāsAdīnu,Lābanasievu, unviņaieņēmaundzemdējadvīņumeitas,unLābans

nosaucasavumeituvārdus:vecākoparLeuunjaunākopar Rāheli.

29UnšieļaudisatnācaunpastāstījaRebekaišīslietas,un Rebekaļotipriecājās,kaTasKungsbijaapmeklējisviņas brāliunkaviņambijabērni.

29.NODAĻA

1UnĪzāks,Ābrahāmadēls,kļuvavecsunkrietnsgados, unviņaacisvecumadēļkļuvasmagas,tāskļuvatumšasun nevarējaredzēt

2TanīlaikāĪzākspasaucasavudēluĒsavuunsacīja: “Ņem,lūdzu,savusieročus,savubultumakuunsavuloku, celiesunizejlaukāunsagādāmanmedījumagaļu, pagatavomangarduēdienuunatnestoman,laiestoēstu unvarētutevisvētītpirmssavasnāves,joesmukļuvisvecs unsirms”

3UnĒsavstāarīizdarīja;viņšņēmasavuierociunizgāja laukāmedītbriežagaļu,kāparasti,laitoatnestusavam tēvam,kātasviņambijapavēlējis,laitasviņusvētītu

4UnRebekadzirdējavisusvārdus,koĪzāksbijarunājis Ēsavam,unviņasteidzāsunsaucasavudēluJēkabu, sacīdama:“TātavstēvsrunājaartavubrāliĒsavu,untāes dzirdēju;tāpēctagadsteidziesundarito,koestevteikšu”

5Celies,lūdzu,unejpieganāmpulkaunatvedmandivus labuskazlēnus,espagatavošugardubarībutavamtēvam, untuatnesgardubarību,laiviņštovarētuēst,pirmstavs brālispārnāknomedībām,laitavstēvstevisvētītu.

6UnJēkabssteidzāsundarījatā,kāviņamāteviņambija pavēlējusi,unviņšpagatavojagaršīgoēdienuunatnesato savamtēvam,pirmsĒsavsbijaatgrieziesnosavām medībām

7UnĪzākssacījaJēkabam:"Kastuesi,mansdēls?"Un viņšsacīja:"EsesmutavspirmdzimtaisĒsavs.Esesmu darījis,kātumanpavēlējiTāpēctagadcelies,lūdzu,unēd nomanamedījuma,laitavadvēselemanisvētītu,kātu manesisacījis."

8UnĪzākspiecēlāsunēdaundzēra,unviņasirds nomierinājās,unviņšsvētījaJēkabu,unJēkabsaizgājano savatēva;untiklīdzĪzāksbijasvētījisJēkabuunviņšbija aizgājisnoviņa,redzi,Ēsavsnācanosavāmmedībāmno lauka,unarīviņšpagatavojagarduēdienuunatnesato savamtēvam,laiviņštoēstuunsvētītuviņu.

9UnĪzākssacījaĒsavam:"Unkasbijatas,kasbijaķēris medījumuunatnesistoman,pirmstunāci,unkurues svētīju?"UnĒsavszināja,kaviņabrālisJēkabstobija darījis,unĒsavsiedegāsdusmāspretviņabrāliJēkabu,ka viņštāpretviņubijarīkojies.

10UnĒsavssacīja:"VaiviņunetaisnīgisaucparJēkabu?

Joviņšmaniirdivreizapkrāpis,viņšatņēmaman pirmdzimtībastiesībasuntagadviņširatņēmismanu svētību."UnĒsavsskaļiraudāja.Un,kadĪzāksdzirdēja savadēlaĒsavaraudāšanu,ĪzākssacījaĒsavam:"Koes varudarīt,mansdēls?Tavsbrālisnācaarviltībuunatņēma tavusvētību"UnĒsavsienīdasavubrāliJēkabusvētības dēļ,koviņatēvsviņambijadevis,unviņadusmaspret viņuļotiiedegās.

11UnJēkabsļotibaidījāsnosavabrāļaĒsava,unviņš piecēlāsunaizbēgauzĒbera,Šemadēla,namuunpaslēpās tursavabrāļadēļ,unJēkabambijasešdesmittrīsgadi,kad viņšizgājanoKanaānazemesnoHebronas,unJēkabs

paslēpāsĒberanamāčetrpadsmitgadussavabrāļaĒsava dēļ,unturviņšturpinājamācītiesTāKungaceļusunViņa pavēles

12Un,kadĒsavsredzēja,kaJēkabsbijaaizbēdzisun izglābiesnoviņa,unkaJēkabsbijaviltīgiieguvissvētību, tadĒsavsļotinoskuma,unviņšarībijadusmīgsuzsavu tēvuunmāti;unarīviņšcēlāsunņēmasavusievuun aizgājanosavatēvaunmātesuzSeīraszemi,unviņštur dzīvoja;unĒsavsturieraudzījasievietinoHetameitām, kurasvārdsbijaBosmata,hetiešaElonameita,unviņš ņēmaviņuparsievupapildussavaipirmajaisievai,un ĒsavsnosaucaviņasvārduAda,sakot,kasvētībatanīlaikā bijanoviņapārgājusi.

13UnĒsavsdzīvojaSeīrazemēsešusmēnešus, neredzēdamssavutēvuunmāti,unpēctamĒsavsņēma savassievas,cēlāsunatgriezāsKanaānazemē,unĒsavs izvietojasavasabassievassavatēvanamāHebronā

14UnĒsavasievasarsaviemdarbiemkaitinājaun kaitinājaĪzākuunRebeku,joviņasnestaigājaTāKunga ceļos,betkalpojasavatēvakokaunakmensdieviem,kā viņutēvsbijamācījis,unviņasbijaļaunākasnekāviņu tēvs.

15Untiegājapēcsavusiržuļaunajāmkārībāmunupurēja unkvēpinājabaaliem,unĪzāksunRebekanotiemapnika 16UnRebekasacīja:"ManirapnikusimanadzīveHeta meitudēļ;jaJēkabsņemsievunoHetameitām,kādasiršīs, kasirnošīszemesmeitām,kādamantaddzīvelīdzi?"

17UntanīsdienāsAda,Ēsavasieva,ieņēmaundzemdēja viņamdēlu,unĒsavsnosaucadēlu,kasviņambijadzimis, parĒlifāzu,unĒsavambijasešdesmitpiecigadi,kadviņa todzemdēja.

18UnIšmaēls,Ābrahāmadēls,nomiratanīsdienās,Jēkaba sešdesmitceturtajādzīvesgadā,unvisasIšmaēladienas bijasimttrīsdesmitseptiņigadi,unviņšnomira.

19Un,kadĪzāksdzirdēja,kaIšmaēlsirmiris,viņšparviņu sēroja,unĪzāksparviņusērojadaudzasdienas

20Unpēcčetrpadsmitgadiem,kopšJēkabsdzīvojaĒbera namā,Jēkabsvēlējāsredzētsavutēvuunmāti,unJēkabs nonācasavatēvaunmātesnamāHebronā,unĒsavstajās dienāsbijaaizmirsis,koJēkabsviņambijanodarījis, atņemotviņamsvētībutajāsdienās

21Un,kadĒsavsieraudzījaJēkabunākampiesavatēvaun mātes,viņšatcerējās,koJēkabsviņambijanodarījis,un viņšbijaļotiniknspretviņuunmeklējaviņunogalināt

22UnĪzāks,Ābrahāmadēls,bijavecsunkrietnsgados,un Ēsavssacīja:"Manatēvalaikstuvojas,kadviņamjāmirst, un,kadviņšmirs,esnonāvēšusavubrāliJēkabu"

23UntastikapaziņotsRebekai,unviņasteidzāsunsūtīja ziņu,laiaicinātusavudēluJēkabu,unsacījaviņam: “Celies,ejunbēdzuzHāranupiemanabrāļaLābanaun paliecturkādulaiku,līdztavabrāļadusmasnotevis novērsīsies,untadtuatgriezīsies.”

24UnĪzākspasaucaJēkabuunsacījaviņam:“Neņem sievunoKānaānameitām,jotāmūsutēvsĀbrahāms mumsirpavēlējispēcTāKungavārda,koViņšviņambija pavēlējis,sacīdams:taviempēcnācējiemEsdošušozemi; jatavibērniturēsManuderību,koEsarteviesmuslēdzis, tadEsarīizpildīšutaviembērniemto,koEstevesmu runājis,unEsviņusneatstāšu”

25Tāpēctagad,mansdēls,klausimanaibalsij,visam,ko estevpavēlēšu,unatturēsiesņemtsievunoKānaāna

meitām;celies,ejuzHāranu,uzBetuēla,tavasmātestēva, namu,unņemsevsievunoturienesnoLābana,tavasmātes brāļa,meitām

26Tāpēcsargies,katuneaizmirstiToKungu,savuDievu, unvisusViņaceļustanīzemē,uzkurutudodies,unkatu nesavienojiesarzemesiedzīvotājiem,katusekoniecībai unkatuneatstājToKungu,savuDievu 27Bet,kadtunonāksitanīzemē,kalpoturTamKungam, nenovērsiesnepalabi,nepakreisinoceļa,koestev pavēlējuunkotuesiiemācījies

28UnlaiVisvarenaisDievspiešķirtevlabvēlībuzemes tautuacīs,katuturvarētuņemtsievupēcsavaspatikas, tādu,kasirlabauntaisnīgaTāKungaceļos.

29UnlaiDievsdodtevuntaviempēcnācējiemtavatēva Ābrahāmasvētībuunlaidarateviauglīguunvairoju,unlai tukļūstiparlieluļaužupulkutanīzemē,kurptudodies,un laiDievsliektevatgrieztiesšajāzemē,tavatēvamājvietas zemē,arbērniemunarlielubagātību,arpriekuunar gandarījumu.

30UnĪzākspabeidzapavēlētJēkabamunsvētītviņu,un viņšdevaviņamdaudzdāvanu,kāarīsudrabuunzeltu,un viņšviņuatlaida;unJēkabspaklausījasavamtēvamun mātei;viņštosnoskūpstījauncēlāsundevāsuzPadanAramu;unJēkabambijaseptiņdesmitseptiņigadi,kadviņš izgājanoKanaānazemesnoBēršebas.

31Un,kadJēkabsdevāsuzHāranu,Ēsavspasaucasavu dēluĒlifāzuunslepenirunājaarviņu,sacīdams: “Pasteidzies,ņemsavuzobenusavārokāundzeniespakaļ Jēkabam,ejviņampaceļupapriekšuunslēpiesviņam pakaļ,unnokaujviņuarsavuzobenukādānokalniem,un paņemvisu,kasviņampieder,unatgriezies.”

32UnĒlifāzs,Ēsavadēls,bijarosīgsvīrsunmeistarsloka šaušanā,kāviņatēvsviņambijamācījis,unviņšbija ievērojamsmedniekslaukāundrosmīgsvīrs.

33UnĒlifāzsdarījatā,kāviņatēvsviņambijapavēlējis, unĒlifāzamtanīlaikābijatrīspadsmitgadu,unĒlifāzs cēlāsungājaunņēmalīdzidesmitsavasmātesbrāļusun vajājaJēkabu

34UnviņšciešisekojaJēkabamunslēpāstamKanaāna zemesrobežāspretīSihemaspilsētai.

35UnJēkabsredzējaĒlifāzuunviņavīrusviņuvajājam, unJēkabsapstājāsvietā,kurpviņšgāja,laisaprastu,kas tasir,joviņštonezināja;unĒlifāzsizvilkasavuzobenuun devāstālākarsaviemvīriemJēkabavirzienā;unJēkabs tiemsacīja:"Kasjumsjādara,kajūsesatšeitatnākuši,un kotasnozīmē,kajūsdzenātiespakaļarsaviemzobeniem?"

36UnĒlifāzspiegājapieJēkaba,unviņšatbildējaun sacījaviņam:“Tāmanstēvsmanpavēlēja,untagades neatkāpšosnopavēlēm,komanstēvsmandeva;un,kad Jēkabsredzēja,kaĒsavsbijarunājisarĒlifāzu,lai pielietotuvaru,tadJēkabspiegājaunlūdzaĒlifāzuunviņa vīrus,sacīdamsviņam:

37Redzi,viss,kasmanpiederunkomanstēvsunmāte mandeva,ņemtoTevunejpromnomanis,unnenokauj mani,unlaišīlietatevtiekuzskatītapartaisnību

38UnTasKungslikaJēkabamatrastlabvēlībuĒlifāza, Ēsavadēla,unviņavīruacīs,untiepaklausījaJēkababalsij unnenogalinājaviņu,unĒlifāzsunviņavīripaņēmavisu, kasJēkabampiederēja,kāarīsudrabuunzeltu,koviņšbija atvedislīdzinoBēršebas;viņiviņamneatstājaneko.

39UnĒlifāzsunviņavīriaizgājanoviņaunatgriezāspie ĒsavaBēršebā,unviņipastāstījaviņamvisu,kastiembija noticisarJēkabu,unviņiatdevaviņamvisu,kotiebija paņēmušinoJēkaba.

40UnĒsavsbijasašutisparsavudēluĒlifāzuunuzviņa vīriem,kasbijakopāarviņu,jotienebijanonāvējuši Jēkabu

41UntieatbildējaunsacījaĒsavam:“TāpēckaJēkabs mūsšajālietālūdza,laimēsviņunenogalinātu,mūsu žēlsirdībapretviņuiedegās,unmēspaņēmāmvisu,kas viņampiederēja,unatnesāmtotev;unĒsavspaņēmavisu sudrabuunzeltu,koĒlifassbijapaņēmisJēkabam,unviņš tosnolikasavānamā.

42Tanīlaikā,kadĒsavsredzēja,kaĪzāksbijasvētījis Jēkabuunbijaviņampavēlējis,sacīdams:“Tevnebūsņemt sievunoKānaānameitām,”unkaKānaānameitasĪzākaun Rebekasacīsbijanepatīkamas, 43TadviņšdevāsuzsavatēvočaIšmaēlanamuun papildussavāmvecākajāmsievāmņēmaparsievuarī Makhlatu,Išmaēlameitu,Nebajotamāsu

30.NODAĻA

1UnJēkabsdevāstālāk,turpinotsavuceļuuzHāranu,un viņšnonācalīdzMorijakalnamunpalikaturvisunakti netālunoLūzaspilsētas;unTasKungsparādījāstur Jēkabamtanīnaktīunsacījaviņam:"EsesmuTasKungs, ĀbrahāmaDievs,untavatēvaĪzākaDievs;zemi,uzkuras tuguli,Esdošutevuntaviempēcnācējiem"

2Unredzi,Esesmuarteviuntevipasargāšu,laikurptu ietu,unEsvairošutavuspēcnācējuskādebesuzvaigznes unlikšuvisiemtaviemienaidniekiemkristtavāpriekšā;un, kadtiekarosartevi,tietevineuzvarēs,unEsteviatvedīšu atpakaļšajāzemēarprieku,arbērniemunarlielubagātību.

3UnJēkabspamodāsnosavamiegaunļotipriecājāspar redzētovīziju;unviņšnosaucatovietuparBēteli

4UnJēkabspiecēlāsnotāsvietasļotipriecīgs,un,kad viņšgāja,viņakājasjutāsvieglasaizprieka,unviņšdevās noturienesuzAustrumubērnuzemiunatgriezāsHāranā unapsēdāspieganaakas.

5Unviņšturatradavīrus,kasnācanoHāranasganītsavus ganāmpulkus,unJēkabstiemjautāja,untiesacīja:"Mēs esamnoHāranas."

6Unviņštiemsacīja:“VaijūspazīstatLābanu,Nahora dēlu?”Untieatbildēja:“Mēsviņupazīstam,unredzi,viņa meitaRāhelenākganītsavatēvaavis.”

7Kamērviņšvēlartiemrunāja,atnācaRāhele,Lābana meita,ganītsavatēvaavis,joviņabijagane.

8Un,kadJēkabsieraudzījaRāheli,savasmātesbrāļa Lābanameitu,viņšskrējaunnoskūpstījaviņu,pacēlabalsi unraudāja

9UnJēkabspastāstījaRāhelei,kaviņširRebekas,viņas tēvamāsas,dēls,unRāheleskrējaunpastāstījatosavam tēvam,betJēkabsturpinājaraudāt,joviņamnebijanekā līdzi,koatnestuzLābanamāju

10Un,kadLābansdzirdēja,kaviņamāsasdēlsJēkabsir atnācis,viņšskrējaunnoskūpstījaviņuunapskāvaviņuun ievedaviņunamāundevaviņammaizi,unviņšēda 11UnJēkabsstāstījaLābanam,koviņabrālisĒsavsbija viņamnodarījisunkoviņadēlsĒlifassbijaviņamnodarījis ceļā

12UnJēkabsdzīvojaLābananamāvienumēnesi,un JēkabsēdaundzēraLābananamā,unpēctamLābans sacījaJēkabam:"Sakiman,kādabūstavaalga?Kātuvari maniapkalpotbezmaksas?"

13UnLābanamnebijadēlu,kāvienmeitas,unviņa pārējāssievasunkalponestanīsdienāsvēlbijaneauglīgas; unšieirLābanameituvārdi,kurasviņambijadzemdējusi viņasievaAdina;vecākāsvārdsbijaLea,unjaunākās vārdsbijaRāhele;unLeabijamaigasacis,betRāhelebija skaistaunlabiizskatīga,unJēkabsviņumīlēja

14UnJēkabssacījaLābanam:"Estevkalpošuseptiņus gaduspartavujaunākomeituRāheli"UnLābanspiekrita, unJēkabskalpojaLābanamseptiņusgadusparviņameitu Rāheli

15UnJēkabaotrajādzīvesgadāHāranā,tasir,Jēkaba septiņdesmitdevītajādzīvesgadā,tanīgadānomiraĒbers, Šemadēls,viņambijačetrisimtisešdesmitčetrigadiviņa nāvesbrīdī

16Un,kadJēkabsdzirdēja,kaĒbersirmiris,viņšļoti noskumaunsērojaunsērojaparviņudaudzasdienas

17UnJēkabatrešajādzīvesgadāHāranāBosmata,Išmaēla meita,Ēsavassieva,dzemdējaviņamdēlu,unĒsavs nosaucaviņuparReguēlu

18Unceturtajāgadā,kadJēkabsdzīvojaLābananamā,Tas KungsapmeklējaLābanuunatcerējāsviņuJēkabadēļ,un viņampiedzimadēli,unviņapirmdzimtaisbijaBeors, otraisbijaAlibsuntrešaisbijaHorašs

19UnTasKungsdevaLābanambagātībuungodu,dēlus unmeitas,unšisvīrsļotivairojāsJēkabadēļ

20UnJēkabstanīsdienāskalpojaLābanamvisosdarbos, ganmājā,ganlaukā,unTāKungasvētībabijavisā,kas Lābanampiederējaganmājā,ganlaukā

21UnpiektajāgadānomiraJehūdita,Beērijameita,Ēsava sieva,Kanaānazemē,unviņainebijadēlu,bettikaimeitas.

22Unšieirviņasmeituvārdi,koviņadzemdējaĒsavam: vecākāsvārdsbijaMarcita,betjaunākāsvārdsbijaPūita

23Un,kadJehuditsnomira,ĒsavscēlāsundevāsuzSeīru medīt,kāparasti,unĒsavsilgidzīvojaSeīrazemē

24UnsestajāgadāĒsavspapildussavāmpārējāmsievām ņēmaparsievuAhlibamu,hiviešaZebeonameitu,un ĒsavsaizvedaviņuuzKanaānazemi

25UnAhlibamaieņēmaundzemdējaĒsavamtrīsdēlus: Ješu,JaalanuunKorahu.

26UntanīsdienāsKanaānazemēizcēlāsstrīdsstarpĒsava ganiemunKanaānazemesiedzīvotājuganiem,joĒsava lopuunmantasbijapārākdaudz,laiviņšpaliktuKanaāna zemē,savatēvanamā,unKanaānazemeviņunevarēja uzturētviņalopudēļ.

27Un,kadĒsavsredzēja,kaviņaķildasarKanaānazemes iedzīvotājiempieaug,viņšcēlāsunņēmasavassievas, dēlusunmeitasunvisu,kasviņampiederēja,unlopus,kas viņampiederēja,unvisusavumantu,koviņšbijaieguvis Kanaānazemē,unviņšaizgājanozemesiedzīvotājiemuz Seīrazemi,unĒsavsunviss,kasviņampiederēja,dzīvoja Seīrazemē

28BetĒsavslaikupalaikamdevāsapciemotsavutēvuun mātiKanaānazemē,unĒsavsapprecējāsarhoriešiemun devasavasmeitashoriešuSeīradēliem

29UnsavuvecākomeituMarcituviņšdevaAnai,Zebeona dēlam,savassievasbrālim,unPūcijuviņšdevaAzāram,

horiešaBilhanadēlam;unĒsavsdzīvojakalnos,viņšun viņabērni,untiebijaauglīgiunvairojās.

31.NODAĻA

1UnseptītajāgadāJēkabakalpošanaLābanambija pabeigta,unJēkabssacījaLābanam:“Dodmanmanusievu, jomanaskalpošanasdienasirizpildītas!”UnLābanstāarī izdarīja,unLābansunJēkabssapulcinājavisustāsvietas iedzīvotājusunsarīkojamielastu

2UnvakarāLābansieradāsnamā,unpēctamJēkabs ieradāsturardzīruļaudīm,unLābansnodzēsavisas gaismas,kasturbijanamā.

3UnJēkabssacījaLābanam:"Kāpēctumumstodari?"Un Lābansatbildēja:"Tādairmūsuparadībašajāzemē"

4UnpēctamLābansņēmasavumeituLeuunatvedato pieJēkaba,unviņšnācapieviņas,unJēkabsnezināja,ka tāirLea

5UnLābansdevasavukalponiZilpusavaimeitaiLeaipar kalponi

6Unvisi,kasbijapiemielasta,zināja,koLābansbija izdarījisJēkabam,betviņitoJēkabamnestāstīja.

7UnvisikaimiņitanīnaktīieradāsJēkabanamā,unviņi ēdaundzēraunpriecājāsunspēlējaLeaspriekšāuz bungāmundejās,unviņiatbildējaJēkabapriekšā:Helea, Helea!

8UnJēkabsdzirdējaviņuvārdus,betnesapratatonozīmi, joviņšnodomāja,katādsvarētubūtviņuieradumsšajā zemē

9UnkaimiņinaktīrunājašosvārdusJēkabapriekšā,un visasgaismas,kasbijanamā,Lābanstanīnaktīlika nodzēst

10Unnorīta,kadausadiena,Jēkabspagriezāspretsavu sievuunieraudzīja,unlūk,tābijaLea,kasbijagulējusi viņaazotē,unJēkabssacīja:“Redzi,tagadeszinu,ko kaimiņiteicapagājušajānaktī,Helea,”viņiteica,unesto nezināju.

11UnJēkabssaucaLābanuunsacījaviņam:“Kotuman esidarījis?Patiesi,estevkalpojuRāhelesdēļ,unkāpēctu manipievīliundevimanLeu?”

12UnLābansatbildējaJēkabam,sacīdams:“Mūsuzemētā navpieņemtsdotjaunākopirmsvecākās,tāpēc,jatuvēlies ņemtarīviņasmāsu,tadņemviņusevparkalpošanu,kotu mankalposivēlseptiņusgadus”

13UnJēkabstāarīizdarījaunņēmaarīRāheliparsievuun kalpojaLābanamvēlseptiņusgadus,unJēkabsarīnācapie Rāheles,unviņšmīlējaRāhelivairāknekāLeu,unLābans devaviņaisavukalponiBilhuparkalponi.

14Un,kadTasKungsredzēja,kaLeatieknīsta,Tas Kungsatvēraviņasklēpi,unviņaieņēmaundzemdēja Jēkabamtanīsdienāsčetrusdēlus

15Unšieirviņuvārdi:Rūbens,Simeons,LevijsunJūda, unpēctamviņavairsnedzemdēja

16UntanīlaikāRāhelebijaneauglīga,unviņainebija pēcnācēju,unRāheleapskaudasavumāsuLeu,un,kad Rāheleredzēja,kaviņanedzemdēJēkabambērnus,viņa paņēmasavukalponiBilhu,unviņadzemdējaJēkabam divusdēlus,DanuunNaftali

17Un,kadLearedzēja,kaviņavairsnedzemdēs,viņa ņēmaarīsavukalponiZilpuundevatoJēkabamparsievu,

unarīJēkabsnācapieZilpas,unarīviņadzemdēja Jēkabamdivusdēlus,GaduunAšeru.

18UnLeaatkalieņēmaundzemdējaJēkabamtanīsdienās divusdēlusunvienumeitu,unšieirviņuvārdi:Isašars, ZebulonsunviņumāsaDīna.

19UnRāheletanīsdienāsvēlbijaneauglīga,unRāhele tanīlaikālūdzaToKungu,unviņasacīja:“Ak,Kungs Dievs,pieminimaniunapmeklēmani,esTevilūdzu,jo tagadmansvīrsmaniatstums,joesviņamneesmu dzemdējusibērnus”

20Tagad,ak,KungsDievs,uzklausimanulūgšanuTavā priekšāunuzlūkomanubēduundodmanbērnuskāvienai nokalponēm,laimanvairsnebūtujāciešsavanegoda.

21UnDievsviņuuzklausījaunatvēraviņasklēpi,un Rāheleieņēmaundzemdējadēlu,unviņasacīja:“Tas Kungsiratņēmismanunegodu!”Unviņanosaucaviņa vārduJāzeps,sacīdama:“LaiTasKungsmanpievienovēl vienudēlu!”UnJēkabambijadeviņdesmitviensgads,kad viņaviņudzemdēja.

22TanīlaikāJēkabamāteRebekasūtījapieJēkabasavu aukliDeboru,Ūcameitu,undivusĪzākakalpus

23UntienonācapieJēkabaHāranāunsacījaviņam: “Rebekamūsirsūtījusipietevis,laituatgrieztossavatēva namāKānaānazemē”UnJēkabstiempaklausījašajā jautājumā,koviņamātebijateikusi.

24Tanīlaikābijapagājušipārējieseptiņigadi,kopšJēkabs kalpojaLābanamRāhelesdēļ,unpēcčetrpadsmitgadiem, kopšviņšbijadzīvojisHāranā,JēkabssacījaLābanam: “Dodmanmanassievasunsūtimaniprom,laiesvarētu dotiesuzsavuzemi,jolūk,manamātesūtījapiemanisno Kānaānazemes,laiesatgrieztossavatēvanamā.”

25UnLābansviņamsacīja:"Lūdzu,netā;jaesmuatradis labvēlībutavāsacīs,neatstājmani;nosakimansavualgu, unestomaksāšuunpalikšupiemanis."

26UnJēkabsviņamsacīja:“Šotumandosiparalgu,kaes šodienapstaigāšuvisustavusganāmpulkusunatņemšu tiemvisusraibosunlāsainosjērusunvisus,kasirbrūni starpavīmunkazām,un,jatutomandarīsi,esatgriezīšos unganīšutavusganāmpulkusuntosuzturēšukāagrāk”

27UnLābanstāarīizdarīja,unLābansatdalījanosava ganāmpulkavisu,koJēkabsbijateicis,unnodevatoviņam 28UnJēkabsnodevavisu,koviņšbijapaņēmisnoLābana ganāmpulka,savudēlurokās,unJēkabsganījaatlikušo Lābanaganāmpulku

29Un,kadĪzākakalpi,kurusviņšbijasūtījispieJēkaba, redzēja,kaJēkabsneatgriezīsieskopāarviņiemKanaāna zemēpiesavatēva,viņitadaizgājanoviņaunatgriezās mājāsKanaānazemē.

30UnDeborapalikapieJēkabaHāranāunneatgriezās kopāarĪzākakalpiemKanaānazemē,unDeboradzīvoja pieJēkabasievāmunbērniemHāranā

31UnJēkabskalpojaLābanamvēlsešusgadus,un,kad avisatnesās,Jēkabsatdalījanotāmraibāsunraibās,kā viņšbijanoteicisarLābanu,unJēkabstādarījapieLābana sešusgadus,unvīrsvairojāsļoti,unviņambijaganlopi, gankalpones,gankalpi,gankamieļiunēzeļi

32UnJēkabambijadivsimtliellopuganāmpulki,unviņa liellopibijalieliunskaistaizskata,unļotiražīgi,unvisas cilvēkudēluģimenesvēlējāsiegūtdažusnoJēkaba liellopiem,jotiebijaārkārtīgipārtikuši.

33Undaudzicilvēkudēlināca,laidabūtudaļunoJēkaba ganāmpulka,unJēkabsdevatiemaviparkalpuvaikalponi, vaiparēzeli,vaiparkamieli,vaikovienJēkabsnotiem vēlējās,tieviņamdeva.

34UnJēkabsieguvabagātību,goduunmantu,veicotšos darījumusarcilvēkudēliem,unLābanabērniviņam apskaudašogodu

35UnlaikagaitāviņšdzirdējaLābanadēluvārdussakām: “Jēkabsiratņēmisvisu,kaspiederējamūsutēvam,unnotā, kaspiederējamūsutēvam,viņširieguvisvisušogodību”

36UnJēkabsredzējaLābanaunviņabērnuseju,unlūk,tā tanīsdienāsnebijapretviņutādakāiepriekš

37UnTasKungsparādījāsJēkabampēcsešugadubeigām unsacījaviņam:“Celies,izejnošīszemesunatgriezies savādzimtajāzemē,unEsbūšuartevi”

38UnJēkabstanīlaikāpiecēlāsunuzsēdinājasavus bērnusunsievasunvisu,kasviņampiederēja,uz kamieļiem,unviņšdevāsuzKanaānazemipiesavatēva Īzāka.

39UnLābansnezināja,kaJēkabsbijanoviņaaizgājis,jo Lābanstanīdienācirpjaavis

40UnRāhelenozagasavatēvaattēlus,paņēmatosun paslēpauzkamieļa,uzkuraviņasēdēja,untaddevāstālāk 41Unšīirtēluforma:ņemvīru,kasirpirmdzimtais,un viņunogalina,unnoraujmatusnoviņagalvas,unņemsāli, unapsālagalvu,unsvaidatoeļļā,tadņemmazuvaravai zeltaplāksnītiunuzrakstauztāsvārdu,unnoliekplāksni zemviņamēles,unpaņemgalvuarplāksnizemmēlesun noliektonamā,uniededzgaismekļustāspriekšāun pielūdzto

42Unbrīdī,kadviņitampaklanās,tasrunāarviņiemvisos jautājumos,koviņitamjautā,caurtajārakstītāvārdaspēku 43Undažitosveidocilvēkufigūrāsnozeltaunsudrabaun dodaspietiemlaikā,kasviņiemirzināmi,unšīsfigūras saņemzvaigžņuietekmiunstāstatāmnākotneslietas,un tādāveidābijatēli,koRāhelenozagasavamtēvam

44UnRāhelenozagašoselkus,kaspiederējaviņastēvam, laiLābanscaurtiemnezinātu,kurJēkabsbijaaizgājis

45UnLābansatgriezāsmājāsunjautājaparJēkabuun viņasaimi,betviņuturnevarējaatrast,unLābansmeklēja savustēlus,laizinātu,kurpJēkabsbijaaizgājis,un nevarējatosatrast,unviņšdevāspiecitiemtēliem,unviņš jautājapartiem,untieviņamteica,kaJēkabsbija aizbēdzisnoviņauzsavatēvazemi,uzKanaānazemi

46UnLābanscēlāsunņēmasavusbrāļusunvisussavus kalpus,unviņšizgājaunvajājaJēkabu,unviņštopanāca Gileādakalnos

47UnLābanssacījaJēkabam:“Kotuesimannodarījis,ka bēgiunmanipiekrāpi,unvedmanasmeitasunviņubērnus kāgūstekņusarzobenu?”

48Untuneļāvimanviņusnoskūpstītunarpriekuatlaist, untunozagimanusdievusunaizgāji.

49UnJēkabsatbildējaLābanam,sacīdams:"Esbaidījos, katumanarvaruneatņemsisavasmeitas;untagad,pie kuratuatradīsisavusdievus,tasmirs"

50UnLābansmeklējaelkusunpārbaudījavisasJēkaba teltisunmēbeles,bettosnevarējaatrast.

51UnLābanssacījaJēkabam:"Mēsnoslēgsimderību,un tābūsliecībastarpmaniuntevi;jatupazemosimanas meitasvaiņemsicitassievasbezmanāmmeitām,tadDievs būsliecinieksstarpmaniuntevišajālietā

52Untieņēmaakmeņusunsacēlakaudzi,unLābans sacīja:"Šīkaudzeirlieciniecestarpmaniuntevi!"Tāpēc viņštonosaucaparGileādu

53UnJēkabsunLābansupurējakalnā,unviņiēdaturpie kaudzes,unviņipalikakalnāvisunakti,unLābans piecēlāsagrinorīta,unviņšraudājakopāarsavāmmeitām unskūpstījaviņas,unviņšatgriezāssavāvietā

54UnviņšsteigšussūtījasavudēluBeoru,kambija septiņpadsmitgadu,unAbihoru,Ucadēlu,Nahoradēlu,un arviņiembijadesmitvīri

55UnviņisteidzāsungājaunpagājapaceļuJēkaba priekšā,unpacituceļuviņinonācaSeīrazemē

56UntienācapieĒsavaunsacījaviņam:“Tāsakatavs brālisunradinieks,tavasmātesbrālisLābans,Betuēladēls, sacīdams:

57Vaitudzirdēji,komanirnodarījistavsbrālisJēkabs, kuršpirmaisnācapiemanispliksunkails,unesgāju viņampretīunatveduviņusavānamāargodu,unesviņu padarījulielu,unesviņamdevusavasdivasmeitaspar sievāmunarīdivassavaskalpones

58UnDievsviņusvētījamanisdēļ,unviņšvairojāsļoti daudzundzemdinājadēlus,meitasunkalpones.

59Viņamirarīmilzīgssīklopuunliellopuganāmpulks, kamieļuunēzeļu,kāarīpārpilnībāsudrabaunzelta;un, kadviņšredzēja,kaviņabagātībapieaug,viņšmaniatstāja, kamēresgājucirptsavasaitas,unviņšpiecēlāsunaizbēga slepeni

60Unviņšuzcēlasavassievasunbērnusuzkamieļiemun aizvedavisussavuslopusunmantu,koviņšbijaieguvis manāzemē,unviņšpacēlasavuseju,laidotospiesava tēvaĪzākauzKanaānazemi.

61Unviņšneļāvamanskūpstītmanasmeitasunviņu bērnus,unviņšvedamanasmeitaskāgūsteknesarzobenu, unviņšarīnozagamanusdievusunaizbēga.

62UntagadEsviņuesmuatstājisJabukastrautakalnā, viņuunvisu,kasviņampieder;viņamnekānetrūkst

63Jatuvēliespieviņadoties,ejtadunturtuviņuatradīsi, untuvariarviņurīkotiestā,kātavadvēselevēlas;un LābanavēstnešiatnācaunpastāstījaĒsavamvisušo

64UnĒsavsdzirdējavisusLābanavēstnešuvārdus,un viņadusmaspretJēkabuļotiiedegās,unviņšatcerējāssavu naidu,unviņadusmasdegaviņā

65UnĒsavssteidzāsunņēmasavusbērnusunkalpusun savassaimesdvēseles,sešdesmitvīrus,unviņšdevāsun sapulcinājavisusSeīra,horieša,bērnusunviņuļaudis,trīs simtičetrdesmitvīrus,unviņšņēmavisušočetrsimtvīru skaituarizvilktiemzobeniemundevāspieJēkaba,laiviņu nokautu.

66UnĒsavssadalījašoskaitlivairākāsdaļāsunņēma sešdesmitvīrusnosaviembērniemunkalpiem,unsavas mājsaimniecībasdvēselesparvienugalvuunnodevatos savavecākādēlaĒlifāzaaprūpē.

67UnatlikušāsgalvasviņšnodevasešuhoriešaSeīradēlu aprūpēuniecēlakatruvīrupārsavāmpaaudzēmun bērniem

68Unvisašīnometnedevāstālāk,kābijaiepriekš,un ĒsavsdevāsstarpviņiempretīJēkabam,unviņštosātri pavadīja

69UnLābanavēstnešiaizgājanoĒsavaundevāsuz Kānaānazemi,unviņinonācaRebekas,JēkabaunĒsava mātes,namā

70Untieviņaiteica,sacīdami:“Redzi,tavsdēlsĒsavsir deviespretsavubrāliJēkabuarčetrsimtvīriem,joviņš dzirdēja,katasnāk,unviņširgājis,laiarviņukarotu,viņu uzveiktuunatņemtuvisu,kasviņampieder.”

71UnRebekasteidzāsunsūtījaseptiņdesmitdivusvīrus noĪzākakalpiem,laitieJēkabampretīceļā,joviņadomāja: "VarbūtĒsavsvarētukarotceļā,kadviņšviņusastaps"

72Unšievēstnešidevāsceļā,laisatiktosarJēkabu,unviņi satikaviņustrautaceļā,Jabukasstrautapretējāpusē,un Jēkabs,tosieraudzījis,sacīja:"ŠīnometnemanirnoDieva lemta"UnJēkabsnosaucašovietuparMahnajimu

73UnJēkabspazinavisussavatēvaļaudis,unviņštos noskūpstījaunapskāvaunnācatiemlīdzi,unJēkabs jautājatiemparsavutēvuunmāti,untieatbildēja: “Viņiemklājaslabi”

74UnšievēstnešisacījaJēkabam:“Rebeka,tavamāte, mūsirsūtījusipietevis,sacīdama:dēls,esesmudzirdējis, katavsbrālisĒsavsirdeviesprettevipaceļuarvīriemno Seīra,horiešu,bērniem.”

75Untāpēc,mansdēls,uzklausimanubalsiunarsavu padomupaskaties,kotudarīsi,un,kadviņšpietevisnāks, lūdzviņuunnerunāarviņupārsteidzīgi,undodviņam dāvanunotā,kastevpieder,unnotā,arkoDievsteviir apveltījis

76Un,kadviņštevjautāpartavāmlietām,nekonoviņa neslēp,varbūtviņšvarētunovērstsavasdusmasprettevi, untutādējādiglābsisavudvēseli,teviunvisu,kastev pieder,jotavspienākumsirviņugodāt,joviņširtavs vecākaisbrālis

77Un,kadJēkabsdzirdējasavasmātesvārdus,kovēstneši viņambijastāstījuši,Jēkabspacēlabalsiunrūgtiraudāja, undarījatā,kāviņamāteviņamtoreizbijapavēlējusi

32.NODAĻA

1TanīlaikāJēkabssūtījavēstnešuspiesavabrāļaĒsavauz Seīrazemiunrunājaarviņulūgšanasvārdus.

2Unviņštiempavēlēja,sacīdams:“Tājumsbūsteikt manamkungamĒsavam:tāsakatavskalpsJēkabs:lai manskungsnedomā,kamanatēvasvētība,arkoviņšmani svētīja,manirbijusiparlabu

3JoesesmubijispieLābanajaudivdesmitgadus,unviņš manipiekrāpaundesmitreizesmainījamanualgu,kātas vissjauirticisstāstītsmanamkungam

4Unesviņamkalpojuviņanamāļotismagi,unDievspēc tamredzējamanasbēdas,manupūliņuunmanurokudarbu, unViņšlikamanatrastžēlastībuunlabvēlībuViņaacīs

5Unpēctam,pateicotiesDievalielajaižēlastībaiun laipnībai,esieguvuvēršus,ēzeļusunlopus,kāarīkalpus unkalpones

6Untagadesatgriežossavāzemēunsavāsmājāspiesava tēvaunmātes,kasirKānaānazemē;unesesmusūtījis,lai manskungstovisuzinātu,laiatrastulabvēlībumanakunga acīs,laiviņšnedomātu,kaespatsesmuieguvisbagātību vaikasvētība,arkurumanstēvsmanisvētīja,manir nākusiparlabu

7UnšievēstnešidevāspieĒsavaunatradaviņuEdoma zemesrobežās,kasdevāsuzJēkabu,unčetrisimtivīruno Seīra,horieša,bērniemstāvējaarizvilktiemzobeniem

8UnJēkabavēstnešiatstāstījaĒsavamvisusvārdus,ko JēkabstiembijarunājisparĒsavu

9UnĒsavsatbildējatiemarlepnumuunnicinājumuun sacījatiem:“Patiesi,esesmudzirdējis,unpatiesimanir stāstīts,koJēkabsirdarījisLābanam,kasviņupaaugstināja savānamāundevaviņamsavasmeitasparsievām,unviņš dzemdinājadēlusunmeitas,unarsavulīdzekļupalīdzību viņšļotivairojāsbagātībāunbagātībāLābananamā 10Un,kadviņšredzēja,kaviņabagātībairlielaunviņa bagātībaliela,viņšaizbēganoLābanamājasarvisu,kas viņampiederēja,unviņšaizvedaLābanameitaspromno viņutēvavaigakāarzobenusagūstītasgūsteknes,viņam partoneteicis

11UnnetikaiLābanamJēkabstāirrīkojies,betarīman viņštāirrīkojiesundivreizmaniirapmānījis,unvailaies klusēju?

12Tāpēcesšodienesmunācisarsavāmnometnēmviņam pretī,unesdarīšuarviņupēcsavassirdsvēlēšanās.

13UnvēstnešiatgriezāsunnonācapieJēkabaunsacīja viņam:“Mēsnonācāmpietavabrāļa,pieĒsava,unmēs viņampastāstījāmvisustavusvārdus,untāviņšmumsir atbildējis,unredzi,viņšnāktevpretīarčetrsimtvīriem”

14Nutadziniunredzi,kotevbūsdarīt,unlūdzDievu,lai ViņštevinoViņaizglābj.

15Un,kadviņšdzirdējasavabrāļavārdus,kotasbija runājisJēkabavēstnešiem,Jēkabsļotinobijāsunbija satraukts.

16UnJēkabslūdzaToKungu,savuDievu,unviņšsacīja: “Ak,Kungs,manutēvuĀbrahāmaunĪzākaDievs,Tuman teici,kadesaizgājunosavatēvanama,sacīdams: 17EsesmuTasKungs,tavatēvaĀbrahāmaDievs,un ĪzākaDievs,tevEsdošušozemiuntavuspēcnācējuspēc tevis,unEsdarīšutavuspēcnācējuskādebesuzvaigznes, untuizpletīsieslīdzvisāmčetrāmdebesupusēm,untevī untavospēcnācējostikssvētītasvisaszemesciltis

18UnTuapstiprinājiSavusvārdusundevimanbagātību, bērnusunlopus,kāTudeviSavamkalpam,komanasirds vēlējās;Tumandevivisu,koesnoTevislūdzu,tākaman nekānetrūka.

19Unpēctamtumanteici:“Atgrieziespiesaviem vecākiem,savādzimtajāvietā,unmanartevilabiklāsies”

20Untagad,kadesesmuatnācis,untumaniizglābino Lābana,eskritīšuĒsavarokās,kasmaninonāvēs,jā,kopā armanubērnumātēm

21Tāpēctagad,akDievsKungs,izglābmani,lūdzu,arīno manabrāļaĒsavarokām,joesļotibaidosnoviņa

22Un,jamanīnavtaisnības,daritoĀbrahāmaunmana tēvaĪzākadēļ.

23Joeszinu,kaarlaipnībuunžēlastībuesmuieguvisšo bagātību;tāpēcesTevilūdzu,izglābmanišodienarSavu laipnībuunatbildiman

24UnJēkabsbeidzalūgtToKungu,unviņšsadalījaļaudis, kasbijapieviņa,arsīklopiemunliellopiem,divās nometnēs,unpusiviņšnodevaDameseka,Ēliezeradēla, Ābrahāmakalpa,aprūpēnometneiarviņabērniem,betotru pusiviņšnodevasavabrāļaEliana,Ēliezeradēla,aprūpē, laitasbūtunometneiarviņabērniem

25Unviņštiempavēlēja,sacīdams:"Turietiessavās nometnēspagabaluunnetuvojietiesviensotrampārāk tuvu,jo,jaĒsavsnākspievienasnometnesuntonokaus, tadotranometne,kasatrodastālāk,viņamizglābsies"

26UnJēkabsturpalikatonaktiunvisunaktidevasaviem kalpiemnorādījumusparkaraspēkuunsaviembērniem

27UnTasKungstanīdienāuzklausījaJēkabalūgšanu,un tadTasKungsizglābaJēkabunoviņabrāļaĒsavarokām.

28UnTasKungssūtījatrīsdebesueņģeļus,untiegāja Ēsavampapriekšuunnonācapieviņa.

29UnšieeņģeļiparādījāsĒsavamunviņaļaudīmkādivi tūkstošivīru,jājotuzzirgiem,apbruņotiarvisādiemkara rīkiem,untieparādījāsĒsavaunvisuviņavīruredzeslokā, sadalītičetrāsnometnēsarčetriemvadoņiempārtām.

30Unvienanometnedevāstālāk,unviņiatradaĒsavu nākamarčetrsimtvīriempretīsavambrālimJēkabam,un šīnometneskrējapretīĒsavamunviņaļaudīmuniebiedēja tos,unĒsavsbailēsnokritanozirga,unvisiviņavīri atdalījāsnoviņatajāvietā,joviņibijaļotinobijušies.

31Unvisanometnesaucaviņiempakaļ,kadtiebēgano Ēsava,unvisikarotājiatbildēja,sacīdami:

32VaitiešāmmēsesamJēkabakalpi,kurširDievakalps, unkastadvarmumspretoties?UnĒsavssacījaviņiem: “Ak,manskungsunbrālisJēkabsirjūsukungs,kurues neesmuredzējisšosdivdesmitgadus,untagad,kades šodienesmuatnācisviņusatikt,vaijūsmantāizturaties?”

33Uneņģeļiviņamatbildēja,sacīdami:“Tiktiešām,kā TasKungsdzīvo,jaJēkabs,parkuruturunā,nebūtutavs brālis,mēsnebūtuatstājušinevienunotevisuntavastautas, bettikaiJēkabadēļmēsviņiemnekonedarīsim”

34UnšīnometneatstājaĒsavuunviņavīrusundevās prom,unĒsavsunviņavīribijaaizgājušiapmēramlīgas attālumā,kadotrānometnenācaviņampretīarvisādiem ieročiem,unarīviņirīkojāsarĒsavuunviņavīriemtā,kā pirmānometnebijarīkojusiesarviņiem

35Un,kadviņibijaatstājušito,laiietutālāk,redzi,trešā nometnenācaviņampretī,untievisibijaļotipārbijušies, unĒsavsnokritanozirga,unvisanometnekliedzaun sacīja:“Patiesi,mēsesamJēkabakalpi,kasirDievakalps, unkasvarmumspretoties?”

36UnĒsavsatkaltiematbildēja,sacīdams:“Ak,tadJēkab, manskungsunjūsukungs,irmansbrālis,undivdesmit gadusesneesmuredzējisviņavaigu,un,šodiendzirdējis, kaviņšnāk,esšodiengājuviņampretī,unvaitupretmani tāizturies?”

37Untieviņamatbildējaunsacīja:“Tiktiešām,kaTas Kungsdzīvo!JaJēkabsnebūtutavsbrālis,kātuteici,mēs nebūtuatstājušinevienupārinotevisuntaviemvīriem,bet Jēkabadēļ,parkuruturunākāparsavubrāli,mēs neiejauksimiesnetavā,netavosvīros”

38Unarītrešānometnepagājapromnoviņiem,unviņš joprojāmturpinājasavuceļuarsaviemvīriemJēkaba virzienā,kadceturtānometnenācaviņampretī,unarītie rīkojāsarviņuunviņavīriemtāpat,kābijarīkojušies pārējie

39Un,kadĒsavsredzējaļaunumu,kočetrieņģeļibija nodarījušiviņamunviņavīriem,viņšļotinobijāssava brāļaJēkabaundevāsviņampretīmierā.

40UnĒsavsslēpasavunaidupretJēkabu,joviņšbaidījās parsavudzīvībusavabrāļaJēkabadēļuntāpēc,kaviņš domāja,kačetrasnometnes,kurasviņšbijauzgājis,bija Jēkabakalpi

41UnJēkabspalikanaktīpiesaviemkalpiemviņu nometnēs,unviņškopāarsaviemkalpiemapņēmāsdot Ēsavamdāvanunovisa,kasviņambijapieviņa,unnovisa savaīpašuma;unJēkabspiecēlāsnorīta,viņšunviņavīri, unviņiizvēlējāsnolopiemdāvanuĒsavam

42Unšīirdāvanassumma,koJēkabsizvēlējāsnosaviem ganāmpulkiem,laidotusavambrālimĒsavam:unviņš izvēlējāsdivsimtčetrdesmitlopusnoganāmpulkiem,un viņšizvēlējāsnokamieļiemunēzeļiempatrīsdesmitno katra,unnoliellopiemviņšizvēlējāspiecdesmitgovis.

43Unviņštosvisussadalījadesmitbaros,katrušķiru novietojaatsevišķiunnodevatosdesmitsavukalpurokās, katrubaruatsevišķi.

44Unviņštiempavēlējaunsacījatiem:“Turietiestālāk viensnootraunatstājietatstarpistarpganāmpulkiem,un, kadĒsavsuntie,kasirarviņu,jūssatiksunjautās, sacīdami:kamjūspiederat,kurpjūsejat,unkampieder vissšisjūsupriekšā,”jūstiematbildēsiet:“Mēsesam Jēkabakalpi,unmēsesamnākušiĒsavampretīmierā,un redzi,Jēkabsnākmumsaizmuguras”

45Untas,kasirmūsupriekšā,irdāvana,koJēkabssūtījis savambrālimĒsavam

46Un,javiņijumsjautās:kāpēcviņškavējasatnāktsatikt savubrāliunredzētviņavaigu,tadjūsviņiematbildēsiet: viņšnoteiktipriecīgināksmumspakaļ,laisatiktusavu brāli,joviņšsacīja:esviņunomierināšuardāvanu,kas viņampienāks,unpēctamesredzēšuviņavaigu,varbūt viņšmanipieņems

47Tāvisadāvanagājaviņakalpurokāsungājaviņampa priekšutanīdienā,unviņštonaktipārlaidasavāsnometnēs pieJabukasstrautarobežas,unviņšpiecēlāsnaktsvidū,un viņšpaņēmasavassievasunkalponesunvisu,kasviņam piederēja,untanīnaktīviņšpārgājapāriJabukasbraslam.

48Un,kadviņšvisu,kasviņampiederēja,pārcēlapāri strautam,Jēkabspalikavienspats,unkādsvīrsviņamnāca pretī,untascīnījāsarviņutanīnaktīlīdzrītausmai,un Jēkabaaugšstilbakaulsbijaizmežģītsnocīņasarviņu

49UnrītausmāvīrsatstājaJēkabutur,svētījaviņuun aizgāja,unJēkabsrītausmāgājapāristrautamunklibojauz saviemciskām

50Unsauleuzlēcapārviņu,kadviņšbijapagājispāri strautam,unviņšnonācasavulopuunbērnuganībās.

51Unviņigājalīdzpusdienlaikam,un,kamērviņigāja, dāvanagājaviņiempapriekšu

52UnJēkabspacēlasavasacisunieraudzīja,unredzi, Ēsavsbijanotālienesnākamkopāardaudziemvīriem, apmēramčetrisimti,unJēkabsļotibaidījāssavabrāļadēļ

53UnJēkabssteigšussadalījasavusbērnussavāmsievām unkalponēm,unsavumeituDīnuviņšielikalādēun nodevatosavukalpurokās

54Unviņšpagājasavubērnuunsievupriekšā,laisatiktos arsavubrāli,unviņšpaklanījāslīdzzemei,jā,viņš paklanījāsseptiņasreizes,līdztuvojāssavambrālim,un DievslikaJēkabamatrastžēlastībuunlabvēlībuĒsavaun viņavīruacīs,joDievsbijauzklausījisJēkabalūgšanu

55UnJēkababailesunviņaizbīlesnācapārviņabrāli Ēsavu,joĒsavsļotibaidījāsnoJēkabaparto,koDieva eņģeļibijanodarījušiĒsavam,unĒsavadusmaspret Jēkabupārvērtāslaipnībā

56Un,kadĒsavsieraudzījaJēkabuskrienamviņampretī, arīviņšskrējaviņampretīunapskāvaviņu,unkritaviņam apkaklu,unviņiskūpstījāsunraudāja.

57UnDievsielikabijībuunžēlastībupretJēkabutovīru sirdīs,kasnācakopāarĒsavu,untiearīskūpstījaJēkabu unapskāvaviņu.

58UnarīĒlifāzs,Ēsavadēls,arsaviemčetriembrāļiem, Ēsavadēliem,raudājakopāarJēkabu,untieviņuskūpstīja unapskāva,jobailesnoJēkababijapārņēmušasviņus visus.

59UnĒsavspacēlasavasacisunieraudzījasievasar saviempēcnācējiem,Jēkababērniem,ejamaizJēkabaun klanāmiesĒsavampaceļu

60UnĒsavssacījaJēkabam:"Kasšieirpietevis,mans brāli?Vaitieirtavibērnivaitavikalpi?"UnJēkabs atbildējaĒsavamunsacīja:"Tieirmanibērni,koDievs žēlsirdīgidevistavamkalpam"

61UnkamērJēkabsrunājaarĒsavuunsaviemvīriem, ĒsavsuzlūkojavisunometniunsacījaJēkabam:"No kurienestevradāsvisašīnometne,koesvakarsatiku?"Un Jēkabssacīja:"Laiatrastulabvēlībumanakungaacīs,tasir tas,koDievsžēlsirdīgipiešķīratavamkalpam."

62UndāvanatikanogādātaĒsavam,unJēkabslūdza Ēsavu,sacīdams:“Ņem,lūdzu,dāvanu,koesmuatnesis savamkungam!”Ēsavssacīja:“Kāpēcmantasirlemts? Paturipiesevisto,kastevir”

63UnJēkabssacīja:“Manirpienākumsvisutodot,kopš esmuredzējistavuvaigu,laitujoprojāmdzīvotumierā.”

64UnĒsavsatteicāspieņemtdāvanu,unJēkabssacīja viņam:"Estevilūdzu,manskungs,jaesesmuatradis labvēlībutavāsacīs,tadpieņemmanudāvanunomanas rokas,jotāpēcesesmuredzējistavuvaigu,itkāesbūtu redzējisdievišķuvaigu,tāpēckatubijilabvēlīgsmanī"

65UnĒsavsņēmadāvanu,unarīJēkabsdevaĒsavam sudrabu,zeltuunbedelliju,jotasviņutikļotiuzmācās,ka tastosņēma

66UnĒsavssadalījalopus,kasbijanometnē,unpusiviņš devavīriem,kasbijanākušiviņamlīdzi,jotiebijanākuši algotādarbā,betotrupusiviņšnodevasavubērnurokās 67Unsudrabu,zeltuunbdelijuviņšnodevasavavecākā dēlaĒlifasarokās,unĒsavssacījaJēkabam:"Mēspaliksim pietevis,unmēslēnāmiesimtevlīdzi,līdztunonāksi manāvietāpiemanis,laimēsturvarētudzīvotkopā."

68UnJēkabsatbildējasavambrālimunsacīja:"Esdarītu, kāmanskungsmansaka,betmanskungszina,kabērniir vāji,unsīklopiunliellopiarsaviemjaunajiemlopiem,kas irpiemanis,ietlēnām,jo,jatieietuātri,tievisinomirtu,jo Tuziniviņunastasunviņunogurumu"

69Tāpēclaimanskungsietsavakalpapriekšā,betesiešu lēnāmbērnuunganāmpulkadēļ,līdznonākšusavakunga mājvietāSeīrā

70UnĒsavssacījaJēkabam:"Estevnolikšudažusnotiem vīriem,kasirpiemanis,laitietevceļākalpotuunnestu tavunogurumuunnastu."Unviņšsacīja:"Kamtas vajadzīgs,manskungs,kaesvarētuatrastžēlastībutavās acīs?"

71Redzi,EsnākšupietevisuzSeīru,laimēsturdzīvotu kopā,kātuesirunājis,tadejtuarsavutautu,joEstev sekošu

72UnJēkabstoteicaĒsavam,laiĒsavuunviņavīrus atraidītunoviņa,laiJēkabspēctamvarētudotiesuzsava tēvamājāmKanaānazemē

73UnĒsavspaklausījaJēkababalsij,unĒsavsatgriezāsar četrsimtvīriem,kasbijakopāarviņupaceļuuzSeīru,un Jēkabsunvisi,kasviņampiederēja,tajādienānonācalīdz Kanaānazemesgalamtāsrobežāsunpalikaturkādulaiku.

33.NODAĻA

1UnpēckādalaikaJēkabsatstājazemesrobežasun nonācaŠalemaszemē,tasir,Sihemaspilsētā,kasatrodas Kanaānazemē,unviņšapmetāspilsētaspriekšā.

2Unviņšnopirkazemesļaudīm,Hamorabērniem,zemes tīrumagabaluparpieciemseķeļiem

3UnJēkabsturuzcēlasevnamuunuzcēlatursavuteltiun uztaisījanojumessaviemlopiem,tāpēcviņšnosaucato vietuparSukotu

4UnJēkabspalikaSukotāgaduunsešusmēnešus

5Tanīlaikādažasnozemesiedzīvotājusievietēmdevāsuz Sihemaspilsētudejotunpriecātieskopāarpilsētas iedzīvotājumeitām,un,kadviņasizgāja,tadarīRāheleun Lea,Jēkabasievas,arsavāmģimenēmdevāsvērotpilsētas meitulīksmību.

6UnarīDīna,Jēkabameita,devāsviņiemlīdziun ieraudzījapilsētasmeitas,unviņaspalikaturšomeitu priekšā,kamērvisipilsētasiedzīvotājistāvējaviņiem blakus,laivērotuviņuprieku,unvisipilsētasdižciltīgie ļaudisbijatur

7UnarīŠehems,Hamoradēls,zemesvaldnieks,stāvēja tur,laitosredzētu

8UnŠehemsieraudzījaDīnu,Jēkabameitu,sēžamkopāar savumātipilsētasmeitupriekšā,unšīmeiteneviņamļoti patika,unviņšturjautājasaviemdraugiemunļaudīm, sacīdams:"Kurameitairtā,kassēžstarpsievietēm,kuras esnepazīstušajāpilsētā?"

9Untieviņamsacīja:“Patiesi,šīirJēkaba,ebrejaĪzaka dēla,meita,kurajaukādulaikudzīvošajāpilsētā,un,kad kļuvazināms,kazemesmeitasdodaslīksmoties,viņa devāskopāarsavumātiunkalponēmsēdētpieviņām,kā turedzi”

10UnŠehemsieraudzījaDīnu,Jēkabameitu,un,kadviņš uztouzlūkoja,viņadvēselepievērsāsDīnai

11Unviņšsūtījaunlikaviņuarvarusagūstīt,unDīna nonācaŠehemanamā,unviņšviņuarvarusagrāba,gulēja arviņuunpazemojaviņu,unviņšviņuļotimīlējaun ievietojasavānamā

12UntieatnācaunpastāstījatoJēkabam,un,kadJēkabs dzirdēja,kaŠehemsbijaapmānījisviņameituDīnu,Jēkabs sūtījadivpadsmitsavuskalpus,laiatvestuDīnunoŠehema nama,untiedevāsunnonācaŠehemanamā,laiaizvestu Dīnunoturienes

13Un,kadtieatnāca,Šehemsizgājapietiemarsaviem vīriemunpadzinatosnosavasmājas,unviņšneļāvatiem nāktpieDīnas,betŠehemssēdējakopāarDīnu,skūpstīja unapskāvaviņuviņuacupriekšā.

14UnJēkabakalpiatgriezāsunviņamtopastāstīja, sacīdami:"Kadmēsatnācām,viņšunviņavīrimūs aizdzina,untāŠehemsmūsuacupriekšāizdarījaDīnai"

15UnJēkabsarīzināja,kaŠehemsbijaapgānījisviņa meitu,betviņšklusēja,unviņadēliganījaviņalopuslaukā, unJēkabsklusējalīdzviņuatgriešanāsbrīdim

16Unpirmsviņadēliatgriezāsmājās,Jēkabssūtījadivas kalponesnosavukalpumeitām,laitāspieskatītuDīnu Šehemanamāunpaliktupieviņas,unŠehemssūtījatrīs savusdrauguspiesavatēvaHamora,Kidekemadēla, Peredadēla,sacīdams:“Dabūmanšomeiteniparsievu!”

17UnHamors,Kidekemadēls,tashiviešs,iegājasavadēla Šehemanamāunapsēdāsviņapriekšā,unHamorssacīja

savamdēlam:"Šehem,vaitadstarptavastautasmeitām navnevienassievietes,katugribētuņemtebrejusievieti, kasnavnotavastautas?"

18UnŠehemsviņamsacīja:"Vienīgotumanņem,joviņa manpatīk."UnHamorsdarījapēcsavadēlavārda,joviņš bijadēlamļotimīļš

19UnHamorsizgājapieJēkaba,laiarviņurunātuparšo lietu,un,kadviņšbijaaizgājisnosavadēlaŠehemamājas, pirmsviņšnācapieJēkaba,laiarviņurunātu,redzi,Jēkaba dēlibijaatgriezušiesnolauka,tiklīdztiebijadzirdējušito, koŠehems,Hamoradēls,bijadarījis

20Unvīribijaļotinoskumušiparsavumāsu,unviņivisi atgriezāsmājāsdusmudzīti,pirmslopusavākšanaslaika.

21Untienācaunapsēdāssavatēvapriekšāun,dusmās iedegušies,runājaarviņu,sacīdami:“Patiesi,nāve pienākasšimvīramunviņasaimei,jovisaszemesDievs TasKungspavēlējaNoamunviņabērniem,kacilvēkam nekadnebūslaupītunpārkāptlaulību;unlūk,Šehemsir ganizpostījis,ganpiekopisnetiklībuarmūsumāsu,un neviensnovisiempilsētasiedzīvotājiemneteicaviņamne vārda

22Tutačuziniunsaproti,kanāvesspriedumspienākas Sihemam,viņatēvamunvisaipilsētaitādarbadēļ,koviņš irizdarījis

23Unkamērviņirunājasavatēvapriekšāparšolietu,lūk, Hamors,Šehematēvs,nācarunātJēkabam,viņadēla vārdusparDīnu,unviņšapsēdāsJēkabapriekšāunviņa dēlupriekšā.

24UnHamorsrunājauztiem,sacīdams:"Manadēla Šehemadvēseleilgojaspēcjūsumeitas;eslūdzu,dodiet viņuviņamparsievuunapprecietiesarmums;dodiet mumssavasmeitas,unmēsjumsdosimsavasmeitas,un jūsdzīvosietpiemumsmūsuzemē,unmēsbūsimkāviena tautašinīzemē.

25Jomūsuzemeirļotiplaša,tāpēcdzīvojiettajāun tirgojieties,iegūstiettajāīpašumusundariettur,kājums tīk,unneviensjūsnetraucēs,sakotjumsnevārda.

26UnHamorsbeidzarunātarJēkabuunviņadēliem,un redzi,viņadēlsŠehemsbijanācisviņampakaļunapsēdies viņupriekšā.

27UnŠehemsrunājaJēkabaunviņadēlupriekšā, sacīdams:"Kautesatrastulabvēlībujūsuacīs,kajūsman dotusavumeitu,unvisu,kojūsmanteiksiet,esviņai darīšu"

28Prasimanpūruundāvanaspārpilnībā,unestodošu,un visu,kotumanteiksi,esdarīšu,unikviens,kassacelsies prettaviempavēlēm,mirs;tikaidodmanšojaunavupar sievu.

29UnSimeonsunLevijsviltīgiatbildējaHamoramun viņadēlamŠehemam,sacīdami:"Visu,kojūsmumsesat teikuši,mēsdarīsimjūsulabā"

30Unredzi,mūsumāsairtavānamā,betturiesnoviņaspa gabalu,līdzmēsnosūtīsimziņumūsutēvamĪzākamparšo lietu,jomēsnekonevaramdarītbezviņapiekrišanas

31JoViņšzinamūsutēvaĀbrahāmaceļus,unvisu,ko Viņšmumsteiks,mēsjumspateiksim,mēsnekonojums neslēpsim.

32UnSimeonsunLevijstoteicaŠehemamunviņatēvam, laiatrastuieganstuunlūgtupadomu,kasšajālietābūtu jādaraŠehemamunviņapilsētai.

33Un,kadŠehemsunviņatēvsdzirdējaSimeonaun Levijavārdus,tasviņiemšķitalabi,unŠehemsunviņa tēvsizgāja,laidotosmājās

34Un,kadviņibijaaizgājuši,Jēkabadēlisacījasavam tēvam,sacīdami:“Lūk,mēszinām,kanāvepienākasšiem ļaundariemunviņupilsētai,joviņipārkāpato,koDievs bijapavēlējisNoam,viņabērniemunviņapēcnācējiempēc viņiem.

35Unarītāpēc,kaŠehemstānodarījamūsumāsaiDīnai, viņuapgānīdams,jotādanegantībanekadvairsnetiks darītamūsuvidū

36Tāpēcnuzinietundomājiet,kojūsdarīsiet,un meklējietpadomuunieganstu,koarviņiemdarīt,lai nogalinātuvisusšīspilsētasiedzīvotājus

37UnSimeonstiemsacīja:“Lūk,jumslabspadoms: pavēlietviņiemapgraizītkatruvīriešukārtaspārstāvi,kā mēstiekamapgraizīti,un,javiņitonegribēsdarīt,mēs paņemsimviņiemsavumeituuniesimprom”

38Un,javiņipiekritīstodarītundarīsto,tad,kadviņibūs sāpēsiegrimuši,mēsuzbruksimviņiemarsaviem zobeniemkāmiermīlīgamunklusamcilvēkamun nogalināsimikvienuvīriešukārtaspārstāviviņuvidū.

39UnSimeonapadomstiempatika,unSimeonsunLevijs nolēmarīkotiesartiemtā,kātasbijaieteikts

40UnnākamajārītāŠehemsunviņatēvsHamorsatkal nācapieJēkabaunviņadēliem,lairunātuparDīnuun dzirdētu,koJēkabadēliatbildēsuzviņuvārdiem

41UnJēkabadēlitiemrunājaviltīgi,sacīdami:“Mēs pastāstījāmvisusjūsuvārdusmūsutēvamĪzākam,unjūsu vārdiviņampatika”

42Betviņšmumssacīja:“Tāviņam,viņatēvsĀbrahāms, pavēlējanoDieva,visaszemesKunga,kaikvienamvīram, kasnavnoviņapēcnācējiem,kasvēlasapprecētkāduno viņameitām,irjāapgraizavisivīrieši,kasviņampieder,kā mēsesamapgraizīti,untadmēsvaramviņamdotsavu meituparsievu”

43Tagadmēsjumsesamdarījušizināmusvisusmūsu ceļus,komūsutēvsmumsstāstīja,jomēsnevaramdarītto, kojūsmumsstāstījāt,proti,dotsavumeituneapgraizītam vīram,jotasmumsirkauns.

44Betmēsaršopiekritīsimtevdotsavumeituunņemsim sevarītavasmeitasundzīvosimtavāvidūunbūsimviena tauta,kātuesirunājis,jatumūspaklausīsiunpiekritīsibūt kāmēs,apgraizītikvienuvīriešukārtaspārstāvi,kastev pieder,kāmēsesamapgraizīti

45Un,jatumūsneklausīsiunnevēlēsiesapgraizītvisus vīriešus,kāmēstiekamapgraizīti,kāmēsesampavēlējuši, tadmēsnāksimpietevis,paņemsimtevsavumeituun aiziesim

46UnŠehemsunviņatēvsHamorsdzirdējaJēkabadēlu vārdus,untasviņiemļotipatika,unŠehemsunviņatēvs HamorssteidzāsizpildītJēkabadēluvēlmes,joŠehems ļotimīlējaDīnu,unviņadvēselebijapieķērusiesviņai

47UnŠehemsunviņatēvsHamorssteidzāspiepilsētas vārtiemunsapulcinājavisussavaspilsētasvīrusunrunāja uztiemJēkabadēluvārdus,sacīdami:

48Mēsnonācāmpiešiemvīriem,Jēkabadēliem,unmēs runājāmarviņiemparviņumeitu,unšievīripiekritīs rīkotiespēcmūsuvēlēšanās,unlūk,mūsuzemeviņiemir ļotiplaša,unviņitajādzīvosuntirgosies,unmēsbūsim

vienatauta;mēsņemsimviņumeitas,unsavasmeitasmēs dosimviņiemparsievām.

49Bettikaiaršonosacījumušievīripiekritīsdarītšolietu, kakatrsvīrietismūsuvidūtiksapgraizīts,kāviņitiek apgraizīti,kāviņuDievsviņiempavēlējis,un,kadmēs būsimizpildījušiviņunorādījumusparapgraizīšanu,tad viņidzīvosmūsuvidūkopāarsaviemlopiemunmantu,un mēsbūsimkāvienatautaarviņiem.

50Un,kadvisipilsētasvīridzirdējaŠehemaunviņatēva Hamoravārdus,tadvisiviņupilsētasvīripiekritašim priekšlikumamunpaklausījaapgraizīšanai,joŠehemsun viņatēvsHamorsbijaviņuvidūļoticienīti,būdamizemes prinči.

51UnnākamajādienāŠehemsunviņatēvsHamorsagrino rītapiecēlāsunsapulcinājavisussavaspilsētasvīrus pilsētasvidūunaicinājaJēkabadēlus,kuriapgraizījavisus vīriešus,kastiempiederēja,tanīunnākamajādienā

52UnviņiapgraizījaŠehemuunviņatēvuHamoru,un piecusŠehemabrāļus,untadvisipiecēlāsundevāsmājās, jošīlietabijanoTāKungapretŠehemapilsētu,unnoTā KungabijaSimeonapadomsšajālietā,laiTasKungs varētunodotŠehemapilsētuJēkabadivudēlurokās.

34.NODAĻA

1Unvisuapgraizītovīriešuskaitsbijasešisimtičetrdesmit piecivīriundivisimtičetrdesmitsešibērni 2BetČidekems,Peredadēls,Hamoratēvs,unviņaseši brāļinegribējaklausītŠehemamunviņatēvamHamoram, unviņinegribējatiktapgraizīti,joJēkabadēlu priekšlikumsviņiemnepatika,unviņudusmasļotiiedegās, kapilsētasiedzīvotājiviņiemnebijauzklausījuši

3Unotrāsdienasvakarāviņiatradaastoņusmazusbērnus, kasnebijaapgraizīti,joviņumātestosbijanoslēpušasno ŠehemaunviņatēvaHamora,unnopilsētasvīriem

4UnŠehemsunviņatēvsHamorssūtīja,laiviņusatvestu apgraizīšanai,kadKidekemsunviņasešibrāļiuzbruka viņiemarsaviemzobeniemuncentāsviņusnogalināt

5UnviņicentāsnogalinātarīŠehemuunviņatēvu Hamoru,unviņicentāsnogalinātarīDīnukopāarviņiem šīiemesladēļ

6Unviņitiemsacīja:"Kojūsesatdarījuši?Vaistarpjūsu brāļu,kanaāniešu,meitāmnavnevienassievietes,kajūs gribatsevņemtebrejumeitas,kurasjūsiepriekšnepazināt, undarīsietšodarbu,kojūsutēvijumsnekadnav pavēlējuši?"

7Vaitudomā,katevizdosiesaršodarbu,koesipaveicis?

Unkotuatbildēsišajālietāsaviembrāļiemkanaāniešiem, kasrītnāksunjautāstevparšolietu?

8Un,jajūsurīcībanešķitīstaisnīgaunlabaviņuacīs,ko jūsdarīsietsavudzīvībulabāunesmūsudzīvībulabā, neklausotiesmūsubalsīm?

9Un,jazemesiedzīvotājiunvisijūsubrāļi,Hamabērni, dzirdēsparjūsurīcībuunsacīs:

10EbrejusievietesdēļŠehemsunviņatēvsHamorsunvisi viņupilsētasiedzīvotājidarījato,koviņinebijapazinušiun koviņusenčiviņiemnebijapavēlējuši.Kurtadjūsbēgsiet vaikurslēptsavukaunuvisāssavāsdienāssavubrāļu, Kānaānazemesiedzīvotāju,priekšā?

11Tāpēcmēstagadnevaramizturētto,koTuesidarījis, unmēsnevaramapgrūtinātiesaršojūgu,komūsusenči mumsnavpavēlējuši

12Redzi,rītmēsiesimunsapulcināsimvisussavusbrāļus, kanaāniešubrāļus,kasdzīvošinīzemē,unmēsvisināksim unsitīsimteviunvisustos,kaspaļaujasuztevi,ka nepaliksnevienapārinenotevis,nenoviņiem

13Un,kadHamors,viņadēlsŠehemsunvisipilsētas iedzīvotājidzirdējaKidekemaunviņabrāļuvārdus,viņi ļotiizbijāsparsavudzīvībuviņuvārdudēļunnožēloja savurīcību

14UnŠehemsunviņatēvsHamorsatbildējasavamtēvam Kidekemamunviņabrāļiem,sacīdamitiem:"Visivārdi,ko jūsmumsteicāt,irpatiesība"

15Tāpēcnesakietunneiedomājietiessavāssirdīs,kamēs todarījāmebrejumīlestībasdēļ,komūsusenčimums nebijapavēlējuši

16Bet,tākāmēsredzējām,kaviņiemnebijanodomaun vēlēšanāspiekristmūsuvēlmēmattiecībāuzviņumeituun to,kamēsviņupaņemam,izņemotaršonosacījumu,mēs paklausījāmviņubalsīmunizdarījāmšodarbu,kojūs redzējāt,laipanāktunoviņiemmūsuvēlēšanos.

17Un,kadmēsbūsimsaņēmušinoviņiemsavulūgumu, mēsatgriezīsimiespieviņiemundarīsimarviņiemto,ko jūsmumssakāt.

18Tāpēcmēslūdzamjūsgaidītunkavēties,līdzmūsu miesasadzīsunmēsatkalkļūsimstipri,untadmēskopā dosimiespretviņiemundarīsimarviņiemto,kasirjūsuun mūsējosirdīs

19UnDīna,Jēkabameita,dzirdējavisusšosvārdus,ko Kidekemsunviņabrāļibijarunājuši,unkoHamors,viņa dēlsŠehemsunviņupilsētasiedzīvotājibijatiem atbildējuši

20Unviņasteigšussūtījavienunosavāmkalponēm,ko viņastēvsbijasūtījis,lairūpētosparviņuSihemanamā, piesavatēvaJēkabaunpiesaviembrāļiem,sacīdama:

21TāKidekemsunviņabrāļidevapadomuparjums,untā viņiematbildējaHamors,Šehemsunpilsētasiedzīvotāji

22Un,kadJēkabsdzirdējašosvārdus,viņšpiepildījāsar dusmāmunbijasašutispartiem,unviņadusmasprettiem iedegās

23UnSimeonsunLevijszvērējaunsacīja:"Tiktiešām,ka TasKungs,visaszemesDievs,irdzīvs,rītapšitolaiku visāpilsētānebūsnevienadzīvā"

24Undivdesmitjaunivīrieši,kasnebijaapgraizīti,bija paslēpušies,unšiejaunievīriešicīnījāspretSimeonuun Levi,unSimeonsunLevinogalinājaastoņpadsmitno viņiem,undiviaizbēganoviņiemunaizbēgauzdažām kaļķubedrēm,kasbijapilsētā,unSimeonsunLeviviņus meklēja,betnevarējaatrast

25UnSimeonsunLevijsturpinājastaigātpapilsētuun nogalinājavisuspilsētasiedzīvotājusarzobenaasmeni, neatstājotnevienudzīvu

26Unpilsētasvidūvaldījalielssatraukums,unpilsētas iedzīvotājukliedzienipacēlāsdebesīs,unvisassievietesun bērniskaļiraudāja

27UnSimeonsunLevijssakāvavisupilsētu;viņineatstāja nevienuvīruvisāpilsētā

28UnviņinogalinājaHamoruunviņadēluŠehemuar zobenaasmeni,unviņiatvedaDīnunoŠehemanama,un viņiaizgājanoturienes

29UnJēkabadēligājaunatgriezāsunnācapie nokautajiemunizlaupījavisuviņumantu,kasatradās pilsētāunlaukos

30Un,kamērtieņēmalaupījumu,piecēlāstrīssimtivīru unmetauzviņiemputekļusunsitaarakmeņiem,tad Simeonspagriezāspretviņiemunnogalinājaviņusvisusar zobenaasmeni,unSimeonspagriezāsLevijapriekšāun iegājapilsētā.

31Unviņiaizvedaviņuaitasunviņuvēršusunviņulopus, kāarīatlikušāssievietesunmazosbērnus,unviņivisusšos aizvedaprom,unviņiatvēravārtusunizgājaunnācapie savatēvaJēkabaarsparu

32Un,kadJēkabsredzējavisu,kotiebijanodarījuši pilsētai,unredzējalaupījumu,kotiebijatiempaņēmuši, Jēkabsļotisadusmojāsuztiemunsacījatiem:"Kojūsman esatnodarījuši?Redziet,esatradumierustarpkanaāniešu iedzīvotājiem,unneviensnoviņiemneiejaucāsmanā dzīvē"

33Untagadtumaniesipadarījisnepatīkamuzemes iedzīvotājiem,starpkanaāniešiemunferisiešiem,unes esmutikainelielsskaits,unviņivisisapulcēsiespretmani unmaninogalinās,kaddzirdēspartavudarbuarviņu brāļiem,unesunmanasaimetiksimiznīcināti

34UnSimeonsunLevijsunvisiviņubrāļi,kasbijakopā arviņiem,atbildējasavamtēvamJēkabamunsacījaviņam: "Redzi,mēsdzīvojamšinīzemē,unvaiŠehemstānodarīs mūsumāsai?Kāpēctuklusēparvisu,koŠehemsirdarījis? Unvaiviņšizturēsiespretmūsumāsukāpretnetikli ielās?"

35Unsieviešuskaits,kurasSimeonsunLevijsaizveda gūstānoSihemaspilsētas,kurasviņinenogalināja,bija astoņdesmitpiecas,kurasnebijapazinušasvīru

36Unstarpviņiembijajaunajaunameitenearskaistu izskatuunpievilcīguizskatu,kurasvārdsbijaBūna,un Simeonsviņuņēmaparsievu,unvīriešuskaits,kurusviņi sagūstījaunnenogalināja,bijačetrdesmitseptiņivīri,bet pārējosviņinogalināja.

37Unvisijaunievīriešiunsievietes,koSimeonsunLevijs bijaaizvedušigūstānoSihemaspilsētas,kļuvaparkalpiem Jēkabadēliemunviņubērniempēcviņiemlīdztaidienai, kadJēkabadēliizgājanoĒģipteszemes

38Un,kadSimeonsunLevijsbijaizgājušinopilsētas,divi jaunievīrieši,kasbijapalikuši,kasbijapaslēpušiespilsētā unnenomirastarppilsētasiedzīvotājiem,piecēlās,unšie jaunievīriešiiegājapilsētāunstaigājapato,unatrada pilsētupamestu,bezvīriem,untikaisievietesraudāja,un šiejaunievīriešikliedzaunsacīja:"Lūk,šisirļaunums,ko ebrejuJēkabadēlinodarījašaipilsētai,šodieniznīcinot vienunokanaāniešupilsētām,unnebaidījāsparsavu dzīvībuvisāKanaānazemē"

39UnšievīriatstājapilsētuundevāsuzTapnahaspilsētu, unviņiturnonācaunpastāstījaTapnahasiedzīvotājiem visu,kasarviņiembijanoticis,unvisu,koJēkabadēlibija nodarījušiŠehemaspilsētai

40UnšīinformācijasasniedzaJašubu,Tapnahasķēniņu, unviņšsūtījavīrusuzŠehemaspilsētu,lairedzētušos jaunosvīrus,joķēniņšneticējaviņiemšajāstāstā,sacīdams: kādivivīrivarizpostīttiklielupilsētukāŠehema?

41UnJašubavēstnešiatgriezāsunviņamziņoja,sacīdami: “Mēsnonācāmpilsētā,untāirizpostīta,turnavneviena

vīrieša,tikairaudošassievietes,turnavnesīklopu,nelopu, jovisu,kasbijapilsētā,Jēkabadēliaizveda.”

42UnJašubspartobrīnījās,sacīdams:“Kādivivīrivarēja todarīt,iznīcināttiklielupilsētu,unneviensnespējatiem pretoties?”

43JonekastādsnavbijiskopšNimrodalaikiem,unpatne nosenākajiemlaikiemnekastādsnavnoticis;unJašubs, Tapnahasķēniņš,sacījasavaitautai:"Esietdrosmīgi,un mēsiesimuncīnīsimiespretšiemebrejiemundarīsimar viņiemtā,kāviņidarījaarpilsētu,unmēsatriebsim pilsētasiedzīvotājulietu"

44UnJašubs,Tapnahasķēniņš,apspriedāsarsaviem padomniekiemparšolietu,unviņapadomniekiviņam sacīja:“Vienspatstuneuzvarēsiebrejus,joviņiemjābūt vareniem,laipaveiktušodarbuvisāpilsētā”

45Jadivinoviņiemizpostītuvisupilsētuunneviens nepastāvētuviņiempretī,tad,jatucīnītospretviņiem,viņi visisaceltospretmumsuntāpatmūsiznīcinātu

46Bet,jaTusūtīsiziņupievisiemķēniņiem,kasirmums apkārt,unļausiviņiemsanāktkopā,tadmēsiesimviņiem līdziuncīnīsimiespretJēkabadēliem;tadTuviņus uzvarēsi.

47UnJašubsdzirdējasavupadomniekuvārdus,untie patikaviņamunviņatautai,unviņštāarīdarīja;unJašubs, Tapnahasķēniņš,sūtījaziņuvisiemamoriešuķēniņiem, kasdzīvojaapSihemuunTapnahu,sacīdams:

48Nācietmanlīdziunpalīdzietman,unmēsuzveiksim ebrejuJēkabuunvisusviņadēlusuniznīcināsimtosno zemesvirsas,jotāviņšrīkojāsarSihemaspilsētu,unvai jūstonezināt?

49Unvisiamoriešuķēniņidzirdējaparļaunumu,ko JēkabadēlibijanodarījušiSihemaspilsētai,unviņibijaļoti pārsteigtiparto

50Unseptiņiamoriešuķēniņisapulcējāsarvisiemsaviem karaspēkiem,apmēramdesmittūkstošvīruarizvilktiem zobeniem,unviņinācacīnītiespretJēkabadēliem;un Jēkabsdzirdēja,kaamoriešuķēniņibijasapulcējušies,lai karotupretviņadēliem,unJēkabsļotinobijās,untasviņu satrauca

51UnJēkabsiesaucāspretSimeonuunLeviju,sacīdams: "Kastāpardarbu,kojūsdarījāt?Kāpēcjūsmannodarījāt pāri,atvedušipretmanivisusKanaānabērnus,laimaniun manunamuiznīcinātu?Joesbijumierīgs,esunmans nams,betjūsmantoesatnodarījušiunarsavurīcībuesat izaicinājušizemesiedzīvotājus

52UnJūdaatbildējasavamtēvam,sacīdams:"Vaimani brāļiSimeonsunLevijsveltinogalinājavisusŠehemas iedzīvotājus?Tasnoteiktibijatāpēc,kaŠehemsbija pazemojismūsumāsuunpārkāpismūsuDievapavēli Noamunviņabērniem,joŠehemsarvaruatņēmamūsu māsuunpārkāpaarviņulaulību

53UnŠehemsdarījavisušoļaunumu,unneviensnoviņa pilsētasiedzīvotājiemneiejaucāsviņam,laiteiktu:“Kāpēc tutodari?Patiesi,šīiemesladēļmanibrāļinācaunsakāva pilsētu,unTasKungstonodevaviņurokās,jotās iedzīvotājibijapārkāpušimūsuDievapavēlesVaitadviņi visutoirdarījušivelti?”

54Unkāpēctagadtubaidiesvaiesisatraukts,unkāpēctu esidusmīgsuzmaniembrāļiem,unkāpēctavasdusmasir iedegušāspretviņiem?

55Patiesi,mūsuDievs,kasnodevaviņurokāsSihemas pilsētuuntāsiedzīvotājus,nodosmūsurokāsarīvisus kanaāniešuķēniņus,kasnākpretmums,unmēsarviņiem rīkosimiestā,kāmanibrāļidarījaSihemai.

56Tagadesimierīgsviņudēļunatmetsavasbailes,bet paļaujiesuzToKungu,mūsuDievu,unlūdzViņu,laiViņš mumspalīdzunmūsizglābj,unnododmūsuienaidniekus mūsurokās.

57UnJūdasaucavienunosavatēvakalpiem:“Ejtagadun paskaties,kurirnostājušiestieķēniņiarsaviem karaspēkiem,kasnākmumspretī”

58Unkalpsaizgājaunpaskatījāstālumāunuzkāpapretī Sihonakalnamunieraudzījavisasķēniņunometnesstāvam laukos,unviņšatgriezāsJūdejāunsacīja:"Redzi,ķēniņiir apmetušieslaukāarvisāmsavāmnometnēm,ļotiliels ļaužuskaits,kāsmiltisjūraskrastā."

59UnJūdasacījaSimeonamunLevijamunvisiemviņa brāļiem:"Stiprinietiesunesietdrosmīgidēli,joTasKungs, mūsuDievs,irarmums;nebīstietiesnoviņiem!"

60Izstājietiesikviensvīrs,apjoziesarsaviemkara ieročiem,savulokuunsavuzobenu,unmēsiesimun cīnīsimiespretšiemneapgraizītajiemvīriem;TasKungsir mūsuDievs,Viņšmūsizglābs!

61Untiepiecēlās,unkatrsapjozasavuskaraieročus,lieli unmazi,vienpadsmitJēkabadēliunvisiJēkabakalpilīdz arviņiem

62UnvisiĪzākakalpi,kasbijakopāarĪzākuHebronā,visi ieradāspieviņiem,apbruņotiarvisādiemkaraieročiem,un Jēkabadēliunviņukalpi,simtdivpadsmitvīru,devāspretī šiemķēniņiem,unarīJēkabsdevāsviņiemlīdzi

63UnJēkabadēlisūtījapiesavatēvaĪzaka,Ābrahāma dēla,uzHebronu,tāirKireat-Arbu,sacīdami:

64MēslūdzamiesTeviparmumspieTāKunga,mūsu Dieva,laiViņšmūspasargānokanaāniešurokām,kasnāk pretmums,unlaiViņštosnododmūsurokās

65UnĪzāks,Ābrahāmadēls,lūdzaToKunguparsaviem dēliemunsacīja:“Ak,KungsDievs,Tuesiapsolījis manamtēvam,sacīdams:Esvairošutavuspēcnācējuskā debesuzvaigznes,unTuarīmanesiapsolījisun apstiprinājisSavuvārdu,tagad,kadKanaānaķēniņisanāk kopā,laikarotuarmaniembērniem,joviņinavizdarījuši vardarbību

66Tāpēctagad,akDievsKungs,visaszemesDievs,lūdzu, sagrozišoķēniņupadomu,laitienecīnītospretmaniem dēliem!

67Uniedvesišoķēniņuunviņutautassirdīsbailesno maniemdēliemunpazemoviņulepnumu,laiviņinovēršas nomaniemdēliem.

68UnarSavustiprorokuunizstieptoelkoniatbrīvo manusdēlusunviņukalpusnoviņiem,joTavāsrokāsir spēksunvarenībavisutopaveikt

69UnJēkabadēliunviņukalpidevāspiešiemķēniņiem, unviņipaļāvāsuzToKungu,savuDievu,un,kamērviņi gāja,arīviņutēvsJēkabslūdzaToKunguunsacīja:“Ak, KungsDievs,varenaisuncildenaisDievs,kasvaldano senāmdienām,notālaikalīdzšimunmūžīgi;

70TuesiTas,kasceļkarusunliektiemizbeigties,Tavā rokāirspēksunvarenībapaaugstinātungāzt;ak,laimana lūgšanairpieņemamaTavāpriekšā,laiTupievērstosman arSavužēlastību,laiiedvestušoķēniņuunviņutautas sirdīsbailesnomaniemdēliemuniedvestubieduviņusun

viņunometnes,unarSavulielolaipnībuatbrīvotuvisustos, kaspaļaujasuzTevi,joTuesitas,kasvarpakļautmums tautasunpakļauttautasmūsuvarai

35.NODAĻA

1Unvisiamoriešuķēniņinācaunnostājāslaukā,lai apspriestosarsaviempadomniekiem,kodarītarJēkaba dēliem,jotievēljoprojāmbaidījāsnotiem,sacīdami: “Redzi,divinoviņiemirnogalinājušivisuSihemaspilsētu”

2UnTasKungsuzklausījaĪzākaunJēkabalūgšanasun piepildījavisušoķēniņupadomniekusirdisarlielām bailēmunšausmām,katievienbalsīgiiesaucās:

3Vaitušodienesimuļķis,vaitevnavsaprāta,katu cīnīsiesarebrejiem,unkāpēctušodienpriecājiesparsavu bojāeju?

4Redzi,divinoviņiembezbailēmunšausmāmieradās Sihemaspilsētāunnogalinājavisuspilsētasiedzīvotājus,tā kaneviensnespējaviņiempretoties,unkājūsvarēsiet cīnītiesarviņiemvisiem?

5Jūstačuzināt,kaviņuDievsviņusārkārtīgimīlunir darījisviņulabāvarenaslietas,kādasnavdarītaskopš seniemlaikiem,unstarpvisiemtautudieviemnavneviena, kasvarētudarītlīdzīgusViņavarenajiemdarbiem

6ViņštiešāmizglābaviņutēvuĀbrahāmu,ebreju,no Nimrodarokasunnovisasviņatautasrokas,kasdaudzas reizesbijameklējušiviņunogalināt

7Viņšviņuizglābaarīnouguns,kurāķēniņšNimrods viņubijaiemetis,unviņaDievsviņunotāsizglāba

8Unkuršgancitsvardarītkolīdzīgu?Patiesi,tasbija Ābrahāms,kasnogalinājapiecusElamaķēniņus,kadtie bijaaizskārušiviņabrāļadēlu,kurštajoslaikosdzīvoja Sodomā

9Unviņšsagrābasavuuzticamokalpusavānamāundažus noviņavīriem,unvienānaktīvajājaElāmaķēniņusun nogalinājatos,unatdevaviņabrāļadēlamvisuviņa īpašumu,kotieviņambijaatņēmuši.

10Unjūsnoteiktizināt,kašoebrejuDievsirļoti sajūsminātsparviņiem,unarīviņiirsajūsmāparViņu,jo viņizina,kaViņštosirizglābisnovisiemviņu ienaidniekiem

11Unlūk,savāmīlestībāpretsavuDievuĀbrahāmsņēma savuvienīgoundārgodēluungribējaviņuupurētkā dedzināmoupurisavamDievam,un,janebūtuDieva,kas viņubūtuatturējistodarīt,viņštobūtuizdarījissavas mīlestībaspretsavuDievudēļ.

12UnDievsredzējavisusviņadarbusunzvērējaviņam, unapsolīja,kaizglābsviņadēlusunvisusviņapēcnācējus novisāmnelaimēm,kastospiemeklēs,tāpēckaviņštobija darījisunsavāmīlestībāpretsavuDievubijaapslāpējis viņalīdzjūtībupretsavubērnu

13Unvaijūsneesatdzirdējuši,koviņuDievsizdarījaar faraonu,Ēģiptesķēniņu,unarAbimelehu,Gerārasķēniņu, kadtaspaņēmaĀbrahāmasievu,kuršparviņuteica:“Viņa irmanamāsa!”,laiviņiviņunenogalinātuviņasdēļun nedomātuviņuņemtparsievu?UnDievsizdarījaar viņiemunviņutautuvisu,kojūsesatdzirdējuši.

14Unredzi,mēspašisavāmacīmredzējām,kaĒsavs, Jēkababrālis,nācapieviņaarčetrsimtvīriem,laiviņu nonāvētu,joviņšatcerējās,kabijaviņamatņēmisviņatēva svētību

15Unviņšdevāsviņampretī,kadviņšnācanoSīrijas,lai nokautumātikopāarbērniem,unkasganviņuizglābano viņarokām,janeviņaDievs,uzkuruviņšpaļāvās?Viņš viņuizglābanoviņabrāļarokasunarīnoviņaienaidnieku rokām,un,protams,viņštosatkalaizsargās.

16Kasgannezina,katiešiviņuDievsirtas,kasviņiemir devisspēkudarītSihemaspilsētaitoļaunumu,parkurujūs esatdzirdējuši?

17Vaitaddivivīriarsavuspēkuvarējaiznīcināttiklielu pilsētukāSihema,janebūtuviņuDieva,uzkuruviņi paļāvās?Viņšteicaundarījaviņiemvisuto,lainogalinātu pilsētasiedzīvotājusviņupilsētā

18Unvaitadtuvariuzvarēttos,kasiriznākušikopāno tavaspilsētas,laicīnītoskopāarviņiemvisiem,patja tūkstošreižuvairāknāktutevpalīgā?

19Tutačuziniunsaproti,katunenācicīnītiesarviņiem, betgankarotarviņuDievu,kasviņusizredzēja,untāpēc jūsvisišodienesatnākuši,laitiktuiznīcināti

20Tāpēctagadatturietiesnošīļaunuma,kojūscenšaties sevsagādāt,unjumsbūslabākneietiesarviņiemkaujā,lai ganviņuirmazskaitā,joviņuDievsirarviņiem

21Kadamoriešuķēniņidzirdējavisusviņupadomnieku vārdus,viņusirdispiepildījabailes,unviņibaidījāsno Jēkabadēliemunnegribējaprettiemcīnīties

22Unviņipievērsasavasausissavupadomniekuvārdiem unuzklausījavisusviņuvārdus,unpadomniekuvārdiļoti patikaķēniņiem,unviņitāarīdarīja

23UnķēniņinovērsāsunatturējāsnoJēkabadēliem,jotie neuzdrošinājāstuvotiestiem,laikarotuartiem,jotieļoti notiembaidījās,unviņusirdisizkusaviņosaizbailēmno tiem.

24JotasnācanoTāKungapieviņiem,joViņšuzklausīja SavukalpuĪzākaunJēkabalūgšanas,jotiepaļāvāsuz Viņu;unvisišieķēniņiatgriezāsarsavāmnometnēmtanī dienā,katrsuzsavupilsētu,unviņitajālaikānecīnījāsar Jēkabadēliem

25UnJēkabadēlitanīdienālīdzvakaramnostājāspretī Sihonakalnam,un,redzēdami,kašieķēniņinebija ieradušiescīnītiespretviņiem,Jēkabadēliatgriezāsmājās

36.NODAĻA

1TanīlaikāTasKungsparādījāsJēkabamunsacīja: “Celies,dodiesuzBēteliunpaliectur,unuzcelturaltāri TamKungam,kastevparādījies,kasteviuntavusdēlus izglābisnobēdām.”

2UnJēkabscēlāsarsaviemdēliemunvisu,kasviņam piederēja,unviņidevāsunnonācaBētelēpēcTāKunga vārda

3UnJēkabambijadeviņdesmitdeviņigadi,kadviņšdevās uzBēteli,unJēkabsunviņadēliunvisiļaudis,kasbijaar viņu,palikaBētelē,Lūzā,unviņšturuzcēlaaltāriTam Kungam,kasviņambijaparādījies,unJēkabsunviņadēli palikaBētelēsešusmēnešus

4TanīlaikānomiraDebora,Ūzameita,Rebekasaukle,kas bijabijusikopāarJēkabu;unJēkabsviņuapglabājazem Bēteleszemozola,kasturbija.

5UnarīRebeka,Betuēlameita,Jēkabamāte,tanīlaikā nomiraHebronā,tasir,Kireat-Arba,unviņatikaapglabāta Makpelasalā,koĀbrahāmsbijanopircisnoHetabērniem.

6UnRebekasmūžsbijasimttrīsdesmittrīsgadi,unviņa nomira,un,kadJēkabsdzirdēja,kaviņamāteRebekair mirusi,viņšrūgtiapraudājasavumātiunsarīkojalielas sērasparviņuunparDeboru,viņasaukli,zemozola,un viņšnosaucatovietuparAllon-bahutu.

7UntanīsdienāsnomirasīrietisLābans,joDievsviņu sodīja,tāpēckaviņšbijapārkāpisderību,kaspastāvēja starpviņuunJēkabu.

8UnJēkabambijasimtsgadi,kadTasKungsviņam parādījāsunsvētījaviņuunnosaucaviņavārduIsraēls,un Rāhele,Jēkabasieva,tapagrūtatanīsdienās

9UntanīlaikāJēkabsunviss,kasviņampiederēja,devās ceļānoBēteles,laidotosuzsavatēvanamuHebronu.

10Un,kamērviņibijaceļāunlīdzEfrataibijaatlicistikai nelielsgabaliņš,Rāheledzemdējadēlu,unviņaibija smagasdzemdības,unviņanomira.

11UnJēkabsviņuapglabājaceļāuzEfratu,tāirBetlēme, unviņšuzcēlapiemiņaszīmiviņaskapā,kasturirlīdzpat šaidienai;unRāhelesdienasbijačetrdesmitpiecigadi,tad viņanomira

12UnJēkabsnosaucasavudēlu,kasviņambijadzimisun koRāheleviņambijadzemdējusi,parBenjamīnu,jotas viņambijadzimiszemēpalaboroku

13UnpēcRāhelesnāvesJēkabsuzcēlasavuteltiviņas kalponesBilhasteltī.

14UnRūbenspartoapskaudasavumātiLeu,unviņš piepildījāsardusmām,unviņšpiecēlāssavāsdusmāsun devāsuniegājaBilhasteltīunnoturienesnoņēmasava tēvagultu

15TanīlaikāRūbenadēliemtikaatņemtaspirmdzimtības tiesībaslīdzarķēnišķīgajiemunpriesteriskajiemamatiem, joviņšbijaapgānījissavatēvagultu,unpirmdzimtības tiesībastikadotasJāzepam,ķēnišķīgaisamatsJūdamun priesterībaLevijam,joRūbensbijaapgānījissavatēva gultu

16UnšieirJēkabapaaudžusaraksti,kasviņamdzimuši Padan-Aramā,unJēkabadēlubijadivpadsmit.

17LeasdēlibijapirmdzimtaisRūbens,Simeons,Levijs, Jūda,Isašars,ZebulonsunviņumāsaDīna;unRāhelesdēli bijaJāzepsunBenjamīns.

18Zilpas,Leaskalpones,dēlibijaGadsunAšers,un Bilhas,Rāheleskalpones,dēlibijaDansunNaftalis;šieir Jēkabadēli,kasviņamdzimušiMezopotāmijā.

19UnJēkabsarsaviemdēliemunvisu,kasviņam piederēja,ceļojaunnonācaMamrē,tāirKireat-Arba,kasir Hebronā,kurĀbrahāmsunĪzāksdzīvojakāsvešinieki,un Jēkabsarsaviemdēliemunvisu,kasviņampiederēja, dzīvojapiesavatēvaHebronā.

20UnviņabrālisĒsavsunviņadēli,unviss,kasviņam piederēja,devāsuzSeīrazemiunturdzīvoja,unviņiem bijaīpašumiSeīrazemē,unĒsavabērnibijaauglīgiunļoti vairojāsSeīrazemē.

21UnšīsirĒsavapaaudzes,kasviņamtikadzimušas Kanaānazemē,unĒsavadēlibijapieci

22UnAdadzemdējaĒsavamviņapirmdzimtodēluĒlifāzu, unviņadzemdējaviņamarīReguēlu,unAhlibama dzemdējaviņamJeušu,JalamuunKorahu.

23ŠieirĒsavabērni,kasviņamdzimušiKanaānazemē; unĒlifasa,Ēsavadēla,dēlibijaTemans,Omārs,Cefo, Gatams,KenassunAmalekss,unReguēladēlibijaNahats, Zerahs,ŠamaunMiza

24UnJeušadēlibijaTimna,AlvaunJetets,unJaalama dēlibijaĀlahs,PinorsunKenass.

25UnKorahadēlibijaTemans,Mibcars,Magdiēlsun Erāms;šīsirĒsavadēludzimtaspēcviņuķēniņvaldām Seīrazemē.

26UnšieirSeira,horieša,dēluvārdi,Seirazemes iedzīvotāji:Lotans,Šobals,Cibeons,Ana,Dišans,Ēzersun Dišons,septiņidēli.

27UnLotanabērnibijaHorijs,Hemansunviņumāsa Timna,tāirTimna,kasnācapieJēkabaunviņadēliem,bet tieviņaineklausīja;unviņagājaunkļuvaparkonkubīni Ēlifasam,Ēsavadēlam,unviņadzemdējaviņamAmaleku 28UnŠobaladēlibijaAlvans,Manahats,Ēbals,Šefoun Onams,unCibeonadēlibijaAjaunAna;šisbijatasAna, kastuksnesīatradajemiešus,kadganījasavatēvaCibeona ēzeļus.

29Un,kamērviņšganījasavatēvaēzeļus,viņštosdažādos laikosvedatuksnesī,laitospabarotu

30Unkādudienuviņštosaizvedauzvienunotuksnešiem jūraskrastā,iepretimtautastuksnesim,un,kamērviņštos baroja,lūk,nootrasjūraspusesnācaļotispēcīgavētraun nolaidāsuzēzeļiem,kasturganījās,untievisiapstājās.

31Unpēctamnotuksnešajūrasotrāpusēiznācaapmēram simtdivdesmitlieliunbriesmīgidzīvnieki,untievisi nonācavietā,kurbijaēzeļi,untieturnometās.

32Unšiedzīvnieki,sākotnovidusdaļasuzleju,bija cilvēkubērnuformā,un,sākotnovidusdaļasuzaugšu, dažiembijalāčuizskats,betdažiem-torņuizskats,ar astēmaiztiemnostarppleciem,kassniedzāslīdzzemei, kāēzeļuastes,unšiedzīvniekinācaunuzkāpaunjājauz šiemēzeļiemunaizvedatosprom,untieaizgājalīdzšai dienai

33UnviensnošiemdzīvniekiemtuvojāsAnam,iesita viņamarastiuntadaizbēganotāsvietas.

34Un,kadviņšieraudzījašodarbu,viņšārkārtīginobijās parsavudzīvībuunaizbēgauzpilsētu

35Unviņšpastāstījasaviemdēliemunbrāļiemvisu,kas viņambijanoticis,undaudzivīridevāsmeklētēzeļus,bet nevarējatosatrast,unAnaunviņabrāļinotāsdienasvairs negājauztovietu,joviņiļotibaidījāsparsavudzīvību.

36UnAnas,Seīradēla,bērnibijaDišonsunviņamāsa Ahlibama,unDišonabērnibijaHemdans,Ešbans,Itrans unKerans,unĒzerabērnibijaBilhans,ZaavansunAkans, unDišonabērnibijaŪcsunArans

37ŠīsirSeīra,horieša,bērnudzimtaspēcviņu ķēniņvaldāmSeīrazemē.

38UnĒsavsunviņabērnidzīvojahoriešaSeīrazemē,tās zemesiedzīvotāja,unviņiemtajābijaīpašumi,unviņibija auglīgiunļotivairojās,unJēkabsunviņabērniunviss,kas tiempiederēja,dzīvojapiesavatēvaĪzakaKanaānazemē, kāTasKungsbijapavēlējisviņutēvamĀbrahāmam

37.NODAĻA

1UnJēkabasimtpiektajādzīvesgadā,tasirdevītajāgadā, kadJēkabsdzīvojaarsaviembērniemKanaānazemē,viņš nācanoPadan-Aramas.

2UntajāsdienāsJēkabsceļojaarsaviembērniemno Hebronas,unviņidevāsunatgriezāsŠehemaspilsētā,viņi unviss,kasviņiempiederēja,unviņiturdzīvoja,joJēkaba bērniieguvalabasuntreknasganībassaviemlopiem

Šehemaspilsētā,Šehemaspilsētaitoreizesotatjaunotai,un tajādzīvojaaptuvenitrīssimtivīriešuunsieviešu.

3UnJēkabsunviņabērniunviss,kasviņampiederēja, dzīvojatajālaukadaļā,koJēkabsbijanopircisnoHamora, Šehematēva,kadviņšnācanoPadan-Aramas,pirms SimeonsunLevijsbijapilsētuiekarojuši

4Unvisitiekanaāniešuunamoriešuķēniņi,kasdzīvojaap Šehemaspilsētu,dzirdēja,kaJēkabadēliatkalbijaatnākuši uzŠehemuunturapmetušiesuzdzīvi

5Unviņisacīja:"VaiebrejuJēkabadēliatkalatgriezīsies pilsētāunapmetīsiesturdzīvotpēctam,kadviņibūs sakāvušitāsiedzīvotājusuntospadzinuši?Vaiviņitagad atgriezīsiesunpadzīsarītos,kaspilsētādzīvo,vainonāvēs viņus?"

6UnvisiKanaānaķēniņiatkalsapulcējās,unviņināka kopā,laikarotuarJēkabuunviņadēliem.

7UnJašubs,Tapnahasķēniņš,sūtījaarīvisiemsaviem kaimiņuķēniņiem:GaašasķēniņamElanam,Šīlasķēniņam Ihuri,HazarasķēniņamParatonam,SartonasķēniņamSusi, Bet-HoranasķēniņamLābanamunOtneimasķēniņam Šabiram,sacīdams:

8Nācietmanaugšāunpalīdzietman,unuzveiksimebreju Jēkabuunviņadēlus,unvisus,kasviņampiederēja,joviņi atkalirieradušiesSihemā,laitoieņemtuunnogalinātutās iedzīvotājuskāiepriekš.

9Unvisišieķēniņisapulcējāskopāunnācaarvisām savāmnometnēm,ļaudisārkārtīgidaudzkāsmiltisjūras krastā,unviņivisiatradāspretīTapnaham.

10UnJašubs,Tapnahasķēniņš,devāspretviņiemarvisu savuarmijuunapmetāspieviņiemnometnēpretīTapnahai ārpuspilsētas,unvisusšosķēniņusviņisadalījaseptiņās vienībās,veidojotseptiņasnometnespretJēkabadēliem 11UnviņisūtījapaziņojumuJēkabamunviņadēlam, sacīdami:“Nācietjūsvisipiemums,laimēsvarētukopā sarunātieslīdzenumāunatriebtSihemasvīrulietu,kurus jūsnogalinājātviņupilsētā,untagadjūsatgriezīsities Sihemaspilsētāundzīvosiettur,unnogalināsiettās iedzīvotājuskāiepriekš”

12UnJēkabadēlitodzirdēja,unviņudusmasārkārtīgi iedegāsparKanaānaķēniņuvārdiem,undesmitJēkabadēli steidzāsunpiecēlās,unkatrsnoviņiemapjozasavuskara ieročus;unturbijasimtsdiviviņukalpi,apbruņotikaujas ierindā.

13Unvisišievīri,Jēkabadēli,kopāarsaviemkalpiem devāspretšiemķēniņiem,unJēkabs,viņutēvs,bijaar viņiem,unviņivisinostājāsuzSihemaskaudzes.

14UnJēkabslūdzaToKunguparsaviemdēliemunizpleta savasrokaspretToKungu,unviņšsacīja:“Ak,Dievs,Tu esiVisvarenaisDievs,TuesimūsuTēvs,Tumūsveidoji, unmēsesamTavurokudarbs;eslūdzuTevi,atbrīvo manusdēluscaurSavužēlastībunoviņuienaidniekurokas, kasšodiennāk,laicīnītosarviņiemunglābtuviņusno viņurokas,joTavārokāirspēksunvarenība,glābt nedaudzosnodaudziem”

15Undodmaniemdēliem,saviemkalpiem,sirdsspēkuun spēkucīnītiesarviņuienaidniekiem,pakļautviņusunlikt viņuienaidniekiemkristviņupriekšā,unneļaujmaniem dēliemunviņukalpiemmirtnoKānaānabērnurokām

16Bet,jaTavāsacīslabprātatņemtumanudēluunviņu kalpudzīvības,tadpieņemtosSavālielajāžēlastībācaur

Savukalpurokām,laitiešodienneietbojānoamoriešu ķēniņurokas.

17Un,kadJēkabsbeidzalūgtToKungu,zemenodrebēja nosavasvietas,unsauleaptumšojās,unvisišieķēniņibija šausmās,unviņuspārņēmalielasizbailes.

18UnTasKungsuzklausījaJēkabalūgšanu,unTasKungs iedvesavisuķēniņuunviņukaraspēkasirdisarbailēmun bijībuJēkabadēlupriekšā.

19JoTasKungslikaviņiemdzirdētratutroksniunvarenu zirgutroksninoJēkabadēliemunlielaskaraspēkabalsi, kasviņuspavadīja

20UnšosķēniņuspārņēmalielasbailesnoJēkabadēliem, un,kamērtiestāvējasavāsmītnēs,redzi,Jēkabadēlidevās tiemvirsūarsimtdivpadsmitvīriemarlieluunbaisu kliegšanu

21Un,kadķēniņiredzējaJēkabadēlustuvojamiesviņiem, viņuspārņēmavēllielākapanikaunviņisliecāsatkāpties noJēkabadēliemkāsākumāunnecīnītiesarviņiem

22Betviņineatkāpās,sacīdami:“Tasmumsbūtukauns,ja mēsdivreizatkāptosnoebrejiem”

23UnJēkabadēlipienācaundevāspretīvisiemšiem ķēniņiemunviņuarmijām,unviņiredzēja,unlūk,tābija ļotivarenatauta,tikdaudzkājūrassmiltis

24UnJēkabadēlipiesaucaToKunguunsacīja:“Palīdzi mums,Kungs,palīdzimumsunatbildimums,jomēs paļaujamiesuzTevi,unneļaujmumsmirtnošo neapgraizītovīrurokas,kasšodienirnākušipretmums!”

25UnJēkabadēliapjozasavuskaraieročus,unkatrsņēma savāsrokāssavuvairoguunšķēpu,untiedevāskaujā

26UnJūda,Jēkabadēls,skrējapirmaissavubrāļu priekšgalā,undesmitviņakalpikopāarviņu,unviņš devāspretīšiemķēniņiem

27UnarīJašubs,Tapnahasķēniņš,pirmaisizgājaarsavu armijuJūdaspriekšā,unJūdaieraudzījaJašubuunviņa armijunākamviņampretī,unJūdasdusmasiedegās,un viņadusmasdegaviņā,unviņštuvojāskaujai,kurāJūda riskējaarsavudzīvību.

28UnJašubsunvissviņakaraspēksdevāsuzJūdeju,un viņšjājauzļotispēcīgaunvarenazirga,unJašubsbijaļoti drosmīgsvīrs,nogalvaslīdzkājāmapsegtsardzelziun misiņu

29Un,atrodotieszirgamugurā,viņššāvabultasarabām rokāmnopriekšpusesunaizmugures,kātasbijaviņa paradumsvisāskaujās,unviņšnekadnetrāpījagarām vietai,uzkurubijatēmējissavasbultas

30Un,kadJašubsnācacīnītiesarJūduunraidījadaudz bultupretJūdu,TasKungssasējaJašubaroku,unvisas bultas,koviņšraidīja,atsitāspretviņapašavīriem.

31Un,neskatotiesuzto,JašubsturpinājavirzītiesuzJūdu, laiizaicinātuviņuarbultām,betattālumsstarpviņiembija apmēramtrīsdesmitolekšu,un,kadJūdaredzējaJašubu raidāmsavasbultaspretviņu,viņšskrējaviņamvirsūar savudusmuuzbudinātospēku

32UnJūdapacēlanozemeslieluakmeni,kurasvarsbija sešdesmitseķeļi,unJūdaskrējapretīJašubam,unakmens trāpījaviņavairogam,tākaJašubsapstājāsnositienaun nokritanozirgazemē.

33UnvairogspāršķēlāsnoJašubarokas,untrieciena spēkaietekmētasaizlēcaapmērampiecpadsmitolekšu attālumā,unvairogsnokritaotrāsnometnespriekšā.

34Unķēniņi,kasnācakopāarJašubu,notālienesredzēja Jūdas,Jēkabadēla,spēkuunto,koviņšbijanodarījis Jašubam,unviņišausmīginobijāsnoJūdas

35UnviņisapulcējāsnetālunoJašubanometnes,redzot viņaapjukumu,unJūdaizvilkasavuzobenuunnogalināja četrdesmitdivusvīrusnoJašubanometnes,unvisaJašuba nometnebēgaJūdaspriekšā,unneviensnespējaviņam pretoties,unviņiatstājaJašubuunbēganoviņa,unJašubs joprojāmgulējazemē

36UnJašubs,redzēdams,kavisiviņanometnesvīribija noviņaaizbēguši,steidzāsunšausmāssacēlāspretJūduun nostājāskājāspretīJūdai

37UnJašubscīnījāsarJūduvienākaujā,likdamsvairogus pretvairogu,unvisiJašubavīribēga,joviņiļotibaidījās noJūdas

38UnJašubsņēmasavušķēpurokā,laisistJūdampa galvu,betJūdaātripielikasavuvairogupiegalvaspret Jašubašķēpu,tākaJūdasvairogssaņēmaJašubašķēpa sitienu,unarīvairogspāršķēlās.

39KadJūdaredzēja,kaviņavairogsirsašķelts,viņš steigšusizvilkazobenuuniesitaJašubampapotītēm, nocirzdamsviņamkājas,tākaJašubsnokritazemē,un šķēpsizkritaviņamnorokas

40UnJūdasteigšuspacēlaJašubašķēpu,artonocirta viņamgalvuunnometatoviņampiekājām.

41Un,kadJēkabadēliredzēja,koJūdabijanodarījis Jašubam,viņivisimetāspiecituķēniņurindām,unJēkaba dēlicīnījāsarJašubaarmijuunvisuturesošoķēniņu armijām

42UnJēkabadēlinogalinājapiecpadsmittūkstošussavu vīruunsitatoskāķirbjus,betpārējiebēga,glābjotsavu dzīvību

43UnJūdajoprojāmstāvējapieJašubalīķaunnovilka Jašubamviņabruņutērpu.

44UnJūdanoņēmaarīdzelziunvaru,kasbijaapJašubu, unredzi,deviņivīrinoJašubavirsniekiemnācacīnīties pretJūdu.

45UnJūdasteidzāsunpacēlanozemesakmeniunarto iesitavienamnoviņiempagalvu,unviņagalvaskausstika salauzts,unarīķermenisnokritanozirgazemē.

46Unastoņiatlikušievirsnieki,redzēdamiJūdasspēku, ļotinobijāsunbēga,betJūdaarsaviemdesmitvīriemtos vajāja,untietospanācaunnogalināja.

47UnJēkabadēlijoprojāmsakāvaķēniņuarmijas,unviņi nogalinājadaudzusnotiem,betšieķēniņidrosmīgiturējās piesaviemkapteiņiemunneatkāpāsnosavāmvietām,un viņikliedzaprettiemnosaviemarmijaslocekļiem,kas bēganoJēkabadēliem,betneviensneklausījās,joviņi baidījāsparsavudzīvību,kanenomirs

48UnvisiJēkabadēli,pēctam,kadbijasakāvušiķēniņu armijas,atgriezāsunnācaJūdaspriekšā,unJūdajoprojām nogalinājaastoņusJašubavirsaišusunnovilkaviņiem drēbes

49UnLevijsredzējaElonu,Gaašaķēniņu,nākamviņam pretīarsaviemčetrpadsmitvirsniekiem,laiviņuuzveiktu, betLevijstonezinājadroši

50UnElonsarsaviemvirsniekiemtuvojāstuvāk,un Levijsatskatījāsunredzēja,kakaujaviņamtikadotano aizmugures,unLevijsskrējaardivpadsmitsaviemkalpiem, unviņidevāsunnogalinājaElonuunviņavirsniekusar zobenaasmeni

38.NODAĻA

1UnIhuri,Šīloķēniņš,nācapalīgāElonam,unviņš tuvojāsJēkabam,kadJēkabsievilkasavuloku,kasbija viņarokā,unarbultutrāpījaIhuri,kasizraisījaviņanāvi 2Un,kadŠiloķēniņšIhuribijamiris,četriatlikušieķēniņi aizbēganosavasvietaskopāarpārējiemvirsniekiemun centāsatkāpties,sacīdami:“Mumsvairsnavspēkapret ebrejiempēctam,kadviņiirnogalinājušitrīsķēniņusun viņuvirsniekus,kasbijavarenākiparmums”

3Un,kadJēkabadēliredzēja,kaatlikušieķēniņibija atstājušisavasvietas,viņitosvajāja,unarīJēkabsnācano Sihemaskaudzes,novietas,kurviņšstāvēja,unviņidevās pakaļķēniņiemuntuvojāstiemarsaviemkalpiem

4Unķēniņiunvirsniekiarpārējiemsaviemkaraspēkiem, redzot,kaJēkabadēlituvojas,baidījāsparsavudzīvībuun bēga,līdzsasniedzaHazarapilsētu

5UnJēkabadēlivajājatoslīdzHazarapilsētasvārtiem,un tiesakāvalielusakāviķēniņuunviņuarmijuvidū, apmēramčetrustūkstošusvīru,unkamērtiesakāvaķēniņu armiju,Jēkabsbijaaizņemtsarsavuloku,aprobežojotiesar ķēniņusitienu,unviņštosvisusnogalināja

6UnviņšnogalinājaParatonu,Hazaraķēniņu,pieHazara pilsētasvārtiem,unpēctamviņšnogalinājaSusi,Sartonas ķēniņu,unLābanu,Bethorinasķēniņu,unŠabiru, Mahnajamasķēniņu,unviņštosvisusnogalinājaarbultām, bultakatramnoviņiem,untienomira.

7UnJēkabadēli,redzēdami,kavisiķēniņiirmirušiunka tieirsalauztiunatkāpjas,turpinājakaujuarķēniņu armijāmpretīHazaravārtiem,unviņijoprojāmnogalināja apmēramčetrsimtviņuvīru

8UntrīsJēkabakalpuvīrikritatanīkaujā,un,kadJūda redzēja,katrīsviņakalpibijamiruši,tasviņuļoti apbēdināja,unviņadusmasdegaviņāpretamoriešiem 9Unvisivīri,kasbijapalikušinoķēniņuarmijām,ļoti baidījāsparsavudzīvību,unviņiskrējaunsalauzaHazara pilsētasmūruvārtus,unviņivisiiegājapilsētā,laiglābtos 10UnviņipaslēpāsHazarapilsētasvidū,joHazarapilsēta bijaļotilielaunplaša,un,kadvisišiekaraspēkibija ienākušipilsētā,Jēkabadēliskrējatiempakaļuzpilsētu 11Unčetrivarenivīri,pieredzējušikaujā,izgājano pilsētasunnostājāspretīpilsētasvārtiemarizvilktiem zobeniemunšķēpiemrokās,unviņinostājāspretīJēkaba dēliemunneļāvatiemieietpilsētā

12UnNaftalisskrējaunnostājāsstarpviņiem,unarsavu zobenunositadivusnoviņiemunarvienusitienunocirta tiemgalvas.

13Unviņšpagriezāspretpārējiemdiviem,unredzi,tie bijaaizbēguši,unviņštosvajāja,panāca,sakāvaun nogalināja

14UnJēkabadēlinonācapilsētāunieraudzīja,unlūk,tur bijavēlviensmūrispilsētā,unviņimeklējamūravārtus, betnevarējatosatrast,unJūdauzlēcauzmūravirsotnes, unSimeonsunLevijssekojaviņam,unviņivisitrīs nokāpanomūrapilsētā

15UnSimeonsunLevijsnogalinājavisusvīrus,kasskrēja pilsētā,laiglābtos,unarīpilsētasiedzīvotājusarviņu sievāmunmazajiembērniem,viņinogalinājaarzobena asmeni,unpilsētasvaimanaspacēlāsdebesīs.

16UnDansunNaftalisuzlēcauzmūra,lairedzētu,kas izraisījavaimanutroksni,joJēkabadēlibijanoraizējušies parsaviembrāļiem,unviņidzirdējapilsētasiedzīvotājus runājamraudādamiunlūgdami,sacīdami:"Ņemietvisu, kasmumspiederpilsētā,unejietprom,tikainenonāvējiet mūs!"

17Un,kadJūda,SimeonsunLevijsbijabeigušišaustīt pilsētasiedzīvotājus,viņiuzkāpapamūriunsaucaDanu unNaftali,kasatradāsuzmūra,unpārējossavusbrāļus,un SimeonsunLevijspaziņojaviņiemparieejupilsētā,unvisi Jēkabadēlinācaatnestlaupījumu

18UnJēkabadēlipaņēmaHazarapilsētaslaupījumu, sīklopusunliellopus,unvisumantu,unviņipaņēmavisu, kovarējasagūstīt,untanīdienāaizgājanopilsētas

19UnnākamajādienāJēkabadēlidevāsuzSartonu,joviņi dzirdēja,kaSartonasvīri,kasbijapalikušipilsētā,pulcējās, laicīnītosarviņiemparviņuķēniņanogalināšanu,un Sartonabijaļotiaugstaunnocietinātapilsēta,untaibija dziļšvalnis,kasieskaujpilsētu.

20Unvaļņastabsbijaapmērampiecdesmitolekšugaršun četrdesmitolekšuplats,unturnebijavietas,kurcilvēkam ieietpilsētāvaļņadēļ,unJēkabadēliieraudzījapilsētas vaļņuunmeklējatajāieeju,bettonevarējaatrast 21Joieejapilsētābijaaizmugurē,unikviensvīrs,kas vēlējāsienāktpilsētā,nācapašoceļuunapgājavisupilsētu, unpēctamviņšiegājapilsētā

22UnJēkabadēli,redzēdami,kanevaratrastceļuuz pilsētu,ļotiiedegāsdusmas,unpilsētasiedzīvotāji, redzēdami,kaJēkabadēlinākpieviņiem,ļotinobijāsno viņiem,jobijadzirdējušiparviņuspēkuunto,koviņibija nodarījušiHazaram.

23UnSartonaspilsētasiedzīvotājinevarējaizietpretī Jēkabadēliempēctam,kadbijasapulcējušiespilsētā,lai cīnītospretviņiem,baidotiesiekļūtpilsētā,bet,kadviņi redzēja,katienākpretī,viņiļotinobijāsnotiem,jobija dzirdējušiparviņuspēkuunto,koviņibijanodarījuši Hazaram.

24TāSartonasiedzīvotājisteigšusnoņēmapilsētasceļa tiltunotāvietas,pirmsieradāsJēkabadēli,unievedato pilsētā.

25UnJēkabadēlinācaunmeklējaceļuuzpilsētu,bet nevarējatoatrast,unpilsētasiedzīvotājiuzkāpamūra augšpusēunieraudzīja,unlūk,Jēkabadēlimeklējaieeju pilsētā

26UnpilsētasiedzīvotājinomūraaugšaslamājaJēkaba dēlusunnolādējatos,unJēkabadēlidzirdējalamāšanāsun ļotisaniknojās,unviņudusmasdegaviņos

27UnJēkabadēlibijauztiemsaniknoti,unviņivisi piecēlāsunarpilnuspēkumetāspārinocietinājumamunar savuspēkupārkāpačetrdesmitolekšuplatuma nocietinājumaposmu

28Un,kadviņibijapagājušipārinocietinājumam,viņi nostājāszempilsētasmūraunatklāja,kavisipilsētasvārti irnocietinātiardzelzsdurvīm

29UnJēkabadēlituvojās,laiuzlauztupilsētasvārtudurvis, betiedzīvotājitoneļāva,jonomūraaugšastiemetauz viņiemakmeņusunbultas.

30Untoļaužuskaits,kasatradāsuzmūra,bijaapčetri simtivīru,un,kadJēkabadēliredzēja,kapilsētasvīri neļaujviņiematvērtpilsētasvārtus,viņimetāsunuzkāpa

mūraaugšpusē,unJūdadevāspirmaisuzpilsētasaustrumu daļu.

31UnGadsunAšersdevāsviņampakaļuzpilsētas rietumustūri,SimeonsunLevijsuzziemeļiemunDansun Rūbensuzdienvidiem.

32Unvīri,kasatradāsmūravirsotnē,pilsētasiedzīvotāji, redzēdami,kaJēkabadēlinākpretviņiemaugšup,visi bēganomūra,nokāpapilsētāunpaslēpāspilsētasvidū.

33UnIsašarsunNaftalis,kaspalikazemmūra,tuvojāsun salauzapilsētasvārtusuniekūraugunipilsētasvārtos,tāka dzelzsizkusa,unvisiJēkabadēliiegājapilsētā,viņiunvisi viņuvīri,unviņicīnījāsarSartonaspilsētasiedzīvotājiem unsitatosarzobenaasmeni,unneviensnespējapret viņiempastāvēt

34Unapmēramdivsimtvīruaizbēganopilsētas,unviņi visidevāsunpaslēpāskādātornīpilsētā,unJūdavajāja viņuslīdztornimunnojaucatorni,kassabrukavirsūvīriem, unviņivisinomira

35UnJēkabadēliuzkāpapatātorņajumtaceļu,unviņi ieraudzīja,unlūk,turpilsētātālumābijavēlviensspēcīgs unaugststornis,untāvirsotnesniedzāsdebesīs,unJēkaba dēlisteidzāsunnokāpalejā,undevāsarvisiemsaviem vīriemuztotorniunatradatopilnuarapmēramtrīs simtiemvīru,sieviešuunmazuļu

36UnJēkabadēlisitalielusakāvistarptiemvīriemtornī, untieaizbēgaunbēganoviņiem

37UnSimeonsunLevijstosvajāja,kadnovietas,kurtie bijapaslēpušies,prettiemiznācadivpadsmitvareniun drosmīgivīri

38Unšiedivpadsmitvīriuzturējaspēcīgucīņupret SimeonuunLevi,unSimeonsunLevinevarējaviņus uzvarēt,unšievaronīgievīrisalauzaSimeonaunLevi vairogus,unviensnoviņiemiesitaLevijamarsavuzobenu galvā,kadLevisteigšuspielikarokupieviņagalvas,jo viņšbaidījāsnozobena,unzobenstrāpījaLevijamrokā,un tampietrūkatikaimaz,laiLevijamtiktunocirstaroka

39UnLevijssatvēradrosmīgāvīrazobenusavārokāunar varutoizrāvavīram,unartoviņšiesitavarenajamvīram pagalvu,untasnocirtatamgalvu

40Unvienpadsmitvīrituvojās,laicīnītosarLeviju,jotie redzēja,kaviensnoviņiemirnogalināts,unJēkabadēli cīnījās,betJēkabadēlinevarējaviņusuzvarēt,jošievīri bijaļotivareni.

41UnJēkabadēli,redzēdami,katienevarviņusuzvarēt, Simeonsskaļiunvareniiekliedzās,unvienpadsmit spēcīgievīriapstulba,dzirdotSimeonakliedzienu.

42UnJūdajaunotālienespazinaSimeonasaucienabalsi, unNaftalisunJūdaarsaviemvairogiemskrējapie SimeonaunLevijaunatradaviņuscīnāmiesaršiem varenajiemvīriem,nespēdamitosuzvarēt,joviņuvairogi bijasalauzti

43UnNaftalisredzēja,kaSimeonaunLevijavairogiir salauzti,unviņšpaņēmanosaviemkalpiemdivusvairogus unatnesatosSimeonamunLevijam

44UnSimeons,LevijsunJūdatanīdienācīnījāsvisitrīs pretvienpadsmitvarenajiemvīriemlīdzsaulrietam,bet viņinespējatosuzvarēt.

45UntastikapaziņotsJēkabam,unviņšļotiapbēdinājās, unviņšlūdzaToKungu,unviņšunviņadēlsNaftalis devāspretšiemvarenajiemvīriem.

46UnJēkabstuvojāsunuzvilkasavulokuunpietuvojās varenajiemvīriemunnogalinājatrīsnoviņuvīriemarloku, unatlikušieastoņipagriezāsatpakaļ,unlūk,karšpret viņiemnotikapriekšāunaizmugurē,unviņiļotibaidījās parsavudzīvībuunnevarējapastāvētJēkabadēlupriekšā, unviņibēganoviņiem

47UnbēgdamiviņisastapaDanuunAšeru,kasnāca viņiempretī,untiepēkšņiuzbrukatiem,cīnījāsartiemun nogalinājadivusnotiem,betJūdaunviņabrāļitosvajāja unnogalinājaatlikušosunnogalinājatos

48UnvisiJēkabadēliatgriezāsunstaigājapapilsētu, meklējot,vaivarētuatrastkādusvīrus,unviņiatrada apmēramdivdesmitjaunusvīruspilsētasalā,unGadsun Ašersviņusvisussakāva,unDansunNaftalisuzbruka pārējiemvīriem,kasbijaaizbēgušinootrātorņa,unviņi viņusvisussakāva.

49UnJēkabadēlisakāvavisusSartonaspilsētas iedzīvotājus,betsievietesunmazosviņiatstājapilsētāun nenogalinājatos.

50UnvisiSartonaspilsētasiedzīvotājibijavarenivīri, viensnoviņiemvajājatūkstoti,betdivinoviņiem neaizbēganodesmittūkstošiempārējovīru.

51UnJēkabadēlinogalinājavisusSartonaspilsētas iedzīvotājusarzobenaasmeni,tākaneviensnespējatiem pretoties,unsievietesviņiatstājapilsētā.

52UnJēkabadēlipaņēmavisupilsētaslaupījumuun sagūstījavisu,kotievēlējās,unviņipaņēmaavisun liellopusunmantunopilsētas,unJēkabadēlirīkojāsar Sartonuuntāsiedzīvotājiemtā,kāviņibijarīkojušiesar Hazaruuntāsiedzīvotājiem,unviņiapgriezāsunaizgāja

39.NODAĻA

1Un,kadJēkabadēlidevāspromnoSartonaspilsētas,viņi bijanogājušiapmēramdivsimtolekšu,kadsastapa Tapnahasiedzīvotājus,kasnācaviņiempretī,jotiebija izgājuši,laiarviņiemcīnītos,tāpēckatiebijasakāvuši Tapnahasķēniņuunvisusviņavīrus

2Tāvisi,kasbijapalikušiTapnahaspilsētā,izgājacīnīties arJēkabadēliem,unviņidomājaatgūtnoviņiem laupījumuunkarafloti,kotiebijasagūstījušinoHazaraun Sartona

3UnpārējieTapnahasvīricīnījāsarJēkabadēliemtanī vietā,unJēkabadēliviņussakāva,untiebēgaviņupriekšā, untievajājatoslīdzArbelanaspilsētai,untievisikrita Jēkabadēlupriekšā.

4UnJēkabadēliatgriezāsunnonācaTapnahā,laiatņemtu Tapnahaslaupījumu,un,kadviņinonācaTapnahā,viņi dzirdēja,kaArbelanasļaudisbijaizgājušiviņiempretī,lai glābtusavubrāļulaupījumu,unJēkabadēliatstājadesmit savusvīrusTapnahā,laiizlaupītupilsētu,unviņidevās pretīArbelanasļaudīm.

5UnArbelanasvīriizgājaarsavāmsievāmcīnītiesar Jēkabadēliem,joviņusievasbijapieredzējušaskaujā,un tieizgāja,apčetrisimtivīruunsieviešu

6UnvisiJēkabadēliskaļābalsīkliegdamsskrēja Arbelanasiedzīvotājuvirzienāarlieluunbaisubalsi.

7UnArbelanasiedzīvotājidzirdējaJēkabadēlugavilesun viņurēkoņukālauvurēkoņuunkājūrasuntāsviļņu rēkoņu.

8UnbailesunšausmaspārņēmaviņusirdisJēkabadēlu dēļ,unviņišausmīginotiembaidījās,unviņiatkāpāsun bēgaviņupriekšāpilsētā,unJēkabadēlivajājaviņuslīdz pilsētasvārtiemunuzbrukaviņiempilsētā.

9UnJēkabadēlicīnījāsarviņiempilsētā,unvisasviņu sievietesbijaiesaistītaslingošanassmēlēspretJēkaba dēliem,uncīņastarpviņiembijaļotisīvavisutodienulīdz vakaram.

10UnJēkabadēlinespējatosuzvarēt,unJēkabadēli gandrīzgājabojātajākaujā,unJēkabadēlipiesaucaTo Kunguunpretvakaruļotiatguvaspēku,unJēkabadēliar zobenaasmenisakāvavisusArbelanasiedzīvotājus,vīrus, sievietesunmazos.

11Unarīatlikušoscilvēkus,kasbijaaizbēgušinoSartonas, JēkabadēlisakāvaArbelanā,unJēkabadēlirīkojāsar ArbelanuunTapnahutāpat,kāviņibijarīkojušiesar HazaruunSartonu,un,kadsievietesredzēja,kavisivīriir miruši,viņasuzkāpauzpilsētasjumtiemunsitaJēkaba dēlus,aplejotarakmeņiemkālietu.

12UnJēkabadēlisteidzāsuniegājapilsētāunsagrāba visassievietesunsitatāsarzobenaasmeni,unJēkabadēli sagūstījavisulaupījumuunlaupījumu,sīklopus,liellopus unlopus

13UnJēkabadēlidarījaarMahnajutā,kātiebijadarījuši arTapnahu,arHazaruunarŠīlo,unnoturienesviņi nogriezāsunaizgāja

14UnpiektajādienāJēkabadēlidzirdēja,kaGaašaļaudis bijasapulcējušiespretviņiem,laicīnītos,joviņibija nogalinājušiviņuķēniņuunviņuvirsniekus,joGaaša pilsētābijabijušičetrpadsmitvirsnieki,unJēkabadēli viņusvisusbijanogalinājušipirmajākaujā.

15UnJēkabadēlitanīdienāapjozasavuskaraieročusun devāskaujāpretGaašaiedzīvotājiem,unGaašābija spēcīgaunvarenaamoriešutauta,unGaašabija visspēcīgākāunvislabāknocietinātāpilsētanovisām amoriešupilsētām,untaibijatrīsmūri

16UnJēkabadēlinonācaGaašā,unviņiatradapilsētas vārtusaizslēgtus,unapmērampiecisimtivīrustāvamārējā mūraaugšpusē,unļaudis,tikdaudzkāsmiltisjūraskrastā, bijaslēpnīJēkabadēliemnopilsētasārpuses,tās aizmugurē

17UnJēkabadēlituvojās,laiatvērtupilsētasvārtus,un, kamērtietuvojās,redzi,tie,kasbijaslēpnīpilsētas aizmugurē,iznācanosavāmvietāmunielencaJēkaba dēlus

18UnJēkabadēlibijaielenktistarpGaašaļaudīm,un kaujanorisinājāsgannopriekšpuses,gannoaizmugures, unvisivīri,kasatradāsuzmūra,metanomūrauzviņiem bultasunakmeņus

19UnJūda,redzēdams,kaGaašavīrikļūstviņiempar smagu,izdevaļotigriezīguunvarenukliedzienu,unvisi Gaašavīribijapārbijušies,dzirdotJūdassaucienu,unvīri kritanomūraviņaspēcīgākliedzienadēļ,unvisi,kasbija nopilsētasunārpuses,ļotibaidījāsparsavudzīvību

20UnJēkabadēlijoprojāmtuvojāspilsētasvārtiem,kad Gaašavīrinomūraaugšasmetauzviņiemakmeņusun bultasunlikaviņiembēgtnovārtiem.

21UnJēkabadēliatgriezāspretGaašavīriem,kasbija kopāarviņiemnoārpusesnopilsētas,untietosšausmīgi sakāva,itkāķiplokus,untienespējapastāvētpretJēkaba

dēliem,jobailesunizbīlestosbijapārņēmušasJūdas kliedzienadēļ.

22UnJēkabadēlinogalinājavisustosvīrus,kasbijaārpus pilsētas,unJēkabadēlijoprojāmtuvojās,laiiekļūtupilsētā uncīnītoszempilsētasmūriem,betviņinevarēja,jovisi Gaašaiedzīvotāji,kasbijapalikušipilsētā,bijaielencējuši Gaašamūrusvisosvirzienos,tākaJēkabadēlinevarēja tuvotiespilsētai,laicīnītosarviņiem.

23UnJēkabadēlipietuvojāsvienamstūrim,laicīnītoszem mūra,betGaašaiedzīvotājimetauzviņiembultasun akmeņuskālietusgāzes,untiebēganomūraapakšas

24UnGaašaļaudis,kasatradāsuzmūra,redzēdami,ka Jēkabadēlinevarviņusuzvarētnomūraapakšas,pārmeta Jēkabadēliemšādusvārdus,sacīdami:

25Kastevkaiškaujā,katunespējuzvarēt?Vaituvari rīkotiesarvarenoGaašaspilsētuuntāsiedzīvotājiemtāpat, kāturīkojiesaramoriešupilsētām,kasnebijatikspēcīgas? Patiesi,turīkojiestāpatartiemvājajiemmūsuvidūun nogalinājiviņuspilsētasieejā,joviņiemnebijaspēka,kad viņibijapārbijušiesnotavaskliegšanas

26Unvaijūstagadspēsietcīnītiesšajāvietā?Patiesi,jūs visišeitmirsiet,unmēsatriebsimtopilsētulietu,kurasjūs esatizpostījuši

27UnGaašaiedzīvotājiļotinievājaJēkabadēlusun zaimojaviņuskopāarviņudieviemunturpinājamestno sienasuzviņiembultasunakmeņus

28UnJūdaunviņabrāļidzirdējaGaašaiedzīvotājuvārdus, unviņudusmasļotiiedegās,unJūdaapskaudasavuDievu šajālietā,unviņšsaucaunsacīja:"Ak,Kungs,palīdzi,sūti palīdzībumumsunmūsubrāļiem!"

29Unviņšskrējatālumāarvisusavuspēku,arizvilktu zobenurokā,unviņšlēcanozemesunarsavuspēku uzkāpapārimūrim,unviņazobensizkritanoviņarokas

30UnJūdasaucapiemūra,unvisivīri,kasbijauzmūra, bijapārbijušies,undažinoviņiemnokritanomūrapilsētā unnomira,bettie,kasvēlbijauzmūra,kadtieieraudzīja Jūdasspēku,ļotinobijāsunbēga,glābdamiessavudzīvību, pilsētā

31UndažiiedrošinājāscīnītiesarJūduuzmūra,unviņi tuvojās,laiviņunogalinātu,kadieraudzīja,kaJūdamrokā nebijazobena,unviņidomājaviņunomestnomūrapie viņabrāļiem,undivdesmitpilsētasvīrinācaviņiempalīgā, unviņiielencaJūdu,unviņivisikliedzapārviņuun tuvojāsviņamarizvilktiemzobeniem,unviņiiebiedēja Jūdu,unJūdanomūrasaucasavusbrāļus

32UnJēkabsunviņadēliizvilkalokunomūraapakšasun notriecatrīsvīrus,kasbijamūraaugšpusē,unJūda turpinājaraudātuniesaucās:“Ak,Kungs,palīdzimums! Ak,Kungs,izglābmūs!”Viņšskaļābalsīsaucauzmūra, unsauciensbijadzirdamslielāattālumā

33Unpēcšīsaucienaviņšatkalatsākakliegt,unvisivīri, kasielencaJūdumūraaugšpusē,bijapārbijušies,un ikviens,dzirdotJūdaskliegšanuuntrīci,izmetasavu zobenunorokasunbēga

34UnJūdasatvērazobenus,kasbijanokritušinoviņu rokām,unJūdacīnījāsartiemunnogalinājadivdesmit viņuvīrusuzmūra.

35Unapmēramastoņdesmitvīriunsievieteskāpano pilsētaspamūriunielencaJūdu,unTasKungsiedvesa bailesJūdasacīs,tākatienevarējaViņamtuvoties.

36UnJēkabsunvisi,kasbijaarviņu,izvilkalokunomūra apakšas,untieuzmūranonāvējadesmitvīrus,untie nokritazemmūraJēkabaunviņadēlupriekšā

37Unļaudis,kasatradāsuzmūra,redzēdami,kadivdesmit viņuvīrubijakrituši,tiejoprojāmskrējaJūdasvirzienāar izvilktiemzobeniem,bettienevarējaviņamtuvoties,jotie bijaļotipārbijušiesnoJūdasspēka

38Unviensnoviņuvarenajiemvīriem,vārdāAruds, tuvojās,laisistuJūdampagalvuarsavuzobenu,kadJūda steigšuspielikasavuvairogupiegalvas,unzobenstrāpīja vairogam,untaspāršķēlāsuzpusēm

39Unšisvarenaisvīrspēctam,kadbijauzveicisJūdu, bēga,glābjotsavudzīvību,Jūdasbaiļupārņemts,unviņa kājaspaslīdējauzsienas,unviņšnokritastarpJēkaba dēliem,kasbijazemsienas,unJēkabadēliviņusitaun nogalināja.

40UnJūdamsāpējagalvanovarenāvīrasitiena,unJūda gandrīznomira

41UnJūdakliedzapiemūrasāpjudēļ,kobijaizraisījis sitiens,kadDanstodzirdēja,unviņadusmasdegaviņā,un viņšarīpiecēlāsunaizgājapagabalu,unskrējaunlēcano zemesunarsavudusmuuzbudinātospēkuuzkāpauzmūra.

42Un,kadDansnonācapiemūranetālunoJūdas,visivīri, kasatradāsuzmūra,kasbijanostājušiespretJūdu,bēga, unviņiuzkāpauzotromūriunmetabultasunakmeņusuz DanuunJūdunootrāmūrauncentāsviņuspadzītnomūra

43UnbultasunakmeņitrāpījaDanamunJūdai,unviņi gandrīztikanogalinātiuzmūra,unvisur,kurDansunJūda bēganomūra,viņusuzbrukaarbultāmunakmeņiemno otrāmūra

44UnJēkabsunviņadēlijoprojāmatradāspilsētasieejā zempirmāmūra,unviņinespējauzvilktsavulokupret pilsētasiedzīvotājiem,jotieviņusnevarējaredzēt, atrodotiesuzotrāmūra.

45UnDansunJūda,kadvairsnespējaizturētakmeņusun bultas,kaskritauzviņiemnootrāmūra,viņiabimetāsuz otrāmūrapilsētasiedzīvotājutuvumā,un,kadpilsētas iedzīvotāji,kasatradāsuzotrāmūra,redzēja,kaDansun Jūdabijapieviņiempienākušiuzotrāmūra,viņivisi iekliedzāsunnokāpalejāstarpmūriem.

46UnJēkabsunviņadēlidzirdējapilsētasiedzīvotāju saucienus,unviņijoprojāmatradāspilsētasieejā,unviņi bijanoraizējušiesparDanuunJūdu,kurusviņineredzēja, jotieatradāsuzotrāmūra

47UnNaftalisdevāsaugšuparsavudusmuuzkurināto spēkuunmetāsuzpirmomūri,lairedzētu,nokurienes pilsētābijadzirdamstaskliedziens,betIsašarsunZebulons tuvojās,laiuzlauztupilsētasvārtus,atvērapilsētasvārtus uniegājapilsētā

48UnNaftalispārlēcanopirmāmūrauzotrounnāca palīgāsaviembrāļiemunGaašaiedzīvotājiem,kasbijauz mūra,joNaftalisredzēja,katrešaisbijanācispalīgā saviembrāļiem,untievisibēgaundevāslejupuzpilsētu, unJēkabsunvisiviņadēliunvisiviņujaunekļiieradās pilsētāpieviņiem

49UnJūda,DansunNaftalisnokāpanomūrapilsētāun vajājapilsētasiedzīvotājus,betSimeonsunLevijsbijano ārpusesnopilsētasunnezināja,kavārtiiratvērti,unviņi noturienesuzkāpauzmūraunnonācalejāpiesaviem brāļiempilsētā.

50Unpilsētasiedzīvotājivisibijanokāpušipilsētā,un Jēkabadēlinācapieviņiemdažādosvirzienos,unkauja pretviņiemnotikanopriekšpusesunaizmugures,un Jēkabadēliviņusbriesmīgisakāvaunnogalinājaapmēram divdesmittūkstošusvīruunsieviešu,neviensnoviņiem nespējapretotiesJēkabadēliem

51Unasinispilsētāplūdabagātīgi,untāsbijakāūdens strauts,unasinisplūdakāstrautsuzpilsētasārējodaļuun sasniedzaBethorinastuksnesi

52UnBethorinasiedzīvotājinotālienesredzējaasinis tecējamnoGaašaspilsētas,unapmēramseptiņdesmitvīri noviņuvidusskrējaskatītiesasinis,unviņinonācatajā vietā,kurbijaasinis.

53UnviņisekojaasinspēdāmunnonācapieGaaša pilsētasmūra,unviņiredzējaasinistecējamnopilsētas,un viņidzirdējaGaašaiedzīvotājusaucienus,jotāspacēlās debesīs,unasinisturpinājaplūstbagātīgikāūdensstrauts

54UnvisiJēkabadēlijoprojāmkāvaGaašaiedzīvotājus unbijaiesaistītiviņunogalināšanālīdzvakaram,apmēram divdesmittūkstošivīruunsieviešu,unHorinasļaudis sacīja:"Patiesi,tasirebrejudarbs,joviņijoprojāmkaro visāsamoriešupilsētās."

55UnšieļaudissteidzāsunskrējauzBethorinu,unkatrs ņēmasavuskaraieročus,unviņisaucavisusBethorinas iedzīvotājus,kuriarīapjozasavuskaraieročus,laidotosun cīnītosarJēkabadēliem

56Un,kadJēkabadēlibijabeigušisakāvušiGaaša iedzīvotājus,viņiapstaigājapilsētu,laiaplaupītuvisus kritušos,un,nonākušipilsētasdziļākajādaļāuntālāk,viņi sastapatrīsļotispēcīgusvīrus,unviņurokāsnebijazobena

57UnJēkabadēlinonācataivietā,kurviņibija,unstiprie vīriaizbēga,unviensnoviņiembijasagrābisZebulonu, kuruviņšieraudzījajaunuzēnuunmazaauguma,unar savuspēkutonogāziszemē.

58UnJēkabsskrējaviņampretīarsavuzobenu,unJēkabs iesitaviņamarzobenuzemgurniemunpārcirtaviņuuz pusēm,unviņaķermenisnokritauzZebulona.

59UnotraistuvojāsunsatvēraJēkabu,lainogāztuviņu zemē,unJēkabspagriezāspretviņuunsaucaviņam,kamēr SimeonsunLevijspieskrējaunsitaviņamarzobenupa gurniemunnogāzaviņuzemē

60Unvarenaisvīrspiecēlāsnozemesdusmupārņemtā spēkā,unJūdanācapieviņa,pirmsviņšbijapiecēlieskājās, uniesitaviņamarzobenupagalvu,unviņagalvatika pāršķelta,unviņšnomira

61Untrešaisvarenaisvīrs,redzēdams,kaviņabiedriir nogalināti,aizbēgaJēkabadēlupriekšā,unJēkabadēliviņu vajājapilsētā;un,kamērvarenaisvīrsbēga,viņšatrada vienunopilsētasiedzīvotājuzobeniem,unviņštopacēla unpagriezāspretJēkabadēliemuncīnījāsarviņiemaršo zobenu

62UnvarenaisvīrsskrējapieJūdas,laiviņamiešautuar zobenupagalvu,betJūdasrokānebijavairoga;un,kamēr viņštaisījāsviņuiesist,Naftalissteigšussatvērasavu vairoguunpielikatoJūdasgalvai,unvarenāvīrazobens trāpījaNaftalisavairogam,unJūdaizglābāsnozobena

63UnSimeonsunLevijsuzbrukavarenajamvīramar saviemzobeniemunspēcīgisitaviņuarsaviemzobeniem, unabizobeniietriecāsvarenāvīraķermenīunsadalījato gareniskidivāsdaļās.

64UnJēkabadēlitanīlaikāsakāvatrīsvarenosvīruskopā arvisiemGaašaiedzīvotājiem,undienajaugājauzbeigām.

65UnJēkabadēlistaigājaapGaašuunpaņēmavisu pilsētaslaupījumu,patmazosbērnusunsievietes,kuras viņineļāvadzīvot,unJēkabadēlirīkojāsarGaašutā,kā viņibijarīkojušiesarSartonuunŠīlo

40.NODAĻA

1UnJēkabadēliaizvedavisuGaašalaupījumuunnaktī izgājanopilsētas

2ViņidevāsgājienāuzBethorinaspili,unBethorinas iedzīvotājidevāsuzpili,laiviņiempretī,untajānaktī JēkabadēlicīnījāsarBethorinasiedzīvotājiemBethorinas pilī

3UnvisiBethorinasiedzīvotājibijavarenivīri,neviensno viņiemnespējabēgttūkstošvīrupriekšā,unviņicīnījās tajānaktīpretpili,unviņusaucienitajānaktībijadzirdami notālienes,unzemedrebējanoviņusaucieniem.

4UnvisiJēkabadēlibaidījāsnošiemvīriem,jotienebija pieradušicīnītiestumsā,untiebijaļotiapmulsuši,un JēkabadēlisaucaToKungu,sacīdami:“Dodmums palīdzību,akKungs,izglābmūs,laimēsnemirtunošo neapgraizītovīrurokām!”

5UnTasKungsuzklausījaJēkabadēlubalsi,unTas KungslikaBethorinasiedzīvotājiemiebruktlielāsšausmās unapjukumā,unviņinaktstumsācīnījāssavāstarpāun lielāskaitāsakāvaviensotru.

6UnJēkabadēli,zinādami,kaTasKungsbijasūtījis nemieragarustarpšiemvīriemunkaviņicīnījāsviensar savutuvāko,izgājanoBethorinasļaužupulkiemundevās līdzpatBethorinaspilsnogāzeiuntālāk,unviņiturdroši palikakopāarsaviemjaunekļiemtajānaktī

7UnBethorinasļaudiscīnījāsvisunakti,viensvīrsarsavu brāli,betotrsarsavukaimiņu,unviņikliedzavisos virzienosuzpili,unviņusaucienibijadzirdamitālumā,un visazemedrebējaviņubalssdēļ,joviņibijavarenākipar visiemzemesļaudīm

8Unvisikanaāniešu,hetiešu,amoriešu,hiviešupilsētu iedzīvotājiunvisiKanaānaķēniņi,kāarītie,kasbija viņpusJordānas,dzirdējagavilēšanastroksnitanīnaktī

9Unviņisacīja:"Vaitiešāmšīsirebrejukaujas,kaskaro pretseptiņāmpilsētām,kasbijatuvojušāsviņiem;unkas varpretotiesšiemebrejiem?"

10Unvisikanaāniešupilsētuiedzīvotājiunvisi,kasbija viņpusJordānas,ļotinobijāsJēkabadēliem,jotiesacīja: "Redzi,armumsnotikstāpat,kāaršīmpilsētām,jokas ganvarpretotiesviņuvarenajamspēkam?"

11Unhoriešukliedzienitanīnaktībijaļotiskaļiun turpinājapieaugt;unviņisitaviensotrulīdzrītam,un daudzinoviņiemtikanogalināti

12Unuzausarīts,unvisiJēkabadēlipiecēlāsrītausmāun devāsaugšupuzpili,unviņibriesmīgāveidāsakāvatos, kasbijapalikušinohorīniešiem,untievisitikanogalināti pilī

13Unparādījāssestādiena,unvisiKanaānaiedzīvotājino tālienesredzējavisusBethorinasiedzīvotājusguļam mirušusBethorinaspilīunizmētātusapkārtkājēruunkazu līķus

14UnJēkabadēlivedavisulaupījumu,kotiebija sagūstījušinoGaaša,undevāsuzBethorinu,unviņiatrada

pilsētupilnuarcilvēkiemkājūrassmiltis,unviņicīnījāsar tiem,unJēkabadēlitostursakāvalīdzvakaram.

15UnJēkabadēlirīkojāsarBethorinutāpat,kātiebija rīkojušiesarGaasuunTapnahu,untāpat,kātiebija rīkojušiesarHazaru,SartonuunŠīlo.

16UnJēkabadēlipaņēmalīdziBethorinaslaupījumuun visupilsētulaupījumu,untanīdienāviņidevāsmājāsuz Sihemu.

17UnJēkabadēliatgriezāsmājāsSihemaspilsētāun palikaārpuspilsētas,untadviņituratpūtāsnokaraun palikaturvisunakti

18Unvisiviņukalpikopāarvisulaupījumu,kotiebija paņēmušinopilsētām,atstājapilsētuunneiegājapilsētā,jo viņidomāja:"Varbūtvēlatkalnotikscīņapretmumsun viņivarētunāktmūsaplenktSihemā"

19UnJēkabs,viņadēliunviņukalpipalikatanīnaktīun nākamajādienātanīlaukadaļā,koJēkabsbijanopircisno Hamoraparpieciemšekeliem,unviss,koviņibija sagūstījuši,palikapieviņiem.

20Unvisslaupījums,koJēkabadēlibijaieguvuši,atradās tīrumadaļā,milzīgskāsmiltisjūraskrastā

21Unzemesiedzīvotājitosnovērojanotālienes,unvisi zemesiedzīvotājibijāsJēkabadēliem,kastobijadarījuši, joneviensķēniņškopšseniemlaikiemnekadtānebija darījis.

22Unseptiņikanaāniešuķēniņinolēmanoslēgtmieruar Jēkabadēliem,joviņiļotibaidījāsparviņudzīvībām Jēkabadēludēļ.

23Untanīdienā,septītajādienā,HebronasķēniņšJafija slepenisūtījaziņuAjasķēniņam,Gibeonasķēniņam, Šalemasķēniņam,Adulāmaķēniņam,Lahišasķēniņam, Hazaraķēniņamunvisiemkanaāniešuķēniņiem,kasbija viņupakļautībā,sacīdams:

24Ejietmanlīdziaugšupunnācietpiemanis,laimēs varētudotiespieJēkabadēliem,unesnoslēgšuarviņiem mieruunderību,laivisasjūsuzemesnetiktuiznīcinātasar Jēkabadēluzobeniem,kātietodarījaarSihemuun apkārtējāmpilsētām,kājūsesatdzirdējušiunredzējuši

25Un,kadjūsnākatpiemanis,nenācietardaudziem vīriem,betlaikatrsķēniņšatvedsavustrīsvirsniekusun katrsvirsnieksatvedtrīssavusierēdņus

26UnnācietvisiuzHebronu,unmēskopāiesimpie Jēkabadēliemunlūgsimviņus,laiviņinoslēgtuarmums mieralīgumu

27Unvisišieķēniņidarījatā,kāHebronasķēniņšbija tiemsūtījis,jotievisibijaviņapadomaunpavēles pakļautībā,unvisiKanaānaķēniņisapulcējās,laidotospie Jēkabadēliem,lainoslēgtuarviņiemmieru;unJēkabadēli atgriezāsundevāsuztolaukadaļu,kasbijaSihemā,joviņi nepaļāvāsuzzemesķēniņiem

28UnJēkabadēliatgriezāsunpalikatīrumadaļādesmit dienas,unneviensnenācaarviņiemkarot.

29Un,kadJēkabadēliredzēja,kakaravairsnav,viņivisi sapulcējāsundevāsuzŠehemaspilsētu,unJēkabadēli palikaŠehemā

30Unpēcčetrdesmitdienāmvisiamoriešuķēniņi sapulcējāsnovisāmsavāmvietāmunnonācaHebronāpie HebronasķēniņaJafijas

31Unķēniņuskaits,kasieradāsHebronā,lainoslēgtu mieruarJēkabadēliem,bijadivdesmitviensķēniņš,un virsniekuskaits,kasnācaviņiemlīdzi,bijasešdesmit

deviņi,unviņuvīruskaitsbijasimtsastoņdesmitdeviņi,un visišieķēniņiunviņuvīriapmetāspieHebronaskalna.

32UnHebronasķēniņšizgājaarsaviemtrimvirsniekiem undeviņiemvīriem,unšieķēniņinolēmadotiespieJēkaba dēliem,lainoslēgtumieru.

33UnviņisacījaHebronasķēniņam:“Ejtumūsupriekšā arsaviemvīriemunrunāmūsuvārdāarJēkabadēliem,un mēsnāksimtevpakaļunapstiprināsimtavusvārdus.”Un Hebronasķēniņštāarīizdarīja

34UnJēkabadēlidzirdēja,kavisiKanaānaķēniņibija sapulcējušiesunapmetušiesHebronā,unJēkabadēlisūtīja četrussavuskalpuskāizlūkus,sacīdami:“Ejietun izlūkojietšosķēniņus,unpārmeklējietunizmeklējietviņu vīrus,vaiviņuirmazvaidaudz,un,javiņuirtikaimaz, saskaitietviņusvisusunatgriezieties”

35UnJēkabakalpislepenidevāspiešiemķēniņiemun darījatā,kāJēkabadēlitiembijapavēlējuši,untanīdienā viņiatgriezāspieJēkabadēliemunsacījatiem:"Mēs nonācāmpiešiemķēniņiem,unviņuskaitsirneliels,un mēsviņusvisussaskaitījām,unlūk,viņibijadivsimt astoņdesmitastoņi,ganķēniņi,ganvīri"

36UnJēkabadēlisacīja:“Viņuirtikaimazskaitā,tāpēc mēsvisipieviņiemneiziesim”UnnorītaJēkabadēlicēlās unizvēlējāssešdesmitdivusnosaviemvīriem,undesmit Jēkabadēlidevāsviņiemlīdzi;unviņiapjozasavuskara ieročus,joviņisacīja:“Viņinākkarotarmums,”joviņi nezināja,kanāk,laiarviņiemnoslēgtumieru

37UnJēkabadēlidevāskopāarsaviemkalpiemuz Sihemasvārtiem,piešiemķēniņiem,unviņutēvsJēkabs bijaarviņiem

38Un,kadviņibijaizgājuši,redzi,Hebronasķēniņšun viņatrīsvirsniekiundeviņivīrikopāarviņunācapaceļu pretīJēkabadēliem,unJēkabadēlipacēlasavasacisun ieraudzījanotālienesJafiju,Hebronasķēniņu,arviņa virsniekiemnākamviņiempretī,unJēkabadēlinostājās Sihemasvārtuvietāunnegājatālāk

39UnHebronasķēniņšturpinājavirzītiesuzpriekšu,viņš unviņavirsnieki,līdzviņšnonācatuvuJēkabadēliem,un viņšunviņavirsniekipaklanījāsviņupriekšālīdzzemei, unHebronasķēniņšapsēdāsarsaviemvirsniekiemJēkaba unviņadēlupriekšā

40UnJēkabadēliviņamsacīja:"Kastevnoticis,Hebronas ķēniņ?Kāpēctušodienesipiemumsnācis?Kotuno mumsprasi?"UnHebronasķēniņšsacījaJēkabam:"Estevi lūdzu,manskungs,visikanaāniešuķēniņišodienir ieradušies,laiartevinoslēgtumieru."

41UnJēkabadēlidzirdējaHebronasķēniņavārdus,bettie nepiekritaviņapriekšlikumiem,joJēkabadēliemnebija viņamticības,joviņidomāja,kaHebronasķēniņšar viņiemirrunājisviltu

42UnHebronasķēniņšnoJēkabadēluvārdiemzināja,ka tieneticviņavārdiem,unHebronasķēniņštuvojās Jēkabamunsacījaviņam:“Eslūdzutevi,manskungs,lai tuesipārliecināts,kavisišieķēniņiirieradušiespietevis armiermīlīgiemnoteikumiem,joviņinavieradušiesar visiemsaviemvīriem,nedzarīviņiiratvedušilīdzisavus karaieročus,joviņiirieradušiesmeklētmierunomana kungaunviņadēliem”

43UnJēkabadēliatbildējaHebronasķēniņam,sacīdami: “Sūtiziņupievisiemšiemķēniņiem,un,jaturunāmums patiesību,laiviņikatrsnākpavienammūsupriekšā,un,ja

viņinākspiemumsneapbruņoti,tadmēszināsim,kaviņi meklēmierunomums.”

44UnHebronasķēniņšJafijasūtījavienunosaviem vīriempieķēniņiem,untievisinācaJēkabadēlupriekšāun paklanījāsviņupriekšālīdzzemei,unšieķēniņiapsēdās Jēkabaunviņadēlupriekšā,unviņirunājaarviņiem, sacīdami:

45Mēsesamdzirdējušivisu,kotuesidarījisamoriešu ķēniņiemarsavuzobenuunārkārtīgivarenoroku,tāka neviensnevarējapastāvēttavāpriekšā,unmēsbijāmiesno tevissavasdzīvībasdēļ,kamumsnenotiktutāpatkā viņiem

46Tāpēcmēsesamnākušipietevis,lainoslēgtumiera līgumustarpmums,untagadnoslēdzarmumsmieraun patiesībasderību,katunejauksiesmūsulietās,tāpatkā mēsneesamiejaukušiesjūsulietās.

47UnJēkabadēlizināja,katiepatiesibijanākušimeklēt notiemmieru,unJēkabadēlitiemklausījāsunnoslēdzaar tiemderību.

48UnJēkabadēlitiemzvērēja,katienejauksiesartiem, unvisikanaāniešuķēniņiarītiemzvērēja,unJēkabadēli notāsdienaspadarījatosparnodokļumaksātājiem.

49Unpēctamvisišoķēniņuvirsaišinācaarsaviemvīriem Jēkabapriekšā,rokāsardāvanāmJēkabamunviņadēliem, unviņipaklanījāsviņapriekšālīdzzemei.

50UnšieķēniņitadmudinājaJēkabadēlusunlūdzaviņus atdotvisulaupījumu,kotiebijasagūstījušiseptiņās amoriešupilsētās,unJēkabadēlitāarīizdarīja,unviņi atdevavisu,kotiebijasagūstījuši,sievietes,mazosbērnus, lopusunvisulaupījumu,kotiebijapaņēmuši,unviņitos atlaida,untiedevāspromkatrsuzsavupilsētu.

51UnvisišieķēniņiatkalpaklanījāsJēkabadēliem,un tajoslaikostiesūtījavaiatnesaviņiemdaudzdāvanu,un Jēkabadēliatlaidašosķēniņusunviņuvīrus,untiemierīgi devāspromnoviņiemuzviņupilsētām,unarīJēkabadēli atgriezāssavāsmājāsSihemā

52UnnotāsdienaspastāvējamiersstarpJēkabadēliemun kanaāniešuķēniņiem,līdzkamērIsraēlabērnināca iemantotKanaānazemi

41.NODAĻA

1UngadabeigāsJēkabadēlidevāsceļānoŠehemasun nonācaHebronāpiesavatēvaĪzāka,unviņiturdzīvoja, betsavussīklopusunliellopusviņikatrudienuganīja Šehemā,joturtanīsdienāsbijalabasuntreknasganības, unJēkabsunviņadēliunvisaviņusaimedzīvojaHebronas ielejā.

2Untanīsdienās,tanīgadā,Jēkabasimtsestajādzīves gadā,desmitajāgadāpēcviņaatgriešanāsnoPadanAramas,nomiraLea,Jēkabasieva;viņaibijapiecdesmit viensgads,kadviņanomiraHebronā.

3UnJēkabsunviņadēliviņuapglabājaMakpelastīruma alā,kasatrodasHebronā,koĀbrahāmsbijanopircisno Hetabērniemparkapsētu

4UnJēkabadēlidzīvojapiesavatēvaHebronasielejā,un visizemesiedzīvotājipazinaviņuspēku,unviņuslava izplatījāspavisuzemi

5UnJāzeps,Jēkabadēls,unviņabrālisBenjamīns, Rāheles,Jēkabasievas,dēli,tanīsdienāsvēlbijajauniun

negājakopāarsaviembrāļiemviņukaujāsvisāsamoriešu pilsētās.

6Un,kadJāzepsredzējasavubrāļuspēkuunviņu diženumu,viņštosslavējauncildināja,betpatsseviturēja augstākpartiemuncildinājapāritiem;unJēkabs,viņa tēvs,arīmīlējaviņuvairāknekājebkurunosaviemdēliem, joviņšbijaviņavecumadēls,unsavasmīlestībasdēļpret viņuviņšviņamuzšuvadaudzkrāsainumēteli.

7Un,kadJāzepsredzēja,kaviņatēvsviņumīlvairāknekā viņabrāļus,viņšturpinājapaaugstinātsevipārsaviem brāļiemunnestsavamtēvamļaunasrunaspartiem

8UnJēkabadēli,redzotvisuJāzepaizturēšanospret viņiemunto,kaviņutēvsviņumīlējavairāknekāvisusno viņiem,viņiviņuienīdaunnevarējaarviņumierīgirunāt visasdienas

9UnJāzepambijaseptiņpadsmitgadu,unviņšjoprojām lielījāspārsaviembrāļiemundomājaparto,kāpacelties pāritiem

10Tanīlaikāviņambijasapnis,unviņšatnācapiesaviem brāļiemunpastāstījatiemsavusapni,unviņštiemsacīja: "Esredzējusapni,unredzi,mēsvisisējāmkūlīšuslaukā, unmanskūlispiecēlāsunnolaidāszemē,unjūsukūlīšito ielencaunklanījāstāpriekšā"

11Unviņabrāļiviņamatbildējaunsacīja:"Konozīmēšis sapnis,kotusapņoji?Vaitusavāsirdīiedomājies,katu valdīsipārmumsvaivaldīspārmums?"

12Unviņštomēratgriezāsunpastāstījašolietusavam tēvamJēkabam,unJēkabsnoskūpstījaJāzepu,kaddzirdēja šosvārdusnoviņamutes,unJēkabssvētījaJāzepu

13Un,kadJēkabadēliredzēja,kaviņutēvsbijasvētījis Jāzepuunviņunoskūpstījis,unkaviņšviņuļotimīlēja,tie kļuvagreizsirdīgiuzviņuunvēlvairākviņuienīda

14UnpēctamJāzepambijavēlvienssapnis,unviņšto atstāstījasavamtēvamsavubrāļuklātbūtnē,unJāzeps sacījasavamtēvamunbrāļiem:“Redzi,esatkalesmu sapņojissapni,un,lūk,sauleunmēness,unvienpadsmit zvaigznespaklanījāsman.”

15UnviņatēvsdzirdējaJāzepavārdusunviņasapni,un, redzēdams,kaviņabrāļiienīstJāzepušīslietasdēļ,Jēkabs norājaJāzepusavubrāļupriekšā,sacīdams:"Konozīmēšis sapnis,kotuesisapņojis,unšītavalielīšanāssavubrāļu priekšā,kasirvecākipartevi?"

16Vaitusavāsirdīdomā,kaes,tavamāteuntavi vienpadsmitbrāļināksimunklanīsimiestavāpriekšā,katu torunā?

17Unviņabrāļiapskaudaviņuviņavārduunsapņudēļun turpinājaviņuienīdut,unJēkabspaturējasapņussavāsirdī

18UnkādudienuJēkabadēlidevāsganītsavatēvaavis Šehemā,jotajoslaikosviņivēlbijagani;unkamērJēkaba dēlitanīdienāganījāsŠehemā,viņikavējās,unlopu savākšanaslaiksbijapagājis,untievēlnebijaieradušies

19UnJēkabsredzēja,kaviņadēlikavējasSihemā,un Jēkabsnodomājapiesevis:"VarbūtSihemasļaudisir sacēlušies,laicīnītospretviņiem,tāpēcviņišodienkavējas nākt"

20UnJēkabsaicinājasavudēluJāzepuunpavēlējaviņam, sacīdams:“Redzi,tavibrāļišodienganāsSihemā,unredzi, viņivēlnavatgriezušies;tāpēcejtagadunpaskaties,kur viņiir,unatnesmanziņupartavubrāļuunganāmpulka labklājību.”

21UnJēkabssūtījasavudēluJāzepuuzHebronasieleju, unJāzepsatnācauzŠehemupēcsaviembrāļiem,bet nevarējatosatrast,unJāzepsapgājalauku,kasbijanetālu noŠehemas,lairedzētu,kurviņabrāļibijanogriezušies,un viņšnoklīdanoceļatuksnesīunnezināja,kurpviņamjāiet.

22UnTāKungaeņģelisviņuatradaklejojampaceļuuz lauku,unJāzepssacījaTāKungaeņģelim:“Esmeklēju savusbrāļus;vaituneesidzirdējis,kurviņiganās?”UnTā KungaeņģelissacījaJāzepam:“Esredzējutavusbrāļusšeit ganāmies,unesdzirdējuviņussakām,kaviņidosies ganītiesuzDotanu”

23UnJāzepspaklausījaTāKungaeņģeļabalsijundevās piesaviembrāļiemDotanāunatradatosDotanā ganāmpulkus

24UnJāzepsdevāspiesaviembrāļiem,un,pirmsviņšbija pietiempietuvojies,tiejaubijanolēmušiviņunonāvēt.

25UnSimeonssacījasaviembrāļiem:“Redziet,sapņuvīrs šodiennākpiemums,untāpēctagadnāciet,nogalināsim viņuuniemetīsimviņuvienānobedrēm,kasirtuksnesī,un, kadviņatēvsviņumeklēsnomums,mēsteiksim,kaļauns zvērsviņuiraprija”

26UnRūbensdzirdējasavubrāļuvārdusparJāzepuun sacījatiem:“Jumstonevajagdarīt,jokāganmēsvaram cildinātsavutēvuJēkabu?Iemetietviņušajābedrē,laiviņš turmirst,betnepacelietrokupretviņu,laiizlietuviņa asinis!”UnRūbenstoteica,laiglābtuviņunoviņurokām unatvestuviņuatpakaļpieviņatēva

27Un,kadJāzepsnonācapiesaviembrāļiem,viņšapsēdās viņupriekšā,untiesacēlāsviņamvirsū,satvēraviņuun nogāzazemē,unnorāvanoviņadaudzkrāsainajiem svārkiem,kasbijamugurā.

28Untieviņusatvērauniemetabedrē,betbedrēnebija ūdens,betgančūskasunskorpioniUnJāzepsbaidījāsno čūskāmunskorpioniem,kasbijabedrē.UnJāzepsskaļā balsīiesaucās,unTasKungspaslēpačūskasunskorpionus bedresdibenā,untieJāzepamnenodarījanekāduļaunumu 29UnJāzepssaucanobedressaviembrāļiemunsacīja tiem:"Koesjumsesmunodarījisunarkoesmugrēkojis? KāpēcjūsnebīstatiesToKungumanisdēļ?Vaiesneesmu nojūsukauliemunmiesas,unvaiJēkabsnavjūsutēvs, manstēvs?Kāpēcjūsšodienmantodarāt?Unkājūs varēsietcienīgiraudzītiesuzmūsutēvuJēkabu?"

30Unviņšturpinājakliegtunsauktsavusbrāļusnobedres, unviņšsacīja:“Ak,Jūda,SimeonunLevi,manibrāļi, pacelietmaninotumsasvietas,kurjūsmaniesat ievietojuši,unnācietšodienapžēlotiesparmani,jūsTā KungabērniunmanatēvaJēkabadēli!Un,jaesesmu jumsgrēkojis,vaijūsneesatĀbrahāma,ĪzakaunJēkaba dēli?Javiņiieraudzījabāreni,viņitamapžēlojās,vaikādu, kasbijaizsalcis,viņidevaviņammaiziēst,vaikādu,kas bijaizslāpis,viņidevaviņamdzertūdeni,vaikādu,kas bijakails,viņiapsedzaviņuardrēbēm!”

31Unkātadtuvariatturētiesnožēlsirdībaspretsavubrāli, joesesmunotavasmiesasunkauliem,un,jaesesmutev grēkojis,tadtutodarīsimanatēvadēļ!

32UnJāzepsrunājašosvārdusnobedres,unviņabrāļi nevarējaviņāklausīties,nedzarīpievērtsavasausisJāzepa vārdiem,unJāzepsraudājaunraudājabedrē

33UnJāzepssacīja:“Ak,kautmanstēvsšodienzinātu,ko manibrāļimanirdarījuši,unvārdus,koviņišodienmanir runājuši!”

34Unvisiviņabrāļidzirdējaviņavaimanasunraudāšanu bedrē,unviņabrāļiizgājaunatstājabedri,lainedzirdētu Jāzepavaimanasunviņaraudāšanubedrē

42.NODAĻA

1Unviņinogājaunapsēdāspretējāpusē,apmēramloka šāvienaattālumā,unviņitursēdēja,laiēstumaizi,un, kamērviņiēda,viņiapspriedās,koarviņudarīt,vaiviņu nonāvēt,vaiatvestatpakaļpieviņatēva

2Viņiturējapadomu,kadpacēlasavasacisunieraudzīja ismaēliešupulkunākamnotālienespaGileādasceļu, dodotieslejupuzĒģipti.

3UnJūdasacījaviņiem:"Komēsiegūsim,janonāvēsim savubrāli?VarbūtDievsviņunomumsprasīs;tadšādsir padomsparviņu,kojumsviņamjārīkojas:redzi,šī ismaēliešudraudzedodasuzĒģipti,

4Tāpēctagadnāciet,nodosimviņuviņiem,unlaimūsu rokanavpretviņu,laiviņiviņuaizvedsevlīdzi,unviņš pazudīsstarpzemesļaudīm,unmēsviņunenonāvēsimar savāmrokāmUnšispriekšlikumspatikaviņabrāļiem,un viņidarījapēcJūdasvārda.

5Unkamērviņiapspriedašolietu,unpirmsismaēliešu pulksbijanonācispieviņiem,septiņiMidiānastirgotāji pagājaviņiemgarām,un,garāmejot,viņibijaizslāpuši,un viņipacēlasavasacisunieraudzījabedri,kurāJāzepsbija iemūrēts,unviņiredzēja,unredzi,visādasputnusugasbija virsviņa.

6Unšiemidiāniešiskrējauzbedridzertūdeni,joviņi domāja,katurirūdens,un,nonākušibedrespriekšā,viņi dzirdējaJāzepabalsiraudamunraudambedrē,unviņi ieskatījāslejābedrēunieraudzīja,unlūk,turbijadaiļa izskataunskaistaizskatajauneklis

7Untiesaucaviņuunsacīja:“Kastuesi,unkastevišurp atvedis,unkasteviielikašajābedrētuksnesī?”Untievisi palīdzējaJāzepupiecelt,untieviņuizvilka,uniznesano bedres,unpaņēmaviņuundevāsceļā,unpagājagarām viņabrāļiem

8Unšietiemsacīja:“Kādēļjūstādarāt,paņemotmūsu kalpuunaizejotprom?Mēstačuiemetāmšojauneklibedrē, tāpēckaviņšsacēlāspretmums,unjūsnācātunatvedat viņuaugšāunaizvedatprom;tagadatdodietmumsmūsu kalpu!”

9UnmidiāniešiatbildējaunsacījaJēkabadēliem:"Vaišis irjūsukalps,jebvaišisvīrsjumskalpo?Varbūtjūsvisi esatviņakalpi,joviņširskaistāksunskaistākaizskata nekājebkuršnojums,unkāpēcjūsvisirunājatnepatiesību armums?"

10Tāpēcmēstagadneklausīsimjūsuvārdiemun nepievērsīsimuzmanībujums,jomēsatradāmjaunekli bedrētuksnesīunmēsviņusagrābām;tāpēcmēsiesim tālāk.

11UnvisiJēkabadēlituvojāsviņiem,piecēlāsunsacīja tiem:“Atdodietmumsmūsukalpu,unkāpēcjūsvisigribat mirtnozobenaasmens?”Unmidiāniešikliedzapret viņiem,izvilkasavuszobenusuntuvojās,laicīnītosar Jēkabadēliem.

12Unredzi,Simeonspiecēlāsnosavakrēslapretviņiem, metāszemē,izvilkasavuzobenuuntuvojāsmidiāniešiem, unviņšsacēlabriesmīgukliedzienuviņupriekšā,tākaviņa

kliedzienibijadzirdamitālumā,unzemenodrebēja Simeonakliedzienudēļ.

13UnmidiāniešiļotiizbijāsSimeonaunviņasaucienu trokšņadēļ,kritauzsavavaigaunbijaļotiizbijušies.

14UnSimeonstiemsacīja:“Patiesi,esesmuSimeons, Jēkaba,ebreja,dēls,kaskopāarsavubrāliiriznīcinājis Sihemaspilsētuunamoriešupilsētas;tāDievsarīman darīs,ka,javisijūsubrāļi,Midiānaļaudis,unarīKanaāna ķēniņi,nāktujumslīdzi,viņinevarētucīnītiespretmani”

15Tāpēctagadatdodietmumsatpakaļjaunekli,kojūsesat paņēmuši,laiesnedodujūsumiesudebesuputniemun zemeszvēriem

16UnmidiāniešivēlvairākbaidījāsnoSimeona,untie tuvojāsJēkabadēliemaršausmāmunizbailēm,unar žēlabainiemvārdiem,sacīdami:

17Tutačuteici,kajauneklisirtavskalpsunkaviņš sacēlāsprettevi,untāpēctuviņuielikibedrē;kotadtu darīsiarkalpu,kassaceļaspretsavukungu?Tāpēctagad pārdodviņumums,unmēstevdosimvisu,kastevviņam nepieciešams;unTamKungambijalabpaticistodarīt,lai Jēkabadēlinenogalinātusavubrāli

18Unmidiānieširedzēja,kaJāzepsirdaiļaizskataun labsirdīgs,unviņiiekārojaviņusavāssirdīsunsteidzami vēlējāsviņuatpirktnoviņabrāļiem

19UnJēkabadēlipaklausījamidiāniešiemunpārdevatiem savubrāliJāzepupardivdesmitsudrabagabaliem,un Rūbena,viņubrāļa,nebijaarviņiem,unmidiāniešipaņēma JāzepuunturpinājasavuceļojumuuzGileādu.

20Kadviņigājapaceļu,midiāniešinožēlojasavurīcību, nopirkdamijaunekli,unvienssacījaotram:“Komēsesam izdarījuši,atņemotšojaunekliebrejiem,kasirdaiļaizskata unskaistaizskata?”

21Varbūtšisjauneklisirnozagtsnoebrejuzemes,un kāpēctadmēstādarījām?Un,javiņumeklēsunatradīs mūsurokās,mēsviņadēļmirsim

22Patiesi,izturīgiunspēcīgivīriviņumumsirpārdevuši, tādacilvēkaspēku,kādutušodienredzēji;varbūtviņiviņu arsavuspēkuunspēcīgorokunozaganoviņazemesun tāpēcpārdevaviņumumsparnelielovērtību,komēs viņiematdevām.

23Un,kamērviņitāsavāstarpāsarunājās,viņiieraudzīja ismaēliešupulku,kasnācapirmais,koJēkabadēlibija redzējuši,tuvojamiesmidiāniešiem,unmidiāniešisacīja viensotram:"Nāciet,pārdosimšojaunekliismaēliešu pulkam,kasnākmumspretī,unmēspaņemsimparviņuto mazumiņu,komēsparviņuiedevām,unmēstiksimglābti noviņaļaunuma"

24Unviņitāarīizdarīja,unnonācapieismaēliešiem,un midiāniešipārdevaJāzepuismaēliešiempardivdesmit sudrabagabaliem,kotiebijadevušiparviņuviņabrāļiem

25UnmidiāniešidevāsceļāuzGileādu,unismaēlieši paņēmaJāzepuunlikaviņamuzsēstiesuzvienano kamieļiem,unviņivedaviņuuzĒģipti

26UnJāzepsdzirdēja,kaismaēliešidodasuzĒģipti,un Jāzepssērojaunraudājaparto,kaviņambūsjānokļūsttik tālunoKānaānazemes,nosavatēva,unviņšrūgtiraudāja, jājotuzkamieļa,unviensnoviņuvīriemviņupamanījaun likaviņamnokāptnokamieļaunietkājām,un,neskatoties uzto,Jāzepsturpinājaraudātunraudāt,unviņšsacīja:“Ak, manstēvs,manstēvs!”

27UnviensnoismaēliešiempiecēlāsuniesitaJāzepampa vaigu,unviņšturpinājaraudāt;unJāzepsbijanogurisceļā unnespējaturpinātceļusavasdvēselesrūgtumadēļ,un viņivisiviņusitaunmocījaceļā,unviņiviņubiedēja,lai viņšpārstāturaudāt.

28UnTasKungsredzējaJāzepavaronībuunviņabēdas, unTasKungslikapāršiemvīriemnākttumsaiun apjukumam,unikvienaroka,kasviņusita,nokalta.

29Unviņisacījaviensotram:"KoDievsmumsceļāir darījis?"Unviņinezināja,katasviņiemnoticisJāzepadēļ UnvīriturpinājaceļuungājagarEfratasceļu,kurbija apglabātaRāhele

30UnJāzepssasniedzasavasmāteskapu,unJāzeps steidzāsunskrējauzsavasmāteskapu,unnokritauzkapa unraudāja

31UnJāzepsskaļiiesaucāsuzsavasmāteskapaunsacīja: “Ak,manamāte,manamāte,aktu,kasmanidzemdējusi! Mostiesnuunceliesaugšāunredzisavudēlu,kāviņšir pārdotsparvergu,unnavneviena,kasviņuapžēlotu.”

32Celies,raugisavudēlu,raudikopāarmanimanubēdu dēļunieskatiesmanubrāļusirdīs!

33Pamodinimanumāti,pamodini,pamostiesnomiega manisdēļunvadisavascīņaspretmaniembrāļiem!Ak,kā viņimanirnovilkušimanussvārkusunjaudivasreizes pārdevušimaniverdzībāunšķīrušimaninomanatēva,un navneviena,kasmaniapžēlotu

34CeliesunizvirzisavulietupretviņiemDievapriekšāun redzi,kuruDievstiesāattaisnosunkurupazudinās!

35Celies,manamāte,celies,pamostiesnomiegaun paskatiesuzmanutēvu,kāviņadvēselešodienklājaspie manis,unmieriniviņuunatviegloviņasirdi.

36UnJāzepsturpinājarunātšosvārdus,unJāzepsskaļi kliedzaunrūgtiraudājauzsavasmāteskapa;unviņš apklusa,unnosirdsrūgtumaviņškļuvaklusskāakmens uzkapa

37UnJāzepsdzirdējabalsirunājamarviņunozemes apakšas,kasviņamatbildējaarsirdsrūgtumuun raudāšanasunlūgšanasbalsišādiemvārdiem:

38Mansdēls,mansdēlsJāzep,esesmudzirdējistavas raudāšanasuntavasžēlabasbalsi;esesmuredzējistavas asaras;eszinutavasbēdas,mansdēls,untāsmani apbēdinatevisdēļ,unmanāmbēdāmirpievienojušāsvēl lielākasbēdas.

39Tāpēctagad,mansdēlsJāzep,ceriuzToKunguun gaidiuzViņuunnebīsties,joTasKungsirartevi,Viņš teviizglābsnovisāmbēdām.

40Celies,mansdēls,dodiesuzĒģiptikopāarsaviem kungiemunnebīsties,joTasKungsirartevi,mansdēls!" UnviņaturpinājarunātJāzepamlīdzīgusvārdusunapklusa

41UnJāzepstodzirdējaunļotibrīnījāspartounturpināja raudāt;unpēctamviensnoismaēliešiempamanījaviņu raudamunraudamuzkapa,unviņadusmaspretviņu iedegās,unviņšviņupadzinanoturienes,sitaunnolādēja

42UnJāzepssacījavīriem:"Laiesatrastujūsuacīs žēlastību,kajūsmaniaizvedīsietatpakaļuzmanatēva namu,unviņšjumsdospārpārēmbagātības"

43Untieviņamatbildēja,sacīdami:"Vaituneesivergs,un kurirtavstēvs?Un,jatevbūtutēvs,tujaudivasreizes nebūtupārdotsparvergupartikmazuvērtību;unviņu dusmaspretviņujoprojāmiedegās,untieturpinājaviņu sistunsodīt,unJāzepsrūgtiraudāja

44UnTasKungsredzējaJāzepaciešanas,unTasKungs atkalsitašosvīrusunsodījaviņus,unTasKungslika tumsaiietītviņusuzzemes,unzibensuzplaiksnījaun pērkonsrūca,unzemedrebējanopērkonadārdiemun stipravēja,unvīribijapārbijušiesunnezināja,kurpviņiem doties

45Unzvēriunkamieļiapstājās,untietosveda,bettie negribējaiet,tietossita,untienotupāszemē;unvīrisacīja viensotram:"KoDievsmumsirnodarījis?Kādiirmūsu pārkāpumiunkādiirmūsugrēki,katasmumstāir noticis?"

46Unviensnoviņiematbildējaunsacīja:“Varbūtšīlieta šodienarmumsirnotikusišīvergamocīšanasgrēkadēļ; tāpēctagadlūdzietViņustipri,laiViņšmumspiedod,un tadmēszināsim,kādēļmūspiemeklējisšisļaunums,un,ja Dievsmumsapžēlosies,tadmēszināsim,katasvisspie mumsnācisšīvergamocīšanasgrēkadēļ”

47Unvīritāarīizdarīja,unviņilūdzaJāzepuunlūdza viņupiedot;unviņisacīja:"MēsesamgrēkojušipretTo Kunguunprettevi,tāpēctagadesigodīgsunlūdzsavu Dievu,laiViņšatbrīvonošīsnāvesnomūsuvidus,jomēs esamgrēkojušipretViņu."

48UnJāzepsdarījapēcviņuvārdiem,unTasKungs uzklausījaJāzepu,unTasKungsatcēlatomocību,koViņš bijauzlicisšiemvīriemJāzepadēļ,unzvēripiecēlāsno zemes,untietospavadīja,untiedevāstālāk,unniknā vētrapierima,unzemenomierinājās,unvīridevāssavā ceļojumā,laidotosuzĒģipti,unvīrizināja,kašisļaunums viņusbijapiemeklējisJāzepadēļ

49Unviņisacījaviensotram:“Redzi,mēszinām,kaviņa ciešanudēļšīnelaimemūspiemeklēja;kāpēctadmums vajadzētusagādātšonāvisavāmdvēselēm?Apspriedīsim, kodarītaršovergu”

50Unviensatbildējaunsacīja:“Protams,viņšmumslika vestviņuatpakaļpieviņatēva;tāpēctagadnāciet, aizvedīsimviņuatpakaļuniesimuztovietu,koviņšmums teiks,unņemsimnoviņaģimenestocenu,komēsparviņu samaksājām,untadmēsiesimprom”

51Unviensatbildējaatkalunsacīja:“Redzi,šispadomsir ļotilabs,betmēstonevaramdarīt,joceļširļotitāluno mums,unmēsnevaramnovirzītiesnosavaceļa”

52Unvēlkādsatbildējaunsacījatiem:“Šisirpadoms,kas jāpieņem,notāmēsneatkāpsimies;lūk,mēsšodien dosimiesuzĒģipti,un,kadmēsbūsimnonākušiĒģiptē, mēsviņuturpārdosimparaugstucenuuntiksimglābtino viņaļaunuma.”

53Untaspatikavīriem,unviņitāarīdarīja,unturpināja savuceļojumuuzĒģiptikopāarJāzepu.

43.NODAĻA

1Un,kadJēkabadēlipārdevasavubrāliJāzepu midiāniešiem,viņusirdissatriecaviņadēļ,unviņinožēloja savurīcībuunmeklējaviņu,laiatvestuatpakaļ,bet nevarējaviņuatrast

2UnRūbensatgriezāspiebedres,kurāJāzepsbijaielikts, laiviņuizceltuunatdotuatpakaļviņatēvam,unRūbens stāvējapiebedresunnedzirdējanevārda,unviņšsauca Jāzepu!Jāzeps!unneviensneatbildējaunneizteicane vārda.

3UnRūbenssacīja:“Jāzepsirmirisnobailēm,vaiarīkāda čūskairizraisījusiviņanāvi.”UnRūbensnokāpabedrēun meklējaJāzepu,betnevarējaviņubedrēatrast,unviņš atkaliznācaārā.

4UnRūbenssaplēsasavasdrēbesunsacīja:"Bērnaturnav, unkālaiessamierinusavutēvuviņadēļ,javiņširmiris?" Unviņšdevāspiesaviembrāļiemunatradatossērojam Jāzepadēļunapspriedāmies,kāsamierinātsavutēvuviņa dēļ,unRūbenssacījasaviembrāļiem:"Esnonācupie bedres,unredzi,Jāzepaturnebija,kotadlaimēssakām savamtēvam,jomanstēvsmeklēszēnutikainomanis"

5Unviņabrāļiviņamatbildēja,sacīdami:“Tāuntāmēs rīkojāmies,unmūsusirdispēctamsatriecašorīcību,un tagadmēssēžam,laimeklētuieganstu,kāmēsvarētu samierinātsavutēvuarto”

6UnRūbenstiemsacīja:"Kojūsesatdarījuši,kamūsu tēvasirmosmatusbēdāsnovedušikapā?Tālietanavlaba, kojūsesatdarījuši"

7UnRūbensapsēdāspieviņiem,untievisipiecēlāsun zvērējaviensotramnestāstītšolietuJēkabam,untievisi sacīja:"Vīru,kastopateiksmūsutēvamvaiviņanamam, vaikastoziņoskādamnozemesbērniem,mēsvisi sacelsimiesprettounnogalināsimarzobenu"

8UnJēkabadēlišajālietābijāsviensotra,nojaunākālīdz vecākajam,unneviensneteicanevārda,unviņitovisu slēpasavāssirdīs

9Unpēctamviņiapsēdās,laiapspriestuunizdomātu,ko teiktsavamtēvamJēkabamparvisāmšīmlietām.

10UnIsašarstiemsacīja:“Lūk,kādspadomsjums,jajūsu acīslabiklājasšādirīkoties:paņemietJāzepasvārkusun saplēsiettos,nokaujietkazlēnuuniemērciettotāasinīs.”

11Unsūtiettomūsutēvam,un,kadviņštoieraudzīs,viņš teiks,kaļaunszvērsviņuiraprija,tāpēcsaplēsietviņa mēteli,un,lūk,viņaasinisbūsuzviņamēteļa,un,tā rīkojoties,mēsbūsimbrīvinomūsutēvakurnēšanas 12UnIsašarapadomstiempatika,untieviņampaklausīja undarījapēcIsašaravārda,koviņštiembijadevis.

13UnviņisteidzāsunņēmaJāzepasvārkusuntossaplēsa, unnokāvakazlēnuuniemērcasvārkuskazlēnaasinīsun tadtossaminaputekļos,unviņiarNaftalirokusūtīja svārkussavamtēvamJēkabam,unviņipavēlējaviņam teiktšosvārdus:

14Mēsbijāmsapulcinājušilopusunnonākušilīdzceļam uzSihemuuntālāk,kadtuksnesīuzceļaatradāmšos svārkus,iemērktusasinīsunputekļos;tagadtadzināt,vai tieirtavadēlasvārkivaine.

15UnNaftalisnogājapiesavatēva,untasviņamiedeva svārkusunrunājauzviņuvisusvārdus,koviņabrāļiviņam bijapavēlējuši

16UnJēkabsieraudzījaJāzepasvārkusuntospazinaun nokritauzsavavaigapiezemesunkļuvanekustīgskā akmens,unpēctamviņšpiecēlāsuniesaucāsskaļāun raudošābalsī,sacīdams:“TieirmanadēlaJāzepasvārki!”

17UnJēkabssteigšussūtījavienunosaviemkalpiempie saviemdēliem,untiedevāspieviņiemunatradaviņus nākampaceļuarganāmpulku

18UnJēkabadēliapvakaruatgriezāspiesavatēva,un redzi,viņudrēbesbijasaplēstasunputekļiuzviņugalvām, unviņiatradasavutēvuskaļābalsīraudamunraudam

19UnJēkabssacījasaviemdēliem:“Patiesi,pasakietman, kāduļaunumujūsšodienpēkšņiesatmansagādājuši?”Un

viņiatbildējasavamtēvamJēkabam,sacīdami:“Mēs gājāmšodienpēctam,kadganāmpulksbijasapulcināts,un mēsnonācāmlīdzSihemaspilsētaipaceļutuksnesī,un mēsatradāmšosvārkus,kasbijapiesmērētiarasinīmuz zemes,unmēstozinājām,unmēssūtījāmpietevis,jatuto varētuzināt”

20UnJēkabsdzirdējasavudēluvārdusuniesaucāsskaļā balsī,sacīdams:“Tasirmanadēlasvārki,ļaunszvērsviņu iraprija;Jāzepsirsaplosītsgabalos,joesviņušodiensūtīju, lairedzētu,vaitevunganāmpulkiemklājaslabi,unlaiviņš manatnestunotevisziņu,unviņšaizgāja,kāesviņam pavēlēju,untasarviņušodiennotika,kamēresdomāju,ka mansdēlsirpietevis.

21UnJēkabadēliatbildējaunsacīja:"Viņšnavnācispie mums,unmēsviņuneesamredzējušinotāsdienas,kad mēsnotevisaizgājām,līdzšimbrīdim."

22Un,kadJēkabsdzirdējaviņuvārdus,viņšatkalskaļi iesaucās,piecēlāsunsaplēsasavasdrēbes,aplikamaisuap saviemgurniemunrūgtiraudāja,sērojaunpacēlabalsi raudāšanāuniesaucāsunsacījašosvārdus:

23Jāzep,mansdēls,ak,mansdēlsJāzep,estevišodien sūtījutavubrāļulabā,unredzi,tuesiticissaplosītsgabalos; manarokatoirnodarījusimanamdēlam

24Maniskumdinatevisdēļ,Jāzep,mansdēls,mani skumdinatevisdēļ;cikmīļštubijimandzīveslaikā,un tagad,cikārkārtīgirūgtamanirtavanāve

250Kautesbūtumiristavāvietā,Jāzep,mansdēls,jo maniļotiapbēdinatevisdēļ,mansdēls,ak,mansdēls, mansdēlsJāzep,mansdēls,kurtuesiunkurptuesi aizvilkts?Celies,celiesnosavasvietasunnācunredzi manasbēdastevisdēļ,ak,mansdēlsJāzep.

26Nutadnācunsaskaitiasaras,kasplūstnomanāmacīm pārvaigiem,unnesitāsTāKungapriekšā,laiViņadusmas novēršasnomanis!

270Jāzep,mansdēls,kātukritinotādarokas,nokuras neviensnebijakritisnopasaulessākumalīdzšaidienai;jo tuesiticisnogalinātsnoienaidniekasitiena,nežēlīgas rīcības,beteszinu,katasarteviirnoticismanudaudzo grēkudēļ

28Celiesnuunredzi,cikrūgtasirmanasbēdastevisdēļ, mansdēls,laiganestevineesmuaudzinājis,nedztevi veidojis,nedzdevistevelpuundvēseli,betDievstevi veidojaunuzcēlatavuskaulusunpārklājatosarmiesu,un iedvesatavāsnāsīsdzīvībasdvašu,untadViņšteviman deva

29Patiesi,Dievs,kastevimandeva,tastevimanpaņēma, untātevirnoticis

30UnJēkabsturpinājarunātlīdzīgusvārdusparJāzepuun rūgtiraudāja;viņšnokritazemēunapklusa

31UnvisiJēkabadēli,redzēdamisavatēvanelaimi, nožēlojasavurīcībuunarīrūgtiraudāja

32UnJūdapiecēlāsunpacēlasavatēvagalvunozemesun nolikatosevklēpī,unnoslaucījasavatēvaasarasno vaigiem,unJūdaraudājaļotiskaļi,kamērviņatēvagalva bijanogāztaviņaklēpī,nekustīgikāakmens

33UnJēkabadēliredzējasavatēvabēdas,untiepacēla savasbalsisunturpinājaraudāt,betJēkabsjoprojāmgulēja zemēnekustīgikāakmens

34Unvisiviņadēliunviņakalpiunviņakalpabērni piecēlāsunnostājāsapviņu,laiviņumierinātu,betviņš atteicāsļautiesmierinājumam

35UnvisaJēkabasaimepiecēlāsunļotisērojaparJāzepu unviņutēvabēdām,unziņassasniedzaĪzāku,Ābrahāma dēlu,Jēkabatēvu,unviņšrūgtiraudājaparJāzepu,viņšun visaviņasaime,unviņšaizgājanovietas,kurviņšdzīvoja Hebronā,unviņavīribijakopāarviņu,unviņšmierināja savudēluJēkabu,betviņšatteicāsļautiesmierinājumam

36UnpēctamJēkabspiecēlāsnozemes,unasarastecēja pārviņavaigiem,unviņšsacījasaviemdēliem:“Celieties unņemietsavuszobenusunlokusunizejietlaukāun meklējiet,vaivaratatrastmanadēlaķermeniunatnestto man,laiestovarētuapglabāt”

37Meklējietarī,lūdzu,starpzvēriemunmedījiettos,unto, kasnākspirmais,pirmsjūstosatveratunatnesietman! VarbūtTasKungsšodienapžēlosmanubēduunsagatavos jūsupriekšāto,kassaplosījamanudēlu,unatnesiettoman, unesatriebšusavadēlalietu.

38Unviņadēlidarījatā,kāviņutēvstiembijapavēlējis, unviņipiecēlāsagrinorīta,unkatrsņēmarokāsavu zobenuunloku,unviņidevāslaukāmedītzvērus.

39UnJēkabsvēlskaļikliedzaunraudājaunstaigājašurpu turpupamājuunsitarokaskopā,sacīdams:“Jāzep,mans dēls,Jāzep,mansdēls!”

40UnJēkabadēlidevāstuksnesī,laiķertuzvērus,un,lūk, vilksnācatiempretī,untietosatvēraunatvedapiesava tēva,untieviņamsacīja:"Šisirpirmais,komēsesam atraduši,unmēsviņuesamatvedušipietevis,kātumums pavēlēji,untavadēlalīķimēsnevarējāmatrast"

41UnJēkabspaņēmazvērunosavudēlurokāmun iesaucāsskaļāunraudošābalsī,turotzvērusavārokā,unar rūgtusirdisacījazvēram:"Kāpēctuaprijamanudēlu Jāzepu,unkātunebīstieszemesDieva,nedzmanasbēdas manadēlaJāzepadēļ?"

42Untuaprijamanudēluvelti,joviņšnebijaizdarījis vardarbību,untādējādipadarījimanivainīguviņadēļ, tāpēcDievsprasīsto,kastiekvajāts

43UnTasKungsatvērazvēramuti,laimierinātuJēkabuar tāvārdiem,untasatbildējaJēkabamunsacījaviņamšos vārdus:

44Tiktiešām,kaDievsirdzīvs,kasmūsradījazemē,un tiktiešām,katavadvēseleirdzīva,manskungs,es neredzējutavudēlu,nedzarīviņusaplosījugabalos,betarī esatnācunotālaszemesmeklētsavudēlu,kasšodienno manisaizgāja,unesnezinu,vaiviņširdzīvsvaimiris.

45Unesšodiennāculaukāmeklētsavudēlu,untavidēli maniatradaunsagrābamaniunvairojamanasbēdas,un šodienviņimaniiratvedušitavāpriekšā,untagadesesmu tevizstāstījisvisussavusvārdus

46Untagad,cilvēkadēls,esesmutavāsrokāsundariar manišodien,kātasTavāsacīslabpatīk,betpieDieva,kas maniradījis,dzīvības,esneesmuredzējistavudēlu,nedz esviņusaplosījis,uncilvēkamiesanavgājusimanāmutē visasmanasdzīvesdienas.

47Un,kadJēkabsdzirdējazvēravārdus,viņšļotiizbrīnījās unpalaidazvērunoviņarokas,untasaizgājasavuceļu 48UnJēkabsdienunodienasskaļiraudājaunraudājapar Jāzepuunsērojaparsavudēludaudzasdienas

44.NODAĻA

1UnIsmaēladēli,kasbijanopirkušiJāzepuno midiāniešiem,kasviņubijanopirkušinoviņabrāļiem,

devāsuzĒģiptikopāarJāzepuunnonācapieĒģiptes robežām,un,kadviņituvojāsĒģiptei,viņisatikačetrus vīrusnoMedana,Ābrahāmadēla,dēliem,kasbijadevušies ceļānoĒģipteszemes.

2Unismaēliešitiemsacīja:“Vaijūsvēlatiesnomums atpirktšovergu?”Untieatbildēja:“Atdodietviņumums!” UntienodevatiemJāzepu,untieieraudzījaviņuļoti izskatīgujaunekli,untieviņunopirkapardivdesmit šekeliem

3UnismaēliešiturpinājasavuceļojumuuzĒģipti,unarī medaniešiatgriezāstajādienāĒģiptē,unmedaniešisacīja viensotram:“Redzi,mēsesamdzirdējuši,kaPotifārs, faraonaierēdnis,sardzeskapteinis,meklēlabukalpu,kas stāvētuviņapriekšā,laiviņamkalpotuunieceltuviņupar uzraugupārviņanamuunvisu,kasviņampieder”

4Tāpēctagadiesim,pārdosimviņuviņamparcikvien vēlēsimies,javiņšspēsmumsiedotto,komēsviņam prasīsim

5UnšiemedaniešinogājaunnonācaPotifāranamāun sacījaviņam:“Mēsdzirdējām,katumeklēlabukalpu,kas tevkalpotuRedzi,mumsirkalps,kastevpatiks,jatuvari mumsdotto,komēsvēlamies,unmēsviņutevpārdosim.”

6UnPotifārssacīja:"Atvedviņumanāpriekšā,laiesviņu apciemoju,un,javiņšmanpatiks,estevdošuvisu,kotu viņamlūgsi."

7UnmedaniešinogājaunatvedaJāzepuunnolikaviņu Potifārapriekšā,untasviņuieraudzījaunviņamļotipatika, unPotifārstiemsacīja:"Sakietman,kasjumsšim jauneklimirnepieciešams?"

8Untiesacīja:“Mēsparviņuvēlamiesčetrsimtsudraba gabalus.”UnPotifārssacīja:“Estevtosdošu,jatuman atnesīsiviņapārdošanasrakstuunpastāstīsimanviņa dzīvesstāstu,jovarbūtviņširnozagts,jošisjauneklisnav nevergs,nevergadēls,betesviņāievērojudaiļaun izskatīgacilvēkaizskatu”

9Unmedaniešinogājaunatvedapieviņaismaēliešus,kas viņubijapārdevuši,untieviņamteica,sacīdami:"Viņšir vergs,unmēsviņuviņiempārdevām"

10UnPotifārsdzirdējaismaēliešuvārdus,kadviņšdeva sudrabumedaniešiem,unmedaniešipaņēmasudrabuun devāssavāceļā,unarīismaēliešiatgriezāsmājās

11UnPotifārsņēmaJāzepuunatvedaviņusavānamā,lai tasviņamkalpotu,unJāzepsatradalabvēlībuPotifāraacīs, untasviņamuzticējāsuniecēlaviņuparsavanama pārvaldnieku,unvisu,kasviņampiederēja,viņšnodeva viņarokās.

12UnTasKungsbijaarJāzepu,unviņškļuvapar veiksmīguvīru,unTasKungssvētījaPotifāranamuJāzepa dēļ

13UnPotifārsatstājavisu,kasviņampiederēja,Jāzepa rokās,unJāzepsbijaviensnotiem,kasvadījalietu ienākšanuuniziešanu,unvissPotifāranamātikaregulēts pēcviņavēlmēm

14UnJāzepambijaastoņpadsmitgadu,viņšbijajauneklis arskaistāmacīmundaiļuizskatu,unnevienatādanebija visāĒģipteszemē

15Tanīlaikā,kadviņšbijasavakunganamā,iegājaun izgājanomājasunkalpojasavamkungam,tadCelika,viņa kungasieva,pacēlasavasacisuzJāzepuunieraudzījaviņu, unredzi,viņšbijadaiļšjauneklisarskaistuizskatu.

16Unviņaiekārojaviņaskaistumusavāsirdī,unviņas dvēselebijapievērstaJāzepam,unviņaviņupavedināja dienunodienas,unZelikakatrudienupierunājaJāzepu, betJāzepsnepacēlasavasacis,lairedzētusavakungasievu.

17UnZelikaviņamsacīja:“Cikskaistsirtavsizskatsun augums!Patiesi,esesmuaplūkojisvisusvergusunneesmu redzējistikskaistuvergukātu!”UnJāzepsviņaisacīja: “Patiesi,tas,kasmaniradījamanasmātesmiesās,radīja visucilvēci”

18Unviņasacījaviņam:"Cikskaistasirtavasacis,ar kurāmtuesiapžilbinājisvisusĒģiptesiedzīvotājus,vīrus unsievas!"Unviņšviņaisacīja:"Cikskaistastāsir,kamēr mēsesamdzīvi,bet,jatutāsieraudzītukapā,tunoteiktino tāmaizietuprom"

19Unviņasacījaviņam:"Cikskaistiunpatīkamiirvisi tavivārdi!Paņem,lūdzu,arfu,kasirnamā,spēlētoar savāmrokām,unļaujmumsdzirdēttavusvārdus"

20Unviņšviņaisacīja:“Cikskaistiunpatīkamiirmani vārdi,kadesslavējusavuDievuunViņagodību!”Unviņa viņamsacīja:“Cikskaistiirtavasgalvasmati!Redzi,zelta ķemme,kasirnamā,ņemto,lūdzu,unsaritinisavusgalvas matus.”

21Unviņšviņaisacīja:"Cikilgituvēlrunāsišosvārdus? Beidzmanšosvārdusteikt,celiesunrūpējiesparsavām darīšanām."

22Unviņasacījaviņam:“Manānamānevienanav,unnav nekācita,kampievērstuzmanību,kāvientaviemvārdiem untavaivēlēšanās;tomēr,neskatotiesuzvisuto,viņa nevarējaJāzepupiesevisatvest,unviņšnepievērsaviņai savuskatienu,betpievērsasavuskatienuzemei

23UnZelikasavāsirdīiekārojaJāzepu,laiviņšgulētuar viņu,untanīlaikā,kadJāzepssēdējanamāundarījasavu darbu,Zelikanācaunapsēdāsviņapriekšā,unviņakatru dienuarsavāmrunāmpavedinājaviņugulētarviņuvai jebkaduzviņuskatīties,betJāzepsnegribējaviņai klausīties

24Unviņasacījaviņam:"Jatunedarīsipēcmaniem vārdiem,estevisodīšuarnāvessoduunuzlikšutevdzelzs jūgu"

25UnJāzepsviņaisacīja:“Patiesi,Dievs,kasradīja cilvēku,atbrīvogūstekņuvažas,unViņšmaniatbrīvosno tavacietumaunnotavastiesas”

26Un,kadviņanespējaviņupierunāt,unviņasdvēsele joprojāmbijapievērstaviņam,viņasvēlmesviņunoveda līdzsmagaislimībai

27UnvisasĒģiptessievietesnācaviņuapciemotunsacīja viņai:"Kādēļtuesitikpanīkusi?Tu,kurainekānetrūkst! Patiesi,tavsvīrsirlielsuncienījamsvaldnieksķēniņaacīs, vaitadtevkautkātrūktunotā,kotavasirdskāro?"

28UnZelikatiematbildēja,sacīdama:"Šodienjumstaps zināms,nokurienesrodasšīnekārtība,kurājūsmani redzat."Unviņapavēlējasavāmkalponēmsagatavot ēdienuvisāmsievietēmunsarīkojatāmmielastu,unvisas sievietesēdaZelikanamā

29Unviņadevaviņiemnažus,laimizotucitronusuntos ēstu,unviņapavēlēja,laiviņiapģērbtuJāzepudārgās drēbēsunlaiviņšparādītosviņupriekšā,unJāzepsnonāca viņuacupriekšā,unvisassievietesskatījāsuzJāzepuun nevarējanovērstnoviņaacis,unviņasvisassagriezarokas arnažiem,kasviņāmbijarokās,unvisicitroni,kasbija viņurokās,bijapilniarasinīm

30Unviņinezināja,kobijadarījuši,betturpinājaskatīties uzJāzepaskaistumuunnenovērsanoviņasavusplakstiņus.

31UnZelikaredzēja,kotiebijadarījuši,unviņatiem sacīja:"Kastaspardarbu,kojūsesatdarījuši?Redziet,es jumsdevuēstcitronus,unjūsvisiesatsagriezušisev rokas"

32Unvisassievietesredzējasavasrokas,unlūk,tāsbija pilnasasinīm,unviņuasinistecējauzviņudrēbēm,un viņassacījaviņai:"Šisvergstavānamāirmūspieveicis,un mēsnevarējāmnovērstnoviņasavusplakstiņusviņa skaistumadēļ"

33Unviņatiemsacīja:“Patiesi,tasarjumsnotikatanī brīdī,kadjūsuzviņupaskatījāties,unjūsnespējāt noturētiespretviņu;kātadesvaruatturēties,javiņš pastāvīgiirmanāmājā,unesredzuviņudienunodienas ieejamunizejamnomanasmājas?Kātadesvaru izvairītiesnopanīkumavaipatbojāejasšīiemesladēļ?”

34Unviņiviņaisacīja:“Vārdiirpatiesi,jokuršganvar ieraudzītšoskaistoveidolumājāunnoviņaatturēties?Vai viņšnavtavsvergsunkalpstavāmājā?Kāpēctuviņam nestāsti,kasirtavāsirdī,unļaujsavaidvēseleiietbojāšīs lietasdēļ?

35Unviņatiemsacīja:“Esikdienascenšosviņupierunāt, betviņšnepiekrītmanāmvēlmēm,unesviņamapsolīju visu,kasirlabs,untomērneesmunoviņasaņēmisatbildi; tāpēces,kāredzat,esmulejupslīdošāstāvoklī

36UnZelikaļotisaslimasavasiekāresdēļpretJāzepu,un viņabijaizmisīginoskumusimīlestībasdēļviņadēļ,un visiZelikasnamaļaudisunviņasvīrsnekonezinājaparšo lietu,kaZelikabijaslimasavasmīlestībaspretJāzepudēļ 37Unvisiviņasnamaļaudisviņaijautāja,sacīdami: "Kādēļtuesislimaunnīkuļo,untevnekānetrūkst?"Un viņatiemsacīja:"Esnezinu,kasmanarkatrudienukļūst arviengrūtāk."

38Unvisassievietesunviņasdraudzeneskatrudienunāca viņuapraudzīt,unviņasrunājaarviņu,unviņaviņām sacīja:“TasvarbūttikaiJāzepamīlestībasdēļ.”Unviņas viņaisacīja:“Pierunāviņuunsagūstiviņuslepeni,varbūt viņštevipaklausīsunatcelsšonāvinotevis”

39UnZelikakļuvavēlļaunākasavasmīlestībaspret Jāzepudēļ,unviņasdusmasturpinājapasliktināties,līdz viņaipietrūkaspēkanostāvēt

40UnkādudienuJāzepsdarbojāssavakunganamā,un Zelikaslepusatnācaunpēkšņiuzbrukaviņam,unJāzeps sacēlāspretviņu,unviņšbijavarenāksparviņu,unviņš nogāzaviņuzemē.

41UnZelikaraudājasavassirdsilgošanāsdēļpēcviņa,un viņalūdzaViņuarraudāšanu,unviņasasarastecējapār viņasvaigiem,unviņarunājaarviņulūgšanasbalsīun dvēselesrūgtumā,sacīdama:

42Vaitukādreizesidzirdējis,redzējisvaipazinistik skaistusievietikāesvailabākuparsevi,kuraikdienas runāartevi,krītpagrimumāmīlestībasdēļprettevi,piešķir tevvisušogodu,untutomērneklausiesmanaibalsij?

43Unjatasnotiekaizbailēmnotavakunga,kaviņštevi nesodīs,tad,tiktiešāmkāķēniņšdzīvo,tevnotavakunga pusesnekasļaunsnenotiks;tāpēctagad,lūdzu,uzklausi maniunpiekrītitāgodadēļ,koestevesmupiešķīris,un atcelšonāvinomanis,unkāpēcmanbūtujāmirsttevisdēļ? Unviņaapklusa.

44UnJāzepsviņaiatbildēja,sacīdams:"Atstājnomanisun atstājšolietumanakungaziņā;redzi,manskungsnezina, kaspiemanisirnamā,jovisu,kasviņampieder,viņšir nodevismanāsrokās,unkālaiestovisudarusavakunga namā?"

45Joviņšmaniirļotigodājissavānamāuniecēlismani parsavanamapārvaldniekuunpaaugstinājismani,unšajā namānavnevienalielākaparmani,unmanskungsnekono manisnavatturējis,izņemottevi,viņasievuKātadtuvari manrunātšosvārdus,unkāesvarunodarīttiklielu ļaunumuungrēkotpretDievuuntavuvīru?

46Tāpēctagadatturiesnomanisunnerunāvairstādus vārduskāšie,joesnegribuklausītiestaviemvārdiem.”Bet ZelikanegribējaJāzepamklausīties,kadviņšviņaišos vārdusteica,betviņakatrudienuviņupamudināja klausīties.

47UnpēctamĒģiptesstrautspiepildījāspārivisāmpusēm, unvisiĒģiptesiedzīvotājiizgāja,unarīķēniņšunprinči izgājaarbungāmundejām,joĒģiptēbijalielalīksmībaun svētkiSihorasjūrasapplūšanaslaikā,unviņidevāsturp visudienupriecāties

48Un,kadēģiptiešidevāsuzupipriecāties,kātasbija viņuparadums,visiPotifāranamaļaudisdevāsviņiem līdzi,betZelikanegribējaietviņiemlīdzi,joviņasacīja: "Esmuslima!"Unviņapalikavienamājā,unnevienacita nebijakopāarviņumājā

49Unviņapiecēlāsundevāsuzsavutemplinamāun ietērpasevikaraliskāsdrānās,unuzlikauzgalvas dārgakmeņusnooniksaakmeņiem,kasinkrustētiar sudrabuunzeltu,unviņaizrotājasavusejuunāduar visādiemsieviešuattīrošiemšķidrumiem,unviņa iesmaržinājatempliunmājuarkasijuunvīraku,unviņa smērējamirresunalvejas,unpēctamviņaapsēdāstempļa ieejā,mājasejā,caurkuruJāzepsgāja,laiveiktusavu darbu,unlūk,Jāzepsnācanolaukauniegājanamā,lai veiktusavasaimniekadarbu

50Unviņšnonācavietā,caurkuruviņambijajāiet,unviņš redzējavisuCelikasdarbuunpagriezāsatpakaļ

51UnZelikaredzējaJāzepuatkāpjamiesnoviņas,unviņa saucaviņam,sacīdama:Kastevkaiš,Jāzep?Nācpiesava darba,unredzi,estevdošuvietu,līdztubūsiapsēdiessavā vietā

52UnJāzepsatgriezāsunnonācanamā,unnoturienes devāsuzsavusēdvietuunapsēdās,laikāparastidarītu savakungadarbu,unredzi,pieviņaatnācaZelikaun nostājāsviņapriekšāķēnišķīgātērpā,unsmaržanoviņas drēbēmizplatījāstālumā

53UnviņasteidzāsunsatvēraJāzepuunviņadrēbes,un viņasacījaviņam:“Tiktiešām,kādzīvoķēniņš,jatu neizpildīsimanulūgumu,tušodienmirsi!”Unviņa steidzāsunizstiepasavuotrurokuunizvilkazobenuno zemsavāmdrēbēm,unviņatouzlikaJāzepamapkaklu,un viņasacīja:“Celiesunizpildimanulūgumu,un,jane,tu šodienmirsi”

54UnJāzepsnoviņasbaidījās,kaviņatodarīs,unviņš piecēlās,laibēgtunoviņas,betviņasatvēraviņadrēbju priekšpusi,unviņabēgšanasšausmāsdrēbes,koZelikha bijasagrābis,saplēsa,unJāzepsatstājadrēbesZelikha rokās,unviņšbēgaunizkļuvaārā,joviņšbijanobijies

55Un,kadZelikaredzēja,kaJāzepadrēbesbijasaplēstas unkaviņštāsbijaatstājisviņasrokāunbijaaizbēdzis,viņa

baidījāsparsavudzīvību,kabaumasparviņuneizplatītos, unviņapiecēlāsunrīkojāsviltīgi,novelkotdrēbes,kurās viņabijatērpusies,unuzvilkasavascitasdrēbes

56UnviņapaņēmaJāzepadrēbesunnolikatāssevblakus, unviņaaizgājaunapsēdāstajāvietā,kurviņabijasēdējusi savāslimībā,pirmsviņasmājasļaudisbijaaizgājušipie upes,unviņapasaucajaunupuisi,kastobrīdbijamājā,un viņapavēlējaviņamsasauktmājasļaudispieviņas.

57Un,kadviņatosieraudzīja,viņatiemsacījaskaļābalsī unvaimanās:“Redziet,kāduebrejujūsukungspiemanisir atvedisnamā,joviņššodiennācapiemanisgulēt”

58Jo,kadtubijiizgājis,viņšatgriezāsnamāun, redzēdams,kanamānevienanav,nācapiemanisun satvēramani,gribēdamsarmanigulēt

59Unessatvēruviņadrēbes,saplēsutāsunskaļābalsī kliedzupretviņu,un,kadespacēlusavubalsi,viņšnobijās parsavudzīvību,atstājasavasdrēbesmanāpriekšāun aizbēga

60Unviņasnamaļaudisklusēja,betviņudusmaspret Jāzepubijaļotiiedegušās,unviņidevāspieviņakungaun atstāstījaviņamviņaviltībasvārdus

61UnPotifārsatgriezāsmājāssaniknots,unviņasieva saucauzviņu,sacīdama:“Kotumanesiizdarījis,atvedis hebrejukalpumanānamā?Joviņššodiennācapiemanis, laiarmaniizjokotos.Tāviņššodienmanizdarīja.”

62UnPotifārsdzirdējasavassievasvārdusunpavēlēja Jāzepusodītarbargiemsitieniem,untātieviņamarī izdarīja.

63Un,kamērtieviņusita,Jāzepsskaļābalsīiesaucās, pacēlaacispretdebesīmunsacīja:“Ak,KungsDievs,Tu zini,kaesmunevainīgspievisāmšīmlietām,unkāpēclai esšodienmirtumeludēļnošoneapgraizītoļaunovīru rokas,kurusTupazīsti?”

64Un,kamērPotifāravīrisitaJāzepu,viņšturpinājakliegt unraudāt,unturbijabērns,vienpadsmitmēnešusvecs,un TasKungsatvērabērnamuti,unViņšrunājašosvārdus Potifāravīrupriekšā,kassitaJāzepu,sacīdams: 65Kojūsnošīvīravēlaties,unkāpēcjūsviņamdarātšo ļaunumu?Manamāterunānepatiesībuunsludinamelus; tādsbijadarījums.

66Unbērnstiemprecīziatstāstījavisu,kasbijanoticis,un visusvārdus,koCelihabijarunājisarJāzepu,viņštiem atstāstījadienunodienas.

67Unvisivīridzirdējabērnavārdusunļotibrīnījāspar bērnavārdiem,unbērnsapklusaunapklusa

68UnPotifārsļotinokaunējāssavadēlavārdudēļ,unviņš pavēlējasaviemvīriemvairsJāzepunesist,unvīrimitējās Jāzepusist.

69UnPotifārsņēmaJāzepuunpavēlējaviņusauktpie atbildībaspriesterupriekšā,kasbijaķēniņatiesneši,laiviņi viņutiesātuparšolietu

70UnPotifārsunJāzepsnostājāspriesteru,ķēniņatiesnešu, priekšā,unviņštiemsacīja:“Lūdzu,izlemiet,kādatiesa pienākaskalpam,joviņštāirrīkojies”

71UnpriesterisacījaJāzepam:"Kādēļtutāizdarījisavam kungam?"UnJāzepsviņiematbildēja,sacīdams:"Netā, manikungi,tātasbija;unPotifārssacījaJāzepam:"Patiesi, esuzticējutavāsrokāsvisu,kasmanpiederēja,unnekoes tevneslēpu,kāviensavusievu,kātadtuvarējidarīttādu ļaunumu?"

72UnJāzepsatbildējaunsacīja:“Netā,manskungs!Tik tiešām,kaTasKungsirdzīvsuntavadvēseleirdzīva, manskungs,vārds,kotudzirdējinosavassievas,ir nepatiess,jotātasšodienbija.”

73Irpagājisgads,kopšesmutavānamā;vaituesiredzējis manīkādunetaisnībuvaikotādu,kasvarētutevi pamudinātprasītmanudzīvību?

74UnpriesterisacījaPotifāram:“Lūdzu,sūti,laiviņiatnes mūsupriekšāJāzepasaplēstodrēbi,laimēsvarēturedzēt tajāplīsumu,un,japlīsumsirdrēbespriekšpusē,tadviņa sejainoteiktibijajābūtpretīviņai,unviņainoteiktibija jāaizķeraspieviņa,laināktupieviņas,unarviltutava sievadarījavisu,koviņabijarunājusi.

75UnviņiatnesaJāzepadrēbespriesterupriekšā,kasbija tiesneši,untieredzēja,unlūk,asaraJāzepapriekšā,unvisi tiesnešizināja,kaviņaviņubijaspiedusi,unviņisacīja: "Nāvesspriedumsnavpienākasšimvergam,joviņšneko navdarījis,betviņaspriedumsirtāds,kaviņštiekievietots cietumātāsbaumasdēļ,kascaurviņuirizplatījusiespret tavusievu"

76UnPotifārsdzirdējaviņuvārdusunieslodzījaviņu cietumā,vietā,kurtiekieslodzītiķēniņagūstekņi,un Jāzepsbijaieslodzījumanamādivpadsmitgadus

77Un,neskatotiesuzto,viņakungasievaneatkāpāsno viņaunnemitējāsdienunodienasarviņurunāt,lai uzklausītuviņu,unpēctrimmēnešiemZelikaturpināja dienunodienasietpieJāzepauzieslodzījumanamu,un viņapamudinājaviņuuzklausītviņu,unZelikasacīja Jāzepam:"Cikilgitupaliksišajānamā?Bettagadpaklausi manaibalsij,unesteviizvedīšunošīnama"

78UnJāzepsviņaiatbildēja,sacīdams:“Manirlabāk paliktšinīnamā,nekāklausītiestavusvārdusungrēkot pretDievu”Unviņaviņamsacīja:“Jatuneizpildīsimanu vēlēšanos,estevizraušuacis,uzlikšuvažastavāmkājām unnodošutevitorokās,kurustuiepriekšnepazini”

79UnJāzepsviņaiatbildējaunsacīja:“Redzi,visaszemes Dievsspējmaniizglābtnovisa,koTuvarimandarīt,jo Viņšatverakloacisunatbrīvosasietos,unpasargāvisus svešiniekus,kasnepazīstšozemi”

80Un,kadZelikanespējapierunātJāzepuviņaipaklausīt, viņamitējāsietviņupierunāt;unJāzepsjoprojāmbija ieslodzītsieslodzījumanamāUnJēkabs,Jāzepatēvs,un visiviņabrāļi,kasbijaKanaānazemē,tanīsdienās joprojāmsērojaunraudājaJāzepadēļ,joJēkabsatteicās ļautiesmierinājumamsavadēlaJāzepadēļ,unJēkabsskaļi raudājaunraudājaunsērojavisastāsdienas.

45.NODAĻA

1Untanīgadā,kadJāzepsdevāsuzĒģiptipēctam,kad viņabrāļiviņubijapārdevuši,Rūbens,Jēkabadēls,devās uzTimnuunņēmasevparsievuĒliurāmu,kanaāniešaAvi meitu,unviņšgājapieviņas

2UnRūbenasievaEliurāmaieņēmaundzemdējaviņam četrusdēlus:Hanohu,Palu,KecronuunKarmi;unviņa brālisSimeonsņēmaviņamāsuDīnuparsievu,untā viņamdzemdējaMemuēlu,Jaminu,Ohadu,Jahīnuun Zoharu,piecusdēlus

3UnpēctamviņšnonācapieBunas,kanaāniešusievietes, tāirBuna,kuruSimeonsbijaaizvedisgūstānoSihemas

pilsētas,unBunabijaDīnaspriekšāunkalpojaviņai,un Simeonsnācapieviņas,unviņadzemdējaviņamSaulu.

4UntanīlaikāJūdadevāspieAdulamaunnonācapiekāda Adulamavīra,kuravārdsbijaHira,unJūdaturieraudzīja kādaKānaānavīrameitu,unviņasvārdsbijaAlijata,Šuas meita,unviņštopaņēmaunnācapieviņas,unAlijata dzemdējaJūdamtrīsdēlus:Ēru,OnanuunŠīlo

5UnLevijsunIsašarsdevāsuzaustrumuzemiunņēma sevparsievāmJobaba,Joktanadēla,Ēberadēla,meitas;un Jobabam,Joktanadēlam,bijadivasmeitas;vecākāsvārds bijaAdina,unjaunākāsvārdsbijaArida

6UnLevijsņēmaAdīnu,unIsašarsņēmaAridu,unviņi nonācaKanaānazemē,savutēvunamā,unAdina dzemdējaLevijamtrīsdēlus:Geršonu,KehatuunMerāriju

7UnAridadzemdējaIsašaramTolamčetrusdēlus:Pūvu, ĪjabuunŠomronu;unDansdevāsuzMoābazemiunņēma sevparsievuAfleti,moābiešaHamudanameitu,unviņšto aizvedauzKānaānazemi

8UnAflaletabijaneauglīga,viņainebijapēcnācēju,un DievspēctamatcerējāsAflaletu,Danasievu,unviņa ieņēmaundzemdējadēlu,unviņanosaucaviņupar Hušimu.

9UnGadsunNaftalisdevāsuzHāranuunņēmano turienesparsievāmAmurāma,Ucadēla,Nahoradēla, meitas.

10UnšieirAmuramameituvārdi:vecākāsvārdsbija Merima,betjaunākāsvārdsbijaUzita;Naftalisņēma Merimu,unGadsņēmaUzituunaizvedatāsuzKanaāna zemi,viņutēvanamā

11UnMerimadzemdējaNaftalimčetrusdēlus:Jahceēlu, Guni,JāzeruunŠalemu;unUzitsdzemdējaGadam Cefionu:Hagi,Šuni,Ecbonu,Eri,ArodiunArali,septiņus dēlus

12UnAšersizgājaunņēmaAdonu,Aflalameitu,Hadada dēla,Ismaēladēla,meitu,parsievuunaizvedatouz Kanaānazemi

13TanīsdienāsnomiraAdona,Ašerasieva;viņainebija pēcnācēju;unpēcAdonanāvesAšersdevāsuzupesotru pusiunņēmasevparsievuHaduru,Abimaēlameitu,Ēbera dēla,Šemadēla,meitu.

14Unjaunāsievietebijaskaistaizskataungudrasieviete, unviņabijabijusiMalkiela,Ēlāmadēla,Šemadēla,sieva 15UnHaduradzemdējaMalkielammeitu,unviņšnosauca viņasvārduSeraha,unMalkielspēctamnomira,un Haduraaizgājaunpalikasavatēvanamā

16UnpēcsievasnāvesAšerāviņšdevāsunņēmaHaduru parsievuunatvedaviņuuzKanaānazemi,unarīviņas meituSerahuviņšatvedaviņiemlīdzi,unviņaibijatrīs gadi,unjaunavatikaaudzinātaJēkabanamā

17Unjaunavabijaskaistaizskata,unviņastaigājaJēkaba bērnusvētajosceļos;viņainekānetrūka,unTasKungs devaviņaigudrībuunsaprātu.

18UnHadura,Ašerasieva,kļuvagrūtaundzemdējaviņam četrusdēlus:Jimnu,Jisvu,JisviunBeriju

19UnZebulonsdevāsuzMidiānuunņēmaparsievu Merišu,Moladameitu,kasbijaAbidasdēls,untasbija Midiānadēls,unaizvedaviņuuzKānaānazemi.

20UnMerušadzemdējaZebulonamSeredu,Elonuun Jahleelu;trīsdēli

21UnJēkabssūtījapieArama,Zobasdēla,kasbija Terahasdēls,untasņēmasavamdēlamBenjamīnam

Mehalju,Aramameitu,unviņanonācaKanaānazemē, Jēkabanamā;unBenjamīnambijadesmitgadi,kadviņš ņēmaMehalju,Aramameitu,parsievu

22UnMehaljaieņēmaundzemdējaBenjamīnampiecus dēlus:Belu,Bekeru,Ašbelu,GeruunNaamanu;unpēc tamBenjamīnsdevāsunņēmaparsievuAribatu,Šomrona, Ābrahāmadēla,meitu,piesavaspirmāssievas,unviņam bijaastoņpadsmitgadu;unAribatadzemdējaBenjamīnam piecusdēlus:Ahiju,Vošu,Mupīmu,HupīmuunOrdu

23UntanīsdienāsJūdadevāsuzŠemanamuunņēma Tamāru,ŠemadēlaElamameitu,parsievusavam pirmdzimtajamdēlamĒram

24UnĒrsnācapiesavassievasTamāras,untākļuvaviņa sieva,un,kadviņšpietāsnāca,viņšārējiiznīcinājasavus pēcnācējus,unviņadarbsbijaļaunsTāKungaacīs,unTas Kungsviņunonāvēja.

25UnpēcĒra,Jūdaspirmdzimtādēla,nāvesJūdasacīja Onanam:“Ejpiesavabrāļasievasunprecviņukātuvāko radiniekuunradisavambrālimpēcnācējus.”

26UnOnansņēmaTamāruparsievuunnācapieviņas,un arīOnansdarījatāpatkāsavabrāļadarbs,betviņadarbs bijaļaunsTāKungaacīs,unViņšnogalinājaarīviņu.

27Un,kadOnansnomira,JūdasacījaTamārai:"Paliec savatēvanamā,līdzmansdēlsŠīlobūspieaudzis!"Un JūdavairsneieredzējaTamāru,laidotuviņuŠīlo,joviņš domāja:"Varbūtarīviņšmirstāpatkāviņabrāļi"

28UnTamāracēlāsunaizgājaunpalikasavatēvanamā, unTamārakādulaikupalikasavatēvanamā.

29UngadabeigāsnomiraJūdassievaAlijata;unJūdatika mierinātsparsavusievu,unpēcAlijatasnāvesJūdadevās kopāarsavudrauguHiruuzTimnucirptsavasavis.

30UnTamāradzirdēja,kaJūdabijaaizgājusiuzTimnu aviscirptunkaŠīlobijapieaudzis,unJūdamviņanepatika

31UnTamārapiecēlāsunnovilkasavasatraitnesdrēbes, uzlikasevplīvuruunpilnībāapsedzās,unviņaaizgājaun apsēdāspubliskajāielā,kasirpieceļauzTimnu

32UnJūdapagājagarāmunieraudzījaviņuunpaņēma viņu,unviņšpiegājapieviņas,unviņanoviņaieņēma,un dzemdībulaikā,redzi,viņasklēpībijadvīņi,unviņš nosaucapirmoparPerecuunotroparZarah.

46.NODAĻA

1TanīsdienāsJāzepsvēlbijaieslodzītscietumāĒģiptes zemē

2Tanīlaikāfaraonakalpistāvējaviņapriekšā,galvenais dzērienudevējsungalvenaismaiznieks,kaspiederēja Ēģiptesķēniņam.

3Undzērienudevējsņēmavīnuunnolikatoķēniņa priekšā,laiviņštodzertu,unmaiznieksnolikamaizi ķēniņapriekšā,laiviņštoēstu,unķēniņšdzēravīnuunēda maizi,viņšunviņakalpiunkalpotāji,kasēdapieķēniņa galda

4Kamērtieēdaundzēra,dzērienudevējsunmaiznieks palikatur,unfaraonakalpiatradadaudzmušuvīnā,ko dzērienudevējsbijaatnesis,unmaizniekamaizēatrada salpetraakmeņus.

5UnsardzespriekšnieksiecēlaJāzepuparkalpotāju faraonakalpiem,unfaraonakalpibijaieslodzītiveselu gadu.

6Ungadabeigāsviņiabivienānaktīieslodzījumavietā, kurviņiatradās,redzējasapņus,unnorītaJāzepsatnāca pieviņiem,laikāparastiviņusapkalpotu,unviņšviņus ieraudzīja,unlūk,viņusejasbijanomāktasunskumjas.

7UnJāzepstiemjautāja:“Kādēļjūsusejasšodienir bēdīgasunnomāktas?”Untieviņamatbildēja:“Mēs sapņojāmsapni,unnavneviena,kastoizskaidrotu”Un Jāzepstiemsacīja:“Lūdzu,atstāstietmansavusapni,un Dievsjumsdosmierīguatbildi,kājūsvēlaties”

8UndzērienudevējsatstāstījasavusapniJāzepamun sacīja:“Esredzējusavāsapnī,unlūk,lielsvīnogulājsbija manāpriekšā,unuzšīvīnogulājaesredzējutrīszarus,un vīnogulājsātriuzziedējaunsasniedzalieluaugstumu,untā ķekarinogatavojāsunkļuvaparvīnogām

9Unesņēmuvīnogasunspiedutāskausāunieliku faraonarokā,unviņšdzēra;unJāzepsviņamsacīja:"Trīs zari,kasbijauzvīnogulāja,irtrīsdienas"

10Tomērtrīsdienulaikāķēniņšpavēlēsteviizvestārāun atjaunosteviamatā,untudosiķēniņamdzertviņavīnukā sākumā,kadbijiviņadzērienudevējs;betļaujmanatrast labvēlībutavāsacīs,katumanipieminēsifaraonapriekšā, kadtevklāsieslabi,unparādimanžēlastībuunizvedmani nošīcietuma,joestikunozagtsnoKanaānazemesun pārdotsparvergušajāvietā

11Unarītas,kastevtikastāstītsparmanakungasievu,ir nepatiesi,joviņimaniievietojašajācietumāparvelti;un dzērienudevējsatbildējaJāzepam,sacīdams:"Jaķēniņš izturēsiespretmanilabikāsākumā,kātumanpēdējoreizi iztulkoji,esdarīšuvisu,kotuvēlies,unizvedīšutevinošī cietuma"

12Unmaiznieks,redzēdams,kaJāzepsbijaprecīzi iztulkojisdzērienudevējasapni,arīpiegājaunizstāstīja Jāzepamvisusavusapni

13Unviņštamsacīja:"Savāsapnīesredzējuunredzi,trīs baltusgrozusuzsavasgalvas,unespaskatījos,unredzi, augšējāgrozābijavisādasceptasgaļasfaraonam,unredzi, putnitāsēdanomanasgalvas.

14UnJāzepsviņamsacīja:"Trīsgrozi,koturedzēji,irtrīs dienas,betvēlpēctrimdienāmfaraonsnoraustavugalvu unpakārstevikokā,unputniēdīstavumiesu,kāturedzēji savāsapnī"

15Tanīsdienāskaralienegatavojāsdzemdībām,untanī dienāviņadzemdējaĒģiptesķēniņamdēlu,unviņi pasludināja,kaķēniņširdzemdējissavupirmdzimtodēlu, unvisaĒģiptestautakopāarfaraonaierēdņiemunkalpiem ļotipriecājās.

16Untrešajādienāpēcsavasdzimšanasfaraonssarīkoja dzīressaviemierēdņiemunkalpiem,Coāraszemesun Ēģipteszemeskarapulkiem

17UnvisaĒģiptestautaunfaraonakalpiieradāsēstun dzertkopāarķēniņuviņadēlamielastāunpriecātiespar ķēniņalīksmību.

18Unvisiķēniņaierēdņiunviņakalpitanīlaikāastoņas dienaspriecājāssvētkosunlīksmojaarvisādiemmūzikas instrumentiem,arbungāmundejāmķēniņanamāastoņas dienas

19Undzērienudevējs,kuramJāzepsbijaiztulkojisviņa sapni,aizmirsaJāzepuunnepieminējaviņuķēniņam,kā bijasolījis,jošīlietabijanoTāKunga,laisodītuJāzepu, tāpēckaviņšbijapaļāviesuzcilvēku.

20UnJāzepspēctampalikacietumādivusgadus,līdz kamērviņambijapagājušidivpadsmitgadi.

47.NODAĻA

1UnĪzāks,Ābrahāmadēls,tanīsdienāsvēldzīvoja Kānaānazemē;viņšbijaļotivecs,simtastoņdesmitgadus vecs,unĒsavs,viņadēls,Jēkababrālis,bijaEdomazemē, unviņamunviņadēliemturbijaīpašumiSeīrabērnuvidū

2UnĒsavsdzirdēja,kaviņatēvalaikstuvojasnāvei,un viņškopāarsaviemdēliemunģimeninonācaKanaāna zemē,savatēvanamā,unJēkabsarsaviemdēliemdevās promnovietas,kurviņidzīvojaHebronā,unviņivisi nonācapiesavatēvaĪzāka,unviņiatradaĒsavuunviņa dēlusteltī

3UnJēkabsunviņadēlisēdējasavatēvaĪzākapriekšā,un JēkabsjoprojāmsērojaparsavudēluJāzepu

4UnĪzākssacījaJēkabam:“Atvedšurpsavusdēlus,unes tossvētīšu!”UnJēkabsatvedasavusvienpadsmitbērnus savatēvaĪzākapriekšā

5UnĪzāksuzlikasavasrokasuzvisiemJēkabadēliem, satvēratos,apskāvaunskūpstījatosvienupēcotra,un Īzākssvētījatostanīdienāunsacījatiem:"Laijūsutēvu Dievsjūssvētīunvairojūsupēcnācējuskādebesu zvaigznes!"

6UnĪzāksarīsvētījaĒsavadēlus,sacīdams:"LaiDievs darateviparšausmāmunbažāmvisiem,kasteviredzēs,un visiemtaviemienaidniekiem!"

7UnĪzākspasaucaJēkabuunviņadēlus,untievisināca unapsēdāsĪzākapriekšā,unĪzākssacījaJēkabam:“Visas zemesDievsTasKungsmansacīja:“Taviempēcnācējiem Esdošušozemimantojumā,jatavibērniievērosManus likumusunManusceļus,unEsviņiemizpildīšuzvērestu, koEsesmuzvērējistavamtēvamĀbrahāmam.”

8Tāpēctagad,mansdēls,mācisaviembērniemunsavu bērnubērniembītiesToKunguunietpalaboceļu,kas patīkTamKungam,tavamDievam,jo,jatuturēsiTā KungaceļusunViņalikumus,tadTasKungsarīturēs SavuderībuarĀbrahāmuuntevuntaviempēcnācējiem labiklāsiesvisasdienas.

9Un,kadĪzāksbijapabeidzispavēlētJēkabamunviņa bērniem,viņšnomirauntikapiepulcinātssaviemļaudīm

10UnJēkabsunĒsavskritauzsavatēvaĪzakavaigaun raudāja,unĪzakambijasimtastoņdesmitgadi,kadviņš nomiraKanaānazemē,Hebronā,unviņadēliviņuaiznesa uzMakpelasalu,koĀbrahāmsbijanopircisnoHeta bērniemparapbedījumavietu

11UnvisiKanaānazemesķēniņidevāskopāarJēkabuun ĒsavuapglabātĪzāku,unvisiKanaānaķēniņiparādīja Īzākamlielugoduviņanāvesbrīdī

12UnJēkabadēliunĒsavadēligājabasāmkājāmapkārt, iedamiunvaimanādami,līdznonācaKireat-Arbā.

13UnJēkabsunĒsavsapglabājasavutēvuĪzaku Makpelasalā,kasirKireat-Arbā,Hebronā,unviņiviņu apglabājaarlielugodu,kātodaraķēniņubērēs

14UnJēkabsunviņadēli,unĒsavsunviņadēli,unvisi Kanaānaķēniņisarīkojalielasunsmagassēras,unviņi viņuapglabājaunsērojaparviņudaudzasdienas

15UnpēcĪzakanāvesviņšatstājasavuslopusunsavu mantuunvisu,kasviņampiederēja,saviemdēliem;un ĒsavssacījaJēkabam:“Redzi,eslūdzutevi,visu,kasmūsu

tēvamirpalicispāri,mēssadalīsimdivāsdaļās,unmanbūs izvēle.”UnJēkabssacīja:“Mēstādarīsim.”

16UnJēkabsņēmavisu,kasĪzākambijapalicisKānaāna zemē,lopusunmantu,unviņštosnolikadivāsdaļāsĒsava unviņadēlupriekšā,unviņšsacījaĒsavam:"Redzi,tas vissirtavāpriekšā;izvēliessevtopusi,kurutuņemsi"

17UnJēkabssacījaĒsavam:“Klausies,lūdzu,koEstev runāšu,sacīdams:TasKungs,debesuunzemesDievs,ir runājisuzmūsutēviemĀbrahāmuunĪzāku,sacīdams: taviempēcnācējiemEsdošušozemiparmūžīgu mantojumu”

18Tāpēctagadviss,kasmūsutēvamirpalicispāri,irtavā priekšā,unredzi,visazemeirtavāpriekšā;izvēliesnotiem, kotuvēlies

19Jatuvēliesvisuzemi,ņemtosevunsaviembērniemuz visiemlaikiem,unesņemšušobagātību,un,jatuvēlies bagātību,ņemtosev,unesņemšušozemisevunsaviem bērniemparmantojumuuzvisiemlaikiem

20UnNebajots,Išmaēladēls,toreizbijatanīzemēar saviembērniem,unĒsavstanīdienādevāsturpun apspriedāsarviņu,sacīdams:

21TāJēkabsmanirrunājis,untāviņšmaniratbildējis: dodnusavupadomu,unmēsklausīsimies!

22UnNebajotssacīja:"KoJēkabstevirteicis?Redzi,visi Kanaānabērnidrošidzīvosavāzemē,unJēkabssaka,ka viņštoiemantoskopāarsaviempēcnācējiemvisumūžu"

23Tāpēcejtagadunņemvisusavatēvabagātībuunatstāj savubrāliJēkabuzemē,kāviņširrunājis.

24UnĒsavscēlāsunatgriezāspieJēkabaundarījavisu, koNebajots,Išmaēladēls,bijaieteicis;unĒsavspaņēma visubagātību,koĪzāksbijaatstājis,dvēseles,lopus,lopus unmantu,unvisubagātību;viņšnekonedevasavam brālimJēkabam;unJēkabspaņēmavisuKanaānazemi,no ĒģiptesstrautalīdzEifratasupei,unviņštoņēmapar mūžīguīpašumu,unsaviembērniem,unsaviem pēcnācējiempēcviņamūžīgi

25UnJēkabsatņēmasavambrālimĒsavamMakpelasalu, kasatrodasHebronā,koĀbrahāmsbijanopircisnoEfrona parīpašumuapbedījumavietaisevunsaviempēcnācējiem uzmūžīgiemlaikiem.

26UnJēkabsvisušoierakstījapirkšanasgrāmatā,unviņš toparakstīja,unviņšvisutoapliecinājaarčetriem uzticamiemlieciniekiem.

27Unšieirvārdi,koJēkabsrakstījagrāmatā,sacīdams: Kānaānazemeunvisashetiešu,hiviešu,jebusiešu, amoriešu,ferisiešuungergašiešupilsētas,visasseptiņas tautasnoĒģiptesupeslīdzEifratasupei

28UnHebronaspilsētu,Kireat-Arbu,unalu,kastajā atrodas,JēkabsnopirkanosavabrāļaĒsavaparmaksu,par īpašumuunmantojumusaviempēcnācējiempēcsevis mūžīgi

29UnJēkabsņēmapirkšanasgrāmatuunparakstu,pavēli unlikumusunatklātogrāmatu,unviņštosievietojamāla traukā,laitiepaliktuilgulaiku,unviņštosnodevasavu bērnurokās

30Ēsavspaņēmavisu,koviņatēvsbijaatstājisviņampēc viņanāvesnobrāļaJēkaba,unviņšpaņēmavisumantu, sākotnocilvēkiemunlopiem,kamieļiemunēzeļiem, vēršiemunjēriem,sudrabuunzeltu,akmeņusunbdeliju, unvisasbagātības,kasbijapiederējušasĪzākam,Ābrahāma

dēlam;nekasnepalikapāri,koĒsavsnebūtupaņēmissev novisa,kasĪzākambijapalicispēcviņanāves.

31UnĒsavsvisutopaņēma,unviņšunviņabērnidevās mājāsuzSeīra,horieša,zemi,promnosavabrāļaJēkaba unviņabērniem.

32UnĒsavambijaīpašumiSeīrabērnuvidū,unĒsavsno tāsdienasvairsneatgriezāsKānaānazemē

33UnvisaKānaānazemekļuvaparīpašumuIsraēla bērniemparmūžīguīpašumu,unĒsavsarvisiemsaviem bērniemiemantojaSeīrakalnu

48.NODAĻA

1TanīsdienāspēcĪzākanāvesTasKungspavēlējaunlika nāktbadamvisāzemē

2Tanīlaikāfaraons,Ēģiptesķēniņš,sēdējasavātronī Ēģipteszemē,gulējagultāunsapņojasapņusFaraons sapnīredzēja,kaviņšstāvpieĒģiptesupes

3Un,kamērviņšstāvēja,viņšieraudzīja,unlūk,noupes izkāpaseptiņastreknasmiesasunskaistaizskatagovis

4Unseptiņascitasgovis,liesasmiesasunneglītaizskata, iznācatāmpakaļ,unseptiņasneglītāsaprijaskaistās,unto izskatsjoprojāmbijaneglītskāsākumā

5Unviņšpamodāsunatkalaizmiga,unviņambijaotrs sapnis,unviņšredzēja,unlūk,septiņaskukurūzasvārpas uzaugauzvienastiebra,raupjasunlabas,unseptiņas plānas,austrumuvējanodedzinātasvārpasuzaugatām sekojot,unplānāsvārpasaprijapilnās,unfaraonspamodās nosavasapņa

6Unnorītaķēniņšatcerējāssavussapņus,unviņagars bijaļotisatrauktssavusapņudēļ,unķēniņšsteidzāsun sūtījaunaicinājavisusĒģiptesburvjusungudrosvīrus,un tieieradāsunnostājāsfaraonapriekšā

7Unķēniņštiemsacīja:"Manirbijušisapņi,unnav neviena,kastosizskaidrotu"Untiesacījaķēniņam:"Stāsti savussapņussaviemkalpiem,laimēstosdzirdam"

8Unķēniņštiematstāstījasavussapņus,untievisi atbildējaunvienbalsīgisacījaķēniņam:"Laiķēniņšdzīvo mūžīgi!"Unšīirtavusapņuinterpretācija

9Septiņaslabāsgovis,koturedzēji,nozīmēseptiņas meitas,kastevdzimspēdējāsdienās,unseptiņasgovis,ko turedzējitāmsekojamuntāsaprijam,irzīme,kameitas, kastevdzims,visasmirsķēniņadzīveslaikā.

10Untas,koturedzējiotrajāsapnīparseptiņāmpilnām, labāmkukurūzasvārpām,kasuzaugauzvienastiebra,ir viņuinterpretācija,katusevpēdējāsdienāsuzcelsi septiņaspilsētasvisāĒģipteszemē;untas,koturedzējipar septiņāmnopostītāmkukurūzasvārpām,kasuzaugapēc tāmuntāsaprija,kamērtutāsredzējiarsavāmacīm,ir zīme,kapilsētas,kotuuzcelsi,visastiksiznīcinātas pēdējāsdienās,ķēniņadzīveslaikā

11Un,kadtiešosvārdusteica,ķēniņšnepievērsasavuausi viņuvārdiemunnepievērsatiemsavusirdi,joķēniņšsavā gudrībāzināja,katienesniedzapareizosapņu izskaidrojumu;un,kadtiebijabeiguširunātķēniņapriekšā, ķēniņštiematbildēja,sacīdams:"Kastāirparlietu,kojūs manesatteikuši?Jūstiešāmesatrunājušinepatiesībuun runājušimelus;tāpēctagadizskaidrojietmanussapņus pareizi,laijūsnemirtu"

12Unpēctamķēniņšpavēlēja,unviņšsūtījaunatkal aicinājacitusgudrosvīrus,untieatnācaunnostājāsķēniņa

priekšā,unķēniņštiematstāstījasavussapņus,untievisi viņamatbildējasaskaņāarpirmoskaidrojumu,unķēniņa dusmasiedegās,unviņšbijaļotisaniknots,unķēniņštiem sacīja:"Patiesi,jūsrunājatmelusunpilnībānepatiesisavā runā."

13UnķēniņšpavēlējaizdotpaziņojumuvisāĒģipteszemē, sacīdams:“Ķēniņšunviņadižciltīgievīriirnolēmuši,ka ikviensgudrsvīrs,kasprotunsaprotsapņuizskaidrošanu unšodiennenākspieķēniņa,mirs”

14Unvīram,kasķēniņamizstāstīsviņasapņupareizo izskaidrojumu,tiksdotsviss,koviņšnoķēniņaprasīsUn visiĒģipteszemesgudrievīriieradāsķēniņapriekšākopā arvisiemburvjiemunburvjiem,kasbijaĒģiptēunGošenā, Ramzesā,Tahpanhē,CoārāunvisāsvietāsĒģiptes pierobežā,unviņivisinostājāsķēniņapriekšā

15Unvisiaugstmaņi,vadoņiunķēniņakalpisanācakopā novisāmĒģiptespilsētāmunvisiapsēdāsķēniņapriekšā, unķēniņšatstāstījasavussapņusgudrounvadoņupriekšā, unvisi,kassēdējaķēniņapriekšā,bijapārsteigtiparšo vīziju

16Unvisigudrievīri,kasstāvējaķēniņapriekšā,bijaļoti sašķeltiviņasapņuinterpretācijā;dažinoviņiemtos izskaidrojaķēniņam,sacīdami:"Septiņaslabāsgovisir septiņiķēniņi,kasnoķēniņapēcnācējiemtiksceltipār Ēģipti."

17Unseptiņasļaunāsgovisirseptiņivaldnieki,kas pēdējāsdienāscelsiesprettāmuntāsiznīcinās;unseptiņas vārpasirseptiņilielieĒģiptesvaldnieki,kaskritīsseptiņu mazākvarenosavuienaidniekuvaldniekurokāsmūsu kunga,ķēniņa,karos

18Undažasnotāmizskaidrojaķēniņamsekojošo, sacīdamas:"SeptiņaslabāsgovisirĒģiptesstiprāspilsētas, unseptiņassliktāsgovisirseptiņasKanaānazemestautas, kaspēdējāsdienāsnākspretseptiņāmĒģiptespilsētāmun tāsiznīcinās"

19Untas,koturedzējiotrajāsapnīparseptiņāmlabāmun sliktāmkukurūzasvārpām,irzīme,kaĒģiptesvaldība atkalatgriezīsiespietaviempēcnācējiemkāsākumā

20UnviņavaldīšanaslaikāĒģiptespilsētuiedzīvotāji vērsīsiespretseptiņāmKanaānapilsētām,kasirstiprākas parviņiem,uniznīcināstās,unĒģiptesvaldībaatgriezīsies pietaviempēcnācējiem

21Undažinoviņiemsacījaķēniņam:“Šīirtavasapņa nozīme:septiņaslabāsgovisirseptiņasķēniņienes,kuras tuņemsiparsievāmpēdējāsdienās,unseptiņassliktās govisnozīmē,kašīssievietesvisasmirsķēniņadzīves laikā”

22Unseptiņaslabāsunsliktāskukurūzasvārpas,kotu redzējiotrajāsapnī,irčetrpadsmitbērni,unpēdējāsdienās tiecelsiesuncīnīsiessavāstarpā,unseptiņasnotāmsitīs septiņasspēcīgākās

23Undažinoviņiemsacījaķēniņamšosvārdus,sacīdami: "Septiņaslabāsgovisnozīmē,katevdzimsseptiņibērni, untāspēdējāsdienāsnonāvēsseptiņusnotavubērnu bērniem;unseptiņaslabāsvārpas,koturedzējiotrajāsapnī, irtieprinči,pretkuriemseptiņiciti,mazākspēcīgiprinči cīnīsiesuniznīcināsviņuspēdējāsdienāsunatriebstavu bērnulietu,unvaldībaatkalatgriezīsiespietaviem pēcnācējiem"

24UnķēniņšdzirdējavisusĒģiptesgudrovārdusunviņu sapņuizskaidrojumus,betneviensnotiemnebijaķēniņam paprātam

25Unķēniņšsavāgudrībāzināja,kaviņinerunājapilnīgi pareizivisosšajosvārdos,jotasbijanoTāKunga,lai iznīcinātuĒģiptesgudrovīruvārdus,laiJāzepsvarētu aizietnoieslodzījumanamaunlaiviņškļūtulielsĒģiptē

26Unķēniņšredzēja,kaneviensnovisiemĒģiptes gudrajiemunburvjiemnerunājaarviņupareizi,unķēniņa dusmasiedegās,unviņabardzībadegaviņā

27Unķēniņšpavēlēja,laivisigudrievīriunburvjiaizietu noviņavaiga,untievisiaizgājanoķēniņavaigaarkaunu unnegodu.

28UnķēniņšpavēlējaizsūtītpaziņojumuvisāĒģiptē,lai nogalinātuvisusburvjus,kasbijaĒģiptē,unneviensno viņiemnepaliktudzīvs.

29Unķēniņasardzesvirsniekipiecēlās,unikviensvīrs izvilkasavuzobenu,unviņisākasistĒģiptesburvjusun gudrosvīrus.

30UnpēctamMerods,ķēniņagalvenaisdzērienudevējs, atnāca,paklanījāsķēniņapriekšāunapsēdāsviņapriekšā 31Undzērienudevējssacījaķēniņam:"Laiķēniņšdzīvo mūžīgi,unviņavaldībalaiirpaaugstinātazemē!"

32Tubijidusmīgsuzsavukalputanīsdienās,nujaudivi gadipagājuši,untumaniieslodzījicietumā,uneskādu laikubijucietumākopāarmaizniekupriekšnieku

33Unpiemumsbijakādsebrejuizcelsmeskalps,kas piederējasardzespriekšniekam,viņavārdsbijaJāzeps,jo viņakungsbijauzviņusadusmojiesunieslodzījisviņu ieslodzījumanamā,unviņšturmumskalpoja

34Unpēckādalaika,kadmēsbijāmsardzē,mēsvienā naktīredzējāmsapņus,esungalvenaismaiznieks;mēs sapņojām,katrspēcsavasapņainterpretācijas

35Unmēsatnācāmnorītaunizstāstījāmtostamkalpam, unviņšmumsizskaidrojamūsusapņus,katramvīrampēc viņasapņa,vaiviņštospareiziizskaidroja?

36Untānotika,kāviņšmumstoiztulkoja,tāarīnotika; neviensnoviņavārdiemnenokritazemē

37Untagad,manskungsunķēniņ,nenokaujietĒģiptes tautuvelti;redzi,šisvergsjoprojāmirieslodzītsnamāpie savakunga,sardzespriekšnieka,ieslodzījumanamā

38Jaķēniņamlabpatīk,laiviņšliekviņuaicināt,laiviņš nākpietevis,unviņštevdarīszināmutavasapņapareizo izskaidrojumu

39Unķēniņšdzirdējagalvenādzērienudevējavārdusun pavēlēja,laiĒģiptesgudrienetiktunogalināti.

40UnķēniņšpavēlējasaviemkalpiematvestJāzepuviņa priekšā,unķēniņštiemsacīja:"Ejietpieviņaun nebiedējietviņu,laiviņšnekļūstapmulsisunneprotpareizi runāt"

41UnķēniņakalpidevāspieJāzepaunsteigšusizveda viņunocietuma,unķēniņakalpinoskuvaviņammatus,un viņšnomainījasavucietumniekadrēbesunnonācaķēniņa priekšā

42Unķēniņšsēdējasavātronī,tērptsķēnišķīgātērpā, apjoztsarzeltaefodu,untīraiszelts,kasbijauztā, mirdzēja,unkarbunkuls,rubīnsunsmaragdskopāar visiemdārgakmeņiem,kasbijauzķēniņagalvas,žilbināja acis,unJāzepsļotibrīnījāsparķēniņu

43Untronis,uzkurasēdējaķēniņš,bijapārklātsarzeltu unsudrabu,unaroniksaakmeņiem,untambija septiņdesmitpakāpieni

44UnvisāĒģipteszemēbijatādsparadums,kaikviens vīrs,kasnācarunātarķēniņu,jatasbijaprincisvaikāds, kasbijacienījamsķēniņaacīs,uzkāpaķēniņatronīlīdz trīsdesmitpirmajampakāpienam,unķēniņšnokāpauz trīsdesmitsestāpakāpienaunrunājaarviņu.

45Javiņšbijaviensnovienkāršajiemļaudīm,viņšuzkāpa uztrešāpakāpiena,unķēniņšnokāpauzceturtāunrunāja arviņu,unviņuparadumsturklātbijatāds,kaikviens,kurš pratarunātvisāsseptiņdesmitvalodās,uzkāpapa septiņdesmitpakāpieniem,devāsaugšupunrunāja,līdz sasniedzaķēniņu

46Unikviens,kasnespējapabeigtseptiņdesmit,uzkāpatik pakāpienu,cikvaloduviņšpratarunāt.

47UntajoslaikosĒģiptēbijaparadums,kapārtiem nevaldījaneviens,kaspratarunātseptiņdesmitvalodās

48Un,kadJāzepsnonācaķēniņapriekšā,viņšpaklanījās līdzzemeiķēniņapriekšāunuzkāpauztrešāpakāpiena,un ķēniņšapsēdāsuzceturtāpakāpienaunrunājaarJāzepu

49UnķēniņšsacījaJāzepam:“Esredzējusapni,unnav nevienaizskaidrotāja,kastopareiziizskaidrotu,unes šodienpavēlēju,laivisiĒģiptesburvjiungudrienākmanā priekšā,unesviņiemizstāstījusavussapņus,betneviens tosmannavpareiziizskaidrojis”

50Unpēctamesšodiendzirdējupartevi,katuesigudrs vīrsunvaripareiziiztulkotkatrusapni,kodzirdi.

51UnJāzepsatbildējafaraonam,sacīdams:"Laifaraons atstāstasavussapņus,koviņšsapņoja;patiesi,to izskaidrojumipiederDievam."Unfaraonsatstāstīja Jāzepamsavussapņus–sapnipargovīmunsapnipar labībasvārpām–,unķēniņšapklusa

52UntadJāzepsķēniņapriekšātikaietērptsDievagarā,un viņšzinājavisu,kasnotiksarķēniņunotāsdienasuz priekšu,unviņšzinājapareizoķēniņasapņainterpretāciju, unviņšrunājaķēniņapriekšā.

53UnJāzepsatradalabvēlībuķēniņaacīs,unķēniņš pievērsasavuausuunsirdi,unviņšdzirdējavisusJāzepa vārdus.UnJāzepssacījaķēniņam:"Nedomā,katieirdivi sapņi,jotasirtikaivienssapnis,joto,koDievsir izvēlējiesdarītvisāzemē,Viņširparādījisķēniņamviņa sapnī,unšīirtavasapņapareizāinterpretācija:

54Septiņaslabāsgovisunvārpasirseptiņigadi,un septiņassliktāsgovisunvārpasarīirseptiņigadi;tasir viensuntaspatssapnis.

55Redzi,septiņigadi,kasnāks,būslielapārpilnībavisā zemē,unpēctamsekosseptiņibadagadi,ļotismagsbads; unvisapārpilnībatiksaizmirstazemē,unbadsaprīszemes iedzīvotājus

56Ķēniņambijavienssapnis,unsapnistikaatkārtots faraonam,joDievstoirnoteicis,unDievstodrīzīstenos.

57TāpēcEstagaddošutevpadomuunglābšutavudvēseli unzemesiedzīvotājudvēselesnobadaļaunuma,laitu meklētuvisāsavāvalstīļotigudruungudruvīru,kaszina visasvaldībaslietas,unieceltuviņuparpārvaldniekupār Ēģipteszemi.

58Unlaivīrs,koTuiecelsipārĒģipti,ieceļsevpakļautus uzraugus,laitiesavācvisuražunākamajoslabosgadosun laiuzkrājlabībuunnoliektoTavāsnoteiktajāsnoliktavās.

59Unlaiviņiglabāšopārtikuseptiņiembadagadiem,lai tābūtuatrodamatevuntavaitautaiunvisaitavaizemei,un laituuntavazemenetiktuiznīcinātibadadēļ

60Laivisiemzemesiedzīvotājiemtiekpavēlētssavākt, ikviens,savalaukaražu,visādupārtikuseptiņulabogadu laikā,unnovietottosavāskrātuvēs,laitāviņiembūtu atrodamabadadienāsunlaiviņinotāsvarētudzīvot 61Šīirtavasapņapareizāinterpretācija,unšisirpadoms, kasdots,laiglābtutavudvēseliunvisutavupavalstnieku dvēseles

62UnķēniņšatbildējaunsacījaJāzepam:“Kasgansaka unkaszina,katavivārdiirpareizi?”Unviņšsacīja ķēniņam:“Šībūstevzīmeattiecībāuzvisiemmaniem vārdiem,katieirpatiesiunkamanspadomstevirlabs” 63Redzi,tavasievašodiensēžuzdzemdībusolaun dzemdēstevdēlu,untupriecāsieskopāarviņu;kadtavs bērnsbūsiznācisnosavasmātesmiesām,tavs pirmdzimtaisdēls,kasdzimispirmsdiviemgadiem, nomirs,untutiksimierinātsarbērnu,kastevšodien piedzims

64UnJāzepsbijapabeidzisrunātšosvārdusķēniņam,un viņšpaklanījāsķēniņapriekšāunizgājaārā,un,kadJāzeps bijaizgājisnoķēniņaklātbūtnes,tāszīmes,koJāzepsbija runājisķēniņam,notikatanīdienā

65Untanīdienākaralienedzemdējadēlu,unķēniņš dzirdējalabāsziņasparsavudēlu,unviņšpriecājās,un, kadziņotājsbijaaizgājisnoķēniņaklātbūtnes,ķēniņakalpi atradaķēniņapirmdzimtodēluguļammirušuzemē.

66Unķēniņanamābijalielavaimanuuntrokšņa,un ķēniņštodzirdējaunsacīja:“Kastaspartroksniun vaimanām,koesdzirdējunamā?”Unviņipateicaķēniņam, kaviņapirmdzimtaisdēlsirmiris;tadķēniņšzināja,kavisi Jāzepavārdi,koviņšbijateicis,bijapareizi,unķēniņu mierinājaviņadēladēļbērns,kasviņambijadzimistanī dienā,kāJāzepsbijarunājis

49.NODAĻA

1Pēcšiemnotikumiemķēniņšizsūtījaunsapulcinājavisus savusierēdņusunkalpus,kāarīvisusķēniņaprinčusun dižciltīgos,unviņivisinostājāsķēniņapriekšā

2Unķēniņštiemsacīja:“Redziet,jūsesatredzējušiun dzirdējušivisusšīebrejuvīravārdusunvisaszīmes,par kurāmviņšbijasludinājis,katāsnotiks,unneviensnoviņa vārdiemnavnokritiszemē

3Jūszināt,kaviņširdevissapņapareizuinterpretāciju,un tasnoteiktipiepildīsies,tāpēctagadapspriedietiesunziniet, kojūsdarīsietunkāzemetiksglābtanobada.

4Meklējietnuunpārliecinieties,vaivaratrasttādukātādu, kurasirdīirgudrībaunatziņa,unEsiecelšuviņupārzemi

5Jojūsesatdzirdējuši,koebrejuvīrsirdevisparšo,lai glābtuzeminobada,uneszinu,kazemenetiksglābtano badacitādikāvienarebrejuvīrapadomu,kasmani padomoja

6Untievisiatbildējaķēniņamunsacīja:“Padoms,ko ebrejsirdevisšajājautājumā,irlabs;tāpēctagad,mūsu kungsunķēniņ,redzi,visazemeirtavārokā,darito,kas tavāsacīsirlabs”

7To,kurutuizraudzīsiesunparkurutusavāgudrībā zināsi,kaviņširgudrsunspējīgsarsavugudrībupārvaldīt zemi,toķēniņšiecelsparsavupadotopārzemi

8Unķēniņšsacījavisiemierēdņiem:“Esdomāju,ka,tākā Dievsebrejuvīramirdarījiszināmuvisu,koViņširrunājis, visāzemēnavnevienatikgudraungudrakāviņš;jatas jūsuacīsbūslabi,esviņuiecelšupārzemi,joviņšarsavu gudrībuizglābszemi.”

9Unvisiierēdņiatbildējaķēniņamunsacīja:"BetĒģiptes likumostiešāmirrakstīts,untonedrīkstpārkāpt,ka neviensvīrsnedrīkstvaldītpārĒģiptiunbūtotraisaiz ķēniņa,kāvientas,kaszinavisascilvēkudēluvalodas"

10Tāpēc,mūsukungsunķēniņ,lūk,šisebrejuvīrsprot runāttikaiebrejuvalodā,unkātadviņšvarbūtotraispār mumszemvaldības,vīrs,kuršpatnezinamūsuvalodu?

11Tagadmēslūdzamtevi,sūtiviņupēc,laiviņšnāktavā priekšāunpārbaudaviņuvisāslietās,undari,kātevšķiet pareizi

12Unķēniņšsacīja:"Tasnotiksrīt,untas,kotuesirunājis, irlabi"Unvisiierēdņitanīdienāieradāsķēniņapriekšā

13UntanīnaktīTasKungssūtījavienunoSaviem kalpojošajiemeņģeļiem,untasnonācaĒģipteszemēpie Jāzepa,unTāKungaeņģelisnostājāspārJāzepu,unlūk, Jāzepsnaktīgulējagultāsavakungamājā,cietumā,joviņa kungsviņubijaielicisatpakaļcietumāviņasievasdēļ.

14Uneņģelisviņupamodinājanomiega,unJāzeps piecēlāsunnostājāskājās,unredzi,TāKungaeņģelis stāvējaviņampretī;unTāKungaeņģelisrunājaarJāzepu, unviņšmācījaviņamvisascilvēkuvalodastanīnaktī,un viņšnosaucaviņuparJozefu

15UnTāKungaeņģelisatstājāsnoviņa,unJāzeps atgriezāsunapgūlāssavāgultā,unJāzepsbijapārsteigts parredzētovīziju

16Unnorītaķēniņšsūtījavisussavusierēdņusunkalpus, untievisiieradāsunapsēdāsķēniņapriekšā,unķēniņš pavēlējaatvestJāzepu,unķēniņakalpidevāsunatveda Jāzepupiefaraona.

17Unķēniņšiznācaunuzkāpatroņapakāpienos,unJāzeps runājaarķēniņuvisāsvalodās,unJāzepsdevāspieviņa augšupunrunājaarķēniņu,līdzviņšnonācaķēniņapriekšā uzseptiņdesmitāpakāpienaunapsēdāsķēniņapriekšā

18UnķēniņšļotipriecājāsparJāzepu,unvisiķēniņa ierēdņiļotipriecājāskopāarķēniņu,kadtiedzirdējavisus Jāzepavārdus

19UnķēniņamunierēdņiemšīlietapatikaieceltJāzepu parotropēcķēniņapārvisuĒģipteszemi,unķēniņšrunāja arJāzepu,sacīdams:

20TumandevipadomuieceltgudruvīrupārĒģipteszemi, laiarviņagudrībuglābtuzeminobada;untagad,tākā Dievstevvisušoirdarījiszināmuunvisusvārdus,kotu esirunājis,visāzemēnavnevienatādagudraungudravīra kātu

21UntavuvārduvairsnesauksJāzeps,bettavsvārdsbūs CafnatsPaneahs;tubūsiotraisaizmanis,unpēctavavārda notiksvisasmanasvaldībaslietas,unpēctavavārdamani ļaudisiziesunieies

22Notavasrokasmanikalpiunierēdņisaņemssavualgu, kasviņiemtiekdotakatrumēnesi,unvisazemestauta pielūgstevi;tikaisavātronīesbūšulielākspartevi 23Unķēniņšnoņēmasavugredzenunorokasunuzlikato Jāzepamuzrokas,unķēniņšapģērbaJāzepuķēniņatērpā, unviņšuzlikaviņamzeltakroniuzgalvas,unviņšuzlika viņamzeltaķēdītiapkaklu.

24Unķēniņšpavēlējasaviemkalpiem,untielikaviņam jātotrajosķēniņaratos,kasbraucapretīķēniņaratiem,un viņšlikaviņamjātuzlielaunspēcīgazirganoķēniņa zirgiemunpavadītviņupaĒģipteszemesielām.

25Unķēniņšpavēlēja,laivisi,kasspēlējabungas,arfasun citusmūzikasinstrumentus,ietukopāarJāzepu;tūkstotis bungas,tūkstotismeholotuuntūkstotisnebalusekoja viņam.

26Unpiecitūkstošivīruarizvilktiemzobeniem,kas mirdzējaviņurokās,soļojaunspēlējāsJāzepapriekšā,un divdesmittūkstošiķēniņadižciltīgovīru,apjozušiesarādas jostām,kaspārklātasarzeltu,soļojaJāzepampalabi,un divdesmittūkstošipakreisi,unvisassievietesunjaunavas kāpauzjumtiemvaistāvējaielās,spēlējotiesun priecājotiesparJāzepu,unapbrīnojaJāzepaizskatuunviņa skaistumu.

27Unķēniņaļaudisgājaviņampapriekšuunaizmugurē, iesmaržinotceļuarvīraku,kasijuunvisādāmsmalkām smaržvielām,izkaisotceļamalāmirresunalvejas,un divdesmitvīriskaļābalsīsludinājašosvārdusviņapriekšā visāzemē:

28Vaituredzišovīru,kuruķēniņširizraudzījisparsavu otro?Visasvaldībaslietaskārtosviņš,untas,kaspārkāps viņapavēlesvainepakļausiesviņapriekšālīdzzemei,mirs, joviņširsacēliespretķēniņuunviņaotrovīru.

29Un,kadvēstnešibijabeigušisludināt,visiĒģiptes iedzīvotājipaklanījāsJāzepapriekšālīdzzemeiunsacīja: "Laidzīvoķēniņšunlaidzīvoviņaotrais!"UnvisiĒģiptes iedzīvotājipaklanījāsceļamalā,un,kadvēstnešituvojās, tiepaklanījāsunpriecājāsJāzepapriekšāarvisādiem bungām,meholuunnebalu.

30UnJāzepsuzsavazirgapacēlaacispretdebesīmun saucaunsacīja:“Viņšpieceļnabagunopīšļiem,Viņšpaceļ nabagunomēslukaudzes!Ak,KungsCebaot,svētīgstas vīrs,kaspaļaujasuzTevi!”

31UnJāzepskopāarfaraonakalpiemunierēdņiem pārstaigājavisuĒģipteszemi,untieviņamrādījavisu Ēģipteszemiunvisusķēniņadārgumus

32UnJāzepsatgriezāsuntanīdienānonācapiefaraona,un ķēniņšdevaJāzepamīpašumuĒģipteszemē,laukusun vīnadārzus,unķēniņšdevaJāzepamtrīstūkstošustalentu sudrabauntūkstoštalentuzelta,unoniksaakmeņusun bdellijuundaudzdāvanu.

33UnnākamajādienāķēniņšpavēlējavisiemĒģiptes ļaudīmnestJāzepamupurusundāvanas,unlaiikviens,kas pārkāpjķēniņapavēli,mirst;unviņiuzcēlaaugstieni pilsētasielā,unviņiturizklājadrēbes,unikviens,kaskaut koatnesaJāzepam,tonolikaaugstienē.

34UnvisaĒģiptestautaiemetakautkoaugstienē:viens zeltaauskaru,betotrsgredzenusunauskarus,dažāduszelta unsudrabatraukus,oniksaakmeņusunbdellijuviņšiemeta augstienē;ikviensziedojakautkonotā,kasviņambija.

35UnJāzepsņēmavisusšosunnovietojatossavās dārgumukrātuvēs,unvisiķēniņaierēdņiundižciltīgie paaugstinājaJāzepuundevaviņamdaudzdāvanu,redzot, kaķēniņšviņubijaizraudzījiesparsavuotrovīru

36UnķēniņšsūtījapiePotiferas,OnaspriesteraAhirama dēla,untasņēmaviņajaunomeituOsnatuundevato Jāzepamparsievu

37Unjaunavabijaļotiskaista,jaunava,koneviensvīrs nebijapazinis,unJāzepsviņuņēmaparsievu;unķēniņš

sacījaJāzepam:"Esesmufaraons,unbeztevisneviens neuzdrošināspaceltsavurokuvaikāju,laivaldītupār manutautuvisāĒģipteszemē"

38UnJāzepambijatrīsdesmitgadi,kadviņšstāvēja faraonapriekšā,unJāzepsaizgājanoķēniņavaiga,unviņš kļuvaparķēniņaotrovīruĒģiptē

39UnķēniņšdevaJāzepamsimtskalpu,laitieviņam kalpotuviņanamā,unJāzepsarīsūtījaunnopirkadaudz kalpu,untiepalikaJāzepanamā

40TadJāzepssevuzcēlaļotikrāšņunamu,līdzīguķēniņu namiem,ķēniņapilspagalmapriekšā,unviņšnamāuzcēla lielutempli,ļotielegantupēcizskataunērtusavai dzīvesvietai;trīsgadusJāzepsuzcēlasavunamu.

41UnJāzepssevuztaisījaļotigreznutroninopārpilnības zeltaunsudraba,unviņštopārklājaaroniksaakmeņiem unbdelliju,unviņšuztāuztaisījavisasĒģipteszemes līdzībuunĒģiptesupeslīdzību,kasapūdeņovisuĒģiptes zemi;unJāzepsdrošisēdējasavātronīsavānamā,unTas KungsvairojaJāzepagudrību.

42UnvisiĒģiptesiedzīvotāji,faraonakalpiunviņa lielkungiļotimīlējaJāzepu,jošīlietabijanoTāKunga dotaJāzepam.

43UnJāzepambijakaraspēks,kaskaroja,izgādams karapulkosunkaraspēkos,četrdesmittūkstošisešisimti vīru,spējīginestieročus,laipalīdzētuķēniņamunJāzepam pretienaidnieku,neskaitotķēniņaierēdņusunviņakalpus, unĒģiptesiedzīvotājusbezskaita

44UnJāzepsdevasaviemvaronīgajiemvīriemunvisam savamkaraspēkamvairogusunšķēpus,cepuresunbruņu kreklus,unakmeņuslingošanasmešanai

50.NODAĻA

1TanīlaikāTaršišabērninācapretIšmaēladēliemun karojaartiem,unTaršišabērniilgulaikuaplaupīja ismaēliešus

2UnIsmaēlabērnubijamaztajoslaikos,untienevarēja uzvarētTaršišasbērnus,untietikasmagiapspiesti

3UnismaēliešuvecajisūtījaĒģiptesķēniņamrakstu, sacīdami:“Lūdzu,sūtipiesaviemkalpiemvirsniekusun karapulkus,laitiemumspalīdzētucīnītiespretTaršišas bērniem,jomēsjauilgulaikuesamtosiznīcinājuši”

4UnfaraonssūtījaJāzepuarvaronīgajiemvīriemun karaspēku,kasbijakopāarviņu,unarīviņavaronīgos vīrusnoķēniņanama

5UnviņidevāsuzHavilaszemipieIšmaēlabērniem,lai palīdzētutiempretTaršišasbērniem,unIšmaēlabērni cīnījāsarTaršišasbērniem,unJāzepssakāvaTaršišas iedzīvotājusunpakļāvavisuviņuzemi,unIšmaēlabērni turdzīvolīdzpatšaidienai

6KadTaršišaszemebijapakļauta,visitaršišiešiaizbēga unnonācapiesavubrāļu,Javanabērnu,robežām,un Jāzepsarvisiemsaviemvaronīgajiemvīriemunkaraspēku atgriezāsĒģiptē,unnevienavīranetrūka

7Ungadabeigās,JāzepaotrajāvaldīšanasgadāpārĒģipti, TasKungsdevalielupārpilnībuvisāzemēseptiņusgadus, kāJāzepsbijaapsolījis,joTasKungssvētījavisuszemes ražustanīsdienāsseptiņusgadus,untieēdaunbijaļoti paēduši

8UnJāzepamtanīlaikābijapakļautiierēdņi,untiesavāca visulabogadulabībuunkrājalabībugadunogada,unviņi tonovietojaJāzepadārgumukrātuvēs

9Unikreiz,kadviņivācalabību,Jāzepspavēlēja,laiviņi atnestukukurūzasvārpasunarīatnestulīdzinedaudzno laukaaugsnes,laitānesabojātos

10UnJāzepstārīkojāsgadunogada,unviņšsakrāja labībukājūrassmiltispārpilnībā,joviņakrājumibija milzīgiuntosnevarējasaskaitītpārpilnībasdēļ

11UnarīvisiĒģiptesiedzīvotājiseptiņoslabajosgados savācasavāskrātuvēsvisādupārtikulielāpārpilnībā,bet viņinedarījaartotā,kāJāzeps

12Unvisapārtika,koJāzepsunēģiptiešibijasavākuši septiņospārticībasgados,tikanodrošinātazemeikrājumos septiņiembadagadiem,laiuzturētuvisuzemi

13UnĒģiptesiedzīvotājipiepildījaikvienssavukrātuviun slēptuviarlabību,laibūtuiztikaibadalaikā

14UnJāzepsizvietojavisupārtiku,koviņšbijasavācis, visāsĒģiptespilsētās,slēdzavisuskrājumusuniecēlapār tiemsargus

15UnJāzepasievaOznata,Potiferasmeita,dzemdēja viņamdivusdēlus,ManasiunEfraimu,unJāzepambija trīsdesmitčetrigadi,kadviņštosdzemdināja

16UnzēniizaugaunsekojaViņaceļiemunViņa norādījumiem,tienenovirzījāsnoceļa,koviņutēvstiem bijamācījis,nepalabi,nepakreisi

17UnTasKungsbijaarzēniem,untieaugaunieguva sapratniunprasmesvisāgudrībāunvisāsvaldībaslietās, unvisiķēniņaierēdņiunviņadižciltīgievīrinoĒģiptes iedzīvotājiempaaugstinājazēnus,untietikaaudzinātistarp ķēniņabērniem.

18Unseptiņipārticībasgadi,kasbijavisāzemē,bija beigušies,unpēctiemnācaseptiņibadagadi,kāJāzeps bijarunājis,unbadsbijavisāzemē.

19UnvisaĒģiptestautaredzēja,kaĒģipteszemēbija sāciesbads,unvisaĒģiptestautaatvērasavaslabības krātuves,jobadsbijapārņēmisviņus.

20Unviņiatradavisupārtiku,kasbijaviņunoliktavās, pilnuarkaitēkļiemunneēdamu,unbadssākapārņemtvisu zemi,unvisiĒģiptesiedzīvotājinācaunvaimanājafaraona priekšā,jobadsbijaviņussmagipārņēmis

21Unviņisacījafaraonam:"Dodsaviemkalpiembarību, unkāpēcmumsjāmirstbadātavuacupriekšā,patmumsun mūsumazajiem?"

22Unfaraonstiematbildēja,sacīdams:"Kāpēcjūsmani saucat?VaiJāzepsnepavēlēja,laiseptiņospārpilnības gadoslabībatiktuuzkrātabadagadudēļ?Unkāpēcjūs neklausījātviņabalsij?"

23UnĒģiptestautaatbildējaķēniņam,sacīdama:“Tik tiešām,katavadvēseledzīvo,mūsukungs,tavikalpiir darījušivisu,koJāzepsirpavēlējis,jotavikalpiirsavākuši visusavulaukuražuseptiņospārticībasgadosunnolikuši tokrātuvēslīdzpatšaidienai

24Un,kadbadspiemeklējatavuskalpus,mēsatvērām savuskrājumus,unlūk,visamūsuražabijapilnaar kaitēkļiemunnebijaderīgapārtikai

25Un,kadķēniņšdzirdējavisu,kasbijanoticisarĒģiptes iedzīvotājiem,ķēniņšļotiizbijāsbadadēļunļotipārbijās; unķēniņšatbildējaĒģiptestautai,sacīdams:"Tākātasviss irnoticisarjums,ejietpieJāzepa,darietvisu,koviņšjums teiks,nepārkāpietviņapavēles

26UnvisaĒģiptestautaizgājaunnācapieJāzepaunsacīja viņam:"Dodmumspārtiku,kāpēclaimēsmirstamtavā priekšābadā?Jomēsseptiņugadulaikāesamsavākuši savuražu,kātupavēlēji,unmēstoesamnolikuši,untātas mumsirnoticis."

27Un,kadJāzepsdzirdējavisusĒģiptestautasvārdusun to,kasarviņiembijanoticis,Jāzepsatvēravisassavas ražaskrātuvesunpārdevatāsĒģiptestautai.

28Unbadsbijapilnīgsvisāzemē,unbadsbijavisāszemēs, betĒģipteszemēbijaraža,kopārdot

29UnvisiĒģiptesiedzīvotājinācapieJāzepa,laipirktu labību,jobadsbijapārviņiem,unvisaviņulabībabija sabojāta,unJāzepstoikdienaspārdevavisiemĒģiptes iedzīvotājiem

30UnvisiKanaānazemesiedzīvotājiunfilistieši,untie, kasdzīvoviņpusJordānas,unaustrumuļaudis,unvisas tālountuvuzemjupilsētasdzirdēja,kaĒģiptēirlabība,un visinācauzĒģipti,laipirktulabību,jobadsbijapār viņiem.

31UnJāzepsatvēralabībaskrātuvesuniecēlatām uzraugus,untiekatrudienustāvējaunpārdevalabību visiem,kasnāca.

32UnJāzepszināja,kaarīviņabrāļināksuzĒģipti,lai pirktulabību,jobadsbijapilnīgsvisāzemēUnJāzeps pavēlējavisaisavaitautai,laitāpasludinātutovisāĒģiptes zemē,sacīdams:

33Ķēniņam,viņaotrajampavēlniekamunviņu dižciltīgajiemvīriemirlabpaticis,kaikviens,kasvēlas pirktlabībuĒģiptē,nesūtasavuskalpusuzĒģiptitopirkt, betganviņadēli,kāarīikviensēģiptietisvaikanaānietis, kasnāksnojebkurasnoliktavas,pērkotlabībuĒģiptē,un dosiesunpārdostovisāzemē,tambūsjāmirst,joneviens tonepirks,izņemotsavasmājsaimniecībasuzturēšanai

34Unikviensvīrs,kasvadadivusvaitrīslopus,mirs,jo vīrsvadīstikaisavulopu

35UnJāzepsnovietojasargusĒģiptesvārtosunpavēlēja tiem,sacīdams:“Nevienam,kasnākpirktlabību,neļaujiet ieiet,kamērnetikspierakstītsviņavārdsunviņatēvavārds unviņatēvatēvavārds,unviss,kastiekrakstītsdienā,lai vakarāatsūtumanviņuvārdus,laieszinātuviņuvārdus.”

36UnJāzepsiecēlauzraugusvisāĒģipteszemēun pavēlējatiemdarītvisušo

37UnJāzepsdarījavisasšīslietasunnoteicašoslikumus, laiviņšzinātu,kadviņabrāļināksuzĒģiptipirktlabību; unJāzepaļaudislikakatrudienusludinātĒģiptēpēcšiem vārdiemunlikumiem,koJāzepsbijapavēlējis.

38Unvisiaustrumuunrietumuzemesunvisaszemes iedzīvotājidzirdējaparlikumiemunnoteikumiem,ko JāzepsbijanoteicisĒģiptē,unzemesgalējonostūru iedzīvotājinācaunpirkalabībuĒģiptēdienunodienasun tadaizgāja

39UnvisiĒģiptesierēdņidarījatā,kāJāzepsbijapavēlējis, unvisus,kasnācauzĒģiptipirktlabību,vārtusargi pierakstījaviņuvārdusunviņutēvuvārdusunkatruvakaru atvedatosJāzepapriekšā

51.NODAĻA

1UnJēkabspēctamdzirdēja,kaĒģiptēirlabība,unviņš aicinājasavusdēlusdotiesuzĒģiptipirktlabību,joarīpār viņiembijabads,unviņšaicinājasavusdēlus,sacīdams:

2Redzi,esdzirdēju,kaĒģiptēirlabība,unvisaszemes tautasdodasturptopirkt.Kāpēctadjūsgribatizrādītsavu gandarījumuvisaszemespriekšā?Dodietiesarījūsuz Ēģiptiunnopērcietmumsmazlietlabībasstarptiem,kas turpnāk,laimēsnemirtu.

3UnJēkabadēlipaklausījasavatēvabalsijuncēlās,lai dotosuzĒģipti,laipirktulabībustarppārējiem,kastur atnāca.

4UnviņutēvsJēkabstiempavēlēja,sacīdams:"Kadjūs ienākatpilsētā,neieejietkopāpavieniemvārtiemzemes iedzīvotājudēļ"

5UnJēkabadēliizgāja,untiedevāsuzĒģipti,unJēkaba dēlidarījavisu,kāviņutēvsbijapavēlējis,unJēkabs nesūtījaBenjamīnu,joviņšdomāja:laiviņamceļā nenotiktukādanelaime,tāpatkāviņabrālim;undesmit Jēkabadēliizgāja.

6Un,kamērJēkabadēlidevāsceļā,viņinožēlojato,ko bijaizdarījušiJāzepam,unviņirunājasavāstarpā, sacīdami:“Mēszinām,kamūsubrālisJāzepsdevāsuz Ēģipti,untagadmēsviņumeklēsim,laikurmēsietu,un,ja mēsviņuatradīsim,mēsviņupaņemsimnoviņakungapar izpirkumamaksu,bet,janē,tadarvaru,unmēsparviņu mirsim”

7UnJēkabadēlipiekritašailietaiunstiprinājaseviJāzepa dēļ,laiglābtuviņunoviņakungarokas,unJēkabadēli devāsuzĒģipti;un,kadviņituvojāsĒģiptei,viņišķīrās viensnootraunizgājacauridesmitĒģiptesvārtiem,un vārtusargitajādienāpierakstījaviņuvārdusunvakarā atvedatosJāzepam

8UnJāzepsnolasījavārdusnopilsētasvārtusargurokām unatklāja,kaviņabrāļibijaiegājušipadesmitpilsētas vārtiem,untanīlaikāJāzepspavēlēja,laitastiktu pasludinātsvisāĒģipteszemē,sacīdams:

9Izejietvisilabībasglabātuvessargi,aizverietvisas labībasglabātuvesunatstājietatvērtutikaivienu,laitie, kasnāk,varētunotāsiepirkties

10UntātanīlaikādarījavisiJāzepaierēdņiunaizslēdza visasnoliktavas,atstājotatvērtutikaivienu

11UnJāzepsdevasavubrāļuvārdustam,kasbijaiecelts pārnoliktavu,unsacījaviņam:"Jakādsnākspietevispirkt labību,pajautāviņavārdu,un,kadvīriaršādiemvārdiem nākstavāpriekšā,satvertosunsūtitos,unviņitāarī izdarīja."

12Un,kadJēkabadēliienācapilsētā,viņisanācakopā pilsētā,laiuzmeklētuJāzepu,pirmstiepirkasevlabību

13UnviņidevāspienetikļumūriemunmeklējaJāzepu netikļumūrostrīsdienas,joviņidomāja,kaJāzepsnāks netikļumūros,joJāzepsbijaļotiskaistsunlabiizskatīgs, unJēkabadēlimeklējaJāzeputrīsdienas,betviņiviņu nevarējaatrast

14Unvīrs,kasbijaieceltsnoliktavaspārraugā,meklējatos vārdus,koJāzepsviņambijadevis,betviņštosneatrada.

15UnviņšsūtījaJāzepamziņu,sacīdams:“Irpagājušas trīsdienas,untievīri,kuruvārdustumandevi,vēlnav atnākuši;unJāzepssūtījakalpusmeklētšosvīrusvisā ĒģiptēunatvesttosJāzepapriekšā”

16UnJāzepakalpidevāsuzĒģipti,betnevarējatosatrast, undevāsuzGošeni,betturtovairsnebija,untaddevāsuz Ramzesaspilsētu,betnevarējatosatrast

17UnJāzepsturpinājasūtītsešpadsmitkalpusmeklēt savusbrāļus,untiedevāsunizklīdapačetriempilsētas

stūriem,unčetrikalpiiegājanetikļunamā,unviņiatrada turdesmitvīrus,kasmeklējaviņubrāli.

18Unšiečetrivīritospaņēmaunatvedaviņapriekšā,un tiepaklanījāsviņapriekšālīdzzemei,unJāzepssēdēja savātronīsavātemplī,tērpiesķēnišķīgātērpā,unviņam galvābijalielszeltakronis,unvisivarenievīrisēdējaap viņu

19UnJēkabadēliieraudzījaJāzepu,unviņastāvs, skaistumsunsejascēlumsizskatījāsbrīnišķīgsviņuacīs, untieatkalpaklanījāsviņapriekšālīdzzemei

20UnJāzepsieraudzījasavusbrāļusunpazinatos,betviņi nepazinaviņu,joJāzepsbijaļotiietekmīgsviņuacīs,tāpēc viņiviņunepazina.

21UnJāzepstiemsacīja:"Nokurienesjūsnākat?"Untie visiatbildējaunsacīja:"TavikalpiiratnākušinoKānaāna zemes,laipirktulabību,jobadsirvisāzemē,untavikalpi irdzirdējuši,kaĒģiptēirlabība,tāpēctieirnākušistarp citiemļaudīm,laipirktulabībuiztikai"

22UnJāzepstiematbildēja,sacīdams:"Jajūsesatnākuši pirkt,kājūssakāt,kāpēcjūsnākatcaurpilsētasdesmit vārtiem?Jūstačuesatnākušiizlūkotzemi"

23UntievisikopāatbildējaJāzepamunsacīja:“Netā, manskungs,mumsirtaisnība,tavikalpinavspiegi,bet mēsesamnākušipirktlabību,jotavikalpivisiirbrāļi, vienavīradēliKānaānazemē,unmūsutēvsmumspavēlēja, sacīdams:kadjūsnonākatpilsētā,neieejietkopāpa vieniemvārtiemzemesiedzīvotājudēļ”

24UnJāzepsatkaltiematbildējaunsacīja:“Tiešitoes jumsteicu:jūsesatnākušiizlūkotzemi,tāpēcjūsvisiesat izgājušicauridesmitpilsētasvārtiem;jūsesatnākuši apskatītzemeskailodaļu.

25Patiesi,ikviens,kasnākpirktlabību,aizietsavuceļu,un jūsjautrīsdienasesatšajāzemē,unkojūsdarātnetikļu mūros,kurosjūsesatbijušasšīstrīsdienas?Patiesi,spiegi tamlīdzīgidara

26UnviņisacījaJāzepam:“Laimūsukungstānerunā,jo mēsesamdivpadsmitbrāļi,mūsutēvaJēkabadēliKanaāna zemē,kasirĪzākadēls,tasirĀbrahāma,ebreja,dēls,un redzi,jaunākaisšodienirpiemūsutēvaKanaānazemē,bet vienavairsnav,joviņšmumsbijapazudis,unmēs domājām,varbūtviņšvarētubūtšajāzemē,tāpēcmēsviņu meklējamvisāzemēunesampatnonākušinetikļumājās, laiviņuturmeklētu.”

27UnJāzepstiemsacīja:"Unvaijūsviņuesatmeklējuši visāpasaulē,kajumsvairsnavcitaszemeskāĒģipte,kur viņumeklēt?Unkotadjūsubrālisdarītunetikļunamos,ja viņšbūtuĒģiptē?Vaijūsneesatteikuši,kaesatnoĪzāka, Ābrahāmadēla,dēliem,unkotadJēkabadēlidarīsnetikļu namos?"

28Untieviņamsacīja:“Mēsdzirdējām,kaismaēliešiviņu mumsnozaga,unmumstikastāstīts,kaviņiviņupārdeva Ēģiptē,untavskalps,mūsubrālis,irļotiskaistsunar skaistusejasizteiksmi,tāpēcmēsdomājām,kaviņš noteiktibūsnetikļunamos,tāpēctavikalpidevāsturpviņu meklētundotparviņuizpirkumamaksu”

29UnJāzepstiematbildējaunsacīja:“Patiesi,jūsrunājat nepatiesībuunmelojat,apgalvodami,kaesatĀbrahāma dēliTiktiešām,cikfaraonsdzīvo,jūsesatizlūki,tāpēc esatnākušinetikļunamos,laijūsnepazītu”

30UnJāzepstiemsacīja:"Untagad,jajūsviņuatradīsiet unviņakungsnojumsprasīslieluatlīdzību,vaijūstopar viņudosiet?"Untieatbildēja:"Tātiksdota"

31Unviņštiemsacīja:"Un,javiņakungsnegribēsnoviņa šķirtiesparlielusamaksu,kojūsviņamdarīsietviņadēļ?" Untieviņamatbildēja,sacīdami:"Javiņšmumstoneatdos, mēsviņunonāvēsim,paņemsimsavubrāliunaiziesim"

32UnJāzepstiemsacīja:"Tiešitoesjumsesmuteicis;jūs esatizlūki,jojūsesatnākuši,lainogalinātuzemes iedzīvotājus,jomēsdzirdējām,kadivinojūsubrāļiemir nogalinājušivisusSihemasiedzīvotājusKanaānazemē savasmāsasdēļ,untagadjūsesatnākušidarīttopašu Ēģiptēsavabrāļadēļ."

33Tikainotāeszināšu,kajūsesatpatiesivīri;jajūs sūtīsietmājāsvienunosavavidus,laiatvestujūsujaunāko brālinojūsutēvaunatvestuviņušurppiemanis,un,to darot,eszināšu,kajumsirtaisnība

34UnJāzepssasaucaseptiņdesmitnosaviemvarenajiem vīriemunsacījatiem:“Ņemietšosvīrusunatvediettos sardzē”

35Unvarenievīrisagrābatosdesmitvīrus,sagūstījatosun novietojasardzē,untiepalikasardzētrīsdienas.

36UntrešajādienāJāzepslikaviņusizvestno nocietinājuma,unviņštiemsacīja:“Dariettāpaši,jaesat godīgivīri,laijūspaliktudzīvi,viensnojūsubrāļiemtiks ieslodzītsnocietinājumā,kamērjūsdosietiesunaizvedīsiet mājāslabībusavaisaimeiuzKanaānazemiunatvedīsiet savujaunākobrāliunatvedietviņušurppiemanis,laies zinātu,kajūsesatgodīgivīri,kadjūstodarīsiet

37UnJāzepsizgājanoviņiemuniegājakambarīunskaļi raudāja,joviņambijažēlparviņiem,unviņšnomazgāja savusejuunatgriezāspieviņiem,unviņšpaņēmano viņiemSimeonuunpavēlējaviņusasiet,betSimeons negribējatodarīt,joviņšbijaļotispēcīgsvīrs,unviņi nevarējaviņusasiet

38UnJāzepssasaucasavusvarenosvīrus,unseptiņdesmit drosmīgivīrinācaviņapriekšāarizvilktiemzobeniem rokās,unJēkabadēlibijanoviņiemļotiizbijušies

39UnJāzepstiemsacīja:"Sagrābietšovīruunieslodziet viņucietumā,līdzpieviņaatnāksviņabrāļi!"UnJāzepa drosmīgievīristeidzāsunvisisatvēraSimeonu,laiviņu sasietu,unSimeonsizdevaskaļuunbriesmīgukliedzienu, unkliedziensbijadzirdamstālumā.

40UnvisiJāzepadrosmīgievīriizbijās,dzirdotkliedzienu, tākatiekritauzsavavaiga,unviņiļotinobijāsunbēga

41Unvisivīri,kasbijakopāarJāzepu,bēga,joviņiļoti baidījāsparsavudzīvību,unturpalikatikaiJāzepsunviņa dēlsManase,betManasa,Jāzepadēls,redzējaSimeona spēkuunļotisadusmojās

42UnManasa,Jāzepadēls,cēlāspretSimeonu,unManasa smagiiesitaSimeonamardūripakaklaaizmuguri,un Simeonsnorimasavāsdusmās.

43UnManasasagrābaSimeonuunvardarbīgisagrābaviņu, sasējaviņuunievedaieslodzījumanamā,unvisiJēkaba dēlibijapārsteigtiparjaunekļarīcību

44UnSimeonssacījasaviembrāļiem:"Neviensnojums nesaka,katāirēģiptiešasitšana,betganmanatēvanama sitšana"

45UnpēctamJāzepspavēlējapasauktto,kasbijaiecelts parklētspārraugu,laipiepildītuviņumaisusarlabību,cik vienviņispējanest,unieliktukatranauduatpakaļviņa

maisā,undotuviņiemceļapārtiku,untāviņšartiem izdarīja.

46UnJāzepstiempavēlēja,sacīdams:“Uzmanieties,ka jūsnepārkāpjatmanusnorādījumusatvestsavubrāli,kāes jumsesmuteicis!Kadjūsatvedīsietsavubrālišurppie manis,tadeszināšu,kajūsesatgodīgivīri,unjūsvarēsiet tirgotiespašozemi,unesjumsatdošujūsubrāli,unjūs atgriezīsietiesmierāpiesavatēva.”

47Untievisiatbildējaunsacīja:"Kāmūsukungssaka,tā mēsdarīsim,"untiepaklanījāsViņapriekšālīdzzemei

48Unikviensuzcēlasavulabībuuzsavaēzeļa,unviņi devāsceļā,laidotosuzKānaānazemipiesavatēva;un viņinonācaviesnīcā,unLevijsizklājasavumaisu,laidotu barībusavamēzelim,kadviņšieraudzījaunredzi,viņa naudapilnāsvarājoprojāmbijaviņamaisā

49Unvīrsļotinobijāsunsacījasaviembrāļiem:“Mana naudairatdotaatpakaļ,un,redzi,tāirmanāmaisā!”Un vīriļotinobijāsunsacīja:“KoDievsmumsirnodarījis?”

50Untievisisacīja:"KurtadirTāKungažēlastībapret mūsutēviem–pretĀbrahāmu,ĪzākuunJēkabu,kaTas KungsmūsšodienirnodevisĒģiptesķēniņarokās,laitas pretmumsvērstuviltu?"

51UnJūdatiemsacīja:"Mēstiešāmesamvainīgi grēciniekiTāKunga,mūsuDieva,priekšā,kaesam pārdevušisavubrāli,savupašumiesu,unkāpēcjūssakāt: kurirTāKungažēlastībapretmūsutēviem?"

52UnRūbenstiemsacīja:"Esjumsneteicu:negrēkojiet pretzēnu,betjūsmanneklausījāt?TagadDievsviņuprasa nomums,unkājūsuzdrošinātiesteikt:kurirTāKunga žēlastībapretmūsutēviem,betjūsesatgrēkojušipretTo Kungu?"

53Unviņipalikapanaktitanīvietā,unviņipiecēlāsagri norītaunapkrāvasavusēzeļusarsavulabību,unviņitos vedaundevāstālākunnonācasavatēvanamāKānaāna zemē

54UnJēkabsarsavunamuizgājapretīsaviemdēliem,un Jēkabsieraudzījaunredzi,viņubrālisSimeonsnebijapie viņiem,unJēkabssacījasaviemdēliem:"Kurirjūsubrālis Simeons,kuruesneredzu?"Unviņadēliviņampastāstīja visu,kasarviņiembijanoticisĒģiptē.

52.NODAĻA

1Unviņiiegājasavānamā,unikviensatvērasavumaisu, untieieraudzīja,unlūk,ikvienanaudassaišķisturbija,no kāviņiunviņutēvsļotiizbijās.

2UnJēkabstiemsacīja:"Kojūsmanesatnodarījuši?Es sūtījujūsubrāliJāzepuizvaicāt,kājumsklājas,unjūsman teicāt:mežazvērsviņuiraprija

3UnSimeonsdevāskopāarjumspirktpārtiku,unjūs sakāt,kaĒģiptesķēniņšviņuirieslodzījiscietumā,unjūs vēlatiesņemtlīdziBenjamīnu,laiizraisītuarīviņanāviun novestumanussirmosmatusarbēdāmkapāBenjamīnaun viņabrāļaJāzepadēļ

4Tāpēcmansdēlstagadneiesjumslīdzi,joviņabrālisir miris,unviņširpalicisviens,unviņamvarnotiktnelaime ceļā,pakurujūsiesiet,tāpatkātasnotikaarviņabrāli.

5UnRūbenssacījasavamtēvam:“Tunonāvēsimanus divusdēlus,jaesneatvedīšutavudēluunnenolikšuviņu tavāpriekšā.”UnJēkabssacījasaviemdēliem:“Palieciet

šeitunneejietuzĒģipti,jomansdēlsneieskopāarjumsuz Ēģiptiunnemirskāviņabrālis.”

6UnJūdatiemsacīja:“Atturietiesnoviņa,kamērlabība būsbeigusies,untadviņšteiks:“Noņemietsavubrāli!”, kadviņšatradīs,kaviņapašadzīvībaunviņasaimes dzīvībairapdraudētabadadēļ

7Untanīsdienāsbadsbijalielsvisāzemē,unvisizemes ļaudisdevāsuzĒģipti,laipirktupārtiku,jobadsbijaļoti spēcīgsviņuvidū,unJēkabadēlipalikaKanaānāgaduun divusmēnešus,līdzviņulabībabijabeigusies

8Unnotika,kadviņulabībabijapabeigta,visaJēkaba saimecietabadu,unvisiJēkabadēluzīdaiņisanācakopā untuvojāsJēkabam,unviņivisiielencaviņu,unviņisacīja viņam:Dodmumsmaizi,unkāpēcmēsvisimirsimbadā tavāklātbūtnē?

9Jēkabsdzirdējasavadēlabērnuvārdusunskaļiraudāja, unviņažēlumsparviņiempamodās,unJēkabssaucasavus dēlus,untievisinācaunapsēdāsviņapriekšā

10UnJēkabstiemsacīja:"Vaijūsneesatredzējuši,kajūsu bērnišodienraudparmani,sacīdami:Dodietmumsmaizi, bettāsnav?Tāpēctagadatgriezietiesunnopērcietmums mazlietpārtikas."

11UnJūdaatbildējaunsacījasavamtēvam:"Jatusūtīsi mūsubrālimumslīdzi,mēsiesimunnopirksimtevlabību, bet,jatuviņunesūtīsi,tadmēsneiesim,joĒģiptesķēniņš mumsīpašipavēlēja,sacīdams:jūsneredzēsietmanuvaigu, jajūsubrālisnebūsarjums,joĒģiptesķēniņširspēcīgsun varensķēniņš,unredzi,jamēsiesimpieviņabezsava brāļa,mēsvisitiksimnogalināti"

12Vaituneziniunvaituneesidzirdējis,kašisķēniņšir ļotivarensungudrs,unnavnevienatādakāviņšvisāzemē? Redzi,mēsesamredzējušivisuszemesķēniņus,unmēs neesamredzējušinevienutādukāšisķēniņš,Ēģiptes ķēniņš;tiešām,starpvisiemzemesķēniņiemnavneviena lielākaparfilistiešuķēniņuAbimelehu,tomērĒģiptes ķēniņširlielāksunvarenāksparviņu,unAbimelehuvar salīdzināttikaiarvienunoviņaierēdņiem.

13Tēvs,tuneesiredzējisviņapiliunviņatroniunvisus viņakalpusstāvamviņapriekšā;tuneesiredzējistoķēniņu tronīviņapompēunkaraliskāizskatā,tērptusavās karaliskajāsdrānāsarlieluzeltakroniuzgalvas;tuneesi redzējisgoduunslavu,koDievsviņamirdevis,jonav nevienatādakāviņšvisāzemē.

14Tēvs,tuneesiredzējisgudrību,sapratniunzināšanas, koDievsirdevisviņasirdī,nedzdzirdējisviņasaldobalsi, kadviņšrunājaarmums.

15Mēsnezinām,tēvs,kasviņamdarījazināmumūsu vārdusunvisu,kasarmumsnoticis,tomērviņšjautājaarī partevi,sacīdams:vaitavstēvsvēlirdzīvsunvaiviņam klājaslabi?

16Tuneesiredzējis,kāviņšregulēĒģiptesvaldībaslietas, nejautājotfaraonam,viņakungam;tuneesiredzējisbijību unbailes,koviņšiedvesavisosēģiptiešus

17Unarītad,kadmēsaizgājāmnoviņa,mēs piedraudējāmrīkotiesarĒģiptitāpatkāarpārējām amoriešupilsētām,unmēsbijāmārkārtīgidusmīgipret visiemviņavārdiem,koviņšrunājaparmumskāpar izlūkiem,untagad,kadmēsatkalnonāksimviņapriekšā, viņabailespārņemsmūsvisus,unneviensnomums nevarēsarviņupateiktnemazu,nelielulietu.

18Tāpēctagad,tēvs,sūti,lūdzu,puisimumslīdzi,unmēs iesimlejāunnopirksimtevpārtikumūsuiztikaiun nemirsimbadāUnJēkabssacīja:"Kādēļtuesitikslikti pretmaniizturējies,kaesipateicisķēniņam,katevirbrālis? Kotuesimannodarījis?"

19UnJūdasacījasavamtēvamJēkabam:“Nododzēnu manāaprūpē,unmēscelsimiesundosimiesuzĒģiptiun pirksimlabību,untadatgriezīsimies,un,kadmēs atgriezīsimies,jazēnsnebūsarmums,tadlaiesnestutavu vainumūžīgi”

20VaiTuesiredzējisvisusmūsuzīdaiņusraudampar Tevibadā,unTavārokānavspēkaviņusremdēt?Laitagad rodasTavažēlsirdībaparviņiemunsūtimūsubrālimums līdzi,unmēsiesim

21JokāganTāKungažēlastībapretmūsusenčiem parādīsiestev,kadtusaki,kaĒģiptesķēniņšaizvedīstavu dēlu?Tiktiešām,kaTasKungsdzīvo,esviņuneatstāšu, kamērnebūšuviņuatvedisunnolicistavāpriekšā;betlūdz parmumsToKungu,laiViņšmumsrādalaipnību,lai Ēģiptesķēniņšunviņavīrimūsuzņemlabvēlīgiunlaipni, jo,jamēsnebūtukavējušies,mēsnoteiktitagadbūtu atgriezušiesotroreiziartavudēlu.

22UnJēkabssacījasaviemdēliem:"EspaļaujosuzDievu ToKungu,kaViņšjūsizglābsundosjumslabvēlību Ēģiptesķēniņaunvisuviņavīruacīs."

23Tāpēctagadcelietiesunejietpietāvīraunpaņemiet viņamsavāsrokāsdāvanunotā,kovariegūtšajāzemē,un atnesiettoviņapriekšā,unlaiVisvarenaisDievsdodjums žēlastībuViņapriekšā,kaviņšsūtajūsubrāļusBenjamīnu unSimeonukopāarjums

24UnvisivīricēlāsunņēmasavubrāliBenjamīnuun paņēmasavāsrokāslieludāvanunozemeslabākajiem produktiem,unviņipaņēmaarīdubultusudrabadaļu

25UnJēkabsstingripavēlējasaviemdēliempar Benjamīnu,sacīdams:"Sargietiesnoviņaceļā,pakurujūs ejat,unnešķirietiesnoviņauzceļa,nearīĒģiptē"

26UnJēkabspiecēlāsnosaviemdēliem,izpletarokasun lūdzaToKungusavudēludēļ,sacīdams:“Ak,Kungs, debesuunzemesDievs,atceriesSavuderībuarmūsutēvu Ābrahāmu,atceriestoarmanutēvuĪzākuunesilaipnspret maniemdēliemunnenododtosĒģiptesķēniņarokās;dari to,eslūdzuTevi,akDievs,Savasžēlastībasdēļunatpestī visusmanusbērnusunizglābviņusnoēģiptiešuvarasun sūtiviņiemviņudivusbrāļus”

27UnvisasJēkabadēlusievasunviņubērnipacēlasavas acisuzdebesīmunvisiraudājaTāKungapriekšāunsauca Viņu,laiViņšatbrīvotuviņutēvusnoĒģiptesķēniņarokas

28UnJēkabsuzrakstījaĒģiptesķēniņamrakstuunnodeva toJūdasrokāsunviņadēlurokāsĒģiptesķēniņam, sacīdams:

29NotavakalpaJēkaba,Īzākadēla,ebrejuĀbrahāmadēla, Dievavaldnieka,sveiciensvarenajamungudrajam ķēniņam,noslēpumuatklājējam,Ēģiptesķēniņam

30Laimanskungs,Ēģiptesķēniņš,zina,kabadsKānaāna zemēbijaļotismags,unessūtījusavusdēluspietevis,lai tiemumsnotevisnopirktunedaudzpārtikasiztikai

31Jomanidēlimaniielenca,unes,būdamsļotivecs,vairs nevaruredzētarsavāmacīm,jomanasacisirkļuvušasļoti smagasvecumadēļ,kāarīikdienasraudāšanasparsavu dēlu,parJāzepu,kuršbijapazudismanāpriekšā,unes

pavēlējusaviemdēliem,laiviņineieietupilsētasvārtos, kadviņinonāksĒģiptē,zemesiedzīvotājudēļ.

32UnesarīpavēlējuviņiemdotiesapkārtĒģipteiun meklētmanudēluJāzepu,varbūtviņiviņuturvarētuatrast, unviņitāarīizdarīja,untuviņusuzskatījiparzemes izlūkiem

33Vaimēsneesamdzirdējušipartevi,katuiztulkoji faraonasapniunrunājiarviņupatiesību?Kātadtusavā gudrībānezini,vaimanidēliirspiegivainē?

34Unnu,manskungsunķēniņ,redzi,esesmusūtījissavu dēlutavāpriekšā,kātuesisolījismaniemdēliem;estevi lūdzu,liecviņamsavuskatienu,līdzviņšatgriezīsiespie manismierākopāarsaviembrāļiem.

35Jovaitunezini,vaineesidzirdējis,komūsuDievs darījafaraonam,kadViņšpaņēmamanumātiSāru,unko ViņšdarījafilistiešuķēniņamAbimelehamviņasdēļ,unarī komūsutēvsĀbrahāmsdarījadeviņiemElamaķēniņiem, kāViņštosvisusnogalinājaardažiemvīriem,kasbija kopāarviņu?

36UnkomanidividēliSimeonsunLevijsizdarījaar astoņāmamoriešupilsētām,kāviņitāsiznīcinājaviņu māsasDīnasdēļ?

37UnarīsavabrāļaBenjamīnadēļviņimierinājasevipar viņabrāļaJāzepazaudējumu;kotadviņidarīsviņalabā, kadredzēs,kakādatautaviņadēļgūstvirsrokupārviņiem?

38Vaitunezini,Ēģiptesķēniņ,kaDievaspēksirarmums unkaDievsvienmēruzklausamūsulūgšanasunneatstāj mūsikdienas?

39Un,kadmanidēlimanstāstījapartavurīcībuarviņiem, esnepiesaucuToKungutevisdēļ,jotadtubūtugājisbojā kopāarsaviemvīriem,pirmsmansdēlsBenjamīnsnāca tavāpriekšā,betesdomāju,ka,tākāmansdēlsSimeons bijatavānamā,varbūttuvarētupretviņuizturētieslaipni, tāpēcestevtonedarīju.

40Unnuredzi,mansdēlsBenjamīnsnākpieteviskopāar maniemdēliem,uzmaniesnoviņaungriezsavuskatienu uzviņu,untadDievsraudzīspārteviunvisutavuvalstību. 41Tagadestevesmuvisuizstāstījis,kasirmanāsirdī,un redzi,manidēlinākpieteviskopāarsavubrāli,apskati visuzemesvirsuviņudēļunsūtiviņusatpakaļmierāpie viņubrāļiem

42UnJēkabsnodevapierakstusaviemdēliemJūdas aprūpē,laitietonodotuĒģiptesķēniņam.

53.NODAĻA

1UnJēkabadēlicēlāsunņēmaBenjamīnuunvisas dāvanas,unviņidevāsuzĒģiptiunnostājāsJāzepapriekšā.

2UnJāzepsieraudzījasavubrāliBenjamīnukopāar viņiemunsveicinājaviņus,unšievīriieradāsJāzepanamā

3UnJāzepspavēlējasavanamapārraugamdotēstviņa brāļiem,unviņštāartiemarīizdarīja.

4UnpusdienaslaikāJāzepssūtījavīrus,laitienāktupie viņakopāarBenjamīnu,unvīripastāstījaJāzepanama pārraugamparsudrabu,kasbijaatgrieztsviņumaisos,un viņštiemsacīja:"Jumsvisslabiklāsies,nebīstieties!"Un viņšatvedapietiemviņubrāliSimeonu.

5UnSimeonssacījasaviembrāļiem:"Ēģiptiešuvaldnieks irizturējiespretmaniļotilaipni,viņšmaninavturējis saistītu,kājūssavāmacīmredzējāt,jo,kadjūsizgājātno

pilsētas,viņšmaniatlaidaunsavānamāizturējāspretmani laipni.

6UnJūdasatvēraBenjamīnuaizrokas,untienonāca Jāzepapriekšāunpaklanījāsviņapriekšālīdzzemei.

7UnvīripasniedzaJāzepamdāvanu,unvisiapsēdāsviņa priekšā,unJāzepstiemjautāja:"Vaijumsklājaslabi,vai jūsubērniemklājaslabi,vaijūsuvecajamtēvamklājas labi?"Untieatbildēja:"Vissirlabi,"unJūdapaņēma JēkabasūtītoliecībuunnodevatoJāzeparokās

8UnJāzepsizlasījavēstuliunpazinasavatēvarakstu,un viņšgribējaraudāt,unviņšiegājaiekšējāistabāunraudāja skaļi;unviņšizgājaārā

9Unviņšpacēlasavasacisunieraudzījasavubrāli Benjamīnuunsacīja:“Vaišisirjūsubrālis,parkurujūs manstāstījāt?”UnBenjamīnspiegājapieJāzepa,unJāzeps uzlikasavurokuuzviņagalvasunsacījaviņam:“Lai Dievsirtevžēlīgs,mansdēls!”

10Un,kadJāzepsieraudzījasavubrāli,savasmātesdēlu, viņšatkalgribējaraudāt,unviņšiegājakambarīuntur raudāja,unnomazgājasavuseju,unizgājaārāunatturējās noraudāšanas,unsacīja:Gatavojietēdienu

11UnJāzepambijakauss,nokuraviņšdzēra,untasbija nosudraba,skaistiinkrustētsaroniksaakmeņiemun bdelliju,unJāzepssitakaususavubrāļuacupriekšā,kamēr tiesēdēja,laiēstukopāarviņu.

12UnJāzepssacījavīriem:"Nošīkausaeszinu,ka Rūbens,pirmdzimtais,Simeons,Levijs,Jūda,Isašarsun Zebulons,irvienasmātesbērni;apsēdietiesunēdietpēc savasdzimtas"

13Unviņšarīpārējossakārtojapēcviņudzimšanasun sacīja:"Eszinu,kašimjūsujaunākajambrālimnavbrāļa, unman,tāpatkāviņam,navbrāļa,tāpēcviņšlaiapsēžas piegalda,laiēstuarmani"

14UnBenjamīnsdevāsJāzepapriekšāunapsēdāstronī,un vīriredzējaJāzepadarbusunbijapārsteigtipartiem;un vīritanīlaikāēdaundzērakopāarJāzepu,unviņštaddeva viņiemdāvanas,unJāzepsdevavienudāvanuBenjamīnam, unManaseunEfraimsredzējasavatēvadarbus,unarīviņi devaviņamdāvanas,unOsnatsdevaviņamvienudāvanu, untāsbijapiecasdāvanasBenjamīnarokās.

15UnJāzepsatnesaviņiemvīnudzert,betviņinegribēja dzert,untiesacīja:"Kopštāsdienas,kadJāzepspazuda, mēsneesamdzērušivīnuunēdušinekādusgardumus."

16UnJāzepstiemzvērējaunļotilūdza,untietanīdienā kopāarviņudzērabagātīgi,unpēctamJāzepsvērsāspie savabrāļaBenjamīna,laiarviņurunātu,unBenjamīns joprojāmsēdējatronīJāzepapriekšā

17UnJāzepsviņamsacīja:"Vaitevirbērni?"Unviņš sacīja:"Tavamkalpamirdesmitdēlu,unšieirviņuvārdi: Bela,Behers,Ašbals,Gera,Naamans,Ahi,Rošs,Mupims, HupimsunOrds,unesviņusnosaucusavabrāļavārdā, kuruesneesmuredzējis."

18Unviņšpavēlējatiematnestviņapriekšāviņazvaigžņu karti,pēckurasJāzepszinājavisuslaikus,unJāzepssacīja Benjamīnam:“Esmudzirdējis,kaebrejiirpazīstamiar visugudrību,vaitukautkopartozini?”

19UnBenjamīnssacīja:“Tavskalpszinavisutogudrību, komanstēvsmaniemācīja”TadJāzepssacīja Benjamīnam:“Apskatiesuzšoinstrumentuunsaproti,kur ĒģiptēirtavsbrālisJāzeps,parkurututeici,kaviņšnogāja uzĒģipti”

20UnBenjamīnsieraudzījatoinstrumentuardebesu zvaigžņukarti,unviņškļuvagudrsunieskatījāstajā,lai zinātu,kurirviņabrālis,unBenjamīnssadalījavisu Ēģipteszemičetrāsdaļās,unviņšatklāja,katas,kassēdēja tronīviņapriekšā,bijaviņabrālisJāzeps,unBenjamīns ļotibrīnījās,un,kadJāzepsredzēja,kaviņabrālis Benjamīnsirtikļotipārsteigts,viņšsacījaBenjamīnam: Kotuesiredzējisunkāpēctuesipārsteigts?

21UnBenjamīnssacījaJāzepam:“Notāesredzu,ka Jāzeps,mansbrālis,sēžšeitkopāarmanitronī,unJāzeps viņamsacīja:“EsesmuJāzeps,tavsbrālis,neatklājšolietu saviembrāļiem;lūk,estevisūtīšuviņiemlīdzi,kadviņi aizies,unespavēlēšuviņiematvestatpakaļpilsētā,unes tevipaņemšupromnoviņiem”

22Un,javiņiriskēsarsavudzīvībuuncīnīsiespartevi, tadeszināšu,kaviņiirnožēlojušito,koviņimannodarīja, unesviņiemdarīšusevizināmu,un,javiņitevipametīs, kadestevipaņemšu,tadtupaliksipiemanis,unesar viņiemstrīdēšos,unviņiaizies,unesviņiemnekļūšu zināms

23TanīlaikāJāzepspavēlējasavamgalmaierēdnim piepildītviņumaisusarpārtikuunieliktkatravīranaudu viņamaisā,betkausuieliktBenjamīnamaisāuniedottiem ceļamaizi,untātiearīizdarīja

24Unnākamajādienāvīriagrinorītapiecēlāsunapkrāva savusēzeļusarsavulabību,unviņidevāsceļākopāar Benjamīnu,unviņidevāsuzKānaānazemikopāarsavu brāliBenjamīnu.

25ViņivēlnebijatāluaizgājušinoĒģiptes,kadJāzeps pavēlējasavamnamapārraugam,sacīdams:“Celies, dzeniespakaļšiemvīriem,pirmstieaizietpārāktāluno Ēģiptes,unsakitiem:kāpēcjūsesatnozagušimanakunga kausu?”

26UnJāzepakalpspiecēlāsunnonācapieviņiemun atstāstījatiemvisusJāzepavārdus;un,kadtietodzirdēja, tieļotisadusmojāsunsacīja:"Tam,piekuraatradīstava kungakausu,tasmirs,unarīmēskļūsimparvergiem."

27Unviņisteidzās,unkatrsvīrsnoņēmasavumaisuno ēzeļa,unviņimeklējasavosmaisos,unkausstikaatrasts Benjamīnamaisā,unviņivisisaplēsasavasdrēbesun atgriezāspilsētā,unviņisitaBenjamīnuuzceļa, nepārtrauktiviņusita,līdzviņšnonācapilsētā,unviņi nostājāsJāzepapriekšā.

28TadJūdasdusmasiedegās,unviņšsacīja:"Šisvīrsmani šodieniratvedisatpakaļtikaitāpēc,laiiznīcinātuĒģipti" 29UnvīrinonācaJāzepanamāunatradaJāzepusēžam savātronīunvisusvarenosvīrusstāvamviņampalabiun pakreisi.

30UnJāzepstiemsacīja:"Kojūsesatdarījuši,kapaņēmāt manusudrabakausuunaizgājāt?Beteszinu,kajūs paņēmātmanukausu,laiartozinātu,kurāzemesdaļājūsu brālisatrodas."

31UnJūdasacīja:"Kolaimēssakāmsavamkungam,ko laimēsrunājamunkālaimēsseviattaisnojam?Dievs šodieniratradisvisutavukalpuvainu,tāpēcViņššodien mumstoirdarījis"

32UnJāzepspiecēlāsunsatvēraBenjamīnuunarvaru atņēmatonoviņabrāļiem,unviņšiegājanamāun aizslēdzadurvispieviņiem,unJāzepspavēlējasavam namapārraugam,laitastiemsaka:“Tāsakaķēniņš:ejietar

mierupiesavatēva!Redzi,esesmupaņēmistovīru,kura rokāmanskausstikaatrasts.”

54.NODAĻA

1KadJūdaredzējaJāzeparīcībuartiem,tadJūdatuvojās viņam,uzlauzadurvisunkopāarsaviembrāļiemnāca Jāzepapriekšā.

2UnJūdasacījaJāzepam:"Laitasnešķietpārākgrūti manakungaacīs,vaitavskalps,lūdzu,drīkstrunātkādu vārdutavāpriekšā?"UnJāzepsviņamatbildēja:"Runā"

3UnJūdarunājaJāzepapriekšā,unviņabrāļistāvējatur viņupriekšā;unJūdasacījaJāzepam:"Patiesi,kadmēs pirmoreizinācāmpiesavakunga,laipirktupārtiku,tumūs uzskatījiparzemesizlūkiem,unmēsatvedāmBenjamīnu tavāpriekšā,untuvēlšodienmūsapsmej."

4Tāpēclaiķēniņštagaduzklausamanusvārdusun,lūdzu, sūtimūsubrāli,laiviņšdodasmumslīdzipiemūsutēva, laitavadvēselešodienneaizietubojākopāarvisām

Ēģiptesiedzīvotājudvēselēm

5Vaitunezini,kodivimanibrāļi,SimeonsunLevijs, izdarījaSihemaspilsētāunseptiņāsamoriešupilsētāsmūsu māsasDīnasdēļ,unarīkoviņidarījasavabrāļaBenjamīna dēļ?

6Unesarsavuspēku,kasesmulielāksunvarenākspar viņiemabiem,šodiennākupretteviuntavuzemi,jatu nevēliessūtītmūsubrāli

7Vaituneesidzirdējis,komūsuDievs,kasmūsizredzēja, darījafaraonamSāras,mūsumātes,dēļ,kuruViņšatņēma mūsutēvam,kaViņšviņuunviņanamusodījaarsmagām mocībām,kalīdzpatšaidienaiēģiptiešistāstacitscitam paršobrīnumu?TāpatmūsuDievstevdarīsBenjamīnadēļ, kurutušodienesiatņēmisviņatēvam,untonelaimjudēļ, kotušodienmumssakrājsavāzemē?JomūsuDievs atcerēsiessavuderībuarmūsutēvuĀbrahāmuunsūtīspār tevinelaimi,tāpēckatušodienesiapbēdinājismūsutēva dvēseli.

8Tāpēctagaduzklausimanusvārdus,koesšodientev esmuteicis,unsūtimūsubrāli,laiviņšaizietu,laituun tavaszemesļaudisnenomirtunozobena,jojūsvisinevarat maniuzvarēt

9UnJāzepsatbildējaJūdam,sacīdams:"Kādēļtuesiplaši atvērissavumutiunkāpēctulieliesmūsupriekšā, sacīdams:spēksirartevi?Tiktiešām,kafaraonsirdzīvs, jaespavēlētuvisiemsaviemvaronīgajiemvīriemcīnīties arjums,tadtuunšietavibrāļinoteiktinogrimsietdubļos."

10UnJūdasacījaJāzepam:"Patiesi,tevuntaviemļaudīm pienākasmanibīties;tiešām,tiktiešām,kāTasKungs dzīvo,jaesreizizvilkšusavuzobenu,estovairsneielikšu makstī,kamēršodiennebūšunogalinājisvisuĒģipti,unes sākšuarteviunpabeigšuarfaraonu,tavukungu

11UnJāzepsatbildējaunsacījaviņam:“Patiesi,spēks nepiedertikaitev;esesmustiprāksunvarenākspartevi, tiešām,jatuizvilksisavuzobenu,estopielikšutevpie kaklaunvisutavubrāļukakliem”

13UnJūdasacīja:“Dievsirliecinieksstarpmums,kamēs līdzšimneesamgribējušicīnītiesartevi,tikaidodmums mūsubrāli,unmēsaiziesimnotevis.”UnJāzepsatbildēja unsacīja:“Tiktiešām,cikfaraonsirdzīvs,javisiKānaāna ķēniņisanāktukopāarjums,jūsviņuneatņemtunomanas rokas.”

14Tāpēctagadejpiesavatēva,untavsbrālislaimankļūst parvergu,joviņširaplaupījisķēniņanamuUnJūdasacīja: “Kastevdaļavaiķēniņareputācija?Ķēniņštačunosava namapavisuzemisūtasudrabuunzeltuvainudāvanās, vaiizdevumos,untuvēlrunāparsavukausu,kotuieliki mūsubrāļasomā,unsaki,kaviņštotevirnozadzis?”

15LaiDievspasargā,kamūsubrālisBenjamīnsvaikāds noĀbrahāmapēcnācējiemdarītuto,laizagtunotevisvai nokādacita,vaitasbūtuķēniņš,princisvaikādscitsvīrs 16Tāpēcnubeidzšoapsūdzību,laivisapasaulenedzird tavusvārdus,kassakām:parmazunaudassummuĒģiptes ķēniņšstrīdējāsaršiemvīriem,apsūdzējatosunņēmaviņu brāliparvergu

17UnJāzepsatbildējaunsacīja:“Ņemšokausuunej promnomanisunatstājsavubrāliparvergu,jozaglimir taisnībabūtvergam”

18UnJūdasacīja:"Kāpēctunekauniesparsaviem vārdiem,kaatstājmūsubrāliunņemsavukausu?Patjatu mumsdotusavukausuvaitūkstošreižuvairāk,mēstomēr neatstāsimsavubrālipartosudrabu,kasatrodamskāda cilvēkarokās,kamēsnenomirsimviņadēļ"

19UnJāzepsatbildēja:"Kādēļtupametisavubrāliun pārdeviviņupardivdesmitsudrabagabaliemlīdzšaidienai? Unkāpēctadtunegribidarīttopašuarīaršosavubrāli?"

20UnJūdasacīja:“TasKungsirliecinieksstarpmaniun tevi,kamēsnevēlamiestavaskaujas;tāpēctagaddodiet mumsmūsubrāli,unmēsaiziesimnotevisbezķildām”

21UnJāzepsatbildējaunsacīja:"Patjavisizemesķēniņi sapulcētos,tienevarētuatņemtjūsubrālinomanasrokas." UnJūdasacīja:"Kolaimēssakāmsavamtēvam,kadviņš redzēs,kamūsubrālisnenākmumslīdzi,unparviņu apbēdināsies?"

22UnJāzepsatbildējaunsacīja:“Lūk,kotupateiksi savamtēvam,sacīdams:virveiraizgājusispainimpakaļ”

23UnJūdasacīja:"Tutačuesiķēniņš,unkāpēcturunāšīs lietas,sludinādamsnepatiesuspriedumu?Bēdastam ķēniņam,kasirlīdzīgstev!"

24UnJāzepsatbildējaunsacīja:“Navnepatiesasprieduma tajosvārdos,koesrunājujūsubrāļaJāzepadēļ,jojūsviņu pārdevātmidiāniešiempardivdesmitsudrabagabaliemun noliedzāttosavamtēvam,sacīdami:“Ļaunszvērsviņuir aprija,Jāzepsirsaplosītsgabalos”

25UnJūdasacīja:“Redzi,Šemaugunsdegmanāsirdī, tagadessadedzināšuvisujūsuzemiaruguni!”UnJāzeps atbildējaunsacīja:“Patiesi,tavasvaiņaTamāra,kas nogalinājatavusdēlus,nodzēsaSihemasuguni”

26UnJūdasacīja:"Jaesizrautuvienumatunosavas miesas,esvisuĒģiptipiepildītuartāsasinīm"

27UnJāzepsatbildējaunsacīja:“Tādsirtavsieradums darīttāpat,kātudarījisavambrālim,kurutupārdevi,untu iemērcējiviņasvārkusasinīsunatnesitossavamtēvam,lai viņšvarētuteikt,kaļaunszvērsviņuiraprija,unlūk,viņa asinis”

12UnJūdaviņamsacīja:“Patiesi,jaesšodienatvērtusavu mutiprettevi,esteviaprītu,katutiktuiznīcinātsnozemes virsasunšodienietubojānosavasvalstības”UnJāzeps sacīja:“Patiesi,jatuatvērtusavumuti,manirspēksun varaaizvērttavumutiarakmeni,līdztuvairsnevarēsi pateiktnevārda;redzi,cikakmeņuirmūsupriekšā!Patiesi, esvarupaņemtakmeniuniespiesttotavāmutēunsalauzt tavusžokļus.”

28Un,kadJūdatodzirdēja,viņšārkārtīgisadusmojās,un viņadusmasdegaviņā,unturviņapriekšātanīvietābija akmens,kurasvarsbijaaptuveničetrisimtišekeļu,un Jūdasdusmasiekvēlojās,unviņšpaņēmaakmenivienā rokāunmetatodebesīsunsatvēratoarkreisoroku.

29Unpēctamviņštonolikazemsavāmkājāmunapsēdās uztāsarvisusavuspēku,unakmensJūdasspēkadēļ pārvērtāsputekļos.

30UnJāzepsredzējaJūdasrīcībuunļotinobijās,betviņš pavēlējasavamdēlamManasam,unarītasrīkojāsarcitu akmenitāpatkāJūda,unJūdasacījasaviembrāļiem:"Lai neviensnojumsnesaka:šisvīrsirēģiptietis,bet,tā rīkojoties,viņširnomūsutēvadzimtas."

31UnJāzepssacīja:"Netikaijumsvienirdotsspēks,jo arīmēsesamvarenivīri,kāpēcjūslielātiespārmums visiem?"UnJūdasacījaJāzepam:"Lūdzu,sūtimūsubrāli unnepostišodiensavuzemi"

32UnJāzepsatbildējaunsacījatiem:"Ejietunsakiet savamtēvam,kaļaunszvērsviņuiraprija,kājūsteicātpar savubrāliJāzepu"

33UnJūdarunājaarsavubrāliNaftaliunsacījaviņam: “SteidzīgiejunsaskaitivisasĒģiptesielasunnācunsaki man!”UnSimeonsviņamsacīja:“Laišīlietatevnerada problēmas!Tagadesiešuuzkalnuunpacelšunokalna vienulieluakmeniunnogāzīšutopretvisiemĒģiptēun nogalināšuvisus,kasturbūs”

34UnJāzepsdzirdējavisusšosvārdus,koviņabrāļirunāja viņapriekšā,untienezināja,kaJāzepstossaprot,jotie domāja,kaviņšneprotrunātivritā

35UnJāzepsļotinobijāssavubrāļuvārdudēļ,katie neiznīcināsĒģipti,unviņšpavēlējasavamdēlamManasem, sacīdams:“Ejtagadsteigšusunsapulcinipiemanisvisus Ēģiptesiedzīvotājusunvisusdrosmīgosvīrus,unlaiviņi nākpiemanisjāšusunkājāmunarvisādiemmūzikas instrumentiem”UnManasegājauntāarīizdarīja

36UnNaftalisdevāsceļā,kāJūdaviņambijapavēlējis,jo Naftalisbijavieglskābrieži,viņšstaigājapavārpām,un tāsviņamneļāvasalauzt

37UnviņšnogājaunsaskaitījavisasĒģiptesielasun atradadivpadsmit,unviņšsteigšusnācaunpaziņojaJūdam, unJūdasacījasaviembrāļiem:"Steidzieties,unikviens apliecietsavuzobenuapgurniem,unmēsnāksimpār Ēģiptiunvisussakāvsim,unneviensnepalikspāri."

38UnJūdasacīja:"Redzi,esarsavuspēkuiznīcināšutrīs ielas,betjūskatrsiznīcināsietvienuielu"Un,kadJūda runājašolietu,redzi,Ēģiptesiedzīvotājiunvisivarenie vīrinācapretviņiemarvisādiemmūzikasinstrumentiem unarskaļugavilēšanu.

39Unviņuskaitsbijapiecisimtijātniekuundesmit tūkstošikājnieku,unčetrisimtivīru,kasvarējacīnītiesbez zobenavaišķēpa,tikaiarrokāmunspēku

40Unvisivarenievīrinācaarlieluvētruunkliegšanu,un viņivisiielencaJēkabadēlusuntosizbiedēja,unzeme nodrebējanoviņukliegšanasskaņas

41Un,kadJēkabadēliieraudzījašoskaraspēkus,viņiļoti nobijāsparsavudzīvību,unJāzepstādarīja,laiiebiedētu Jēkabadēlusunnomierinātos.

42UnJūda,redzēdamsdažusnosaviembrāļiemizbiedētus, sacījatiem:"Kāpēcjūsbaidāties,jaDievažēlastībairar mums?"Un,kadJūdaredzēja,kavisaĒģiptestautapēc Jāzepapavēlesviņusielenca,laiviņusiebiedētu,tikai

Jāzepstiempavēlēja,sacīdams:"Neaiztiecietnevienuno viņiem!"

43TadJūdasteidzāsunizvilkasavuzobenuunskaļiun rūgtikliedza,unviņšsitaarsavuzobenu,unviņšmetās zemēunturpinājakliegtpretvisutautu.

44Un,kadviņštodarīja,TasKungslikaJūdasunviņa brāļubailēmnāktpārvaronīgajiemvīriemunvisiem ļaudīm,kasbijaviņiemapkārt.

45Unviņivisibēga,dzirdotkliegšanu,unviņipārbijāsun kritaviensotramvirsū,undaudzinoviņiemnomirakrītot, unviņivisibēganoJūdasunviņabrāļiem,unnoJāzepa 46Un,kamērtiebēga,Jūdaunviņabrāļitosvajājalīdz faraonanamam,untievisiaizbēga,unJūdaatkalapsēdās Jāzepapriekšāunrēcauzviņukālauva,unizdevalieluun briesmīgukliedzienu

47Unkliedziensbijadzirdamstālumā,unvisiSukotas iedzīvotājitodzirdēja,unvisaĒģiptedrebējakliedziena skaņasdēļ,unarīĒģiptesunGošeneszemessienassabruka nozemesdrebēšanas,unarīfaraonsnokritanosavatroņa zemē,unarīvisasgrūtniecesĒģiptēunGošenēpiedzīvoja spontānoabortu,kaddzirdējadrebēšanastroksni,joviņas bijaļotinobijušās.

48Unfaraonssūtījaziņuunsacīja:“Kastasir,kasšodien noticisĒģipteszemē?”Untieatnācaunizstāstījaviņam visunosākumalīdzbeigām,unfaraonsizbijās,brīnījāsun ļotinobijās

49Unviņabailesvēlvairākpieauga,kadviņšvisuto dzirdēja,unviņšsūtījaJāzepamsacīdams:“Tuesiatvedis piemanisebrejus,laiiznīcinātuvisuĒģipti;kotudarīsiar šozaglīgovergu?Atlaidviņuunļaujviņamietkopāar saviembrāļiem,unneļausimmumsietbojāviņuļaunuma dēļ,patmums,tevunvisaiĒģiptei”

50Un,jatunegribitodarīt,atmetnosevisvisasmanas vērtīgāslietasunejartāmuzviņuzemi,jatevtaspatīk,jo viņišodieniznīcināsvisumanuzemiunnokausvisumanu tautu;patvisasĒģiptessievietesirspontānispontāni spontāninosaviemkliedzieniem;redzi,koviņasir izdarījušastikaiarsavukliegšanuunrunāšanu,turklāt,ja viņascīnīsiesarzobenu,viņasiznīcināszemi;tāpēctagad izvēlies,kotuvēlies,vaimani,vaiebrejus,vaiĒģipti,vai ebrejuzemi

51UntieatnācaunatstāstījaJāzepamvisusfaraonavārdus, koviņšparviņubijateicis,unJāzepsļotinobijāspar faraonavārdiem,unJūdaunviņabrāļijoprojāmstāvēja Jāzepapriekšāsašutušiunnikni,unvisiJēkabadēlirēcauz Jāzepukājūrasuntāsviļņurēkoņa.

52UnJāzepsļotibaidījāsnosaviembrāļiemunfaraona, unJāzepsmeklējaieganstu,laiatklātusevisaviembrāļiem, laitieneiznīcinātuvisuĒģipti

53UnJāzepspavēlējasavamdēlamManasem,unManase nogājauntuvojāsJūdam,unuzlikasavurokuviņamuz pleca,unJūdasdusmasnorima.

54UnJūdasacījasaviembrāļiem:"Laineviensnojums nesaka,katasirēģiptiešujaunekļadarbs,jotasirmana tēvanamadarbs"

55UnJāzeps,redzēdamsunzinādams,kaJūdasdusmas bijanorimušas,tuvojās,lairunātuarJūdumaigumavalodā.

56UnJāzepssacījaJūdam:“Patiesi,turunāpatiesībuun šodienesiapstiprinājissavusapgalvojumusparsavuspēku, unlaitavsDievs,kamtevīirprieks,vairotavulabklājību; betsakimanpatiesi,kāpēcnovisiemsaviembrāļiemtu

Džasers

strīdiesarmanizēnadēļ,joneviensnoviņiemmannav teicisnevārdaparviņu.

57UnJūdaatbildējaJāzepam,sacīdams:"Tutačuzini,ka esbijuzēnagalvotājsviņatēvam,sacīdams:jaesviņupie viņaneatvedīšu,esnesīšuviņavainumūžīgi."

58Tāpēcesesmupiegājispietevisnovisiemsaviem brāļiem,joesredzēju,katunegribējiļautviņamaizietno tevis;tāpēctagad,laiesatrastužēlastībutavāsacīs,katu viņusūtīsimumslīdzi,unlūk,espalikšukāviņa aizvietotājs,laikalpotutevvisā,kotuvēlies,jo,laikurptu manisūtīsi,esiešu,laikalpotutevarlieluenerģiju 59Sūtimanitagadpievarenaķēniņa,kasirsacēliespret tevi,untuzināsi,koesdarīšuarviņuunviņazemi;patja viņambūtukavalērijaunkājniekivaiļotivarenatauta,es tosvisusnogalināšuunnesīšuķēniņagalvutavāpriekšā 60Vaitunezinivaineesidzirdējis,kamūsutēvs ĀbrahāmsarsavukalpuĒliēzeruvienānaktīsakāvavisus Elamasķēniņusarviņukaraspēku,neatstājotnevienudzīvu?

Unkopštāsdienasmūsutēvaspēksmumsirdotspar mantojumu,mumsunmūsupēcnācējiemuzmūžīgiem laikiem

61UnJāzepsatbildējaunsacīja:“Turunāpatiesību,un tavāmutēnavmelu,jomumsarītikateikts,kaebrejiemir varaunkaTasKungs,viņuDievs,ļotipriecājasparviņiem, unkastadvarpastāvētviņupriekšā?”

62Tomēraršonosacījumuessūtīšujūsubrāli,jajūs atvedīsietmanviņabrāli,viņamātesdēlu,parkurujūs teicāt,kaviņširaizgājisnojumsuzĒģipti;unnotiks,kad jūsatvedīsietpiemanisviņabrāli,esviņuņemšuviņavietā, joneviensnojumsnavbijisviņagalvotājssavamtēvam; un,kadviņšnākspiemanis,tadessūtīšujumslīdziviņa brāli,parkurujūsesatbijušigalvotāji

63UnJūdasdusmasiekaisapretJāzepu,kadviņštārunāja, unviņaacisasiņojaaizdusmām,unviņšsacījasaviem brāļiem:"KāšisvīrsšodienmeklēsavuunvisasĒģiptes pazušanu?"

64UnSimeonsatbildējaJāzepam,sacīdams:"Vaimēstev sākumāneteicām,kamēsnezināmkonkrētovietu,kurviņš devās,unvaiviņširmirisvaidzīvs,unkāpēcmanskungs runātā?

65UnJāzeps,vērodamsJūdasseju,saprata,kaviņa dusmassākaiedegties,kadviņštamrunāja,sacīdams: “Atvedpiemanissavuotrubrālišībrāļavietā!”

66UnJāzepssacījasaviembrāļiem:“Jūstačuteicāt,ka jūsubrālisirvainumiris,vaipazudisJaesviņušodien pasauktuunviņšnāktujūsupriekšā,vaijūsviņumandotu viņabrāļavietā?”

67UnJāzepssākarunātunsaukt:“Jāzep,Jāzep,nāc šodienmanāpriekšāunparādiessaviembrāļiemun apsēdiesviņupriekšā!”

68Un,kadJāzepstoteicaviņupriekšā,tieskatījāskatrsuz otrupusi,lairedzētu,nokurienesJāzepsnāksviņupriekšā.

69UnJāzepsnovērojavisusviņudarbusunsacījatiem: "Kāpēcjūsskatātiesšurputurpu?EsesmuJāzeps,kojūs pārdevātuzĒģipti,tāpēclaijumsnavžēl,kajūsmani pārdevāt,joDievsmanisūtījajumspapriekšukāatbalstu badalaikā.

70Unviņabrāļiļotiizbijās,kadtiedzirdējaJāzepavārdus, unJūdabijaļotinobijiesviņadēļ

71Un,kadBenjamīnsdzirdējaJāzepavārdus,viņšbija viņupriekšānamaiekšienē,unBenjamīnspieskrējapie

savabrāļaJāzepa,apskāvaviņuunkritaviņamapkaklu, unviņiraudāja.

72Un,kadJāzepabrāļiredzēja,kaBenjamīnsbijaapķēries viņabrālimunraudājakopāarviņu,arīviņikritaJāzepam pāriunapskāvaviņu,untieraudājakopāarJāzepuļoti raudot

73UnbalssatskanējaJāzepanamā,katieirJāzepabrāļi, untasļotipatikafaraonam,joviņšbaidījāsnotiem,katie neiznīcināsĒģipti

74UnfaraonssūtījasavuskalpuspieJāzepa,laitieviņu apsveiktuparviņabrāļiem,kasbijaatnākušipieviņa,un visiarmijuunkaraspēkavirsnieki,kasbijaĒģiptē,ieradās priecātieskopāarJāzepu,unvisaĒģipteļotipriecājāspar Jāzepabrāļiem

75UnfaraonssūtījasavuskalpuspieJāzepa,sacīdams: “Sakisaviembrāļiem,laiatnesvisu,kasviņiempieder,un ļaujviņiemnāktpiemanis,unesviņusizvietošuĒģiptes zemeslabākajādaļā”Unviņitāarīizdarīja

76UnJāzepspavēlējatam,kasbijaieceltsparsavanama pārvaldnieku,iznestsaviembrāļiemdāvanasundrēbes,un viņštiematnesadaudzdrēbju,karaliskustērpus,un daudzasdāvanas,unJāzepstāssadalījastarpsaviem brāļiem

77Unviņškatramsavambrālimiedevamaiņasdrēbesno zeltaunsudrabauntrīssimtisudrabagabalu,unJāzeps pavēlējaviņiemvisiemtiktapģērbtiemšajāsdrēbēsun atvestiemfaraonapriekšā

78Unfaraons,redzēdams,kavisiJāzepabrāļibija drosmīgivīriunskaistaizskata,ļotipriecājās

79Unpēctamviņiaizgājanofaraonaklātbūtnes,laidotos uzKānaānazemipiesavatēva,unviņubrālisBenjamīns bijakopāarviņiem

80UnJāzepspiecēlāsunnofaraonadevatiemvienpadsmit ratus,unJāzepsdevatiemsavusratus,arkuriemviņš braucasavākronēšanasdienāĒģiptē,laiatvestusavutēvu uzĒģipti;unJāzepssūtījavisiemsavubrāļubērniem drēbesatbilstošiviņuskaitamunsimtssudrabagabalus katramnoviņiem,unviņšarīsūtījadrēbessavubrāļu sievāmnoķēniņasievudrēbēm,unviņštāssūtīja

81Unviņškatramnosaviembrāļiemdevadesmitvīrus,lai tiedotoskopāarviņiemuzKanaānazemiunkalpotu viņiem,laikalpotuviņubērniemunvisam,kastiem piederēja,nonākotĒģiptē.

82UnJāzepsarsavabrāļaBenjamīnarokusūtījadesmit apģērbukārtassaviemdesmitdēliem,daļuvairāknekā pārējiemJēkabadēlubērniem.

83Unviņšsūtījakatrampiecdesmitsudrabagabalusun desmitratusfaraonadēļ,unviņšsūtījaviņatēvamdesmit ēzeļus,apkrautusarvisuĒģiptesgreznību,undesmitēzeļu mātes,apkrautasarlabību,maiziunpārtikuviņatēvamun visiem,kasbijaarviņu,kāceļakrājumus

84UnviņšsūtījasavaimāsaiDīnaisudrabaunzeltadrēbes, vīrakuunmirres,alvejasunsieviešurotaslietaslielā daudzumā,untopašuviņšsūtījanofaraonasievām Benjamīnasievām

85Unviņšdevavisiemsaviembrāļiem,arīviņusievām, visādusoniksaakmeņusunbdeliju,unnovisāmvērtīgajām lietāmstarpĒģiptesdižciltīgajiemļaudīmnekasnovisām dārgajāmlietāmnepalikapāri,kāvientas,koJāzepssūtīja savatēvasaimei.

86Unviņšatlaidasavusbrāļus,untiegāja,unviņšsūtīja savubrāliBenjamīnulīdzitiem.

87UnJāzepsizgājaviņiemlīdzi,laipavadītuviņuspaceļu uzĒģiptesrobežām,unviņšpavēlējatiemparsavutēvuun viņasaimiierastiesĒģiptē.

88Unviņštiemsacīja:"Nestrīdietiesceļā,jošīlietairno TāKunga,laipasargātulielutautunobada,jovēlpieci badagadibūstanīzemē.

89Unviņštiempavēlēja,sacīdams:“Kadjūsnonāksit Kānaānazemē,nenācietpārsteidzīgimanatēvapriekšāšajā lietā,betrīkojietiespēcsavasgudrības

90UnJāzepspārstājatiempavēlēt,unviņšapgriezāsun devāsatpakaļuzĒģipti,unJēkabadēlidevāsuzKānaāna zemiarpriekuunlīksmībupiesavatēvaJēkaba

91Unviņinonācapiezemesrobežāmunsacījaviens otram:“Kolaimēsdarāmšajālietāmūsutēvapriekšā?Ja mēspēkšņināksimpieviņaunpateiksimviņamšolietu, viņšļotiizbīsiesparmūsuvārdiemunneticēsmums”

92Unviņigāja,līdztuvojāsviņumājām,unviņiatrada Serahu,Ašerameitu,izejamviņiempretī;šījaunavabija ļotilabaunviltīgaunprataspēlētarfu

93Untiesaucaviņu,unviņapienācaviņupriekšā,unviņa viņusnoskūpstīja,untiepaņēmaviņuuniedevaviņaiarfu, sacīdami:"Ejtagadmūsutēvapriekšāunapsēdiesviņa priekšā,unspēlēarfuunsakišosvārdus!"

94Unviņipavēlējaviņaiietuzviņumājām,unviņa paņēmaarfuunsteidzāsviņiempapriekšu,unviņaatnāca unapsēdāsblakusJēkabam.

95Unviņalabispēlējaundziedāja,unarsaviemsaldajiem vārdiemizteica:“Jāzeps,manstēvocis,irdzīvsunvalda pārvisuĒģipteszemiunnavmiris.”

96Unviņaturpinājaatkārtotunizteiktšosvārdus,un Jēkabsdzirdējaviņasvārdus,untieviņampatika

97Viņšklausījās,kamērviņatosatkārtojadivreizuntrīs reizes,unJēkabasirdīienācaprieksparviņasvārdu saldumu,unDievaGarsbijapārviņu,unviņšzināja,ka visiviņasvārdiirpatiesi.

98UnJēkabssvētījaSerahu,kadviņašosvārdusteicaviņa priekšā,unviņšviņaisacīja:“Manameita,laināvenekad neuzvarpārtevi,jotuesiatdzīvinājusimanugaru;tikai runāvēlmanāpriekšā,kātuesirunājusi,jotumaniesi iepriecinājusiarvisiemsaviemvārdiem”

99Unviņaturpinājadziedātšosvārdus,unJēkabs klausījās,untasviņampatika,unviņšpriecājās,unDieva Garsbijapārviņu

100Kamērviņšvēlarviņurunāja,redzi,pieviņanācaviņa dēliarzirgiem,ratiemunķēnišķīgāmdrēbēm,unkalpi skrējaviņiempapriekšu.

101UnJēkabspiecēlās,laitiempretīstātos,unieraudzīja savusdēlus,tērptusķēnišķīgāsdrānās,unviņšieraudzīja visusdārgumus,koJāzepstiembijaatsūtījis

102Untieviņamsacīja:“Tiekdarītszināms,kamūsu brālisJāzepsirdzīvs,unviņšvaldapārvisuĒģipteszemi, unviņširtas,kasrunājaarmums,kāmēstevteicām”

103UnJēkabsdzirdējavisussavudēluvārdus,unviņa sirdsnodrebējaparviņuvārdiem,joviņšnevarējatiem ticēt,kamērneredzējavisu,koJāzepstiembijadevisunko viņšviņambijasūtījis,unvisaszīmes,koJāzepstiembija teicis

104Untieatvēraviņapriekšāunparādījaviņamvisu,ko Jāzepsbijasūtījis,tiekatramiedevato,koJāzepsviņam

bijasūtījis,unviņšzināja,katiebijateikušipatiesību,un viņšārkārtīgipriecājāsparsavadēlastāstu.

105UnJēkabssacīja:“Manpietiek,kamansdēlsJāzeps vēlirdzīvs,esiešuunviņuapraudzīšu,pirmsesmiršu.”

106Unviņadēlipastāstījaviņamvisu,kastiembijanoticis, unJēkabssacīja:"EsiešuuzĒģipti,laiapraudzītusavu dēluunviņapēcnācējus"

107UnJēkabspiecēlāsunuzvilkadrēbes,koJāzepsviņam bijaatsūtījis,unpēctam,kadviņšbijanomazgājiesun noskuvismatus,viņšuzlikasevgalvāturbānu,koJāzeps viņambijaatsūtījis

108UnvisiJēkabanamaļaudisunviņusievasuzvilka drēbes,koJāzepstiembijaatsūtījis,unviņiļotipriecājās parJāzepu,kaviņšvēlirdzīvsunvaldaĒģiptē,

109UnvisiKanaānaiedzīvotājidzirdējaparšolietu,untie nācaunļotipriecājāskopāarJēkabu,kaviņšvēlirdzīvs. 110UnJēkabstiemsarīkojatrīsdienasmielastu,unvisi Kanaānaķēniņiunzemesdižciltīgieēdaundzēraun priecājāsJēkabanamā.

55.NODAĻA

1Unpēctamnotika,kaJēkabssacīja:"Esiešuun apciemošusavudēluĒģiptē,untadatgriezīšosKānaāna zemē,parkuruDievsbijarunājisarĀbrahāmu,joes nevaruatstātsavudzimtozemi"

2Redzi,TāKungavārdsnācapieviņa,sacīdams:“Noejuz Ēģiptiarvisusavunamuunpaliectur!Nebīstiesdotiesuz Ēģipti,joEsteviturdarīšuparlielutautu”

3UnJēkabssacījasevī:"Esiešuunpaskatīšosuzsavu dēlu,vaiviņasirdīvēlirbijībaviņaDievapriekšāvisu Ēģiptesiedzīvotājuvidū"

4UnTasKungssacījaJēkabam:“NebīstiesJāzepadēļ,jo viņšjoprojāmsaglabāSavuuzticību,laiMankalpotu,kā tastavāsacīsbūslabi”UnJēkabsļotipriecājāsparSavu dēlu

5TanīlaikāJēkabspavēlējasaviemdēliemunsaimei dotiesuzĒģiptipēcTāKungavārda,kasviņambijadots, unJēkabscēlāskopāarsaviemdēliemunvisusavusaimi, unviņšarpriekuunsirdslīksmībudevāspromnoKanaāna zemes,noBēršebas,unviņidevāsuzĒģipteszemi

6Unnotika,kadviņituvojāsĒģiptei,JēkabssūtījaJūdu sevpapriekšupieJāzepa,laitasviņamparādītusituāciju Ēģiptē,unJūdadarījapēcsavatēvavārda,unviņšsteidzās unskrējaunnonācapieJāzepa,unviņiviņiemnozīmēja vietuGošeneszemēvisaiviņasaimei,unJūdaatgriezāsun gājapaceļupiesavatēva

7UnJāzepsiejūgjaratusunsapulcinājavisussavus varenosvīrusunsavuskalpus,unvisusĒģiptesierēdņus, laidotospretīsavamtēvamJēkabam,unJāzepapavēletika pasludinātaĒģiptē,sacīdama:“Visi,kasneiespretī Jēkabam,mirs.”

8UnnākamajādienāJāzepsdevāsceļākopāarvisuĒģipti, lieluunvarenukaraspēku,visitērptismalkaslinuun purpuradrēbēsunlīdzibijušisudrabaunzeltaieročiun savikararīki

9UnviņivisidevāspretīJēkabamarvisādiemmūzikas instrumentiem,arbungāmuntamburīniem,kaisīdami mirresunalvejaspavisuceļu,unviņivisisekojašim piemēram,unzemedrebējanoviņusaucieniem.

10UnvisasĒģiptessievietesdevāsuzĒģiptesjumtiemun uzmūriem,laisatiktosarJēkabu,unuzJāzepagalvasbija faraonakaraliskaiskronis,jofaraonstoviņambijaatsūtījis, laiviņštouzliktu,dodotiessatiktsavutēvu.

11Un,kadJāzepsnonācapiecdesmitolekšuattālumāno savatēva,viņšnokāpanoratiemungājapretīsavamtēvam, un,kadvisiĒģiptesierēdņiuntāsdižciltīgieredzēja,ka Jāzepsbijagājiskājāmpretīsavamtēvam,arīviņinokāpa ungājakājāmpretīJēkabam

12Un,kadJēkabstuvojāsJāzepanometnei,Jēkabs ievērojanometni,kasnācaviņampretīkopāarJāzepu,un tasviņampatika,unJēkabspartobijapārsteigts

13UnJēkabssacījaJūdam:"Kasirtasvīrs,koesredzu Ēģiptesnometnē,tērptuķēniņatērpā,arļotisarkanu apģērbuunķēniņakronigalvā,kasirnokāpisnosaviem ratiemunnākpiemums?"UnJūdaatbildējasavamtēvam, sacīdams:"ViņširtavsdēlsJāzeps,ķēniņš"UnJēkabs priecājās,redzotsavadēlagodību

14UnJāzepspienācapiesavatēvaunpaklanījāssavam tēvam,unvisinometnesvīrikopāarviņupaklanījāslīdz zemeiJēkabapriekšā

15Unredzi,JēkabsskrējaunsteidzāspiesavadēlaJāzepa, kritaviņamapkakluunnoskūpstījaviņu,unviņiraudāja, unarīJāzepsapskāvasavutēvuunnoskūpstījaviņu,un viņiraudāja,unvisaĒģiptestautaraudājakopāarviņiem.

16UnJēkabssacījaJāzepam:“Tagadesmiršupriecīgs, kadbūšuredzēsitavuvaigu,jotuvēlesidzīvsungodībā”

17UnJēkabadēliunviņusievasunviņubērniunviņu kalpi,unvissJēkabanamsļotiraudājakopāarJāzepu,un tieviņuskūpstījaunļotiraudājakopāarviņu

18UnJāzepsunvisaviņatautapēctamatgriezāsmājās Ēģiptē,unJēkabsarsaviemdēliemunvisiemviņasaimes bērniemnācakopāarJāzepuuzĒģipti,unJāzepstos novietojaĒģipteslabākajādaļā,Gošeneszemē.

19UnJāzepssacījasavamtēvamunsaviembrāļiem:"Es iešuaugšupunpaziņošufaraonam,sacīdams:manibrāļiun manatēvanamsunviss,kastiempieder,iratnākušipie manis,unredzi,viņiirGošeneszemē"

20UnJāzepstāarīizdarījaunņēmanosaviembrāļiem Rūbenu,IsašaruZebulonuunsavubrāliBenjamīnuun nolikatosfaraonapriekšā

21UnJāzepsrunājaarfaraonu,sacīdams:"Manibrāļiun manatēvanamsunviss,kastiempieder,kopāarsaviem sīklopiemunliellopiemiratnākušipiemanisnoKanaāna zemes,laisvešumādzīvotuĒģiptē,jobadsbijasmagspār viņiem.

22UnfaraonssacījaJāzepam:"Novietosavutēvuun brāļuszemeslabākajādaļā,neliedztiemvisu,kaslabs,un dodtiemēstnozemestreknuma"

23UnJāzepsatbildēja,sacīdams:“Redzi,estosesmu izvietojisGošenaszemē,jotieirgani,tāpēclaitiepaliek Gošenāganītsavusganāmpulkusatsevišķinoēģiptiešiem.”

24UnfaraonssacījaJāzepam:"Dariarsaviembrāļiem visu,kotietevteiks"UnJēkabadēlipaklanījāsfaraona priekšāunaizgājanoviņamierā,unpēctamJāzepsatveda savutēvupiefaraona

25UnJēkabsnācaunpaklanījāsfaraonapriekšā,unJēkabs svētījafaraonu,untadviņšizgāja;unJēkabsunvisiviņa dēliunvisaviņasaimedzīvojaGošeneszemē

26Otrajāgadā,tasir,Jēkabasimttrīsdesmitajādzīvesgadā, Jāzepsuzturējasavutēvuunbrāļus,unvisusavatēva

namuarmaiziatbilstošiviņubērniemvisāsbadadienās; viņiemnekānetrūka.

27UnJāzepstiemdevalabākodaļunovisaszemes; ĒģipteslabākaispiederējaviņiemvisuJāzepamūžu;un Jāzepsarīdevaviņiemunvisaisavatēvasaimeidrēbesun apģērbugadunogada;unJēkabadēlipalikadrošiĒģiptē visusavabrāļamūžu

28UnJēkabsvienmērēdapieJāzepagalda,Jēkabsunviņa dēlineatstājaJāzepagaldunedienā,nenaktī,izņemotto, koJēkababērniēdasavāsmājās

29Unvisaēģiptiešuģimeneēdamaizibadadienās,kas bijanākusinoJāzepanama,jovisiēģiptiešipārdevavisu, kasviņiempiederēja,badadēļ.

30UnJāzepsnopirkavisasĒģipteszemesunlaukus maizesdēļfaraonadēļ,unJāzepsapgādājavisuĒģiptiar maizivisāsbadadienās,unJāzepssavācavisusudrabuun zeltu,kasviņamnācaparlabību,koviņipirkavisāzemē, unviņšsakrājadaudzzeltaunsudraba,bezmilzīga daudzumaoniksaakmeņu,bdellijaunvērtīguapģērbu,ko viņiatvedaJāzepamnovisāmzemesdaļām,kadviņu naudabijaiztērēta

31UnJāzepsņēmavisusudrabuunzeltu,kasnācaviņa rokās,apmēramseptiņdesmitdivustalentuszeltaun sudraba,kāarīļotidaudzoniksaakmeņuunbdellija,un Jāzepsaizgājaunpaslēpatosčetrāsdaļās:vienudaļuviņš paslēpatuksnesīpieSarkanāsjūrasunvienudaļupie Peratasupes,bettrešounceturtodaļuviņšpaslēpatuksnesī pretīPersijasunMēdijastuksnesim.

32Unviņšņēmadaļunoatlikušāzeltaunsudrabaundeva tovisiemsaviembrāļiemunvisaisavatēvasaimei,un visāmsavatēvasaimessievietēm,betpārējoviņšatnesa faraonanamam,apmēramdivdesmittalentuszeltaun sudraba

33UnJāzepsatdevavisuatlikušozeltuunsudrabu faraonam,unfaraonstoielikakasē,unbadadienaspēctam beidzāszemē,unviņisējaunpļāvavisāzemē,unviņi ieguvasavuierastodaudzumugadunogada;viņiemnekā netrūka

34UnJāzepsdrošidzīvojaĒģiptē,unvisazemebijaviņa pārziņā,unviņatēvsunvisiviņabrāļidzīvojaGošenes zemēuniemantojatoīpašumā

35UnJāzepsbijaļotivecs,krietninodzīvojis,unviņadivi dēli,EfraimsunManase,pastāvīgipalikaJēkabanamā kopāarJēkabadēlubērniem,saviembrāļiem,laimācītos TāKungaceļusunViņalikumus

36UnJēkabsunviņadēlidzīvojaĒģipteszemē,Gošenes zemē,unviņitoiemantoja,unviņibijaauglīgiunvairojās tajā.

56.NODAĻA

1UnJēkabsdzīvojaĒģipteszemēseptiņpadsmitgadus,un Jēkabadienasunmūžagadibijasimtčetrdesmitseptiņi gadi

2TanīlaikāJēkabupiemeklējatāslimība,nokurasviņš nomira,unviņšsūtījaunlikaatsauktsavudēluJāzepuno Ēģiptes,unviņadēlsJāzepsnācanoĒģiptes,unJāzeps nācapiesavatēva

3UnJēkabssacījaJāzepamunsaviemdēliem:“Redzi,es mirstu,unjūsusenčuDievsjūspiemeklēsunatvedīs atpakaļuztozemi,koTasKungsirzvērējisdotjumsun

jūsubērniempēcjumsTāpēc,kadesbūšumiris, apglabājietmanialā,kasirMakpelā,Hebronā,Kanaāna zemē,manusenčutuvumā

4UnJēkabslikasaviemdēliemzvērēt,katieviņuapglabās Makpelā,Hebronā,unviņadēliviņamzvērējaparšolietu.

5Unviņštiempavēlēja,sacīdams:“KalpojietTam Kungam,savamDievam,joTas,kasizglābajūsutēvus, glābsarījūsnovisāmbēdām.”

6UnJēkabssacīja:“Sasaucietvisussavusbērnuspie manis!”UnvisiJēkabadēlubērninācaunapsēdāsviņa priekšā,unJēkabstossvētījaunsacījatiem:“LaiTas Kungs,jūsutēvuDievs,piešķirjumstūkstoškārttikdaudz unsvētījūs,unlaiViņšjumsdodjūsutēvaĀbrahāma svētību!”UnvisiJēkabadēlubērniizgājatanīdienāpēc tam,kadViņštosbijasvētījis

7UnnākamajādienāJēkabsatkalaicinājasavusdēlus,un viņivisisapulcējāsunnācapieviņaunapsēdāsviņa priekšā,unJēkabstanīdienāsvētījasavusdēluspirms savasnāves,katruvīruviņšsvētījaatbilstošisavaisvētībai; lūk,tasirrakstītsTāKungabauslībasgrāmatā,kasattiecas uzIzraēlu

8UnJēkabssacījaJūdam:"Eszinu,mansdēls,katuesi varensvīrssaviembrāļiem;valdipārviņiem,untavidēli valdīspārsaviemdēliemmūžīgi"

9Tikaimācisaviemdēliemlokuunvisuskaraieročus,lai viņivarētucīnītiessavubrāļukaujas,kurivaldīspār saviemienaidniekiem

10UntanīdienāJēkabsatkalpavēlējasaviemdēliem, sacīdams:“Redzi,esšodientikšupiepulcinātssavaitautai; aizvedietmaninoĒģiptesunapglabājietmaniMakpelas alā,kāesjumsesmupavēlējis.”

11Tomēr,esjūslūdzu,uzmanieties,laineviensnojūsu dēliemmaninenestu,tikaijūspaši,untājumsarmanibūs jārīkojas,kadjūsnesīsietmanuķermeni,laiietuartouz Kānaānazemi,laimaniapglabātu,

12Jūda,IsašarsunZebulonsnesīsmanuszārkusaustrumu pusē,Rūbens,SimeonsunGadsdienvidos,Efraims, ManaseunBenjamīnsrietumos,Dans,AšersunNaftalis ziemeļos

13LaiLevijstonenessevlīdzi,joviņšunviņadēlinesīs TāKungaderībasšķirstukopāarizraēliešiemnometnē,un laiarīmansdēlsJāzepstonenes,jolaiirķēniņagodība; tikaiEfraimsunManasebūsviņuvietā.

14Tātudarīsiarmani,kadtumaniaizvedīsi;neaizmirsti nekonovisa,koestevpavēlu;unnotiks,kadtutāman darīsi,tadTasKungstevilabvēlīgiatcerēsiesuntavus bērnuspēctevismūžīgi

15Unjūs,manidēli,godājietikvienssavubrāliunsavu radiniekuunpavēlietsaviembērniemunsavubērnu bērniempēcjumskalpotTamKungam,jūsutēvuDievam, visasdienas

16Laituilgidzīvotuvirszemes,tuuntavibērni,untavu bērnubērnimūžīgi,darīdamito,kasirlabsuntaisnīgsTā Kunga,tavaDieva,acīs,staigājotvisosViņaceļos 17Untu,Jāzep,mansdēls,piedod,eslūdzu,savubrāļu grēkusunvisusviņupārkāpumusparnetaisnību,koviņi tevnodarījuši,joDievstobijaparedzējistavamuntaviem bērniemparlabu

18Un,ak,mansdēls,neatstājsavusbrāļusĒģiptes iedzīvotājurokās,nedzaizvainoviņujūtas,jolūk,es nododuviņusDievarokāuntavārokā,laipasargātuviņus

noēģiptiešiem;unJēkabadēliatbildējasavamtēvam, sacīdami:Ak,mūsutēvs,visu,kotumumsesipavēlējis,tā mēsdarīsim;laiDievsirarmums

19UnJēkabssacījasaviemdēliem:"LaiDievsirarjums, kadjūssargāsietvisusViņaceļus;neatkāpietiesnoViņa ceļiemnepalabi,nepakreisi,darīdamito,kasirlabsun taisnīgsViņaacīs

20Joeszinu,kapēdējāsdienāsjūspiemeklēsdaudzasun lielasnelaimeszemē;jā,jūsubērniunbērnubērni, kalpojiettikaiTamKungam,unViņšjūsglābsnovisām nelaimēm

21Unnotiks,kadjūssekosietDievam,laiViņamkalpotu, unmācīsietsaviembērniempēcjumsunsavubērnu bērniempazītToKungu,tadTasKungsjumsunjūsu bērniemcelskalpunojūsubērnuvidus,unTasKungsjūs izglābscaurSavurokunovisāmbēdāmunizvedīsjūsno Ēģiptesunatvedīsatpakaļjūsutēvuzemē,laijūstodroši iemantotu

22UnJēkabspārstājapavēlētsaviemdēliem,ievilkakājas gultā,nomirauntikapiepulcinātssavaitautai

23UnJāzepskritavirsūsavamtēvam,untasskaļiraudāja unbrēcapārviņu,untasviņuskūpstīja,unviņšsaucarūgtā balsī,unviņšsacīja:“Ak,manstēvs,manstēvs!”

24Unviņadēlasievasunvissviņanamsnācaunkrita virsūJēkabam,untieraudājaparviņuunskaļābalsī vaimanājaparJēkabu

25UnvisiJēkabadēlipiecēlāskopāunsaplēsasavas drēbes,unvisiaplikamaisusapsaviemgurniem,unkrita uzsavavaiga,unkaisījaputekļusuzsavāmgalvāmpret debesīm

26UntastikapaziņotsJāzepasievaiOsnatai,unviņa piecēlāsunuzvilkamaisu,unviņakopāarvisāmēģiptiešu sievietēmnācaunsērojaunraudājaparJēkabu

27UnarīvisiĒģiptesļaudis,kaspazinaJēkabu,sanāca tanīdienā,kadtietodzirdēja,unvisaĒģipteraudāja daudzasdienas

28UnarīnoKanaānazemessievietesieradāsĒģiptē,kad dzirdēja,kaJēkabsirmiris,unviņasapraudājaviņuĒģiptē septiņdesmitdienas

29Unpēctamnotika,kaJāzepspavēlējasaviemkalpiem ārstiembalzamētviņatēvuarmirrēm,vīrakuunvisādiem vīrakiemunsmaržvielām,unārstibalzamējaJēkabu,kā Jāzepsviņiembijapavēlējis.

30UnvisaĒģiptestautaunvecajie,unvisiGošeneszemes iedzīvotājiraudājaunsērojaparJēkabu,unvisiviņadēli unviņasaimesbērnisērojaunsērojaparsavutēvuJēkabu daudzasdienas

31Unpēctam,kadviņaraudāšanasdienasbijapagājušas, septiņdesmitdienasvēlāk,Jāzepssacījafaraonam:"Esiešu unapbedīšusavutēvuKānaānazemē,kāviņšmanlika zvērēt,untadesatgriezīšos"

32UnfaraonssūtījaJāzepu,sacīdams:“Ejunapglabāsavu tēvu,kāviņširsacījisunkāviņšteviirliciszvērēt!”Un Jāzepscēlāskopāarvisiemsaviembrāļiem,laidotosuz KānaānazemiapglabātsavutēvuJēkabu,kāviņštiembija pavēlējis

33UnfaraonspavēlējapasludinātvisāĒģiptē,sacīdams: “Ikviens,kasneiesaugšupkopāarJāzepuunviņabrāļiem uzKanaānazemi,laiapglabātuJēkabu,mirs”

34UnvisaĒģiptedzirdējafaraonapaziņojumu,unvisi kopāpiecēlās,unvisifaraonakalpiunviņanamavecaji,un

Džasers

visiĒģipteszemesvecajidevāsaugšupkopāarJāzepu,un visifaraonaierēdņiunaugstmaņidevāsaugšupkāJāzepa kalpi,unviņidevāsapglabātJēkabuKanaānazemē

35UnJēkabadēlinesazārkus,uzkuriemviņšgulēja;visu, koviņutēvstiembijapavēlējis,tāviņadēliarviņudarīja.

36Unzārksbijanotīrazeltaunvisapkārtinkrustētsar oniksaakmeņiemunbdelliju;unzārkapārsegsbijazelta austsdarbs,savienotsardiegiem,unpāritiembijaoniksa akmeņuunbdellijaāķi

37UnJāzepsuzlikasavamtēvamJēkabamlieluzeltakroni unielikaviņarokāzeltascepteri,unviņiapstājazārku,kā tasbijaķēniņuparadumsviņudzīveslaikā

38UnvisiĒģipteskaraspēkigājaviņampapriekšušajā ierindā,sākumāvisifaraonavarenievīriunJāzepavarenie vīri,unpēcviņiempārējieĒģiptesiedzīvotāji,unviņivisi bijaapjoztiarzobeniemunbruņotiembruņutērpiem,un viņiembijakaraieroči

39Unvisiraudātājiunsērotājigājapagabalupretīzārkam, raudādamiunvaimanādami,betpārējieļaudissekoja zārkam

40UnJāzepsunviņasaimekopāgājapiezārkabasām kājāmunraudāja,unpārējieJāzepakalpigājaviņam apkārt;katramvīrambijasavasrotaslietas,unviņivisibija bruņojušiesarsaviemkaraieročiem

41UnpiecdesmitJēkabakalpigājazārkapapriekšuun kaisījagarceļumirresunalvejas,unvisādassmaržīgas zāles,unvisiJēkabadēli,kasnesazārku,gājapasmaržīgo zāļuveikalu,unJēkabakalpigājaviņiempapriekšu, kaisīdamismaržīgāszālesgarceļu

42UnJāzepsdevāsaugšuparsmagunometni,untāviņi darījakatrudienu,līdzviņinonācaKanaānazemēun nonācapieHatadaskulšanasklona,kasbijaotrpus Jordānai,unviņisērojatanīvietāļotilielāsunsmagas sērās.

43UnvisiKanaānaķēniņidzirdējaparšolietu,unviņivisi izgāja,katrsvīrsnosavasmājas,trīsdesmitviensKanaāna ķēniņš,unviņivisinācaarsaviemvīriem,laisērotuun raudātuparJēkabu

44UnvisišieķēniņiredzējaJēkabazārkus,unlūk,uztiem bijaJāzepakronis,unviņiarīuzlikasavuskroņusuz zārkiemunapjozatosarkroņiem

45Unvisišieķēniņitanīvietāsarīkojalielasunsmagas sēraskopāarJēkabaunĒģiptesdēliemparJēkabu,jovisi KanaānaķēniņizinājaJēkabaunviņadēluvaronību

46UnĒsavamnonācaziņa,kaJēkabsirmirisĒģiptē,un viņadēliunvisaĒģipteviņuveduzKānaānazemi,laiviņu apglabātu

47UnĒsavstodzirdēja,joviņšdzīvojaSeīrakalnā,un viņšcēlāskopāarsaviemdēliemunvisusavutautuunvisu savusaimi,ļotilielutautu,unviņinācasērotunraudātpar Jēkabu

48Unnotika,kadĒsavsatnāca,viņšsērojaparsavubrāli Jēkabu,unvisaĒģipteunvissKānaānsatkalcēlāsunkopā arĒsavusērojaparJēkabutanīvietā

49UnJāzepsunviņabrāļiatvedasavutēvuJēkabunotās vietas,unviņidevāsuzHebronu,laiapglabātuJēkabualā pieviņatēviem.

50UnviņinonācaKireat-Arbā,piealas,un,tiemejot, ĒsavsarsaviemdēliemnostājāsJāzepaunsavubrāļu priekšākāšķērslisalā,sacīdams:"Jēkabsturnetiks apglabāts,jotāpiedermumsunmūsutēvam"

51UnJāzepsunviņabrāļidzirdējaĒsavadēluvārdus,un tieļotisadusmojās,unJāzepspiegājapieĒsava,sacīdams: "Kastasir,koviņirunā?Patiesi,manstēvsJēkabsto nopirkanotevisparlielubagātībupēcĪzākanāves,nujau pirmsdivdesmitpieciemgadiem,unarīvisuKanaānazemi viņšnopirkanotevisunnotaviemdēliem,unnotaviem pēcnācējiempēctevis"

52UnJēkabstonopirkasaviemdēliemunsaviem pēcnācējiemparmūžīgumantojumu,unkāpēctušodien runāšīslietas?

53UnĒsavsatbildēja,sacīdams:"Turunānepatiesiun runāmelus,joesneesmupārdevisnekonotā,kasman piederējavisāšajāzemē,kātusaki,unarīmansbrālis Jēkabsnavpircisnekonotā,kasmanpiederējašajāzemē"

54UnĒsavsrunājašīslietas,laiarsaviemvārdiem piemānītuJāzepu,joĒsavszināja,kaJāzepanebijaklāt tajāsdienās,kadĒsavspārdevaJēkabamvisu,kasviņam piederējaKanaānazemē

55UnJāzepssacījaĒsavam:“Patiesi,manstēvsšīslietas iriekļāvistavāpirkšanasdokumentāunirapliecinājisšo dokumentulieciniekupriekšā,unredzi,tasirpiemums Ēģiptē.”

56UnĒsavsatbildēja,sacīdamsviņam:"Atnesliecību, visu,kotutajāatradīsi,tāmēsdarīsim"

57UnJāzepspasaucasavubrāliNaftaliunsacīja: “Steidziesātri,nekavējies,unskrien,lūdzu,uzĒģiptiun atvedšurpvisusdokumentus:pirkšanasdokumentu, apzīmogotodokumentuunatklātodokumentu,kāarīvisus pirmosdokumentus,kurosirrakstītivisipirmdzimtības tiesībudarījumi,atvedšurp”

58Untutosatvedīsipiemumsšurp,laimēsnotiem uzzinātuvisusĒsavaunviņadēluvārdus,koviņišodien runāja

59UnNaftalispaklausījaJāzepabalsijunsteidzāsun skrēja,laidotosuzĒģipti,unNaftalisbijavieglākskājām nekāvisibrieži,kasbijatuksnesī,joviņšgājauzlabības vārpām,tāsnesaspiežot.

60Un,kadĒsavsredzēja,kaNaftalisbijadeviespēc pierakstiem,viņšunviņadēlipastiprinājasavupretestību alai,unĒsavsunvisiviņaļaudissacēlāspretJāzepuun viņabrāļiem,laicīnītos

61UnvisiJēkabadēliunĒģiptestautacīnījāsarĒsavuun viņavīriem,unĒsavadēliunviņatautatikasakautiJēkaba dēlupriekšā,unJēkabadēlinogalinājačetrdesmitvīrusno Ēsavatautas

62UnHusims,Danadēls,Jēkabadēls,tanīlaikābijakopā arJēkabadēliem,betviņšbijaapmēramsimtsolekšu attālumānokaujasvietas,joviņšpalikakopāarJēkaba dēlubērniempieJēkabanestuvēm,laitāssargātu

63UnHusimsbijamēmsunkurls,tomērviņšsaprata cilvēkuvidūskanošāsšausmubalsis

64Unviņšjautāja,sacīdams:"Kāpēcjūsneapglabājat mirušos,unkasparšolieloizbīli?"Untieatbildējaviņam arĒsavaunviņadēluvārdiem;unviņšskrējapieĒsava kaujasvidū,unviņšnogalinājaĒsavuarzobenuunnocirta viņamgalvu,untāaizlēcatālu,unĒsavskritakaujasļaužu vidū.

65Un,kadHusimstoizdarīja,Jēkabadēliguvavirsroku pārĒsavadēliem,unJēkabadēliarvaruapglabājasavu tēvuJēkabualā,unĒsavadēlitoredzēja.

66UnJēkabstikaapglabātsHebronā,Makpelasalā,ko ĀbrahāmsbijanopircisnoHetadēliemparapbedījumu vietu,unviņštikaapglabātsļotidārgāsdrēbēs

67Unnevienamķēniņamnetikaizrādītstādsgods,kādu Jāzepsizrādījasavamtēvamviņanāvesbrīdī,joviņšviņu apglabājaarlielugodu,kātodaraķēniņi

68UnJāzepsunviņabrāļisarīkojaseptiņasdienassēras parsavutēvu.

57.NODAĻA

1UnpēctamĒsavadēlikarojaarJēkabadēliem,unĒsava dēlicīnījāsarJēkabadēliemHebronā,unĒsavsjoprojām gulējamirisunnebijaapglabāts

2Uncīņastarpviņiembijasīva,unĒsavadēlitikasakauti Jēkabadēlupriekšā,unJēkabadēlinogalinājaastoņdesmit vīrusnoĒsavadēliem,unneviensnenomiranoJēkabadēlu tautas;unJāzeparokaguvavirsrokupārvisuĒsavadēlu tautu,unviņšsagūstījaZefo,Ēlifasadēlu,Ēsavadēla,un piecdesmitviņavīrus,unviņšsasējatosardzelzsķēdēm unnodevatossavukalpurokās,laitietosaizvestuuz Ēģipti.

3Unnotika,kadJēkabadēlibijasagūstījušiZefounviņa tautu,visi,kasbijaatlikušinoĒsavanama,ļotibaidījāspar savudzīvību,kaarīpašinetiktusagūstīti,unviņivisibēga kopāarĒsavadēluĒlifāzuunviņatautu,kopāarĒsavalīķi, undevāspasavuceļuuzSeīrakalnu

4UnviņinonācaSeīrakalnāunapglabājaĒsavuSeīrā,bet viņagalvuviņinebijaatvedušilīdziuzSeīru,jotābija apglabātatanīvietā,kurHebronābijanotikusikauja

5Unnotika,kadĒsavadēlibijaaizbēgušinoJēkaba dēliem,JēkabadēlivajājatoslīdzSeīrarobežām,betviņi nenogalinājanevienuvīrunoviņuvidus,kadtietosvajāja, joĒsavalīķis,kotienesasevlīdzi,sacēlaviņosapjukumu, tāpēctiebēga,unJēkabadēlipagriezāsatpakaļnoviņiem unnonācauzvietu,kurbijaviņubrāļiHebronā,unviņi palikaturtajādienāunnākamajādienā,līdzviņiatpūtāsno kaujas

6UntrešajādienāviņisapulcinājavisusSeīra,horieša, dēlusunvisusaustrumubērnus,ļaužupulkukājūras smiltis,untiedevāsunnonācaĒģiptē,laikarotuarJāzepu unviņabrāļiem,laiatbrīvotusavusbrāļus

7UnJāzepsunvisiJēkabadēlidzirdēja,kaĒsavadēliun austrumubērnibijanākušipretviņiemkaujā,laiglābtu savusbrāļus

8UnJāzepsunviņabrāļiunstiprieĒģiptesvīridevāsun cīnījāsRamesesaspilsētā,unJāzepsunviņabrāļisagādāja spēcīgutriecienuĒsavadēliemunaustrumubērniem.

9Unviņinogalinājasešisimtitūkstošusvīru,unviņi nogalinājaviņuvidūvisusvarenosvīrusnoSeīra,horieša, bērniem;noviņiempalikatikainedaudzi,unviņi nogalinājaarīļotidaudzusnoaustrumubērniemunno Ēsavabērniem;unĒlifāzs,Ēsavadēls,unvisiaustrumu bērnibēgaJāzepaunviņabrāļupriekšā

10UnJāzepsunviņabrāļitosvajāja,līdztienonāca Sukotā,unviņivēlnogalinājanotiemSukotātrīsdesmit vīrus,betpārējieaizbēgaunaizbēgakatrsuzsavupilsētu. 11UnJāzepsunviņabrāļi,unĒģiptesvarenievīri atgriezāsnoviņiemarpriekuunpriecīgusirdi,jotiebija sakāvušivisussavusienaidniekus.

12UnZefo,Ēlifasadēls,unviņavīrijoprojāmbijavergi ĒģiptēpieJēkabadēliem,unviņumokaspieauga.

13Un,kadĒsavadēliunSeiradēliatgriezāssavāzemē, Seiradēliredzēja,kaviņivisibijakritušiJēkabadēluun ĒģiptestautasrokāsĒsavadēlukaujasdēļ.

14UnSeīradēlisacījaĒsavadēliem:"Jūsredzējāt,un tāpēcjūszināt,kašīnometnebijajūsudēļ,unnavpalicis pārineviensvarensvīrsvaikarapratējs.

15Tāpēctagadejietpromnomūsuzemes,ejietnomums uzKānaānazemi,uzzemi,kurjūsutēviirdzīvojuši;kāpēc jūsubērnimantosmūsubērnumantojumupēdējāsdienās?

16UnĒsavabērninegribējaklausītSeīrabērniem,un Seīrabērniapsvēraiespējuarviņiemkarot.

17UnĒsavabērnislepenisūtījaziņupieĀfrikasķēniņa Angeasa,tasir,Dinhabas,sacīdami:

18Atsūtipiemumsdažusnosaviemvīriem,laiviņināk piemums,unmēscīnīsimieskopāarSeīra,horieša, bērniem,joviņiirapņēmušiescīnītiesarmums,laimūs padzītunošīszemes.

19UnDinhabasķēniņšAngeasstāarīizdarīja,jotajos laikosviņšbijadraudzīgspretĒsavabērniem,unAngeass sūtījaĒsavabērniempiecsimtdrosmīgukājniekuun astoņsimtjātnieku

20UnSeīrabērnisūtījaziņuaustrumubērniemunMidiāna bērniem,sacīdami:“Jūsredzējāt,koĒsavabērnimumsir nodarījuši,kurudēļmēsgandrīzvisiesamiznīcinātiviņu karāarJēkabadēliem”

21Tāpēctagadnācpiemumsunpalīdzimums,unmēs kopācīnīsimiesarviņiem,unmēspadzīsimviņusno zemesunatriebsimiesparmūsubrāļulietu,kasgājabojā viņudēļcīņāarsaviembrāļiem,Jēkabadēliem.

22UnvisiaustrumubērnipaklausījaSeīrabērniem,unpie tiemnācaapastoņisimtivīruarizvilktiemzobeniem,un ĒsavabērnitanīlaikācīnījāsarSeīrabērniemPāranas tuksnesī

23UnSeīrabērnitoreizguvavirsrokupārĒsavadēliem, unSeīrabērnitanīdienākaujānogalinājaapdivsimtvīru noĒsavabērniem,DinhabasķēniņaAngeasaļaudīm

24UnotrādienāĒsavabērniatkalnāca,laiotroreizi cīnītosarSeīrabērniem,unkaujašootroreizibijasīvapret Ēsavabērniem,untāviņusļotisatraucaSeīrabērnudēļ

25KadĒsavabērniredzēja,kaSeīrabērnibijaspēcīgāki parviņiem,dažiĒsavabērnuvīrigriezāsunpalīdzējaSeīra bērniem,viņuienaidniekiem

26UnvēlnoĒsavabērnuļaudīmotrajākaujākrita piecdesmitastoņivīrinotautasAngeasā,Dinhabasķēniņā.

27UntrešajādienāĒsavabērnidzirdēja,kadažinoviņu brāļiembijanovērsušiesnoviņiem,laicīnītospretviņiem otrajākaujā;unĒsavabērnisēroja,kadviņitodzirdēja

28Unviņisacīja:"Kolaimēsdarāmsaviembrāļiem,kas novērsāsnomums,laipalīdzētuSeīrabērniem,mūsu ienaidniekiem?"TadĒsavabērniatkalsūtījaziņupie DinhabasķēniņaAngeasa,sacīdami:

29Atsūtipiemumsatkalcitusvīrus,laimēskopāar viņiemvarētucīnītiespretSeīrabērniem,joviņijaudivreiz irkļuvušispēcīgākiparmums

30UnAnhejsatkalsūtījapieĒsavabērniemapmēram sešsimtdrosmīguvīru,untienāca,laipalīdzētuĒsava bērniem

31UnpēcdesmitdienāmĒsavabērniatkalkarojaarSeira bērniemPāranastuksnesī,unkaujabijaļotisīvapretSeira

bērniem,unĒsavabērnišajālaikāguvavirsrokupārSeira bērniem,unSeirabērnitikasakautiĒsavabērnupriekšā, unĒsavabērninogalinājanoviņiemapmēramdivus tūkstošusvīru.

32UnvisiSeīrabērnuvaronīgievīrikritašajākaujā,un viņupilsētāsbijapalikušitikaiviņumaziebērni

33UnvissMidiānsunaustrumubērnimetāsbēgtno kaujaslauka,untieatstājaSeīrabērnusunbēga,kad redzēja,kakaujapārviņiemirsmaga,unĒsavabērni vajājavisusaustrumubērnus,līdztiesasniedzaviņuzemi

34UnĒsavabērnivēlnogalinājanoviņiemapmēram divsimtpiecdesmitvīrus,unnoĒsavabērnuļaudīmtanī kaujākritaapmēramtrīsdesmitvīri,betšīnelaimenācapār viņiemtāpēc,kaviņubrāļinovērsāsnoviņiem,lai palīdzētuSeīra,horieša,bērniem,unĒsavabērniatkal dzirdējaparsavubrāļuļaunajiemdarbiem,unviņiatkal sērojaparšolietu

35UnpēckaujasĒsavabērnipagriezāsatpakaļun atgriezāsmājāsSeīrā,unĒsavabērninogalinājatos,kas bijapalikušiSeīrabērnuzemē;viņinogalinājaarīviņu sievasunmazosbērnus,viņineatstājanevienudzīvu, izņemotpiecdesmitjaunuszēnusunjaunavas,kurusviņi atstājadzīvus,unĒsavabērnitosnenogalināja,unzēni kļuvaparviņuvergiem,unjaunavasviņiņēmaparsievām

36UnĒsavabērnidzīvojaSeīrā,Seīrabērnuvietā,unviņi iemantojaviņuzemiunpārņēmatosavāīpašumā

37UnĒsavabērniatņēmaSeīrabērniemvisu,kas piederējašaizemē,arīviņuganāmpulkus,viņuvēršusun viņumantu,unvisu,kaspiederējaSeīrabērniem,Ēsava bērniatņēma,unĒsavabērnidzīvojaSeīrāSeīrabērnu vietālīdzpatšaidienai,unĒsavabērnisadalījazemidaļās pieciemĒsavadēliempēcviņuģimenēm

38Untanīsdienāsnotika,kaĒsavabērniapņēmāskronēt sevķēniņuzemē,kuruviņibijaieguvuši.Unviņisacīja viensotram:"Netā,joviņšvaldīspārmumsmūsuzemē, unmēsbūsimviņapadotībā,unviņšcīnīsiesmūsukaujas pretmūsuienaidniekiem."Unviņitāarīizdarīja.

39UnvisiĒsavabērnizvērēja,sacīdami:"Neviensnoviņu brāļiemnekadvairsnevaldīspārviņiem,kāvienkāds svešinieks,kasnavnoviņubrāļiem,jovisuĒsavabērnu dvēselesbijasašutušas,ikvienspretsavudēlu,brāliun draugu,tāļaunumadēļ,koviņicietanosaviembrāļiem, kadtiekarojaarSeīrabērniem.

40TāpēcĒsavadēlizvērēja,sacīdami:"Notāsdienasun turpmākviņineizvēlēsķēniņunosavubrāļuvidus,betgan kādunosvešaszemeslīdzpatšaidienai."

41UnturbijakādsvīrsnoDinhabasķēniņaAngeasatautas; viņavārdsbijaBela,Beoradēls,viņšbijaļotidrosmīgsvīrs, skaistsunpievilcīgs,gudrsvisāgudrībā,saprātīgsun padomsbagātsvīrs;unAngeasatautānebijanevienaviņam līdzīga

42UnvisiĒsavabērniviņuņēmaunsvaidījaunkronēja parķēniņu,untiepaklanījāsviņapriekšāunsacījaviņam: "Laidzīvoķēniņš,laidzīvoķēniņš!"

43Unviņiizklājapalagu,unkatramvīramatnesaviņam zeltaunsudrabaauskarusvaigredzenus,vairokassprādzes, unviņipadarījaviņuļotibagātuarsudrabuunzeltu,oniksa akmeņiemunbdelliju,unviņiuzcēlaviņamķēnišķīgutroni, unviņiuzlikaviņamuzgalvaskaraliskukroni,unviņi uzcēlaviņampili,unviņšturdzīvoja,unviņškļuvapar ķēniņupārvisiemĒsavabērniem

44UnAngeasasļaudissaņēmasavuatlīdzībuparsavu kaujunoĒsavabērniem,unviņidevāsunatgriezāstanī laikāpiesavakungaDinhabā

45UnBelavaldījapārĒsavabērniemtrīsdesmitgadus,un ĒsavabērnidzīvojatanīzemēSeīrabērnuvietāundroši dzīvojaviņuvietālīdzpatšaidienai

58.NODAĻA

1Unnotika,katrīsdesmitotrajāgadā,kadisraēliešidevās uzĒģipti,tasir,Jāzepaseptiņdesmitpirmajādzīvesgadā, tanīgadānomirafaraons,Ēģiptesķēniņš,unviņadēls Magronskļuvaķēniņšviņavietā.

2UnfaraonspirmsJāzepanāvespavēlējakļūtpartēvu savamdēlamMagronamunlaiMagronsbūtuJāzepa aprūpēunviņapadomos.

3UnvisaĒģiptepiekritašailietai,kaJāzepsbūsķēniņš pārviņiem,jovisiēģiptiešimīlējaJāzeputāpatkāiepriekš, tikaiMagrons,faraonadēls,sēdējasavatēvatronī,unviņš kļuvaparķēniņutanīsdienāssavatēvavietā

4Magronambijačetrdesmitviensgads,kadviņšsāka valdīt,unčetrdesmitgadusviņšvaldījaĒģiptē,unvisa ĒģiptenosaucaviņavārduFaraonspēcviņatēvavārda,kā tasbijaviņuparadumsĒģiptēdarītarkatruķēniņu,kas valdījapārviņiem.

5Unnotika,kadfaraonsvaldījasavatēvavietā,viņš nodevaĒģipteslikumusunvisasvaldībaslietasJāzepa rokās,kāviņatēvsviņambijapavēlējis.

6UnJāzepskļuvaparķēniņupārĒģipti,joviņšpārvaldīja visuĒģipti,unvisaĒģiptebijaviņaaprūpēunviņa padomos,jovisaĒģiptepēcfaraonanāvessliecāsuz Jāzepu,unviņiļotimīlējaviņuvaldītpārviņiem 7Betstarpviņiembijadažiļaudis,kuriemviņšnepatika, sacīdami:“Nevienssvešiniekslainevaldīspārmums.” TomērvisaĒģiptesvaldībatajoslaikospēcfaraonanāves nonācaJāzeparokās,viņamesotpārvaldniekamun rīkojotiesvisāzemē,kāviņšvēlējās,nevienam neiejaucoties

8UnvisaĒģiptebijaJāzepaaprūpē,unJāzepskarojaar visiemapkārtējiemienaidniekiemunpakļāvatos;arīvisu zemiunvisusfilistiešuslīdzKanaānarobežāmJāzeps pakļāva,untievisibijaviņavarā,untiemaksājaJāzepam ikgadējunodevu.

9Unfaraons,Ēģiptesķēniņš,apsēdāstronīsavatēvavietā, betviņšbijaJāzepapakļautībāunpadomagūstā,kāviņš sākumābijasavatēvapakļautībā.

10ViņšnevaldījacitādikāvienĒģipteszemē,pēcJāzepa padoma,betJāzepstanīlaikāvaldījapārvisuzemi,no ĒģipteslīdzlielajaiPeratasupei

11UnJāzepamveicāsvisosviņaceļos,unTasKungsbija arviņu,unTasKungsdevaJāzepamvēlvairākgudrības, goda,slavasunmīlestībaspretviņuēģiptiešusirdīsunvisā zemē,unJāzepsvaldījapārvisuvalstičetrdesmitgadus 12Unvisasfilistiešuzemes,Kanaānazeme,Sidonazeme unviņpusJordānasnesaJāzepamdāvanasvisasviņadienas, unvisazemebijaJāzeparokās,untāsnesaviņamikgadēju nodevu,kātasbijanoteikts,joJāzepsbijacīnījiespret visiemapkārtējiemienaidniekiemuntospakļāvis,unvisa zemebijaJāzeparokās,unJāzepsdrošisēdējasavātronī Ēģiptē.

13Unarīvisiviņabrāļi,Jēkabadēli,drošidzīvojazemē visasJāzepadienas,unviņibijaauglīgiunļotivairojās zemē,unviņikalpojaTamKungamvisassavasdienas,kā viņutēvsJēkabstiembijapavēlējis.

14Unnotika,kapēcdaudzāmdienāmungadiem,kad ĒsavabērnimierīgidzīvojasavāzemēarsavuķēniņuBelu, Ēsavabērnibijaauglīgiunvairojāszemē,unviņiapņēmās ietuncīnītiesarJēkabadēliemunvisuĒģipti,unatbrīvot savubrāliZefo,Ēlifasadēlu,unviņavīrus,jotietajos laikosvēlbijaJāzepavergi

15UnĒsavabērnisūtījaziņupievisiemaustrumubērniem, untienoslēdzaartiemmieru,unvisiaustrumubērnināca pieviņiem,laiietukopāarĒsavabērniemuzĒģiptikarot.

16UnpieviņiemnācaarīnoDinhabasķēniņaAngeasa ļaudīm,untiesūtījaarīpieIšmaēlabērniem,unarītienāca pieviņiem.

17UnvisišieļaudissapulcējāsundevāsuzSeīru,lai palīdzētuĒsavabērniemviņukaujā,unšīnometnebijaļoti lielaunpilnaarļaudīm,tikdaudzkājūrassmiltis, apmēramastoņisimtitūkstošivīru,gankājnieku,gan kavalērijas,unvisišiekaraspēkidevāsuzĒģipti,laicīnītos arJēkabadēliem,unviņiapmetāsnometnēpieRamzesa.

18UnJāzepsdevāsceļākopāarsaviembrāļiemkopāar Ēģiptesvarenajiemvīriem,apmēramsešisimtivīru,untie cīnījāsartiemRamzesaszemē;unJēkabadēlitanīlaikā atkalcīnījāsarĒsavabērniempiecdesmitajāgadā,kad JēkabadēlidevāsuzĒģipti,tasirBelasvaldīšanas trīsdesmitajāgadāpārĒsavabērniemSeirā.

19UnTasKungsnodevavisusĒsavavarenosvīrusun austrumubērnusJāzepaunviņabrāļurokās,unĒsava bērnuļaudisunaustrumubērnitikaJāzepapriekšāsakauti. 20UnnoĒsavaļaudīmunaustrumubērniem,kastika nogalināti,kritaJēkabadēlupriekšāapmēramdivsimt tūkstošvīru,unviņuķēniņšBela,Beoradēls,kritakopāar viņiemkaujā,un,kadĒsavabērniredzēja,kaviņuķēniņš bijakritiskaujāunmiris,viņurokaskaujākļuvaļenganas

21UnJāzepsunviņabrāļiunvisaĒģiptejoprojāmkāva Ēsavanamaļaudis,unvisiĒsavaļaudisbaidījāsnoJēkaba dēliemunbēganoviņiem

22UnJāzepsunviņabrāļiunvisaĒģiptetosvajājavienas dienasgājumuunvēlnogalinājanotiemapmēramtrīs simtivīru,turpinottosnogalinātceļā;unpēctamtieno tiemgriezāsatpakaļ.

23UnJāzepsunvisiviņabrāļiatgriezāsĒģiptē,unno viņiemnetrūkanevienavīra,betnoēģiptiešiemkrita divpadsmitvīri.

24Un,kadJāzepsatgriezāsĒģiptē,viņšpavēlējaCefoun viņavīrusvēlvairāksasiet,untietossasējadzelžos,untie vairojaviņubēdas

25UnvisiĒsavabērnuļaudisunaustrumubērniatgriezās kaunā,ikvienssavāpilsētā,jovisivaroņi,kasbijapie viņiem,bijakritušikaujā.

26Un,kadĒsavabērniredzēja,kaviņuķēniņškaujābija kritis,viņisteidzāsunpaņēmavīrunoaustrumubērnu ļaudīm;viņavārdsbijaJobabs,Zarahadēls,noBocras zemes,unviņiiecēlaviņuparķēniņupārviņiemBelas, viņuķēniņa,vietā.

27UnJobabsapsēdāsBelastronīkāķēniņšviņavietā,un JobabsvaldījaEdomāpārvisiemĒsavabērniemdesmit gadus,unĒsavabērninotāsdienasvairsnegājakarotar

Jēkabadēliem,joĒsavadēlizinājaJēkabadēluvaronību unļotinotiembijās.

28BetnotāsdienasĒsavabērniienīdaJēkabadēlus,un naidsunnaidsbijaļotispēcīgsviņustarpāvisasdienaslīdz patšaidienai.

29Unpēctam,desmitgadusvēlāk,nomiraJobabs,Zaraha dēls,noBocras,unĒsavabērnipaņēmavīru,vārdā Hušams,noTemanazemes,unviņiiecēlaviņuparķēniņu pārseviJobabavietā,unHušamsvaldījaEdomāpārvisiem Ēsavabērniemdivdesmitgadus

30UnJāzeps,Ēģiptesķēniņš,unviņabrāļi,unvisiIsraēla bērnitanīsdienāsdrošidzīvojaĒģiptēkopāarvisiem Jāzepabērniemunviņabrāļiem,bezjebkādiemšķēršļiem vaiļauniemnegadījumiem,unĒģipteszemetanīlaikābija mierānokaraJāzepaunviņabrāļudienās

59.NODAĻA

1UnšieirIsraēladēluvārdi,kasdzīvojaĒģiptē,kasbija nācušikopāarJēkabu;visiJēkabadēlinācauzĒģipti, ikviensarsavunamu

2LeasbērnibijaRūbens,Simeons,Levijs,Jūda,Isašarsun Zebulons,unviņumāsaDīna

3UnRāhelesdēlibijaJāzepsunBenjamīns

4UnZilpas,Leaskalpones,dēlibijaGadsunAšers.

5UnBilhas,Rāheleskalpones,dēlibijaDansunNaftalis

6Unšiebijaviņupēcnācēji,kasviņiemdzimušiKanaāna zemē,pirmsviņinonācaĒģiptēkopāarsavutēvuJēkabu.

7RūbenadēlibijaHanohs,Pallu,KecronsunKarmijs

8UnSimeonadēlibijaJemuēls,Jamīns,Ohads,Jahīns, ZoharsunSauls,kanaāniešusievasdēls.

9UnLevijadēlibijaGeršons,KehatsunMerāri,unviņu māsaJohebeda,kasviņiempiedzima,kadviņidevāsuz Ēģipti.

10UnJūdasdēlibijaĒrs,Onans,Šela,PerecsunZerahs 11UnĒrsunOnansnomiraKanaānazemē;unPerecadēli bijaKecronsunHamuls.

12UnIsašaradēlibijaTola,Pūva,ĪbsunŠomrons 13UnZebulonadēlibijaSereds,ElonsunJahleēls,un DanadēlsbijaHusims.

14UnNaftalidēlibijaJahceēls,Gunijs,JecersunŠilams 15UnGadadēlibijaCifjons,Hadži,Šunijs,Ecbons,Ērijs, ArodiunArēlijs.

16UnAšeradēlibijaJimna,Jisva,Jisvi,Berijaunviņu māsaSeraha;unBerijasdēlibijaHebersunMalkiēls

17UnBenjamīnadēlibijaBela,Behers,Ašbels,Gera, Naamans,Ahi,Rošs,Mupims,HupimsunOrds

18UnJāzepadēli,kasviņamdzimušiĒģiptē,bijaManase unEfraims

19Unvisasdvēseles,kasnācanoJēkabagurniem,bija septiņdesmitdvēseles;šīsirtās,kasnācakopāarJēkabu, savutēvu,uzĒģipti,laiturdzīvotu;unJāzepsunvisiviņa brāļidrošidzīvojaĒģiptēunēdanoĒģipteslabākāvisas Jāzepadzīvesdienas

20UnJāzepsdzīvojaĒģipteszemēdeviņdesmittrīsgadus, unJāzepsvaldījapārvisuĒģiptiastoņdesmitgadus

21Un,kadJāzepanāvesdienastuvojās,viņšsūtījaun aicinājasavusbrāļusunvisusavatēvanamu,untievisi sanācakopāunapsēdāsviņapriekšā

22UnJāzepssacījasaviembrāļiemunvisaisavatēva saimei:“Redzi,esmiršu,unDievsjūsnoteiktipieskatīsun

atvedīsnošīszemesuztozemi,koViņšjūsutēviem zvērējadot.

23Un,kadDievsjūsapraudzīsunatvedīsnošejienesuz jūsutēvuzemi,tadatvedietnošejieneslīdziarīmanus kaulus.

24UnJāzepslikaIsraēlabērniemzvērētparsaviem pēcnācējiempēcviņiem,sacīdams:“Dievsjūsnoteikti apmeklēs,unjūsatvedīsietmanuskaulusnošejieneslīdzi.”

25Unpēctamnotika,kaJāzepsnomiratanīgadā, septiņdesmitpirmajāgadā,kadizraēliešidevāsuzĒģipti

26UnJāzepambijasimtdesmitgadi,kadviņšnomira Ēģipteszemē,unvisiviņabrāļiunvisiviņakalpicēlāsun balzamējaJāzepu,kātasbijaviņuparadums,unviņabrāļi unvisaĒģiptesērojaparviņuseptiņdesmitdienas

27UnviņiielikaJāzepuzārkā,kasbijapilnsar smaržvielāmunvisādāmsmaržvielām,unapglabājaviņu pieSihorasupeskrasta,unviņadēlusunvisusviņabrāļus, unvisaviņatēvasaimesarīkojaseptiņasdienassēraspar viņu.

28Unnotika,kapēcJāzepanāvesvisiēģiptiešitajoslaikos sākavaldītpārIsraēlabērniem,unfaraons,Ēģiptesķēniņš, kasvaldījasavatēvavietā,pieņēmavisusĒģipteslikumus unvadījavisuĒģiptesvaldībupēcsavapadoma,unviņš drošivaldījapārsavutautu

60.NODAĻA

1Un,kadgadsapritējaseptiņdesmitotraiskopšizraēliešu došanāsuzĒģiptipēcJāzepanāves,Cefs,Ēlifāzadēls, Ēsavadēladēls,bēganoĒģipteskopāarsaviemvīriem,un tiedevāsprom.

2UnviņšnonācaĀfrikā,tasir,Dinhabā,pieĀfrikas ķēniņaAngeasa,unAngeassviņusuzņēmaarlielugoduun iecēlaZefoparsavakaraspēkavirspavēlnieku.

3UnZefoatradalabvēlībuAngeasaunviņatautasacīs,un ZefodaudzasdienasbijaĀfrikasķēniņaAngeasa karaspēkavirspavēlnieks.

4UnZefopavedinājaĀfrikasķēniņuAngeasusapulcināt visusavuarmiju,laidotosuncīnītosarēģiptiešiemun Jēkabadēliem,unatriebtuviņiemsavubrāļulietu.

5BetAngeassnegribējaklausītCefo,laitasviņunovēlētu, joAngeasszinājaJēkabadēluspēkuunto,kotiebija nodarījušiviņaarmijaikarāarĒsavabērniem.

6UnZefotanīsdienāsbijaļotilielsAngeasaunvisas savastautasacīs,unviņšpastāvīgipavedinājaviņuskarot pretĒģipti,betviņinegribēja.

7Unnotika,katajoslaikosKitimaszemē,Pušimnas pilsētā,dzīvojakādsvīrs,vārdāUzu,unKitimasbērniviņu deģenerētidievināja,unvīrsnomira,unviņamnebijadēla, tikaivienameita,kurasvārdsbijaDžanja

8Unjaunavabijaārkārtīgiskaista,pievilcīgaungudra,un nevienanebijaredzētaviņailīdzīgāskaistumāungudrībā visāzemē

9UnĀfrikasķēniņaAngeasaļaudisviņuieraudzījaun nācaunslavējaviņuviņam,unAngeasssūtījapieKitimas bērniem,unviņšlūdzaviņusevparsievu,unKitimas ļaudispiekritadotviņuviņamparsievu.

10Un,kadAngeasavēstnešidevāsceļānoKitimaszemes, lūk,BibentuķēniņaTurnusavēstnešiieradāsKittimas pilsētā,joarīBibentuķēniņšTurnusssūtījasavus vēstnešus,lailūgtuviņamJanju,laiviņavarētuviņuņemt

sevparsievu,jovisiviņavīriviņuviņambijaslavējuši, tāpēcviņšsūtījapieviņasvisussavuskalpus.

11UnTurnakalpiieradāsKittimaspilsētāunlūdzaJanju, laiviņatiktuvestaparsievuviņuķēniņamTurnam.

12UnKitimasļaudissacījaviņiem:“Mēsnevaramviņu atdot,joĀfrikasķēniņšAngeassvēlējās,laiviņaviņam ņemparsievu,pirmsjūsatnācāt,unkamēsviņuviņam atdosim,untāpēctagadmēsnevaramatņemtAngeasam meiteni,laidotuviņuTurnam”

13JomēsļotibaidāmiesnoAngeasa,kaviņšvarētunākt kaujāpretmumsunmūsiznīcināt,unjūsukungsTurnuss nespēsmūsizglābtnoviņarokas

14Un,kadTurnasvēstnešidzirdējavisusKitimasbērnu vārdus,viņiatgriezāspiesavakungaunatstāstījaviņam visusKitimasbērnuvārdus

15UnKitimasbērnisūtījapiemiņasvēstuliAngejam, sacīdami:“Redzi,TurnussirsūtījispēcJanjas,laiņemtu viņusevparsievu,untāmēsviņamesamatbildējuši;un mēsdzirdējām,kaviņširsapulcinājisvisusavuarmiju,lai dotoskarāprettevi,unviņšplānoietpaSardūnijasceļu, laicīnītosprettavubrāliLuku,unpēctamviņšnāks,lai cīnītosprettevi.”

16UnAndžejsdzirdējaKitimasbērnuvārdus,kotieviņam sūtījapierakstā,unviņadusmasiedegās,unviņšcēlāsun sapulcinājavisusavuarmijuundevāscaurijūrassalāmpa SardūnijasceļupiesavabrāļaLuka,Sardūnijasķēniņa 17UnNiblos,Lūkadēls,dzirdēja,kaviņatēvocisAngeass nāk,unviņšdevāsviņampretīarsmaguarmiju,unviņš viņunoskūpstījaunapskāva,unNiblossacījaAngeasam: Kadtujautāsimanamtēvamparviņalabklājību,kades iešukopāartevicīnītiesarTurnu,lūdzviņuieceltmanipar savakaraspēkavirspavēlnieku,unAngeasstāarīizdarīja, unviņšdevāspiesavabrāļa,unviņabrālisnācaviņam pretī,unviņšjautājaviņamparviņalabklājību.

18UnEngejslūdzasavubrāliLūkupēcviņalabklājībasun ieceltviņadēluNiblosuparsavakaraspēkavirspavēlnieku, unLūkstāarīizdarīja,unEngejsunviņabrālisLūks sacēlāsundevāskaujāuzTērnu,unturbijalīdziliela armijaundaudzļaužu

19Unviņšieradāskuģos,untienonācaAštorašasprovincē, un,lūk,Turnussnācapretī,joviņšdevāsuzSardūnijuun bijaiecerējistoiznīcinātunpēctamnoturienesdotiesuz Angeju,laicīnītosarviņu.

20UnAndžejsunviņabrālisLūkssatikaTērnuKanopijas ielejā,unkaujastarpviņiemtanīvietābijaspēcīgaun varena.

21UnkaujapretSardūnijasķēniņuLūkubijasmaga,un vissviņakaraspēkskrita,unarīviņadēlsNiblosskritatajā kaujā

22UnviņatēvocisAngeasspavēlējasaviemkalpiem,un tieizgatavojaNiblosamzeltazārkuunielikaviņutajā,un AngeassatkaluzsākakaujupretTērnu,unAngeassbija stiprāksparviņu,unviņšviņunogalināja,unviņšsakāva visusviņaļaudisarzobenaasmeni,unAngeassatriebāspar savabrāļadēlaNiblosalietuunsavabrāļaLūkaarmijas lietu

23Un,kadTērnsnomira,torokas,kasizdzīvojakaujā, kļuvavājas,unviņibēganoAngeasaunviņabrāļaLūka 24UnAngeassunviņabrālisLūksvajājaviņuslīdz lielceļam,kasirstarpAlfanuunRomu,unviņinogalināja visuTurnasarmijuarzobenaasmeni

25UnSardūnijasķēniņšLūkspavēlējasaviemkalpiem izgatavotvarazārkuunievietottajāviņadēlaNiblosa ķermeni,unapglabātviņutanīvietā

26Unviņituruzcēlaaugstutorniuzlielceļaunnosaucato Niblosavārdālīdzpatšaidienai,unviņiarīapglabāja BibentuķēniņuTurnusutur,tanīvietā,kopāarNiblosu

27Unlūk,uzlielceļastarpAlfanuunRomuvienāpusēir NiblosakapsunotrāpusēTurnusakaps,unstarptiemlīdz patšaidienaiirbruģis

28Un,kadNiblosstikaapglabāts,viņatēvsLūkss atgriezāsarsavuarmijusavāzemēSardūnijā,unviņa brālis,ĀfrikasķēniņšAngeass,devāsarsavuļaudīmuz Bibentupilsētu,tasir,Turnaspilsētu.

29UnBibentuiedzīvotājidzirdējaparviņaslavuunļoti nobijāsnoviņa,unviņidevāsviņampretīarraudāšanuun lūgšanām,unBibentuiedzīvotājilūdzaAngeasu nenogalinātviņusunneiznīcinātviņupilsētu;unviņštāarī izdarīja,joBibentutajoslaikostikauzskatītaparvienuno Kitimubērnupilsētām;tāpēcviņšpilsētuneiznīcināja.

30BetnotāsdienasĀfrikasķēniņakaraspēksdevāsuz Kitimu,laitoizlaupītuunaplaupītu,un,kadvienviņi devās,viņiemlīdzigājaarīCefons,Angejaskaraspēka virspavēlnieks

31UnpēctamAngeasspagriezāsarsavuarmiju,unviņi nonācaPuzimnaspilsētā,unAngeassnoturienespaņēma parsievuJanju,Uzumeitu,unatvedaviņuuzsavupilsētu Āfrikā

61.NODAĻA

1Untanīlaikāfaraons,Ēģiptesķēniņš,pavēlējavisaisavai tautaiuzceltviņamstiprupiliĒģiptē

2UnviņšarīpavēlējaJēkabadēliempalīdzētēģiptiešiem celtniecībā,unēģiptiešiuzcēlaskaistuunelegantupilipar karaliskumājvietu,unviņštajādzīvojaunatjaunojasavu valdību,unviņšvaldījadroši

3UnZebulons,Jēkabadēls,nomiratanīgadā,tasir septiņdesmitotrajāgadāpēcisraēliešunolaišanasuzĒģipti, unZebulonsnomirasimtčetrpadsmitgadusvecsuntika ieliktszārkāunnodotssavubērnurokās.

4Unseptiņdesmitpiektajāgadānomiraviņabrālis Simeons,viņambijasimtdivdesmitgadiviņanāvesbrīdī, unarīviņštikaieliktszārkāunnodotssavubērnurokās.

5UnZefo,Ēlifasadēls,Ēsavadēla,Dinhabasķēniņa Angeasakaraspēkavirspavēlnieks,joprojāmkatrudienu pamudinājaAngeasusagatavotieskaujai,laicīnītosar JēkabadēliemĒģiptē,betAngeassnegribējatodarīt,jo viņakalpibijaviņamatstāstījušivisuJēkabadēluvarenību, kotietiembijanodarījušikaujāarĒsavabērniem

6UnZefotanīsdienāsikdienasvilinājaAngejucīnītiesar Jēkabadēliem

7UnpēckādalaikaAngeassuzklausījaZefovārdusun piekritaviņamcīnītiesarJēkabadēliemĒģiptē,unAngeass sakārtojavisussavusļaudis,ļaudis,kasbijatikdaudzkā smiltisjūraskrastā,unviņšpieņēmalēmumudotiesuz Ēģiptikaujā

8UnstarpAngeasakalpiembijapiecpadsmitgadusvecs jauneklis,kuravārdsbijaBileāms,Beoradēls,unjauneklis bijaļotigudrsunprataburvestības

9UnAngeasssacījaBileāmam:"Lūdzu,izsaucmums burvestības,laimēszinātu,kuršuzvarēsšajākaujā,uzkuru mēstagaddodamies"

10UnBileāmspavēlēja,laiviņamatnestuvasku,unviņš notāizgatavojaratuunjātniekutēlus,kasattēlojaAngeasa armijuunĒģiptesarmiju,unviņštosievietojaviltīgi sagatavotajosūdeņos,kasviņambijašimnolūkam,unviņš ņēmasavārokāmiršukokuzarus,unviņšpielietojasavu viltību,unviņšsavienojatosvirsūdens,unturviņamūdenī parādījāsAngeasakaraspēkatēli,kaskrītēģiptiešuun Jēkabadēlutēlupriekšā

11UnBileāmstopastāstījaAngejam,unAngejsizmisaun neapbruņojās,laidotosuzĒģiptikaujā,unpalikasavā pilsētā

12Un,kadZefo,Ēlifasadēls,redzēja,kaAngeassir izmisisnovēlēšanāsdotiescīņāarēģiptiešiem,Zefo aizbēganoAngeasanoĀfrikasundevāsuzKitimu

13UnvisiKitimasļaudisviņuuzņēmaarlielugoduun nolīgaviņu,laivisasdienascīnītosviņukaujās,unZefo tajoslaikoskļuvaārkārtīgibagāts,unĀfrikasķēniņa karaspēkstajoslaikosjoprojāmizklīda,unKitimasbērni sapulcējāsundevāsuzKupticijaskalnuĀfrikasķēniņa Angeasakaraspēkadēļ,kastuvojāsviņiem

14UnkādudienuCefampazudajaunagovs,unviņšdevās tomeklēt,unviņšdzirdējatomaurojamvisapkārtkalnam.

15UnZefogājaunieraudzīja,unlūk,kalnapakājēbija lielaala,unturalasieejābijalielsakmens,unZefo pāršķēlaakmeniuniegājaalā,unviņšieraudzīja,unlūk, lielszvērsaprijavērsi;novidusuzaugšutasizskatījāspēc cilvēka,unnovidusuzlejutasizskatījāspēcdzīvnieka,un Zefosacēlāspretdzīvniekuunnogalinājatoarsaviem zobeniem

16UnKitimasiedzīvotājitodzirdējaunļotipriecājāsun sacīja:"Kolaimēsdarāmaršovīru,kasirnokāvisšolopu, kasaprijamūsulopus?"

17Unviņivisisapulcējās,laiiesvētītuviņamvienudienu gadā,unviņitonosaucaviņavārdāparCefo,unviņi viņamatnesadzeramosupurusgadunogadatanīdienāun dāvanas

18TanīlaikāsaslimaJanja,ķēniņaAngeasasievasUzu meita,unviņasslimībaļotiietekmējaAngeasuunviņa ierēdņus,unAngeassjautājasaviemgudrajiemvīriem:"Ko mandarītJanjaiunkālaiesviņudziedinunoviņas slimības?"Unviņagudrievīriviņamatbildēja:"Tākā mūsuzemesgaissnavtādspatskāKitimaszemesgaissun mūsuūdensnavtādspatskāviņuūdens,tāpēckaralieneir saslimusi"

19Jogaisaunūdensmaiņasdēļviņasaslima,kāarītāpēc, kasavāzemēviņadzēratikaiūdeni,kasnācanoPurmas, kuruviņassenčibijauzcēlušiartiltiem

20UnAngeasspavēlējasaviemkalpiem,untieatnesa viņamkuģosPurmasūdeņus,kaspiederējaKitimam,un viņinosvērašosūdeņusarvisiemĀfrikaszemesūdeņiem, unviņiatklāja,kašieūdeņiirvieglākinekāĀfrikasūdeņi

21UnAndžejstoredzēja,unviņšpavēlējavisiemsaviem virsniekiemsapulcinātakmeņkaļustūkstošiemun desmitiemtūkstošu,unviņicirtaakmeņusbezskaita,un celtniekiieradāsunuzcēlaārkārtīgistiprutiltu,unviņi pārvedaūdensavotunoKitimaszemesuzĀfriku,unšie ūdeņibijaparedzētikaralieneiJanijaiunvisāmviņas rūpēm,lainotiemdzertuunceptos,mazgātosunmazgātos,

unarīlaiartiemlaistītuvisassēklas,nokurāmvariegūt pārtiku,unvisuszemesaugļus.

22Unķēniņšpavēlēja,laiviņiatvestuKitimaszemilielos kuģos,unviņiatvedaarīakmeņusceltniecībai,unceltnieki uzcēlapiliskaralieneiJanjai,unkaralienetikadziedināta nosavasslimības

23UngadasākumāĀfrikaskaraspēksturpinājanāktuz Kitimaszemi,lailaupītukāparasti,unZefo,Ēlifazadēls, dzirdējaviņuziņojumu,unviņšdevapavēlesparviņiemun cīnījāsarviņiem,unviņibēgaviņapriekšā,unviņš atbrīvojaKitimaszeminoviņiem

24UnKitimabērniredzējaZefovaronību,unKitimabērni apņēmāsuniecēlaZefoparķēniņupārsevi,unviņškļuva parķēniņupārviņiem,un,kamērviņšvaldīja,viņidevās pakļautTubalabērnusunvisasapkārtējāssalas

25UnviņuķēniņšZefodevāsviņupriekšgalā,unviņi karojaarTubaluunsalām,unviņitāspakļāva,un,kadtie atgriezāsnokaujas,viņiatjaunojaviņavaldīšanu,unviņi uzcēlaviņamļotilielupiliparviņakaraliskomājvietuun troni,unviņiuzcēlaviņamlielutroni,unZefovaldījapār visuKitimaszemiunpārItālijaszemipiecdesmitgadus

62.NODAĻA

1Tanīgadā,septiņdesmitdevītajāgadā,kadizraēlieši devāsuzĒģipti,ĒģipteszemēnomiraRūbens,Jēkabadēls; Rūbenambijasimtdivdesmitpiecigadi,kadviņšnomira, unviņiviņuielikazārkāunnodevasavubērnurokās.

2UnastoņdesmitajāgadānomiraviņabrālisDans;viņam bijasimtdivdesmitgadi,kadviņšnomira,unarīviņštika ieliktszārkāunnodotssavubērnurokās.

3UntanīgadānomiraEdomaķēniņšHušams,unpēcviņa valdījaHadads,Bedadadēls,trīsdesmitpiecusgadus;un astoņdesmitpirmajāgadāĒģiptēnomiraIsašars,Jēkaba dēls,unIsašarsnāvesbrīdībijasimtdivdesmitdivusgadus vecs,unviņštikaieliktszārkāĒģiptēunnodotssavubērnu rokās.

4UnastoņdesmitotrajāgadānomiraviņabrālisAšers; viņambijasimtdivdesmittrīsgadiviņanāvesbrīdī,un viņštikaievietotszārkāĒģiptēunnodotssavubērnurokās.

5UnastoņdesmittrešajāgadāGadsnomira,viņambija simtdivdesmitpiecigadi,unviņštikaieliktszārkāĒģiptē unnodotssavubērnurokās.

6Unastoņdesmitceturtajāgadā,tasirHadada,Bedada dēla,Edomaķēniņa,valdīšanaspiecdesmitajāgadā, HadadssapulcinājavisusĒsavabērnusunsagatavojavisu savukaraspēku,apčetrsimttūkstošvīru,unviņšdevāsuz MoābazemiundevāskarotarMoābuunpadarītviņuspar vergiem

7UnMoābabērnitodzirdējaunļotinobijās,untiesūtīja pieMidiānabērniem,laitieviņiempalīdzētucīņāpret Hadadu,Bedadadēlu,Edomaķēniņu.

8UnHadadsnonācaMoābazemē,unMoābsunMidiāna bērniizgājaviņampretīunnostājāskaujasierindāpretviņu Moābalaukā

9UnHadadskarojaarMoābu,unkritadaudzkritušono MoābabērniemunMidiānabērniem,apdivsimttūkstoš vīru

10UnkaujapretMoābubijaļotisīva,un,kadMoābabērni redzēja,kakaujaviņuspārņēma,viņinolaidarokas, pagriezamuguruunatstājaMidiānabērnusturpinātkauju

11UnMidiānabērninezinājaMoābanodomus,betviņi saņēmāskaujāuncīnījāsarHadaduunvisuviņakaraspēku, unvissMidiānskritaviņapriekšā

12UnHadadssmagisakāvavisusMidiānus,nokāvatosar zobenaasmeniunneatstājanevienudzīvunotiem,kasbija nācispalīgāMoābam

13Un,kadvisiMidiānabērnikaujābijakritušiunMoāba bērnibijaaizbēguši,HadadstanīlaikāvisuMoābupadarīja parsavunodokļumaksātāju,untiekļuvaviņapakļautībā, untiemaksājaikgadējunodokli,kātasbijanoteikts,un Hadadsapgriezāsunatgriezāssavāzemē

14Ungadabeigās,kadpārējieMidiānaļaudis,kasbija zemē,dzirdēja,kavisiviņubrāļiirkritušikaujāarHadadu Moābadēļ,tāpēckaMoābabērnikaujābijapagriezuši muguruunatstājušiMidiānu,laicīnītos,tadpieciMidiāna vadoņiapņēmāskopāarpārējiemsaviembrāļiem,kasbija palikušiviņuzemē,cīnītiespretMoābu,laiatriebtusavu brāļulietu

15UnMidiānabērnisūtījapievisiemsaviembrāļiem, austrumubērniem,unvisiemsaviembrāļiem,visiKetūras bērnināca,laipalīdzētuMidiānamcīnītiespretMoābu 16UnMoābabērnitodzirdējaunļotinobijās,kavisi austrumubērnibijasapulcējušieskaujaipretviņiem,un MoābabērnisūtījaatgādinājumuuzEdomazemiHadadam, Bedadadēlam,sacīdami:

17Nāctagadpiemumsunpalīdzimums,unmēssakāvsim Midiānu,joviņivisiirsapulcējušiesunirnākušipret mumskopāarvisiemsaviembrāļiem,austrumubērniem, laikarotuunatriebtuMidiānatiesu,kaskritakaujā 18UnHadads,Bedadadēls,Edomaķēniņš,devāsceļāar visusavukaraspēkuundevāsuzMoābazemi,laikarotuar Midiānu,unMidiānsunaustrumubērnicīnījāsarMoābu Moābalaukā,unkaujastarpviņiembijaļotisīva

19UnHadadssakāvavisusMidiānabērnusunaustrumu bērnusarzobenaasmeni,untanīlaikāHadadsizglāba MoābunoMidiānarokas,untie,kasbijapalikušino Midiānaunaustrumubērniem,bēgaHadadaunviņa karaspēkapriekšā,unHadadsvajājatoslīdzviņuzemeiun sakāvatosļotismagākaujā,unkritušiekritauzceļa

20UnHadadsatbrīvojaMoābunoMidiānarokas,jovisi Midiānabērnibijakritušinozobenaasmens,unHadads apgriezāsunatgriezāssavāzemē

21UnnotāsdienasMidiānabērniienīdaMoābabērnus,jo tiebijakritušikaujāviņudēļ,unstarpviņiempastāvēja lielaunspēcīganaidībavisasdienas

22Unvisi,kastikaatrastinoMidiānauzMoābazemes ceļa,gājabojānoMoābazobena,unvisi,kastikaatrastino MoābauzMidiānazemesceļa,gājabojānoMidiāna zobena;tāMidiānsdarījaMoābamunMoābsMidiānam daudzasdienas

23Untanīlaikānotika,kaJūda,Jēkabadēls,nomira Ēģiptē,astoņdesmitsestajāgadāpēcJēkabadošanāsuz Ēģipti,unJūdabijasimtdivdesmitdeviņusgadusvecs savasnāvesbrīdī,unviņiviņubalzamējaunielikazārkā, unviņštikanodotssavubērnurokās

24UnastoņdesmitdevītajāgadāNaftalisnomira,simt trīsdesmitdivugaduvecumā,unviņuielikazārkāun nodevasavubērnurokās

25Unnotika,kadeviņdesmitpirmajāgadā,kadizraēlieši devāsuzĒģipti,tasirZefo,Ēlifāzadēla,Ēsavadēla, valdīšanastrīsdesmitajāgadāpārKitimabērniem,Āfrikas

bērninācavirsūKitimabērniem,laitosizlaupītukāparasti, betviņinebijatiemuzbrukušišostrīspadsmitgadus.

26Untanīgadāviņinonācapieviņiem,unZefo,Ēlifasa dēls,izgājapieviņiemardažiemsaviemvīriemunizmisīgi sakāvaviņus,unĀfrikaskaraspēksbēganoZefo,un kritušiekritaviņapriekšā,unZefounviņavīritosvajāja, turpinotunsitot,līdztiebijatuvuĀfrikai

27UnĀfrikasķēniņšAngeassdzirdēja,koZefobijadarījis, untasviņuļotisadusmoja,unAngeassvisudienubaidījās noZefo

63.NODAĻA

1UndeviņdesmittrešajāgadāĒģiptēnomiraLevijs, Jēkabadēls,unLevijambijasimttrīsdesmitseptiņigadi, kadviņšnomira,unviņiviņuielikazārkā,unviņštika nodotssavubērnurokās

2UnnotikapēcLevijanāves,kadvisaĒģipteredzēja,ka Jēkabadēli,Jāzepabrāļi,bijamiruši,visiēģiptiešisāka apspiestJēkababērnusundarītviņudzīvesrūgtasnotās dienaslīdzviņuaiziešanasdienainoĒģiptes,unviņi atņēmanoviņurokāmvisusvīnadārzusunlaukus,ko Jāzepsviņiembijadevis,unvisasgreznāsmājas,kurās dzīvojaIsraēlaļaudis,unvisusĒģiptestreknosaugļus–visuēģiptiešiatņēmaJēkabadēliemtanīsdienās.

3UnvisasĒģiptesrokatanīsdienāskļuvavēlsmagāka pretIsraēlabērniem,unēģiptiešinodarījaIsraēlampāri, līdzIsraēlabērnibijanogurušinosavasdzīvesēģiptiešu dēļ

4Unnotikatanīsdienās,simtotrajāgadāpēcIsraēla došanāsuzĒģipti,kafaraons,Ēģiptesķēniņš,nomira,un viņadēlsMelolskļuvaķēniņšviņavietā,unvisiĒģiptes varenievīriunvisatāpaaudze,kaspazinaJāzepuunviņa brāļus,nomiratanīsdienās.

5Unviņuvietācēlāscitapaaudze,kasnebijapazinusi Jēkabadēlusunvisulabo,kotietiembijadarījuši,unvisu viņuvarenībuĒģiptē.

6TāpēcvisaĒģiptenotāsdienassākaaprūcinātJēkaba dēludzīvesunmocīttosarvisādiemsmagiemdarbiem,jo tienepazinasavussenčus,kasviņusbijaizglābušibada dienās

7UnarītasbijanoTāKungaIsraēlabērniem,laiviņiem palīdzētuviņupēdējāsdienās,laivisiIsraēlabērnivarētu pazītToKungu,savuDievu

8unlaizinātuzīmesunvarenosbrīnumus,koTasKungs darīsĒģiptēSavasIsraēlatautasdēļ,laiIsraēlabērnibītos ToKungu,savusenčuDievu,unstaigātuvisosViņaceļos, viņiunviņupēcnācējisekotuviņiemvisasdienas.

9Melolambijadivdesmitgadi,kadviņšsākavaldīt,un viņšvaldījadeviņdesmitčetrusgadus,unvisaĒģipte nosaucaviņavārduFaraonspēcviņatēvavārda,kātasbija viņuparadumsdarītarikvienuķēniņu,kasvaldījapār viņiemĒģiptē

10TanīlaikāvisiĀfrikasķēniņaAngeasakaraspēkidevās kāparastiizkaisītiespaKitimaszemilaupīšanasnolūkos

11UnZefo,Ēlifasadēls,Ēsavadēladēls,dzirdējaviņu ziņojumuunizgājatiempretīarsavukaraspēkuuncīnījās artiemturceļā

12UnZefosakāvaĀfrikasķēniņakaraspēkuarzobena asmeniunneatstājanotiemnevienudzīvu,unneviens neatgriezāspiesavakungaĀfrikā

13UnAngeassdzirdēja,koZefo,Ēlifasadēls,bija nodarījisvisiemsaviemkaraspēkiem,kaviņštosbija iznīcinājis,unAngeasssapulcinājavisussavuskaraspēkus, visusĀfrikaszemesvīrus,tautu,kasbijatikdaudzkā smiltisjūraskrastā.

14UnAngeasssūtījapiesavabrāļaLūka,sacīdams:“Nāc piemanisarvisiemsaviemvīriemunpalīdzimansakaut ZefounvisusKitimasbērnus,kasiriznīcinājušimanus vīrus”UnLūkssnācaarvisusavuarmiju,ļotilieluspēku, laipalīdzētusavambrālimAngeasamcīnītiesarZefoun Kitimasbērniem

15UnZefounKitimasbērnitodzirdēja,unviņiļoti nobijās,unlielasbailespārņēmaviņusirdis.

16UnarīZefosūtījavēstuliuzEdomazemiHadadam, Bedadadēlam,Edomaķēniņam,unvisiemĒsavabērniem, sacīdams:

17Esmudzirdējis,kaĀfrikasķēniņšAnheassnākpie mumskopāarsavubrāli,laicīnītospretmums,unmēsno viņaļotibaidāmies,joviņaarmijairļotiliela,itīpašitāpēc, kaviņšnākpretmumskopāarsavubrāliunarīviņaarmiju 18Tāpēctagadnācarītumanlīdziunpalīdziman,unmēs kopācīnīsimiespretAndžejuunviņabrāliLūku,untumūs izglābsinoviņurokām,bet,janē,tadziniet,kamēsvisi mirsim

19UnĒsavabērnisūtījavēstuliKittimabērniemunviņu ķēniņamCefo,sacīdami:“Mēsnevaramcīnītiespret Angejuunviņatautu,jomieraderībairbijusistarpmums tikdaudzusgadus,sākotarpirmāķēniņaBelaslaikiemun noĒģiptesķēniņaJāzepa,Jēkabadēla,laikiem,arkuru mēscīnījāmiesotrpusJordānai,kadviņšapglabājasavu tēvu.

20Un,kadZefodzirdējasavubrāļu,Ēsavabērnu,vārdus, viņšnotiematturējās,unZefoļotibijāsAngeasa

21UnAngeassunviņabrālisLūksnostājāspretKitimas bērniem,visussavusspēkus,aptuveniastoņsimttūkstoš vīru

22UnvisiKitimasbērnisacījaCefam:"Lūdzparmums savusenčuDievu,varbūtViņšmūsizglābjnoAngeasaun viņakaraspēkarokas,jomēsesamdzirdējuši,kaViņšir lielsDievsunkaViņšglābjvisus,kaspaļaujasuzViņu."

23UnZefodzirdējaviņuvārdus,unZefomeklējaTo Kungu,unTasKungssacīja:

240Kungs,manusenčuĀbrahāmaunĪzākaDievs,šodien eszinu,kaTuesipatiessDievs,unvisitautudieviirtukši unbezjēdzīgi

25Pieminišodienmansavuderībuarmūsutēvu Ābrahāmu,komūsusenčimumsstāstīja,unesimanšodien žēlīgsĀbrahāmaunĪzāka,mūsutēvu,dēļunizglābmani unKitimasbērnusnoĀfrikasķēniņarokas,kasnākpret mumskaujā

26UnTasKungsuzklausījaZefobalsiuncienījaviņu ĀbrahāmaunĪzākadēļ,unTasKungsizglābaZefoun KitimasbērnusnoAngeasaunviņatautasrokas

27UnZefonstanīdienācīnījāsarĀfrikasķēniņuAngeasu unvisuviņatautu,unTasKungsnodevavisuAngeasa tautuKitimasbērnurokās

28UnkaujapretAngeasubijasīva,unZefonssakāvavisus AngeasavīrusunviņabrāliLukuarzobenaasmeni,unno viņiemlīdztāsdienasvakaramkritaapmēramčetrisimti tūkstošivīru.

29Un,kadAngeassredzēja,kavisiviņavīriirgājušibojā, viņšnosūtījavēstulivisiemĀfrikasiedzīvotājiem,laitie nākpieviņaunpalīdzviņamkaujā,unvēstulēviņšrakstīja: “Visi,kasatrodamiĀfrikā,lainākpiemanis,sākotno desmitgadiemunvecāki;laiviņivisinākpiemanis,un, lūk,javiņšnenāks,viņšmirs,unvisu,kasviņampieder, līdzarvisuviņasaimiķēniņšpaņems”

30UnvisipārējieĀfrikasiedzīvotājibijašausmāspar Angeasavārdiem,unnopilsētasizgājaapmēramtrīssimti tūkstošivīruunzēnu,sākotnodesmitgadiem,unnonāca Angeasā

31UnpēcdesmitdienāmAngeassatjaunojakaujupret ZefounKitimasbērniem,unkaujastarpviņiembijaļoti lielaunspēcīga

32UnnoAngeasaunLūkakaraspēkaZefonsnosūtīja viņamdaudzievainoto,apmēramdivustūkstošusvīru,un AngeasakaraspēkavirspavēlnieksSosiftarskritašajākaujā

33Un,kadSosiftarsbijakritis,Āfrikaskaraspēkspagrieza muguras,laibēgtu,unviņiaizbēga,unAngeassunviņa brālisLūksbijakopāarviņiem

34UnZefounKitimasbērniviņusvajāja,unviņijoprojām smagisakāvatosuzceļa,apmēramdivsimtvīrus,unviņi vajājaAzdrubalu,Angeasadēlu,kuršbijabēdziskopāar savutēvu,unviņinogalinājadivdesmitviņavīrusuzceļa, unAzdrubalsaizbēganoKitimasbērniem,untieviņu nenogalināja

35UnAngeassunviņabrālisLūkssaizbēgakopāar pārējiemvīriem,unviņiizbēgaunieradāsĀfrikāar šausmāmunizbīli,unAngeassvisasdienasbaidījās,ka Zefo,Ēlifāzadēls,dosieskarāarviņu

64.NODAĻA

1UnBileāms,Beoradēls,tanīlaikābijakopāarAngeju kaujā,un,kadviņšredzēja,kaCefoiruzvarējisAngeju, viņšaizbēganoturienesunnonācaKittimaspilsētā 2UnZefounKitimasbērniviņuuzņēmaarlielugodu,jo ZefopazinaBileāmagudrību,unZefodevaBileāmam daudzdāvanu,unviņšpalikapieviņa

3Un,kadZefoatgriezāsnokara,viņšpavēlējasaskaitīt visusKitimasbērnus,kasbijadevušieskaujākopāarviņu, un,lūk,neviensnetikapieķerts

4UnCefonspartopriecājās,atjaunojasavuvalstībuun sarīkojamielastuvisiemsaviempavalstniekiem

5BetCefsneatcerējāsToKunguunneņēmavērā,kaTas KungsviņambijapalīdzējiskaujāunkaViņšbijaizglābis viņuunviņatautunoĀfrikasķēniņarokas,betjoprojām staigājaKitimasbērnuunļaunoĒsavabērnuceļos,lai kalpotucitiemdieviem,koviņambijamācījušiviņabrāļi, Ēsavabērni;tāpēctiekteikts:noļaunānākļaunums

6UnZefodrošivaldījapārvisiemKitimasbērniem,bet nepazinaToKungu,kasbijaizglābisviņuunvisusviņa ļaudisnoĀfrikasķēniņarokas;unĀfrikaskaraspēksvairs nenācauzKitimulaupītkāparasti,joviņizinājaparZefo spēku,kasviņusvisusbijanogalinājisarzobenaasmeni, tāpēcAngeassvisudienubaidījāsnoZefo,Ēlifāzadēla,un noKitimasbērniem.

7Tajālaikā,kadZefobijaatgrieziesnokaraunredzējis,kā viņšbijauzvarējisvisusĀfrikasiedzīvotājusunsakāvistos kaujāarzobenaasmeni,tadZefoieteicaKitimasbērniem

dotiesuzĒģipti,laicīnītospretJēkabadēliemunfaraonu, Ēģiptesķēniņu.

8JoCefsdzirdēja,kaĒģiptesvarenievīriirmirušiunka Jāzepsunviņabrāļi,Jēkabadēli,irmiruši,unkavisiviņu bērni,Israēlabērni,irpalikušiĒģiptē.

9UnCefsapsvēradotieskarotpretviņiemunvisuĒģipti, laiatriebtusavubrāļu,Ēsavabērnu,lietu,kurusJāzepsar saviembrāļiemunvisuĒģiptibijasakāvisKanaānazemē, kadtiedevāsapglabātJēkabuHebronā

10UnCefssūtījavēstnešuspieHadada,Bedadadēla, Edomaķēniņa,unvisiemviņabrāļiem,Ēsavabērniem,un likatiemsacīt:

11Vaituneteici,kanecīnīsiespretĀfrikasķēniņu,joviņš irtavasderībasdalībnieks?Lūk,escīnījosarviņuun sakāvuviņuunvisusviņaļaudis

12TāpēcesesmuapņēmiescīnītiespretĒģiptiunJēkaba bērniem,kasturir,unesatriebšosviņiemparto,koJāzeps, viņabrāļiunsenčimumsnodarījaKanaānazemē,kadviņi devāsapglabātsavutēvuHebronā.

13Janujūsesatarmierunāktpiemanis,laimanpalīdzētu cīnītiespretviņiemunĒģipti,tadmēsatriebsimsavubrāļu lietu.

14UnĒsavabērniuzklausījaZefovārdus,unĒsavabērni sapulcējāskopā,ļotilielatauta,unviņidevāspalīdzētZefo unKitimabērniemkaujā.

15UnZefosūtījapievisiemaustrumubērniemunpie visiemIšmaēlabērniemarlīdzīgiemvārdiem,untie sapulcējāsunnācapalīgāZefounKitimabērniemkarāpret Ēģipti

16Unvisišieķēniņi,Edomaķēniņšunaustrumubērni,un visiIšmaēlabērni,unCefo,Kitimasķēniņš,devās uzbrukumāunizvietojavisussavuskaraspēkusHebronā 17Unnometnebijaļotismaga,tāsgarumssasniedzatrīs dienugājumu,unļaužubijatikdaudzkāsmiltisjūras krastā,katāsnevarsaskaitīt

18Unvisišieķēniņiunviņukaraspēkidevāslejāundevās kaujāpretvisuĒģiptiunkopāapmetāsPatrosasielejā.

19UnvisaĒģiptedzirdējaviņuziņojumu,unarītie sapulcējāskopā,visiĒģipteszemesiedzīvotājiunnovisām Ēģiptespilsētām,aptrīssimtitūkstošivīru.

20UnĒģiptesvīrisūtījaarīpieIsraēlabērniem,kastanīs dienāsbijaGošeneszemē,laitienāktupieviņiemundotos karotpretšiemķēniņiem.

21UnIsraēlavīrisapulcējās,apmēramsimtpiecdesmit vīru,unviņidevāskaujā,laipalīdzētuēģiptiešiem

22UnIsraēlaunĒģiptesvīriizgāja,apmēramtrīssimti tūkstošivīruunsimtpiecdesmitvīri,unviņidevāskaujā pretšiemķēniņiemunnostājāsnoGošenaszemesārpuses pretīPatrosai

23UnēģiptiešineticējaIsraēlam,laikopāarviņiemietu kaujāviņunometnēs,jovisiēģiptiešisacīja:"Varbūt IsraēlabērnimūsnodosĒsavaunIšmaēlabērnurokās,jo tieirviņubrāļi"

24UnvisiēģiptiešisacījaIsraēlabērniem:"Paliecietšeit, savāsnostādnēs,unmēsiesimuncīnīsimiespretĒsavaun Išmaēlabērniem,un,jašieķēniņimūsuzvarēs,tadnāciet visikopāpretviņiemunpalīdzietmums!"UnIsraēlabērni tāarīizdarīja

25UnCefs,Ēlifasadēls,Ēsavadēls,Kitimasķēniņš,un Hadads,Bedadadēls,Edomaķēniņš,unvisasviņu nometnes,unvisiaustrumuvīriunIšmaēlavīri,tauta,kas

bijalielakāsmiltis,visikopāapmetāsPatrosasielejā iepretimTahpanhešam.

26UnBileāms,Beoradēls,sīrietis,bijaturZefonometnē, joviņšbijanāciskaujākopāarKitimasbērniem,un BileāmsbijaļoticienītsvīrsZefounviņavīruacīs.

27UnCefssacījaBileāmam:"Izmēģinizīlēšanu,laimēs zinātu,kasuzvarēskaujāmēsvaiēģiptieši?"

28UnBileāmspiecēlāsunmēģinājazīlēšanasmākslu,un viņšpratatoapgūt,betviņšapjuka,undarbsviņarokās tikaiznīcināts

29Unviņšmēģinājavēlreiz,bettasneizdevās,unBileāms zaudējacerību,atstājatounnepabeidzadarbu,jotasbija noTāKunga,laiZefounviņatautakristuIsraēlabērnu rokās,kassavākarābijapaļāvušiesuzToKungu,savu senčuDievu

30UnZefounHadadsnostājāskaujasierindā,unvisi ēģiptiešidevāspretviņiemvienipaši,apmēramtrīssimti tūkstošivīru,unnevienavīranoIsraēlanebijaarviņiem kopā.

31Unvisiēģiptiešicīnījāsaršiemķēniņiemiepretim PatrosaiunTahpanhei,unkaujapretēģiptiešiembijasīva

32Unķēniņibijaspēcīgākiparēģiptiešiemtajākaujā,un tanīdienākritaapmēramsimtastoņdesmitēģiptiešuvīri, unapmēramtrīsdesmitvīrinoķēniņuspēkiem,unvisi Ēģiptesvīribēganoķēniņupriekšā,tāpēcĒsavaun Išmaēlabērnivajājaēģiptiešus,turpinotviņussistlīdz vietai,kurbijaIsraēlabērnunometne

33UnvisiēģiptiešisaucauzIsraēlabērniem,sacīdami: "Steidziesmumsunpalīdzimums,unizglābmūsnoĒsava, IšmaēlaunKitīmabērnurokas!"

34UnsimtpiecdesmitIsraēlabērnuvīribēganosavām vietāmuzšoķēniņunometnēm,unIsraēlabērnisaucapie TāKunga,savaDieva,laiViņšviņusizglābtu

35UnTasKungspaklausījaIsraēlam,unTasKungs nodevavisusķēniņuvīrusviņurokās,unIsraēlabērni karojapretšiemķēniņiem,unIsraēlabērninogalināja apmēramčetrustūkstošusķēniņuvīru.

36UnTasKungslikaķēniņunometnēsaceltlielasbailes, tākaIsraēlabērnuspārņēmabailes

37UnvisiķēniņupulkibēgaIsraēlabērnupriekšā,un Israēlabērnitosvajāja,turpinottossistlīdzpatKušas zemesrobežām

38UnIsraēlabērninotiemuzceļanogalinājavēldivi tūkstošivīru,unneviensnoIsraēlabērniemnekrita

39Kadēģiptieširedzēja,katikmazvīrubijacīnījušiesar ķēniņiemIsraēlabērniemunkakaujapretviņiembijatik sīva,

40Visiēģiptiešiļotibaidījāsparsavudzīvībuspēcīgās kaujasdēļ,unvisaēģiptiešutautabēga,ikviensslēpāsno ierindotajiemkaraspēkiem,unviņipaslēpāsuzceļaun atstājaizraēliešuscīnīties

41UnIsraēlabērninodarījabriesmīgutriecienuķēniņu vīriem,untieatgriezāsnotiempēctam,kadbijatos padzinušilīdzKušaszemesrobežai

42UnvissIsraēlsuzzināja,koĒģiptesvīritiembija nodarījuši,katiekaujānotiembijabēgušiunatstājušitos cīnītiesvienus.

43TāarīIsraēlabērnirīkojāsviltīgi,un,kadIsraēlabērni atgriezāsnokaujas,viņiuzceļasastapadažusēģiptiešusun turtossakāva.

44Un,kadtietosnonāvēja,tietiemsacījašosvārdus:

45Kāpēcjūsaizgājātnomumsunatstājātmūs,nelielu skaituļaužu,laicīnītospretšiemķēniņiem,kuriembija lielatauta,laimūssakautu,laijūstādējādiglābtusavas dvēseles?

46Unpardažiem,koizraēliešisatikaceļā,Israēlabērni runājasavāstarpā,sacīdami:“Sitiet,sitiet,joviņšir ismaēlietisvaiedomietis,vainoKitimasbērniem!”Untie nostājāsviņamvirsūunnogalinājaviņu,unviņisaprata,ka viņširēģiptietis

47UnIsraēlabērnišīslietasviltīgidarījapretēģiptiešiem, jotiekaujātosbijapametušiunnotiembēguši

48UnIsraēlabērnitādāveidānogalinājaĒģiptesvīrusuz ceļa,apmēramdivsimtvīrus.

49UnvisiĒģiptesvīriredzējatoļaunumu,koIsraēlabērni tiembijanodarījuši,tāpēcvisaĒģipteļotibijāsIsraēla bērnu,jotiebijaredzējušiviņulielospēkuunkaneviens noviņiemnebijakritis

50TāvisiIsraēlabērniarpriekuatgriezāspasavuceļuuz Gošeni,unpārējāĒģipteatgriezāskatrssavāvietā.

65.NODAĻA

1Unpēcšiemnotikumiemsapulcējāsvisifaraona,Ēģiptes ķēniņa,padomniekiunvisiĒģiptesvecaji,nācaķēniņa priekšā,paklanījāsunapsēdāsviņapriekšā.

2UnĒģiptespadomniekiunvecajisacījaķēniņam, sacīdami:

3Redzi,Israēlabērnutautairlielākaunvarenākanekāmēs, unTuzinivisutoļaunumu,koviņimumsnodarījaceļā, kadmēsatgriezāmiesnokaujas

4Untuesiarīredzējisviņuvarenospēku,jošisspēks viņiemirdotsnoviņutēviem,jotikaidaživīrisacēlāspret tautu,kasbijatiklielakāsmiltis,unsitatosarzobena asmeni,unneviensnoviņiemnavkritis,tāka,javiņubūtu bijisdaudz,tadviņitosbūtupilnībāiznīcinājuši

5Tāpēctagaddodietmumspadomu,koartiemdarīt,līdz mēstospakāpeniskiiznīcināsimnosavavidus,laitie nekļūtumumspārākvairotišinīzemē

6Jo,jaIsraēlabērnivairosieszemē,viņikļūsmumspar šķērsli,un,jaizcelsieskarš,viņiarsavulielospēku pievienosiesmūsuienaidniekampretmumsuncīnīsiespret mums,iznīcināsmūsnozemesunaiziesnotās

7TadķēniņšatbildējaĒģiptesvecajiemunsacījatiem: "Šisirnodoms,kasieteiktspretIsraēlu,nokuramēs neatkāpsimies,

8Redzi,tanīzemēirPitomaunRamzesa,pilsētas,kasnav nocietinātaspretkauju;mumsartevipienākastāsuzceltun nocietināt.

9Tāpēcejarītuunrīkojiespretviņiemviltīgiunpēc ķēniņapavēlespasludiniĒģiptēunGošenāšāduvēstījumu: 10Visijūs,Ēģiptes,Gošenes,Patrosasvīriunvisito iedzīvotāji!ĶēniņšmumsirpavēlējisuzceltPitomuun Ramesuunnostiprināttāskaujai;kasnojumsnovisas Ēģiptes,noIsraēlabērniemunnovisiempilsētu iedzīvotājiemirgatavsceltkopāarmums,katrampēc ķēniņapavēlestiksdotaalgakatrudienu;tāpēcejietjūs vispirmsunrīkojietiesgudri,pulcējietiesunnācietuz PitomuunRamesu,laiceltu

11Un,kamērjūscelsiet,pēcķēniņapavēlesliecietkatru dienuizsludinātšādupaziņojumuvisāĒģiptē.

12Un,kaddažinoIsraēlabērniemnākspieteviscelt,tev būsviņiemkatrudienumaksātalgudažasdienas.

13Unpēctam,kadviņibūskopāarjumscēlušiparsavu ikdienasalgu,tadkatrudienuslepenivienspēcotraatdaliet sevinoviņiem,untadjūscelietiesunkļūstietparviņu uzraugiemunierēdņiem,unpēctamatstājietviņusceltbez algas,un,javiņiatsakās,tadpiespiedietviņusceltarvisu savuspēku.

14Un,jatutādarīsi,mumsbūslabinostiprinātsavuzemi pretIsraēlabērniem,joceltniecībasundarbanogurumadēļ Israēlabērnisamazināsies,tāpēckatuviņiemdienuno dienasatņemsisievas

15UnvisiĒģiptesvecajiuzklausījaķēniņapadomu,un padomspatikaganviņu,ganfaraonakalpu,ganvisas Ēģiptesacīs,unviņidarījapēcķēniņavārda

16Unvisikalpiaizgājanoķēniņa,unviņilikaizziņotvisā Ēģiptē,Tahpanhē,Gošenāunvisāspilsētās,kasbijaap Ēģipti,sacīdami:

17Turedzēji,komumsnodarījaĒsavaunIšmaēlabērni, kasnācakarotpretmumsungribējamūsiznīcināt

18Tāpēcķēniņšmumspavēlējanocietinātzemi,uzcelt PitomasunRamzesaspilsētasunnostiprināttāskaujai,ja viņiatkalnāktupretmums

19Ikvienamnojums,kasnākspiemumscelt,novisas ĒģiptesunnoIsraēlabērniem,ķēniņšdossavudienasalgu, kāviņšmumsirpavēlējis

20KadĒģipteunvisiIsraēlabērnidzirdējavisu,ko faraonakalpibijarunājuši,tadnācanoēģiptiešiemun Israēlabērniem,laiceltukopāarfaraonakalpiemPitomu unRamzesu,betneviensnoLevijabērniemnenācakopāar saviembrāļiemcelt.

21Unvisifaraonakalpiunviņaprinčisākumānācaar viltu,laikopāarvisuIsraēluceltukāikdienasalgādži,un viņisākumādevaIsraēlamviņuikdienasalgu.

22UnfaraonakalpicēlakopāarvisuIsraēluunbija nodarbinātišajādarbākopāarIsraēluveselumēnesi

23Unmēnešabeigāsvisifaraonakalpisākakatrudienu slepeniatkāptiesnoIsraēlatautas

24UnIsraēlstanīlaikāturpinājadarbu,betviņitadsaņēma savudienasalgu,jodažinoĒģiptesvīriemtanīlaikāvēl turpinājadarbukopāarIsraēlu;tāpēcēģiptiešitanīsdienās devaIsraēlamsavualgu,laiarīviņi,ēģiptieši,viņudarba biedri,varētusaņemtalguparsavudarbu.

25Unpēcgadaunčetriemmēnešiemvisiēģiptiešibija atkāpušiesnoIsraēlabērniem,tākaIsraēlabērnipalika vieni,iesaistītidarbā.

26Unpēctam,kadvisiēģiptiešibijaatkāpušiesnoIsraēla bērniem,viņiatgriezāsunkļuvaparapspiedējiemun uzraugiempārtiem,undažinoviņiemstāvējapārIsraēla bērniemkādarbauzraugi,laisaņemtunoviņiemvisu,ko tiedevaviņiemparviņudarbaalgu

27UnēģiptiešitārīkojāsarIsraēlabērniemdienuno dienas,laiviņuspazemotuviņudarbos

28UnvisiIsraēlabērnivienipašibijaiesaistītidarbā,un ēģiptiešinotālaikaatturējāsdotIsraēlabērniemjebkādu algu

29Un,kaddažinoIsraēlavīriematteicāsstrādāt,tāpēcka viņiemnetikamaksātaalga,tadiesūdzētājiunfaraonakalpi tosapspiedaunsitaarsmagiemsitieniemunarvaru piespiedaatgriezties,laistrādātukopāarsaviembrāļiem;tā visiēģiptiešidarījaIsraēlabērniemvisasdienas

30UnvisiIsraēlabērniļotibaidījāsnoēģiptiešiemšajā lietā,unvisiIsraēlabērniatgriezāsunstrādājavienipaši bezatlīdzības

31UnIsraēlabērniuzcēlaPitomuunRamzesu,unvisi Israēlabērniveicadarbu,dažidarinājaķieģeļus,betciti cēla,unIsraēlabērniuzcēlaunnostiprinājavisuĒģiptes zemiuntāsmūrus,unIsraēlabērnibijaiesaistītidarbā daudzusgadus,līdzpienācalaiks,kadTasKungsviņus atcerējāsunizvedanoĒģiptes

32BetLevijabērninetikanodarbinātidarbākopāar saviemIsraēlabrāļiemnopašasākumalīdzpatviņu aiziešanasdienainoĒģiptes

33JovisiLevijabērnizināja,kaēģiptiešivisusšosvārdus bijarunājušiarviltuizraēliešiem,tāpēcLevijabērni atturējāsnodarbakopāarsaviembrāļiem

34Unēģiptiešinepievērsasavuuzmanībutam,laiLevija bērnipēctamstrādātu,jotiesākumānebijabijušikopāar saviembrāļiem,tāpēcēģiptiešitosatstājamierā

35UnĒģiptesvīrurokasbijavērstasarpastāvīgubardzību pretIsraēlabērniemšajādarbā,unēģiptiešipiespieda Israēlabērnusstrādātarbargumu

36UnēģiptiešidarījaIsraēlabērnudzīvirūgtuarsmagu darbupiejavasunķieģeļiem,kāarīarvisādiemcitiem darbiemlaukā

37UnIsraēlabērnisaucaĒģiptesķēniņuMelolupar “Meroru,Ēģiptesķēniņu”,joviņalaikāēģiptiešibija darījušiviņudzīvisarūgtinātuarvisādiemdarbiem

38Unvisusdarbus,koēģiptiešilikastrādātIsraēla bērniem,viņidarījaarvaru,laipazemotuIsraēlabērnus, bet,jovairākviņitospazemoja,jovairāktievairojāsun auga,unēģiptiešibijasarūgtinātiIsraēlabērnudēļ.

66.NODAĻA

1TanīlaikānomiraHadads,Bedadadēls,Edomaķēniņš, unviņavietāparķēniņukļuvaSamlanoMesrekas,no austrumubērnuzemes.

2Faraona,Ēģiptesķēniņa,trīspadsmitajāvaldīšanasgadā, kasbijasimtdivdesmitpiektaisgads,kadizraēliešidevās uzĒģipti,SamlavaldījapārEdomuastoņpadsmitgadus.

3Un,kadviņškļuvavaldnieks,viņšizvedasavus karaspēkus,laidotosuncīnītospretZefo,Ēlifasadēlu,un Kitimabērniem,jotiebijakarojušipretĀfrikasķēniņu Angeasu,untieiznīcinājavisuviņaarmiju

4Betviņšartonecīnījās,joĒsavabērniviņamtoliedza, sacīdami:"Viņširviņubrālis."TadSamlapaklausījaĒsava bērnubalsijunarvisiemsaviemspēkiematgriezāsEdoma zemēunnedevāscīnītiespretZefo,Ēlifasadēlu.

5Unfaraons,Ēģiptesķēniņš,dzirdējatosakām:“Samla, Edomaķēniņš,irapņēmiescīnītiespretKitimasbērniem, unpēctamviņšnākskarotpretĒģipti”

6Kadēģiptiešitodzirdēja,tiepastiprinājaIsraēlabērnu darbu,laiIsraēlabērninedarītuarviņiemtā,kātiedarījaar viņiemkarāarĒsavabērniemHadadadienās

7TadēģiptiešisacījaIsraēlabērniem:"Steidzietiesun darietsavudarbu,pabeidzietsavuuzdevumuun nostiprinietzemi,kaĒsavabērni,jūsubrāļi,nenāktukarot pretmums,jotienākspretmumsjūsudēļ"

8UnIsraēlabērnidienunodienasdarījaēģiptiešuvīru darbu,unēģiptiešiapspiedaIsraēlabērnus,laiviņus mazinātuzemē

9Bet,ēģiptiešiemvairojotIsraēlabērnudarbu,Israēla bērnivairojāsunvairojās,unvisaĒģiptebijapilnaar Israēlabērniem

10Unsimtdivdesmitpiektajāgadā,kadIsraēlsdevāsuz Ēģipti,visiēģiptieširedzēja,kaviņunodomspretIsraēlu nebijaveiksmīgs,betkatievairojāsunauga,unĒģiptes zemeunGošeneszemebijapilnaarIsraēlabērniem

11TadvisiĒģiptesvecajiungudrienācapieķēniņa, paklanījāsviņapriekšāunapsēdāsviņapriekšā

12UnvisiĒģiptesvecajiungudriesacījaķēniņam:"Lai dzīvoķēniņšmūžīgi!TumumsdevipadomupretIsraēla bērniem,unmēsarviņiemrīkojāmiespēcķēniņavārda"

13Betproporcionālidarbapieaugumam,tāpatarītie vairojasunaugzemē,unlūk,visazemeirpilnaartiem

14Tāpēctagad,mūsukungsunķēniņš,visasĒģiptesacis irvērstasuztevi,laitudotutiempadomuarsavugudrību, arkurutievarētuuzvarētIsraēluuntosiznīcinātvaiiznīdēt nozemes;unķēniņštiematbildēja,sacīdams:"Dodietjums padomušajālietā,laimēszinātu,koartiemdarīt."

15Unkādsierēdnis,viensnoķēniņapadomniekiem,vārdā Ībs,noMezopotāmijas,Ūcazemē,atbildējaķēniņam, sacīdams:

16Jaķēniņamtaslabpatīk,laiviņšuzklausasavakalpa padomu;unķēniņšviņamsacīja:"Runā!"

17UnĪbsrunājaķēniņa,prinčuunvisuĒģiptesvecaju priekšā,sacīdams:

18Redzi,ķēniņapadoms,koviņšagrākdevaparIsraēla bērnupūliņiem,irļotilabs,untutonedrīkstiatņemttiem, kasstrādāmūžīgi

19Betšisirpadoms,arkurujūsvarattosmazināt,ja ķēniņamšķietlabitossodīt.

20Redzi,mēsjausenbaidāmiesnokaraundomājām:kad Israēlskļūsauglīgsšinīzemē,viņimūspadzīsnošīszemes, jaizcelsieskarš.

21Jaķēniņamtaspatīk,laiizdodķēnišķīgupavēliunlaitā tiekierakstītaĒģipteslikumos,konevaratcelt,kaikviena vīriešukārtasbērna,kasdzimisizraēliešiem,asinisir jāizlejzemē

22Un,tārīkojoties,kadvisiIsraēlavīriešukārtasbērnibūs miruši,viņukaruļaunumsmitēsies;laiķēniņštādaraun lieksasauktvisasebrejuvecmātesunpavēlviņāmšajālietā toizpildīt;tālietapatikaķēniņamunprinčiem,unķēniņš darījapēcĪjabavārda.

23Unķēniņšlikaizsauktebrejuvecmātes,nokurām vienasvārdsbijaŠefra,betotrasPua

24Unvecmātesnācapieķēniņaunnostājāsviņaklātbūtnē.

25Unķēniņšviņāmsacīja:"Kadjūspildīsietvecmātes pienākumusebrejusievietēmunredzēsietviņasuzķebļiem, jatasbūsdēls,tadjumstasbūsjānokauj,bet,jatābūs meita,tadviņalaidzīvo"

26Bet,jajūstonedarīsiet,tadEsjūsunvisusjūsunamus sadedzināšuugunī.

27BetvecmātesbijāsDievuunneklausījaĒģiptes ķēniņamunviņavārdiem,un,kadebrejusievietes dzemdējavecmāteidēluvaimeitu,tadvecmātedarījavisu, kasbijanepieciešamsbērnam,unļāvatamdzīvot;tā vecmātesdarījavisasdienas.

28Unšīlietatikapaziņotaķēniņam,unviņšlikaatsaukt vecmātesunsacījatām:"Kādēļjūstoesatdarījušasun atstājušasbērnusdzīvus?"

29Unvecmātesatbildējaunrunājakopāķēniņapriekšā, sacīdamas:

30Laiķēniņšnedomā,kaebrejusievietesirkāēģiptiešu sievietes,jovisiIsraēlabērniirveseli,un,pirmspieviņiem atnākvecmāte,viņijauirdzemdējuši,betmums,tavām kalponēm,nevienaebrejusievietejaudaudzdienunav dzemdējusi,jovisasebrejusievietesirpašassavas vecmātes,tāpēckaviņasirveselas.

31Unfaraonsdzirdējaviņuvārdusunnoticējaviņiemšajā lietā,unvecmātesaizgājanoķēniņa,unDievsarviņām labiizturējās,untautavairojāsunļotivairojās

67.NODAĻA

1ĒģipteszemēdzīvojakādsvīrsnoLevijapēcnācējiem, vārdāAmrams,Kehatadēls,kasbijaLevijadēls,untas bijaIsraēladēls

2Unšisvīrsgājaunņēmasievu,proti,Johebedu,Levija, savatēvamāsasmeitu,unviņaibijasimtdivdesmitseši gadi,unviņšnācapieviņas

3Unsievieteieņēmaundzemdējameitu,unviņanosauca viņuvārdāMirjama,jotanīsdienāsēģiptiešibija sarūgtinājušiIsraēlabērnudzīves

4Unviņaatkalieņemaundzemdējadēlu,unnosaucaviņu parĀronu,joviņasieņemšanasdienāsfaraonssākaizliet Israēlavīriešudzimumabērnuasinis

5TanīsdienāsnomiraCefs,Ēlifasadēls,Ēsavadēla, Kitimasķēniņa,unviņavietāvaldījaJaneass.

6Unlaiks,kamērCefovaldījapārKitimasbērniem,bija piecdesmitgadi,unviņšnomirauntikaapglabātsNabnas pilsētā,Kitimaszemē.

7UnpēcviņavaldījaJaneass,viensnovarenajiemvīriem noKitimasbērniem,unviņšvaldījapiecdesmitgadus

8UnpēcKitimasķēniņanāvesBileāms,Beoradēls,bēga noKitimaszemesundevāsuzĒģiptipiefaraona,Ēģiptes ķēniņa

9Unfaraonsviņuuzņēmaarlielugodu,jobijadzirdējis parviņagudrību,undevaviņamdāvanas,iecēlaviņupar padomdevējuunpaaugstinājaviņagodu

10UnBileāmsdzīvojaĒģiptē,godākopāarvisiemķēniņa dižciltīgajiem,undižciltīgieviņuaugstuvērtēja,jovisi kārojaapgūtviņagudrību

11UnsimttrīsdesmitajāgadāpēcIsraēladošanāsuzĒģipti faraonambijasapnis,kaviņšsēžsavāķēniņatronī,unviņš pacēlaacisunieraudzījavecuvīrustāvamviņapriekšā,un vecajamvīramrokāsbijasvari,tādisvari,kāduslieto tirgotāji

12Unvecaisvīrsņēmasvarusunpakāratosfaraona priekšā

13UnvecaisvīrsņēmavisusĒģiptesvecajusunvisustās dižciltīgosunlielosvīrus,sasējatoskopāunlikauzviena svara.

14Unviņšpaņēmapienakazlēnuunielikatootrāsvarā, unkazlēnsbijapārsvarspārvisiem

15Unfaraonsbijapārsteigtsparšobriesmīgovīziju,kāpēc kazlēnsbijapārsvarspārvisiem,unfaraonspamodās,un redzi,tasbijasapnis.

16Unfaraonsagrinorītapiecēlāsunsaaicinājavisus savuskalpusunatstāstījatiemsapni,unvīriļotinobijās

17Unķēniņšsacījavisiemsaviemgudrajiem:“Lūdzu, izskaidrojietsapni,koessapņoju,laiestovarētuzināt”

18UnBileāms,Beoradēls,atbildējaķēniņamunsacīja viņam:"Tasnenozīmēnekocitukālielunelaimi,kasnāks pārĒģiptipēdējāsdienās"

19JoIsraēlampiedzimsdēls,kasiznīcināsvisuĒģiptiun tāsiedzīvotājusunarvarenurokuizvedīsisraēliešusno Ēģiptes

20Tāpēctagad,akķēniņ,apsveriesšajālietā,laiiznīcinātu Israēlabērnucerībuunviņugaidas,pirmsšīnelaimenāk pārĒģipti

21UnķēniņšsacījaBileāmam:"KolaimēsdarāmIsraēla labā?Patiesi,mēssākumāapspriedāmiespretviņiem noteiktāveidā,betnespējāmviņusuzvarēt"

22Tāpēctagaddodietsevarīpadomupretviņiem,arkuru mēsvarētuviņusuzvarēt

23UnBileāmsatbildējaķēniņam,sacīdams:"Sūtitagadun saucsavusdivuspadomniekus,unmēsredzēsim,kādsir viņupadomsšajālietā,unpēctamtavskalpsrunās"

24Unķēniņšsūtījaunaicinājasavusdivuspadomniekus, midiānietiReguēluunuzītiĪbabu,untieieradāsunapsēdās ķēniņapriekšā

25Unķēniņštiemsacīja:"Redziet,jūsdzirdējātgansapni, koessapņoju,gantāizskaidrojumu;tāpēctagaddodiet padomuunzinietunredziet,kasjādaraIsraēlabērniem,lai mēsvarētuviņusuzvarēt,pirmsviņuļaunumsnākpār mums."

26UnmidiānietisReguēlsatbildējaķēniņamunsacīja: "Laidzīvoķēniņš,laidzīvoķēniņšmūžīgi!"

27Jaķēniņamtasšķietlabi,laiviņšatkāpjasnoebrejiem unlainepaceļsavurokupretviņiem

28Jošieirtie,koTasKungsizredzējasensenoslaikosun ņēmaparSavumantojumunovisāmzemestautāmun zemesķēniņiem;unkasganirnesodītsizstiepisSavuroku pretviņiem,pretkoviņuDievsnavatriebies?

29Tutačuzini,ka,kadĀbrahāmsnogājauzĒģipti, faraons,bijušaisĒģiptesķēniņš,ieraudzījasavusievuSāru unņēmaviņusevparsievu,joĀbrahāmsbijasacījis: “Viņairmanamāsa!”,joviņšbaidījās,kaĒģiptesvīriviņu nenogalinātuviņasievasdēļ

30Un,kadĒģiptesķēniņšbijapaņēmisSāru,tadDievs sodījaviņuunviņanamuarsmagāmmocībām,līdzviņš atdevaĀbrahāmamviņasievuSāru;tadviņštika dziedināts

31UnDievssodījagerarietiAbimelehu,filistiešuķēniņu, ĀbrahāmasievasSārasdēļ,aizbāžotikvienaklēpi,sākotno cilvēkalīdzlopam

32KadviņuDievsnaktssapnīieradāspieAbimelehaun iebiedējaviņu,laiviņšatdotuĀbrahāmamSāru,kuruviņš bijapaņēmis,unpēctamvisiGerārasiedzīvotājitikasodīti Sārasdēļ,unĀbrahāmslūdzasavuDievuparviņiem,un ViņšpaklausījaViņalūgšanām,unViņštosdziedināja

33UnAbimelehsizbijāsnovisašīļaunuma,kasnācapār viņuunviņatautu,unviņšatdevaĀbrahāmamviņasievu Sāruundevaviņamlīdzarviņudaudzdāvanu

34TāpatViņšdarījaarīarĪzāku,kadViņštobijaizdzinis noGerāras,unDievsbijadarījisarviņubrīnumainaslietas, kavisasGerārasūdenstecesbijaizžuvušas,unviņu auglīgiekokivairsnedevaaugļus.

35līdzkamērpieviņaatnācaAbimelehsnoGerārasun viensnoviņadraugiemAhuzats,unPihols,viņakaraspēka virspavēlnieks,untienoliecāsunpaklanījāsviņapriekšā līdzzemei

36UntielūdzaViņuaizlūgtpartiem,unViņšlūdzapar tiemToKungu,unTasKungspaklausījaviņalūgšanai,un Viņštosdziedināja

37ArīJēkabs,vienkāršaisvīrs,savasgodprātībasdēļtika izglābtsnosavabrāļaĒsavarokasunnosīriešuLābana, viņamātesbrāļa,rokas,kasbijameklējisviņadzīvību; tāpatarīnovisuKanaānaķēniņurokas,kasbijasacēlušies pretviņuunviņabērniem,laitosiznīcinātu,unTasKungs tosizglābanoviņurokām,katiepagriezāspretviņiemun sitaviņus,jokuršganjebkadbijanesodītsizstiepissavu rokupretviņiem?

38Patiesi,faraons,taspirmais,tavatēvatēvs,paaugstināja Jāzepu,Jēkabadēlu,pārvisiemĒģipteszemeslielkungiem, kadviņšredzējaviņagudrību,joarviņagudrībuviņš izglābavisuszemesiedzīvotājusnobada

39PēctamviņšpavēlējaJēkabamunviņabērniemdoties uzĒģipti,laiarviņutikumuĒģipteszemeunGošenes zemetiktuatbrīvotanobada

40Tāpēctagad,jatasTavāsacīsšķietlabi,pārtraucIsraēla bērnuiznīcināšanu,bet,jatasnavTavsprāts,laiviņi dzīvotuĒģiptē,tadizlaidviņusnošejienes,laiviņivarētu dotiesuzKānaānazemi,zemi,kurviņusenčidzīvojakā svešinieki

41Un,kadfaraonsdzirdējaJetrusvārdus,viņšļoti sadusmojāsuzviņu,tākaviņšarkaunupiecēlāsnoķēniņa klātbūtnesundevāsuzMidiānu,savuzemi,unpaņēma līdziJāzepazizli

42UnķēniņšsacījaīzietimĪbam:“Kotusaki,Ībam,un kādsirtavspadomsebrejujautājumā?”

43TadĪjabssacījaķēniņam:“Redzi,visizemesiedzīvotāji irtavāvarā,laiķēniņšdara,kāviņampatīk.”

44UnķēniņšsacījaBileāmam:"Kotusaki,Bileām?Runā savuvārdu,laimēstodzirdam"

45UnBileāmssacījaķēniņam:"Novisa,koķēniņšir nodomājispretebrejiem,tietiksizglābti,unķēniņšnespēs tosuzvarētnearvienupadomu"

46Jo,jatudomātosmazinātarliesmojošuuguni,tunevari tosuzvarēt,jotiešām,viņuDievsizglābaviņutēvu ĀbrahāmunokaldejuŪras;un,jatudomātosiznīcinātar zobenu,tiešām,viņutēvsĪzākstikaizglābtsnotās,unviņa vietātikaieceltsauns

47Un,jatudomāsiarsmaguunneatlaidīgudarbutos mazināt,patšajātuneuzvarēsi,joviņutēvsJēkabskalpoja Lābanamvisādossmagosdarbosunviņamveicās

48Tāpēctagad,ak,ķēniņ,uzklausimanusvārdus,jošisir nodoms,kaspretviņiemirieteikts,arkurututosuzvarēsi unnokuratevnevajadzētuatkāpties

49Jaķēniņamlabpatīk,laiviņšpavēlvisusviņubērnus, kasdzimsnošīsdienasuzpriekšu,iemestūdenī,jotādā veidātuvariizdzēstviņuvārdus,joneviensnoviņiem, nedzviņutēvinetikašādipārbaudīti

50UnķēniņšdzirdējaBileāmavārdus,untaspatika ķēniņamunvadoņiem,unķēniņšdarījapēcBileāmavārda

51Unķēniņšpavēlējaizdotpaziņojumuunlikumuvisā Ēģipteszemē,sacīdams:"Ikviensvīriešukārtasbērns,kas dzimisebrejiemnošīsdienasunturpmāk,irjāiemet ūdenī."

52Unfaraonssasaucavisussavuskalpusunsacīja:"Ejiet tagadunmeklējietvisāGošeneszemē,kurdzīvoIsraēla bērni,unpārliecinieties,kakatrsebrejudēlstiksiemests upē,betkatrameitatiksatstātadzīva"

53Un,kadIsraēlabērnidzirdējafaraonapavēliiemest savusvīriešukārtasbērnusupē,dažinoļaudīmšķīrāsno savāmsievām,betcitipietāmpieķērās

54Unnotāsdienas,kadpienācadzemdībulaikstām Israēlasievietēm,kasbijapalikušaspiesaviemvīriem, viņasdevāsuzlauku,laiturdzemdētu,unviņasdzemdēja laukā,unatstājasavusbērnuslaukāunatgriezāsmājās

55UnTasKungs,kasbijazvērējisviņusenčiemtosvairot, sūtījavienunoSaviemkalpojošajiemeņģeļiem,kasir debesīs,laimazgātukatrubērnuūdenī,svaidītuun aplaistītutounieliktutārokāsdivusgludusakmentiņus,no kuriemvienssūcapienuunotrsmedu,unViņšlikatā matiemaugtlīdzceļiem,arkuriemtasvarētuseviapsegt; laitomierinātuunpieķertostamSavālīdzjūtībāpretto

56Un,kadDievambijažēlpārtiemunViņšvēlējāstos vairotpazemesvirsu,ViņšpavēlējaSavaizemeitos uzņemt,laitietajātiktusaglabātilīdzviņuizaugšanas laikam,pēckurazemeatvērasavumutiunizspļāvatos,un tieizdīganopilsētaskāzemesaugiunmežazāle,untie atgriezāskatrssavāģimenēunsavatēvamājā,untiepalika pietiem

57UnIsraēlabērnumazuļibijavirszemeskālaukazāle, pateicotiesDievažēlastībaipārviņiem

58Kadvisiēģiptiešitoredzēja,tadtieizgājaikvienssavā tīrumāarsavuvēršujūguunsavuarklu,unviņitouzara, kāarzemisējaslaikā

59Un,kadviņiara,tienespējanodarītpāriIsraēlabērnu zīdaiņiem,tāpēctautavairojāsunļotivairojās.

60Unfaraonspavēlējasaviemkalpiemkatrudienudoties uzGošenimeklētIsraēlabērnumazuļus

61Un,kadtiebijameklējušiunatradušivienu,tietoar varuizrāvanomātesklēpjauniemetaupē,betmeitiņuviņi atstājapiemātes;tāēģiptiešidarījaarizraēliešiemvisas dienas.

68.NODAĻA

1UntanīlaikāDievaGarsnācapārMirjamu,Amrāma meitu,Āronamāsu,unviņaizgājaunpravietojaparnamu, sacīdama:"Redzi,šoreizmumsnomanatēvaunmātes piedzimsdēls,unviņšizglābsIsraēlunoĒģiptesrokām"

2Un,kadAmramsdzirdējasavasmeitasvārdus,viņš devāsunaizvedasavusievuatpakaļuzmāju,pēctam,kad viņšviņubijaaizdzinistajālaikā,kadfaraonsbijapavēlējis visusJēkabanamavīriešukārtasbērnusiemestūdenī

3TadAmramsņēmaJohebedu,savusievu,trīsgaduspēc tam,kadviņštobijapadzinis,unviņšnācapieviņas,un viņapalikastāvoklī.

4Unseptiņusmēnešuspēcsavasieņemšanasviņa dzemdējadēlu,unvisamājabijapiepildītaarlielugaismu, itkāsauleunmēnessspīdētusavālaikā

5Un,kadsievieteredzējabērnu,katasbijaskaistsun tīkamsskatam,viņatotrīsmēnešuspaslēpaiekšējāistabā

6Tanīsdienāsēģiptiešisazvērējāsiznīcinātvisustur dzīvojošosebrejus

7UnēģiptiešusievietesdevāsuzGošeni,kurdzīvoja Israēlabērni,unviņasnesauzpleciemsavusmazosbērnus, savuszīdaiņus,kasvēlnevarējarunāt

8Untanīsdienās,kadIsraēlabērnusievietesdzemdēja, katrasievieteslēpasavudēlunoēģiptiešiem,laiēģiptieši

neuzzinātuparviņudzemdībāmunneiznīcinātuviņusno zemes.

9UnēģiptiešusievietesnonācaGošenā,unviņubērni,kas nevarējarunāt,bijauzviņupleciem,un,kadēģiptiešu sievieteienācaebrejusievietesnamā,viņasbērnssāka raudāt

10Un,kadtasraudāja,bērns,kasbijaiekšējāistabā, atbildēja,unēģiptiešusievietesnogājaunpastāstījato faraonanamā

11Unfaraonssūtījasavusierēdņus,laitieņemtubērnusun tosnogalinātu;tāēģiptiešidarījaarebrejusievietēmvisu dienu

12Untanīlaikā,apmēramtrīsmēnešuspēctam,kad Johebedabijanoslēpusisavudēlu,šīlietakļuvazināma faraonanamā

13Unsievietesteidzāsaizvestsavudēlu,pirmsierēdņi ieradās,unviņapaņēmaviņamniedrušķirstu,notraipījato argļotāmundarvu,ielikatajābērnuunnolikato akmeņiemupesmalā.

14UnviņamāsaMirjamastāvējanotālienes,laizinātu, kasarviņunotiksunkasnotiksarviņasvārdiem

15UnDievstanīlaikāsūtījaĒģipteszemēbriesmīgu karstumu,kasdedzinājacilvēkamiesukāsaulesavālokā, untasļotinomācaēģiptiešus

16Unvisiēģiptiešidevāslejāmazgātiesupē,jokarstums dedzinājaviņumiesas

17ArīfaraonameitaBatijadevāspeldētiesupē,karstuma dēļ,unviņaskalponesstaigājaupeskrastā,tāpatkāvisas Ēģiptessievietes

18UnBatijapacēlaacisuzupiunieraudzījašķirstuvirs ūdens,unviņasūtījasavukalponitoatnest.

19Unviņatoatvēraunieraudzījabērnu,un,lūk,bērns raudāja,unviņaikļuvatāžēl,unviņasacīja:"Šisirviens noebrejubērniem."

20UnvisasĒģiptessievietes,kasgājagarupeskrastu, gribējaviņuzīdīt,betviņšnegribēja,jošīlietabijanoTā Kunga,laiviņuatgrieztupiemāteskrūts.

21UnMiriama,viņamāsa,tanīlaikābijastarpēģiptiešu sievietēmupeskrastā,unviņatoredzējaunsacījafaraona meitai:"Vaimanjāietunatvestzīdītājunoebreju sievietēm,laiviņatevzīdītubērnu?"

22Unfaraonameitaviņaisacīja:"Ej!"Unjaunāsieviete aizgājaunpasaucabērnamāti.

23UnfaraonameitasacījaJohebedai:"Ņemšobērnuun zīdītoman,unestevmaksāšutavualgu,divussudraba gabalusdienā."Unsievapaņēmabērnuunzīdījato.

24Unpēcdiviemgadiem,kadbērnsbijapaaudzies,viņato atvedapiefaraonameitas,unviņštaikļuvakādēls,unviņa nosaucaviņuparMozu,joviņasacīja:"Esviņuizvilkuno ūdens"

25UnviņatēvsAmrāmsnosaucaviņuparHabaru,joviņš teica:"Tiešiviņadēļviņšbijasaistījiesarsavusievu,no kurasviņšbijaatmetisvaļu"

26UnviņamāteJohebedanosaucaviņuparJekutiēlu,jo viņasacīja:"EscerējuuzviņupieVisvarenā,unDievs manviņuatdevaatpakaļ"

27UnviņamāsaMirjamanosaucaviņuparJeredu,joviņa devāsviņampakaļpieupes,laizinātu,kādsbūsviņagals 28UnĀrons,viņabrālis,nosaucaviņuparAbiZanuhu, sacīdams:"Manstēvsatstājamanumātiunatgriezāspie viņasviņadēļ"

29UnKehats,Amrāmatēvs,nosaucaviņuparAbigdoru, joviņadēļDievssalabojaJēkabanamaplaisu,katievairs nevarējaiemestsavusvīriešukārtasbērnusūdenī

30UnviņuaukleviņunosaucaparAbiSoko,sacīdama: "ViņšbijapaslēpiessavāmājoklītrīsmēnešusHamabērnu dēļ"

31UnvissIsraēlsnosaucaviņavārduŠemaja,Netaneēla dēls,joviņisacīja:"ViņadienāsDievsiruzklausījisviņu saucienusunizglābisviņusnoviņuapspiedējiem"

32UnMozusbijafaraonanamāunbijaBatijai,faraona meitai,kādēls,unMozusuzaugastarpķēniņabērniem

69.NODAĻA

1UnEdomaķēniņšnomiratanīsdienās,savasvaldīšanas astoņpadsmitajāgadā,untikaapglabātssavātemplī,ko viņšbijasevuzcēlisparsavuķēniņarezidenciEdomazemē

2UnĒsavabērnisūtījauzPetoru,kasatrodaspieLielās upes,untieatvedanoturienesjaunekliarskaistāmacīmun daiļuizskatu,kuravārdsbijaSauls,untieiecēlaviņupar ķēniņupārseviSamlasvietā

3UnSaulsvaldījapārvisiemĒsavabērniemEdomazemē četrdesmitgadus

4Kadfaraons,Ēģiptesķēniņš,redzēja,kapadoms,ko BileāmsbijadevisIsraēlabērniem,nebijaveiksmīgs,unka tietomērbijaauglīgi,vairojāsunvairojāsvisāĒģiptes zemē,

5Tadfaraonstanīsdienāspavēlējaizdotsludinājumuvisā ĒģiptēIsraēlabērniem,sacīdams:"Nevienamnebūs samazinātnekonosavaikdienasdarba"

6Un,javīrstiksatzītsparnepietiekamusavāikdienas darbā,vaitasbūtuarjavuvaiķieģeļiem,tadviņajaunākais dēlstiksieceltsviņavietā

7UnĒģiptesdarbstanīsdienāspastiprinājāsuzIsraēla bērniem,un,lūk,jakādamcilvēkamikdienasdarbā pietrūkavienaķieģeļa,ēģiptiešiarvaruatņēmaviņa jaunākodēlunoviņamātesunielikaviņuēkāķieģeļavietā, kuraviņatēvamtrūka

8UntāĒģiptesvīridarījavisiemIsraēlabērniemdienuno dienas,visasdienasilgulaiku.

9BetLevijaciltstanīlaikānesadarbojāsarsaviembrāļiem, joLevijabērnizinājaēģiptiešuviltību,kotiesākumābija pielietojušipretisraēliešiem.

70.NODAĻA

1UntrešajāgadāpēcMozusdzimšanasfaraonssēdēja dzīrēs,kadķēniņieneAlparanitasēdējaviņampalabiun Batijapakreisi,unzēnsMozusgulējaviņaiuzkrūtīm,un Bileāms,Beoradēls,arsaviemdiviemdēliem,unvisi valstībasprinčisēdējapiegaldaķēniņaklātbūtnē

2Unzēnsizstieparokuuzķēniņagalvas,noņēmakronino ķēniņagalvasunuzlikatosevuzgalvas

3Un,kadķēniņšunprinčiredzējazēnapaveiktodarbu, ķēniņšunprinčibijaļotiizbijušies,unkādsvīrssavam kaimiņamizteicaizbrīnu

4Unķēniņšsacījaprinčiem,kassēdējapiegaldaviņa priekšā:“Kojūsrunājatunkojūssakāt,akprinči,šajālietā, unkādsbūssodspretzēnušīsrīcībasdēļ?”

5TadburvisBileāms,Beoradēls,atbildējaķēniņaun vadoņupriekšāunsacīja:"Atceries,manskungsunķēniņ,

sapni,kotusapņojipirmsdaudzāmdienām,unto,kotavs kalpstevizskaidroja!"

6Tātadšisirbērnsnoebrejubērniem,kurāirDievagars, unlaimanskungsunķēniņšnedomā,kašisjauneklistoir darījisbezzināšanas.

7Joviņširebrejuzēns,ungudrībaunsaprātsirarviņu,lai ganviņšvēlirbērns,unargudrībuviņštoirdarījisun izvēlējiessevĒģiptesvalstību.

8Jotādsirvisuebrejuparadumsmaldinātķēniņusunviņu dižciltīgos,darotvisasšīslietasviltīgi,lailiktudrebēt zemesķēniņiemunviņuvīriem

9Tutačuzini,kaviņutēvsĀbrahāmstārīkojās, piekrāpdamsBābelesķēniņaNimrodaunGerārasķēniņa AbimelehaarmijuuniekarojotHetabērnuzemiunvisas Kanaānavalstis

10UnkaviņšnolaidāsĒģiptēunsacījaparsavusievuSāru: “Viņairmanamāsa”,laimaldinātuĒģiptiuntāsķēniņu

11TāpatrīkojāsarīviņadēlsĪzāks,kadviņšdevāsuz Gerāruunturapmetās,unviņaspēksguvavirsrokupār filistiešuķēniņaAbimelehakaraspēku

12Viņšarīnodomājaapgāztfilistiešuvalstību,sacīdams, kaviņasievaRebekairviņamāsa.

13ArīJēkabsbijaneuzticīgssavambrālimunatņēmano viņarokaspirmdzimtībastiesībasunsvētību

14TadviņšdevāsuzPadan-Aramu,savasmātesbrāļa Lābananamā,unviltīgiatņēmanoviņameitu,lopusun visu,kasviņampiederēja,unaizbēgaunatgriezāsKānaāna zemēpiesavatēva.

15ViņadēlipārdevasavubrāliJāzepu,untasnonāca Ēģiptē,kļuvaparverguuntikaieslodzītscietumāuz divpadsmitgadiem.

16Līdzbrīdim,kadiepriekšējaisfaraonssapņojasapņus unizvedaviņunocietumaunpaaugstinājaviņuaugstāk parvisiemĒģiptesprinčiem,tāpēckaviņšviņam izskaidrojaviņasapņus

17Un,kadDievslikabadamnāktvisāzemē,viņšlika atvestsavutēvuunvisussavusbrāļus,unvisusavatēva saimi,unuzturējatosbezmaksasvaiatlīdzības,unnopirka ēģiptiešusparvergiem

18Unnu,manskungsķēniņ,redzi,šisbērnsircēliesviņu vietāĒģiptē,lairīkotospēcviņudarbiemunjokotosar katruķēniņu,princiuntiesnesi

19Jaķēniņamtaspatīk,izliesimviņaasiniszemē,laiviņš nepieaugunneatņemvaldībunotavasrokasunĒģiptes cerībaneizzūdpēcviņavaldīšanas

20UnBileāmssacījaķēniņam:"SasaucamvisusĒģiptes tiesnešusungudrosvīrus,laimēszinām,vaišimzēnam pienākasnāvessods,kātuteici,untadmēsviņu nonāvēsim"

21UnfaraonssūtījaunsasaucavisusĒģiptesgudrosvīrus, untienonācaķēniņapriekšā,unTāKungaeņģelisieradās viņuvidū,unviņšbijakāviensnoĒģiptesgudrajiem vīriem

22Unķēniņšsacījagudrajiemvīriem:“Jūstačuesat dzirdējuši,košisebrejuzēns,kasirnamā,irdarījis,untā Bileāmsirspriedistiesušajālietā”

23Tagadtiesājietarījūsundomājiet,kaszēnampienākas parviņaizdarītodarbu

24Uneņģelis,kasizskatījāspēcvienanofaraona gudrajiemvīriem,atbildējaunsacījasekojošovisuĒģiptes gudrovīru,ķēniņaunprinčupriekšā:

25Jaķēniņamlabpatīk,laiķēniņšliekvīriematnestviņa priekšāoniksaakmeniunkvēlojošuogliunnolikttosbērna priekšā,un,jabērnsizstiepsrokuunpaņemsoniksa akmeni,tadmēszināsim,kajauneklisvisu,koviņšir darījis,irdarījisgudri,unmumsviņšjānogalina.

26Bet,javiņšizstiepssavurokupretoglēm,tadmēs zināsim,kaviņštonedarījaapzināti,unviņšdzīvos

27Unšīlietapatikaķēniņamunprinčiem,unķēniņšdarīja pēcTāKungaeņģeļavārda

28Unķēniņšpavēlējaatnestoniksaakmeniunoglesun nolikttāsMozuspriekšā

29Unviņinolikazēnusevpriekšā,unjaunekliscentās izstieptrokupēconiksaakmens,betTāKungaeņģelis paņēmaviņarokuunuzlikatouzoglēm,unoglesviņa rokānodzisa,unviņštāspacēlaunielikamutē,un apdedzinājadaļulūpuundaļumēles,unviņškļuvasmags ganmutē,ganmēlē

30Kadķēniņšunprinčitoredzēja,tiesaprata,kaMozus nebijarīkojiesgudri,noņemotkroninoķēniņagalvas.

31Tānuķēniņšunprinčiatturējāsnobērnanonāvēšanas, unMozuspalikafaraonanamāunauga,unTasKungsbija arviņu.

32Un,kamērzēnsbijaķēniņanamā,viņšbijatērpts purpurāunaugastarpķēniņabērniem

33Un,kadMozusuzaugaķēniņanamā,faraonameita Batijauzskatījaviņuparsavudēlu,unvissfaraonanams viņugodāja,unvisiĒģiptesvīrinoviņabijās

34UnviņškatrudienugājaunnonācaGošeneszemē,kur bijaviņabrāļi,Israēlabērni,unMozuskatrudienuredzēja toselpastrūkumāunsmagādarbā

35UnMozustiemjautāja,sacīdams:"Kādēļjumsšisdarbs tiekuzliktsdienunodienas?"

36Untieviņampastāstījavisu,kastiembijanoticis,un visusnoteikumus,kofaraonstiembijadevispirmssavas dzimšanas

37Untieviņamatstāstījavisuspadomus,koBileāms, Beoradēls,bijadevisprettiem,unarīto,koviņšbijadevis pretviņu,laiviņunogalinātu,kadtasbijanoņēmisķēniņa kroninoviņagalvas

38KadMozustodzirdēja,viņadusmasiedegāspret Bileāmu,unviņšmeklējaviņunonāvēt,unviņšviņam dienunodienasbijaslēpnī

39UnBileāmsbaidījāsnoMozus,unviņšunviņadividēli cēlāsunizgājanoĒģiptes,unviņibēgaunnodevasavas dvēselesundevāsuzKušaszemipieKikiana,Kušas ķēniņa.

40UnMozusbijaķēniņanamā,izejotunieejot,unTas Kungsdevaviņamlabvēlībufaraonaacīsunvisuviņa kalpuacīs,unvisasĒģiptestautasacīs,untieļotimīlēja Mozu

41Unpienācadiena,kadMozusdevāsuzGošeniapraudzīt savusbrāļus,unviņšieraudzījaIsraēlabērnusviņunastās unsmagajādarbā,unMozusparviņiemapbēdinājās

42UnMozusatgriezāsĒģiptēunnonācafaraonanamāun nostājāsķēniņapriekšā,unMozuspaklanījāsķēniņa priekšā

43UnMozussacījafaraonam:“Lūdzu,manskungs,es esmunācislūgtnotevisvienumazulūgumu,neatstājmanu vaigupromtukšā”Unfaraonsviņamsacīja:“Runā!”

44UnMozussacījafaraonam:"Laitaviemkalpiem,Israēla bērniem,kasirGošenā,tiekdotavienadienaatpūtaino viņudarba"

45UnķēniņšatbildējaMozumunsacīja:“Redzi,esesmu pacēlistavuvaigušajālietā,laiizpildītutavulūgumu.”

46UnfaraonspavēlējaizdotsludinājumuvisāĒģiptēun Gošenē,sacīdams:

47Tāsakaķēniņšjums,visiemIsraēlabērniem:sešas dienasjumsbūsstrādātunstrādāt,betseptītajādienājums būsatpūstiesunnekādudarbunedarīt,tājumsbūsdarīt visasdienas,kāķēniņšunMozus,Batijasdēls,irpavēlējuši 48UnMozuspriecājāsparto,koķēniņšviņambija piešķīris,unvisiIsraēlabērnidarījatā,kāMozustiembija pavēlējis

49JošīlietabijanoTāKungadotaIsraēlabērniem,joTas KungsbijasācispieminētIsraēlabērnus,laitosglābtuviņu tēvudēļ

50UnTasKungsbijaarMozu,unViņaslavaizplatījās visāĒģiptē.

51UnMozuskļuvalielsvisuēģiptiešuunvisuIsraēla bērnuacīs,meklēdamslabumusavaitautaiIsraēlamun runādamsmieravārduspartiemķēniņam.

71.NODAĻA

1Un,kadMozumbijaastoņpadsmitgadu,viņšvēlējās redzētsavutēvuunmātiundevāspieviņiemuzGošeni,un, kadMozusbijanonācispieGošenes,viņšnonācavietā,kur Israēlabērnistrādāja,unviņšnovērojaviņunastas,unviņš redzējaēģiptietisitamvienunoviņaebrejubrāļiem

2Un,kadpiekautaisvīrsieraudzījaMozu,viņšskrējapie viņapēcpalīdzības,jovīrsMozusbijaļoticienītsfaraona namā,unviņšviņamsacīja:“Manskungs,sargāmani!Šis ēģiptietisnaktīienācamanānamā,sasējamaniunnācapie manassievasmanāklātbūtnē,untagadviņšmeklēmanu dzīvību

3KadMozusdzirdējašoļaunolietu,viņšiekaisāsdusmās pretēģiptieti,unviņšgriezāsšurputurpu,un,redzēdams, katurnevienanav,viņšsitaēģiptietiunpaslēpatosmiltīs, untāizglābaebrejunotārokas,kasviņusita.

4Unebrejsdevāsuzsavumāju,unMozusatgriezāssavās mājās,unizgājaunatgriezāsķēniņanamā

5Un,kadvīrsbijaatgrieziesmājās,viņšnodomājašķirties nosavassievas,joJēkabanamānebijapieņemts,kakāds vīrsnākpiesavassievaspēctam,kadtābijaapgānīta

6Unsievieteaizgājaunpastāstījasaviembrāļiem,un sievietesbrāļimeklējaviņunonāvēt,unviņšaizbēgauz savāmmājāmunizglābās.

7UnotrādienāMozusizgājapiesaviembrāļiemun ieraudzīja,unlūk,divivīriķildojās,unviņšsacīja ļaundarim:"Kāpēctusitsavutuvāku?"

8Unviņštamatbildējaunsacīja:"Kasteviiriecēlispar valdniekuuntiesnesipārmums?Vaitudomāmani nonāvēt,tāpatkātunonāvējiēģiptieti?"UnMozusnobijās unsacīja:"Tastiešāmirkļuviszināms?"

9Unfaraonsdzirdējaparšonotikumuunpavēlēja nogalinātMozu,tāpēcDievssūtījasavueņģeli,untas parādījāsfaraonamsardzesvirsniekaizskatā

10UnTāKungaeņģelisņēmazobenunosardzes priekšniekarokasunnocirtaartoviņagalvu,josardzes priekšniekalīdzībabijapārvērtusiesMozuslīdzībā

11UnTāKungaeņģelissatvēraMozuslaborokuun izvedaviņunoĒģiptesunnovietojaviņuārpusĒģiptes robežāmčetrdesmitdienugājumaattālumā

12UnĀrons,viņabrālis,vienspatspalikaĒģipteszemē, unviņšpravietojaIsraēlabērniem,sacīdams:

13TāsakaTasKungs,jūsutēvuDievs:“Atmetietikviens savuacunegantībuunneapgānietseviarĒģipteselkiem!

14UnIsraēlabērnisacēlāsunnegribējaĀronamklausīt tanīlaikā

15UnTasKungsnodomājatosiznīcināt,jaTasKungs nebūtuatcerējiesderību,koViņšbijaslēdzisarĀbrahāmu, ĪzākuunJēkabu

16Tanīsdienāsfaraonarokajoprojāmbijabargapret Israēlabērniem,unviņštosapspiedaunapspiedalīdztam laikam,kadDievssūtījaSavuvārduunpievērsauzmanību tiem.

72.NODAĻA

1UntanīlaikānotikalielskaršstarpKušasbērniemun austrumuunAramasbērniem,untiesacēlāspretKušas ķēniņu,kurarokāstiebija.

2TadKušasķēniņšKikiansdevāscīņāarvisiemKušas bērniem,tautu,kasbijatiklielakāsmiltis,undevāskarot pretAramuunaustrumubērniem,laitospakļautu.

3Un,kadKikiansizgāja,viņšatstājaburviBalaāmuar viņadiviemdēliemsargātpilsētuunzemākāskārtaszemes iedzīvotājus.

4TāKikiansdevāsuzbrukumāArāmamunaustrumu bērniem,unviņšcīnījāspretviņiemunsakāvaviņus,un viņivisikritaievainotiKikianaunviņaļaužupriekšā.

5Unviņšdaudzusnoviņiemsagūstījaunpakļāvakā sākumā,unapmetāsviņuzemē,laikāparastiiekasētuno viņiemnodevas.

6UnBileāms,Beoradēls,kadKušasķēniņšbijaatstājis viņusargātpilsētuuntāsnabagos,sacēlāsunieteicazemes iedzīvotājiemsaceltiespretķēniņuKikiānu,neļaujotviņam ieietpilsētā,kadviņšatgriezīsiesmājās

7Unzemesļaudisviņampaklausīja,zvērējaviņamun iecēlaviņuparķēniņupārseviunviņadivusdēluspar karaspēkavirsniekiem

8Tadviņicēlāsunuzcēlapilsētasmūrusabosstūrosun uzcēlaļotistipruēku.

9Untrešajāstūrīviņiizrakaneskaitāmusgrāvjusstarp pilsētuunupi,kasapjozavisuKušaszemi,unviņilika upesūdeņiemturizlauzties.

10Ceturtajāstūrīviņiarsavāmburvestībāmunlūgšanām savācadaudzčūsku,nocietinājapilsētuunapmetāstajā,un neviensneizgājaneārā,neiekšāviņupriekšā

11UnKikianscīnījāspretAramuunaustrumubērniemun pakļāvatoskāiepriekš,untieviņamdevasavuparasto nodevu,unviņšdevāsunatgriezāssavāzemē.

12Un,kadKušasķēniņšKikianstuvojāssavaipilsētaiun visikaraspēkavirsniekikopāarviņu,viņipacēlaacisun ieraudzīja,kapilsētasmūribijauzceltiunļotipacelti,tāpēc vīripartobijapārsteigti

13Unviņisacījaviensotram:“Tāpēckaviņiredzēja,ka mēskavējamieskaujā,unļotinomumsbaidījās,tāpēcviņi toirdarījušiunuzcēlušipilsētasmūrusunnocietinājušitos, laiKanaānaķēniņinevarētunāktpretviņiemkaujā.”

14Tadķēniņšunkaraspēkstuvojāspilsētasvārtiemun, pacēlušiacis,redzi,visipilsētasvārtibijaslēgti,unviņi saucasargiem,sacīdami:"Atverietmums,laimēsvarētu ieietpilsētā!"

15BetsargipēcburvjaBalaama,viņuķēniņa,pavēles atteicāstiematvērtunneļāvatiemieietsavāpilsētā

16Tānuviņiuzsākakaujupretīpilsētasvārtiem,untanī dienākritasimttrīsdesmitvīrunoKikianaskaraspēka.

17Unnākamajādienāviņiturpinājacīnītiesuncīnījās upesmalā;viņimēģinājatiktpāri,betnespēja,tāpēcdaži noviņiemnogrimabedrēsunnomira

18Tadķēniņšpavēlējaviņiemnocirstkokus,laitaisītu plostus,arkuriemviņivarētupārietpieviņiem,unviņitā arīizdarīja

19Un,kadviņinonācagrāvjuvietā,ūdeņigriezāsdzirnavu ietekmē,undivsimtvīruuzdesmitplostiemnoslīka.

20Untrešajādienāviņinācacīnītiestajāpusē,kurbija čūskas,betviņinevarējaturtuvoties,jočūskasnogalināja simtseptiņdesmitvīrus,unviņipārtraucacīnītiespretKušu unaplencaKušudeviņusgadus,neviensneizgājaneārā,ne iekšā

21Tanīlaikā,kadkaršunaplenkumsbijapretKūšu, MozusbēganoĒģiptesnofaraona,kasmeklējaviņu nogalinātparto,kabijanogalinājisēģiptieti

22UnMozumbijaastoņpadsmitgadi,kadviņšbēgano Ēģiptesnofaraonaklātbūtnes,unviņšbēgaunaizbēgauz Kikiānanometni,kastajālaikāaplencaKušu

23UnMozusdeviņusgaduspavadījaKušasķēniņa Kikiānanometnēvisutolaiku,kamērtieaplencaKūšu,un Mozusizgājaunienācakopāarviņiem

24Unķēniņš,prinčiunvisikarotājimīlējaMozu,joviņš bijadižensuncienīgs,viņaaugumsbijakādižciltīgalauva, viņasejabijakāsaule,unviņaspēksbijakālauvasspēks, unviņšbijaķēniņapadomnieks.

25UndeviņugadubeigāsKikianupiemeklējanāvējoša slimība,unslimībaviņupārņēma,unviņšnomiraseptītajā dienā.

26Tadviņakalpiviņubalzamēja,aiznesaunapglabāja pretīpilsētasvārtiemuzziemeļiemnoĒģipteszemes

27Unvirsviņaviņiuzcēlagreznu,spēcīguunaugstuēku unnovietojaapakšālielusakmeņus

28Unķēniņarakstvežiiegravējašajosakmeņosvisusava ķēniņaKikiānavarenībuunvisasviņakaujas,koviņšbija cīnījies,lūk,tāsturirrakstītaslīdzpatšaidienai

29PēcKušasķēniņaKikiānanāveskaršļotiapbēdināja viņavīrusunkaraspēku.

30Tadviņisacījaviensotram:“Dodietmumspadomu,ko mumsdarītšinīlaikā,jomēsesamdzīvojušituksnesī deviņusgaduspromnosavāmmājām”

31Jamēsapsolīsimcīnītiespretpilsētu,daudzinomums kritīsievainotivainogalināti,un,jamēspaliksimšeit aplenkumā,mēsarīmirsim.

32JotagadvisiAramasķēniņiunaustrumubērnuķēniņi dzirdēs,kamūsuķēniņširmiris,untiepēkšņiuzbruks mumsnaidīgāveidā,cīnīsiespretmumsunneatstāsno mumsnevienuatlikušu

33Tāpēctagadiesimuniecelsimsevķēniņu,unpaliksim aplenkumā,līdzpilsētamumstiksnodota

34Unviņivēlējāstanīdienāizvēlētiesparķēniņuno Kikianaarmijas,betneatradanevienucitusevtīkamu valdniekukāMozu

35Unviņisteigšusnovilkaikvienssavasdrēbesunnometa tāszemē,unsakrāvalielukaudziunuzlikauztāsMozu.

36Untiepiecēlās,pūtatauresunsaucaviņapriekšā, sacīdami:"Laidzīvoķēniņš,laidzīvoķēniņš!"

37Unvisatautaundižciltīgieviņamzvērējadotviņampar sievuķēniņieniAdonjunoKušitas,Kikiānasievu,untanī dienāviņiiecēlaMozuparķēniņupārsevi

38UntanīdienāvisiKušasiedzīvotājiizdevapaziņojumu, sacīdami:“IkvienamvīramjādodMozumkautkasnotā, kasirviņaīpašumā”

39Unviņiizklājapalaguuzkaudzes,unkatrsiemetatajā kautkonotā,kasviņambija,vienszeltaauskaruunotrs monētu.

40Arīoniksaakmeņus,bdelliju,pērlesunmarmoruKūša bērnimetaMozumkaudzē,kāarīsudrabuunzeltulielā daudzumā.

41UnMozusņēmavisusudrabuunzeltu,visustraukus, bdellijuunoniksaakmeņus,kovisiKušasbērniviņambija devuši,unviņštosnovietojasavosdārgumos.

42UnMozustanīdienāvaldījapārKušasbērniemKušas ķēniņaKikiānavietā

73.NODAĻA

1Ēģiptesķēniņa,faraona,piecdesmitpiektajāvaldīšanas gadā,tasir,simtpiecdesmitseptītajāgadāpēcizraēliešu došanāsuzĒģipti,MozuskļuvavaldnieksKušā 2Mozumbijadivdesmitseptiņigadi,kadviņšsākavaldīt pārKušu,unviņšvaldījačetrdesmitgadus

3UnTasKungspiešķīraMozumlabvēlībuunžēlastību visuKūšabērnuacīs,unKūšabērniviņuļotimīlēja,tāpēc MozusbijalabvēlīgsgannoTāKunga,gannocilvēkiem

4UnviņavaldīšanasseptītajādienāvisiKūšabērni sapulcējāsunnācaMozuspriekšāunpaklanījāsviņa priekšālīdzzemei

5Unvisibērnirunājakopāķēniņaklātbūtnē,sacīdami: "Dodietmumspadomu,laimēsvarēturedzēt,kasaršo pilsētudarāms"

6Jojaudeviņusgadusmēsaplencampilsētuunneesam redzējušisavusbērnusunsavassievas.

7Tadķēniņštiematbildēja,sacīdams:"Jajūsklausīsiet manaibalsijvisā,koesjumspavēlēšu,tadTasKungs nodospilsētumūsurokās,unmēstopakļausim."

8Jo,jamēscīnīsimiesarviņiemtāpatkāiepriekšējākaujā, kasmumsarviņiembijapirmsKikiananāves,daudzino mumskritīsievainotitāpatkāiepriekš.

9Unnu,lūk,šisirtevpadomsšajālietā:jatupaklausīsi manaibalsij,tadpilsētatiksnodotamūsurokās.

10Tadvisikaraspēkiatbildējaķēniņam,sacīdami:"Visu, komūsukungspavēlēs,mēsdarīsim"

11UnMozustiemsacīja:"Ejietcauriunpasludinietbalsi visānometnēvisaitautaiunsakiet:

12Tāsakaķēniņš:“Ejmežāunpaņemlīdzinostārķu mazuļiem,katrspavienamstārķimsavārokā”

13Unikviens,kaspārkāpsķēniņapavēliunneatvedīssavu bērnu,mirs,unķēniņšatņemsvisu,kasviņampieder

14Un,kadtutosatvedīsi,tiebūstavāgādībā,tutos audzināsi,līdztieizaugs,untutosiemācīsišaut,kātasir vanagamazuļiem

15TadvisiKušasbērnidzirdējaMozusvārdus,untie piecēlāsunlikapaziņotvisānometnē,sacīdami:

16Jums,visiemKušasbērniem,ķēniņapavēleiršāda:ejiet visiemkopāuzmežuunturķerietjaunosstārķus,katrs ņemietsavumazulirokāsunatvediettosmājās

17Unikviens,kaspārkāpsķēniņapavēli,mirs,unķēniņš atņemsvisu,kasviņampieder.

18Unvisiļaudistāarīizdarīja,unviņiizgājamežāun kāpaeglēsunķēra,katrspajaunamsavārokā,visusstārķu mazuļus,unviņitosatvedatuksnesīunpēcķēniņapavēles izaudzināja,unviņimācījatiemšaut,līdzīgijauniem vanagiem

19Unpēctam,kadjauniestārķibijaizaudzināti,ķēniņš pavēlējatostrīsdienasbadināt,unvisiļaudistāarīizdarīja 20Untrešajādienāķēniņštiemsacīja:“Stiprinietiesun kļūstietpardrosmīgiemvīriem,unuzvelcietikvienssavas bruņasunapjozietsavuzobenu,unjājietikviensuzsava zirgaunņemietrokāikvienssavujaunostārķi.”

21Unmēscelsimiesuncīnīsimiespretpilsētutanīvietā, kurirčūskas;unvisatautadarījatā,kāķēniņšbija pavēlējis.

22Untieņēmakatrssavujaunostārķisavārokāunaizgāja, un,kadtienonācačūskumītnesvietā,ķēniņštiemsacīja: "Sūtietikvienssavujaunostārķipārčūskām!"

23Unpēcķēniņapavēlesviņikatrssūtījasavujaunostārķi, unjauniestārķiuzbrukačūskām,untāstāsvisasaprijaun iznīcinājanotāsvietas.

24Un,kadķēniņšunļaudisredzēja,kavisasčūskastanī vietābijaiznīcinātas,visiļaudissacēlalielugavili

25Unviņituvojāspilsētaiuncīnījāspretto,ieņēmatoun pakļāva,unviņiiegājapilsētā

26Untanīdienānomiratūkstošunsimtsvīrunopilsētas iedzīvotājiem,visi,kasdzīvojapilsētā,betnoaplencējiem neviensnenomira

27TāvisiKūšabērnidevāskatrsuzsavumāju,piesavas sievasunbērniemunpievisa,kasviņampiederēja.

28UnburvisBileāms,redzēdams,kapilsētairieņemta, atvēravārtusunbēgakopāarsaviemdiviemdēliemun astoņiembrāļiemunatgriezāsĒģiptēpiefaraona,Ēģiptes ķēniņa

29Tieirburvjiunzīlnieki,kasminētibauslībasgrāmatā unnostājāspretMozu,kadTasKungssūtījamocībaspār Ēģipti

30TāMozusarsavugudrībuieņēmapilsētu,unKūša bērniviņuiecēlatronīKūšaķēniņaKikiānavietā.

31Unviņiuzlikaviņamuzgalvasķēnišķīgokroniundeva viņamparsievuAdonju,Kušitasķēniņieni,Kikiānasievu

32UnMozusbijāsToKungu,savutēvuDievu,tāpēcviņš nenācapieviņasunnepievērsataisavuskatienu

33JoMozusatcerējās,kāĀbrahāmsbijalicissavam kalpamĒliēzeramzvērēt,sacīdamsviņam:“Tevnebūs ņemtmanamdēlamĪzākamsievunoKānaānameitām”

34ArīkoĪzāksdarīja,kadJēkabsbēganosavabrāļa,kad tasviņampavēlēja,sacīdams:“Tevnebūsņemtsievuno Kanaānameitām,nedzsaderinātiesnearvienunoHama bērniem”

35JoTasKungs,mūsuDievs,devaHamu,Noasadēlu,un viņabērnusunvisusviņapēcnācējusparvergiemŠema bērniemunJafetabērniemunviņupēcnācējiempar vergiemuzmūžīgiemlaikiem

36TāpēcMozusnepievērsasavusirdiunacisKikiāna sievaivisāstajāsdienās,kamērviņšvaldījapārKušu.

37UnMozusbijāsToKungu,savuDievu,visusavumūžu, unMozusstaigājaTāKungapriekšāpatiesībā,arvisusavu sirdiundvēseli,unviņšnenovērsāsnopareizāceļavisas savasdzīvesdienas;viņšnenovirzījāsnenoceļapalabi,ne pakreisi,pakuruĀbrahāms,ĪzāksunJēkabsbijastaigājuši.

38UnMozusnostiprinājāsKūšabērnuvalstībāunvadīja Kūšabērnusarsavuierastogudrību,unMozusguva panākumussavāvalstībā.

39UntanīlaikāAramsunaustrumubērnidzirdēja,ka KušasķēniņšKikiansirmiris,tāpēcAramsunaustrumu bērnitajoslaikossacēlāspretKušasķēniņu

40UnMozussapulcinājavisusKušasbērnus,ļotivarenu tautu,aptrīsdesmittūkstošvīru,unviņšdevāskarotpret Aramuunaustrumubērniem

41Unvispirmsviņidevāspieaustrumubērniem,un,kad austrumubērnidzirdējaviņuziņojumu,viņidevāstiem pretīunuzsākaartiemkauju

42Unkaršpretaustrumubērniembijasmags,tāpēcTas KungsnodevavisusaustrumubērnusMozusrokās,un apmēramtrīssimtivīrukritanokauti

43Unvisiaustrumubērnipagriezāsatpakaļunatkāpās, tāpēcMozusunKūšabērnisekojaviņiemunpakļāvatos, unuzlikatiemnodokli,kātasbijaviņuparadumā

44TadMozusunvisiļaudis,kasbijakopāarviņu,devās noturienesuzAramazemi,laidotoskaujā.

45UnarīAramaļaudisdevāstiempretīuncīnījāspret tiem,unTasKungstosnodevaMozusrokās,undaudzi Aramavīrikritaievainoti.

46ArīArāmupakļāvaMozusunKušasļaudis,unarīviņi maksājasavuparastonodevu

47UnMozuspakļāvaAramuunaustrumubērnusKušas bērniem,unMozusunvisiļaudis,kasbijaarviņu, atgriezāsKušaszemē

48UnMozusnostiprinājāsKušasbērnuvalstībā,unTas Kungsbijaarviņu,unvisiKušasbērnibijāsnoviņa

74.NODAĻA

1PēcgadiemnomiraEdomasķēniņšSauls,unviņavietā valdījaBaalhanans,Akboradēls.

2MozussešpadsmitajāvaldīšanasgadāpārKušu Baalhanans,Ahboradēls,valdījaEdomazemēpārvisiem Edomabērniemtrīsdesmitastoņusgadus.

3ViņalaikāMoābssacēlāspretEdomavaru,jotasbija EdomapakļautībākopšHadada,Bedadadēla,laikiem,kurš sakāvaganviņus,ganMidiānuunpakļāvaMoābu Edomam

4Un,kadBaalhanans,Ahboradēls,kļuvaķēniņšpār Edomu,visiMoābabērniatteicāsnoEdomas

5UntanīsdienāsnomiraĀfrikasķēniņšAngeass,unviņa vietāvaldījaviņadēlsAzdrubals

6UntanīsdienāsnomiraDžeinejs,Kitimasbērnuķēniņš, unviņuapglabājaviņatemplī,koviņšbijasevuzcēlis Kanopijaslīdzenumākādzīvesvietu,unviņavietāvaldīja Latīns

7DivdesmitotrajāMozusvaldīšanasgadāpārKušas bērniemLatinusvaldījapārKitimasbērniemčetrdesmit piecusgadus

8Unviņšarīuzcēlasevlieluunvarenutorni,unviņštajā uzcēlaelegantutempliparsavurezidenci,laivadītusavu valdību,kātasbijaierasts

9Savasvaldīšanastrešajāgadāviņšlikaizsludināt paziņojumuvisiemsaviemprasmīgajiemvīriem,kasviņam uzbūvējadaudzkuģu

10UnLatinussapulcinājavisussavusspēkus,unviņi ieradāskuģosundevāstajoscīnītiesarAzdrubalu, Angeasadēlu,Āfrikasķēniņu,unviņinonācaĀfrikāun iesaistījāskaujāarAzdrubaluunviņaarmiju

11UnLatinussguvavirsrokupārAzdrubalu,unLatinuss atņēmaAzdrubalamakveduktu,koviņatēvsbijaatvedis noKitimasbērniem,kadviņšbijaņēmisparsievuJanju, Uzimeitu,tāpēcLatinussnogāzaakveduktatiltuunsmagi sagrāvavisuAzdrubalaarmiju

12UnatlikušiespēcīgieAzdrubalasvīrisaņēmās,unviņu sirdispiepildījāsarskaudību,unviņitiecāspēcnāvesun atkaliesaistījāscīņāarLatīnu,Kitimasķēniņu

13UnkaujabijasmagapretvisiemĀfrikasvīriešiem,un viņivisikritaievainotiLatīnaunviņaļaužupriekšā,unarī ķēniņšAzdrubalskritašajākaujā

14UnķēniņamAzdrubalambijaļotiskaistameita,kuras vārdsbijaUšpezena,unvisiĀfrikasvīriizšuvaviņas līdzībuuzsavāmdrēbēmviņaslielāskaistumaun pievilcīgāizskatadēļ.

15UnLatīnasvīriieraudzījaUšpezenu,Azdrubalameitu, unslavējaviņusavamķēniņamLatīnam

16UnLatinuspavēlējaviņuatvestpieviņa,unLatinus apprecējaUšpezenuunatgriezāssavāceļāuzKitimu

17UnpēcAzdrubala,Angeasadēla,nāves,kadLatinuss bijaatgrieziessavāzemēnokaujas,visiĀfrikasiedzīvotāji sacēlāsunsagrābaAnibalu,Angeasadēlu,Azdrubala jaunākobrāli,uniecēlaviņuparķēniņuviņabrāļavietāpār visuĀfrikaszemi.

18Un,kadviņškļuvavaldnieks,viņšnolēmadotiesuz Kitimu,laicīnītosarKitimasbērniem,atriebtusavabrāļa AzdrubalalietuunĀfrikasiedzīvotājulietu,unviņštoarī izdarīja

19Unviņšuzbūvējadaudzkuģuunieradāstajosarvisu savukaraspēkuundevāsuzKitimu.

20TāAnibalscīnījāsarKitimabērniem,unKitimabērni kritaievainotiAnibalaunviņakaraspēkapriekšā,un Anibalsatriebāssavabrāļalietu.

21UnAnibalsturpinājakaruastoņpadsmitgadusar Kitimasbērniem,unAnibalsdzīvojaKitimaszemēunilgu laikuturapmetāsnometnē.

22UnAnibalsļotismagisakāvaKitimasbērnusun nogalinājaviņudižciltīgosvīrusunprinčus,betno pārējiemļaudīmviņšnogalinājaapmēramastoņdesmit tūkstošvīru

23UndienuungadubeigāsAnibalsatgriezāssavāzemē ĀfrikāundrošivaldījasavabrāļaAzdrubalavietā

75.NODAĻA

1Tanīlaikā,simtastoņdesmitajāgadāpēcIsraēlabērnu došanāsuzĒģipti,noĒģiptesizgājatrīsdesmittūkstoši varonīguvīrukājniekunoIsraēlabērniem,kasvisibijano Jāzepacilts,noEfraima,Jāzepadēla,bērniem 2Joviņisacīja,kairpiepildījieslaiks,koTasKungs senajoslaikosbijanoteicisIsraēlabērniem,koViņšbija runājisarĀbrahāmu

3Unšievīriapjozāsunlikaikvienssavuzobenupie sāniemunikvienssavubruņumugurā,unviņipaļāvāsuz savuspēku,unviņikopāizgājanoĒģiptesarvarenuroku

4Betceļampārtikuviņineatveda,tikaisudrabuunzeltu, patnemaizitaidienaiviņiatnesasavāsrokās,joviņi domājasaņemtsavupārtikuparsamaksunofilistiešiem,un, jane,viņitoatņemtuarvaru

5Unšievīribijaļotivareniundrosmīgivīri,viensvīrs varējavajāttūkstoti,undivivarējasakāvētdesmit tūkstošus,tāpēcviņipaļāvāsuzsavuspēkuundevāskopā, kājaubijaieradušies

6UnviņipavērsasavuceļuuzGātaszemi,un,nokāpuši lejā,viņiatradaGātasganus,kasganījaGātasbērnulopus.

7Unviņisacījaganiem:“Dodietmumsparsamaksudaļu aitu,laimēsēdam,jomēsesamizsalkuši,jošodienmēs neesamēdušimaizi.”

8Unganisacīja:"Vaitieirmūsuavisvailiellopi,ka mumstiejādodjumsparsamaksu?"TadEfraimabērni tuvojās,laitosarvaruatņemtu.

9UnGātasganisaucapārviņiem,tākaviņusaucienibija dzirdamitālumā,tāpēcvisiGātasbērniizgājapieviņiem

10KadGātasbērniredzējaEfraimabērnuļaunosdarbus, viņiatgriezāsunsapulcinājaGātasvīrus,untieapvilka ikvienssavubruņutērpuunizgājakaujāpretEfraima bērniem.

11UnviņiartiemsadūrāsGātasielejā,unkaujabijasīva, untanīdienāviņiviensotramsakāvadaudzvīru

12UnotrādienāGātasbērnisūtījaziņuuzvisāmfilistiešu pilsētām,laitienāktuviņiempalīgā,sacīdami:

13Nācaugšāpiemumsunpalīdzimums,laimēsvaram sakautEfraimabērnus,kasirizgājušinoĒģiptes,lai atņemtumūsulopusunkarotupretmumsbeziemesla!

14Efraimabērnudvēselesbijanogurušasnobadaun slāpēm,joviņitrīsdienasnebijaēdušimaizi.Un četrdesmittūkstošivīrudevāsnofilistiešupilsētāmpalīgā Gātasvīriem

15UnšievīribijaiesaistījušieskaujāarEfraimabērniem, unTasKungsnodevaEfraimabērnusfilistiešurokās

16UnviņisakāvavisusEfraimabērnus,visus,kasbija izgājušinoĒģiptes,neviensnepalikapārikāviendesmit vīri,kasbijaaizbēgušinokaujaslauka

17JošisļaunumsnācanoTāKungapretEfraimabērniem, jotiepārkāpaTāKungavārdu,iziedaminoĒģiptes,pirms bijapienācislaiks,koTasKungssenajoslaikosbija noteicisIsraēlam

18Arīnofilistiešiemkritaļotidaudzvīru,apdivdesmit tūkstošiem,unviņubrāļitosaiznesaunapglabājasavās pilsētās.

19UnnokautieEfraimabērnipalikaatstātiGātasielejā daudzasdienasungadus,untosneapraktizēja,unieleja bijapilnaarcilvēkukauliem

20Unvīri,kasbijaizbēgušinokaujaslauka,atgriezās ĒģiptēunpastāstījavisiemIsraēlabērniemvisu,kasar tiembijanoticis

21UnviņutēvsEfraimssērojaparviņiemdaudzasdienas, unviņabrāļinācaviņumierināt

22Unviņšnācapiesavassievas,untādzemdējadēlu,un viņšnosaucaviņavārduBerija,joviņabijanelaimīgaviņa namā

76.NODAĻA

1UnMozus,Amramadēls,tanīsdienāsvēlbijaķēniņš Kušaszemē,unviņšsavāvalstībālabiklājās,unviņš vadījaKušasbērnupārvaldībutaisnīgumā,taisnībāun godīgumā.

2UnvisiKušasbērnimīlējaMozuvisasdienas,kamēr viņšvaldījapārviņiem,unvisiKušaszemesiedzīvotājiļoti bijāsnoviņa.

3UnMozusvaldīšanasčetrdesmitajāgadāpārKušu Mozussēdējaķēniņatronī,betķēniņieneAdonjabijaviņa priekšā,unvisidižciltīgiesēdējaapviņu

4UnķēniņieneAdonjasacījaķēniņaunvadoņupriekšā: "Kastasir,kojūs,Kušasbērni,esatdarījušitikilgulaiku?"

5Tutačuzini,kačetrdesmitgadus,kopššisvīrsvaldapār Kušu,viņšnavtuvojiesmanunnavkalpojisKušabērnu dieviem.

6Tāpēctagadklausieties,jūs,Kušasbērni,unlaišisvīrs vairsnevaldapārjums,joviņšnavnomūsumiesas

7Redzi,mansdēlsMenakrusirpieaudzis,laiviņšvalda pārtevi,jotevirlabākkalpotsavakungadēlamnekā svešiniekam,Ēģiptesķēniņavergam

8UnvisaKušasbērnutautaundižciltīgiedzirdējavārdus, koķēniņieneAdonjabijarunājusiviņuausīs

9Unvisiļaudisgatavojāslīdzvakaram,unnorītaviņiagri cēlāsuniecēlaparķēniņuMenakru,Kikianadēlu.

10UnvisiKūšabērnibaidījāspaceltrokupretMozu,jo TasKungsbijaarMozu,unKūšabērniatcerējāszvērestu, kotiebijadevušiMozum,tāpēctieviņamnekāļauna nenodarīja

11BetKušasbērnidevaMozumdaudzdāvanuunsūtīja viņunoviņiemarlielugodu.

12TadMozusaizgājanoKušaszemesunatgriezāssavās mājāsunpārstājavaldītpārKūšu,unMozumbija sešdesmitsešigadi,kadviņšaizgājanoKušaszemes,jošī lietabijanoTāKunga,jobijapienācislaiks,koViņšbija noteicissenajoslaikos,laiizvestuIsraēlunoHamabērnu bēdām.

13TadMozusdevāsuzMidiānu,jobaidījāsatgriezties Ēģiptēfaraonadēļ,unviņšnogājaunapsēdāspieūdens akasMidiānā.

14UnseptiņasmidiāniešaReguēlameitasizgājaganītsava tēvaavis

15Unviņinonācapieakasunsmēlaūdeni,laipadzirdītu savatēvaavis

16TadatnācaMidiānasganiunaizdzinatos,unMozus cēlās,palīdzējatiemunpadzirdījaavis.

17UnviņiatgriezāsmājāspiesavatēvaReguēlaun pastāstījaviņam,koMozusbijadarījisviņulabā.

18Untiesacīja:“Ēģiptietismūsizglābanoganurokām, viņšmumssmēlaūdeniunpadzirdinājaavis”

19UnReguēlssacījasavāmmeitām:"Kurviņšir?Kāpēc jūsesatatstājušasšovīru?"

20UnReguēlslikaviņamatnākt,atvedaviņuunatveda viņumājās,unviņšēdakopāarviņumaizi

21UnMozusstāstījaReguēlam,kaviņšbijaaizbēdzisno ĒģiptesunkaviņšvaldījapārKušučetrdesmitgadus,un kapēctamviņiviņambijaatņēmušivaruunatlaidušiviņu mierāargoduunardāvanām

22Un,kadReguelsdzirdējaMozusvārdus,Reguelssevī sacīja:"Esiemetīšušovīrucietumā,laiessamierinātosar Kušasbērniem,joviņširnoviņiemaizbēdzis"

23Unviņiviņusagrābaunielikacietumā,unMozusbija cietumādesmitgadus,unkamērMozusbijacietumā, Cipora,Reguēlameita,apžēlojāsparviņuunvisulaiku viņuapgādājaarmaiziunūdeni.

24UnvisiIsraēlabērnivēlbijaĒģipteszemē,kalpodami ēģiptiešiemvisādossmagosdarbos,unĒģiptesrokatanīs dienāsturpinājaskarbumupārIsraēlabērniem

25TanīlaikāTasKungssodījafaraonu,Ēģiptesķēniņu,un tasmocījāsarspitālībunokājupēdāmlīdzgalvasvirsai; Israēlabērnunežēlīgāsizturēšanāsdēļšīmocībatanīlaikā noTāKunganācapārfaraonu,Ēģiptesķēniņu

26JoTasKungsbijauzklausījisSavastautas,Israēlabērnu, lūgšanu,unviņusauciensnonācapieViņaviņusmagā darbadēļ

27TomērViņadusmasnotiemnenovērsās,unfaraona rokajoprojāmbijaizstieptapretIsraēlabērniem,unfaraons nocietinājasavukakluTāKungapriekšā,unviņšvēl vairāklikasavamjūgamspiestiespārIsraēlabērniemun padarījaviņudzīvesrūgtasarvisādusmagudarbu.

28Un,kadTasKungsbijauzsūtījisfaraonu,Ēģiptes ķēniņu,mēri,viņšlūdzasavusgudrosunburvjusviņu izdziedināt.

29Unviņagudrievīriunburvjisacījaviņam:"Jamazu bērnuasinistiktuielietasviņabrūcēs,viņštiktu dziedināts."

30Unfaraonsviņusuzklausījaunsūtījasavuskalpusuz GošenipieIsraēlabērniem,laitiepaņemtuviņumazos bērnus.

31UnfaraonakalpidevāsunarvaruatņēmaIsraēlabērnu zīdaiņusnoviņumāšukrūtīmunkatrudienunesatos faraonam,katrudienupavienambērnam,unārstitos nonāvējaunlikamērim;tāviņidarījavisasdienas

32Unbērnuskaits,kofaraonsnogalināja,bijatrīssimti septiņdesmitpieci.

33BetTasKungsneklausījāsĒģiptesķēniņaārstiem,un sērgapieņēmāsspēkā

34Unfaraonušīsērgamocījadesmitgadus,betfaraona sirdsvēlvairāknocietinājāspretIsraēlabērniem

35UnpēcdesmitgadiemTasKungsturpinājamocīt faraonuarpostošāmmocībām.

36UnTasKungsviņusodījaarļaunuaudzējuunslimību vēderā,unšīkaitepārvērtāsnopietnāaugoņā

37TanīlaikādivifaraonakalpiieradāsnoGošenaszemes, kurbijavisiIsraēlabērni,undevāsuzfaraonanamuun sacījaviņam:"MēsesamredzējušiIsraēlabērnuskūtrinām savādarbāunnolaidīgussavāpūlē."

38Un,kadfaraonsdzirdējasavukalpuvārdus,viņa dusmaspretIsraēlabērniemļotiiedegās,joviņšbijaļoti noskumissavumiesassāpjudēļ

39Unviņšatbildējaunsacīja:"Tagad,kadIsraēlabērni zina,kaesesmuslims,viņipagriežasunņirgājasparmums; tāpēciejūgmanmanusratus,unesdošosuzGošeniun redzēšuIsraēlabērnuņirgāšanos,arkādutiemaniizsmej" Tāpēcviņakalpiiejūgjaviņamratus

40Untiesagrābaunuzsēdinājaviņuzirgā,joviņšpats nevarējajāt;

41Unviņšņēmasevlīdzidesmitjātniekusundesmit kājniekusundevāspieIsraēlabērniemuzGošeni

43Unzirgitanīvietāskrējaātriunspiedāsviensuzotru, unpārējiezirgispiedāsķēniņazirgu.

44Unķēniņazirgsiekritaielejā,kamērķēniņšuztājāja, un,kadviņšnokrita,ratiapgāzāsķēniņampārseju,un zirgsgulējauzķēniņa,unķēniņškliedza,joviņamiesabija ļotisāpīga.

45Unķēniņamiesatikanoviņaatrauta,unviņakaulitika salauzti,unviņšnevarējajāt,jošīlietabijanoTāKunga viņam,tāpēckaTasKungsbijauzklausījisSavastautas, Israēlabērnu,vaimanasunviņubēdas

46Unviņakalpipamazāmnesaviņuuzpleciemunatveda atpakaļuzĒģipti,unarījātnieki,kasbijakopāarviņu, atgriezāsĒģiptē

47Unviņinolikaviņugultā,unķēniņšzināja,kaviņagals irpienākusi,tāpēcķēniņieneAparanita,viņasieva,ieradās unraudājaķēniņapriekšā,unķēniņškopāarviņuraudāja skaļi.

48Untanīdienāieradāsvisiviņadižciltīgieunkalpiun ieraudzījaķēniņušajābēdāsunraudājakopāarviņuļoti raudam.

49Unķēniņaprinčiunvisiviņapadomniekiieteica ķēniņamieceltkādu,kasvaldītuviņavietāpārzemi,kuru vienviņšizvēlētosnosaviemdēliem.

50Unķēniņambijatrīsdēliundivasmeitas,kurasviņam bijadzemdējusiviņasievaķēniņieneAparanita,bezķēniņa bērniemnokonkubīnēm.

51Unšiebijaviņuvārdi:pirmdzimtāsOtri,otrāAdikāma untrešāMoriona,unviņumāsas,vecākāsBatijasunotras Akuzivārds.

52UnOtri,ķēniņapirmdzimtais,bijaidiots,pārsteidzīgs unsteidzīgssavosvārdos

53BetAdikamsbijaviltīgsungudrsvīrsunzinājavisu Ēģiptesgudrību,betnepievilcīgaizskata,apaļīgsmiesāun ļotimazsaugumā;viņaaugumsbijavienaolekts

54Un,kadķēniņšredzēja,kaviņadēlsAdikamsirgudrs uninteliģentsvisāslietās,ķēniņšnolēma,kapēcviņa nāvesviņškļūsparķēniņuviņavietā

55UnviņšsevņēmasievuGedudu,Abilotameitu,un viņambijadesmitgadi,unviņaviņamdzemdējačetrus dēlus

56Unpēctamviņšgājaunņēmatrīssievasundzemdināja astoņusdēlusuntrīsmeitas

57Unnekārtībastipripārņēmaķēniņu,unviņamiesa smirdējakālīķamiesa,kasvasarā,saulessvelmē,izmesta uzlauka

58Un,kadķēniņšredzēja,kaslimībaviņubijaļoti pieņēmusiesspēkā,viņšpavēlējaatvestpieviņasavudēlu Adikamu,unviņiiecēlaviņuparķēniņupārzemiviņa vietā

59Unpēctrimgadiemķēniņšnomirakaunā,negodāun riebumā,unviņakalpiviņuaiznesaunapglabājaĒģiptes ķēniņukapāCoanMizraimā

60Betviņiviņunebalzamēja,kātasbijaierastsķēniņiem, joviņamiesabijapuve,unviņinevarējatuvoties,laiviņu balzamētusmakasdēļ,tāpēcviņiviņusteigšusapglabāja.

61JošisļaunumsnācanoTāKungapārviņu,joTas Kungsviņambijaatmaksājisarļaunumuparļaunumu,ko viņšviņadienāsbijanodarījisIsraēlam.

42Un,kadviņinonācapieĒģiptesrobežas,ķēniņazirgs iebraucašaurāvietā,kasbijapaceltavīnadārzaieplakā,no abāmpusēmiežogota,betotrāpusēbijalīdzens,līdzens apvidus.

62Unviņšnomirašausmāsunkaunā,unviņadēls Adikamsvaldījaviņavietā.

77.NODAĻA

1Adikāmambijadivdesmitgadi,kadviņšvaldījapār Ēģipti,unviņšvaldījačetrusgadus

2DivsimtsestajāgadāpēcIsraēladošanāsuzĒģipti AdikamskļuvaparķēniņupārĒģipti,betviņšneturpināja valdītpārĒģiptitikilgi,cikbijaturpinājušivaldītviņatēvi 3ViņatēvsMelolsvaldījaĒģiptēdeviņdesmitčetrusgadus, betdesmitgadusviņšbijaslimsunnomira,joviņšbija bijisļaunsTāKungapriekšā.

4UnvisiēģiptiešinosaucafaraonaAdikamavārdutāpatkā viņatēvuvārdu,kātasbijaierastsĒģiptē

5UnvisifaraonagudrienosaucaAdikamuvārdāAhuzs,jo ēģiptiešuvalodāsaīsinātisaucAhuzs

6UnAdikamsbijaārkārtīgineglīts,unviņšbijaolektiun sprīdigarš,unviņambijagarabārda,kassniedzāslīdzviņa kājupēdām

7Unfaraonsapsēdāssavatēvatronī,laivaldītupārĒģipti, unviņšvadījaĒģiptesvaldībusavāgudrībā.

8Un,kamērviņšvaldīja,viņšļaunprātībāpārspējasavu tēvuunvisusiepriekšējosķēniņusunpalielinājasavujūgu pārIsraēlabērniem.

9UnviņšdevāsarsaviemkalpiemuzGošenipieIsraēla bērniemunpastiprinājastrādniekuspārviņiem,unviņš tiemsacīja:"Pabeidzietsavudarbu,katrasdienas uzdevumu,unneļaujietsavāmrokāmatslābtnomūsu darbanošīsdienasunturpmāk,kājūstodarījātmanatēva dienās."

10UnviņšiecēlatiemuzraugusnoIsraēlabērnuvidus,un pāršiemuzraugiemviņšiecēladarbauzraugusnosavu kalpuvidus.

11Unviņštiemuzlikaķieģeļumēru,laitievarētudarītpēc šīskaitļadienunodienas,untadviņšgriezāsatpakaļun devāsuzĒģipti.

12TanīlaikāfaraonauzraugipavēlējaIsraēlabērnu uzraugiem,kāfaraonsbijapavēlējis,sacīdami:

13Tāsakafaraons:“Darietkatrudienusavudarbu, pabeidzietsavuuzdevumuunievērojietikdienasķieģeļu daudzumu;neatņemiettonotā

14Unnotiks,jajumspietrūksjūsuikdienasķieģeļu,Es ielikšujūsumazosbērnusviņuvietā

15UnĒģiptesdarbauzraugitanīsdienāstāarīdarīja,kā faraonstiembijapavēlējis.

16Unikreiz,kadIsraēlabērnuikdienasķieģeļumērītika atrastskādstrūkums,faraonauzraugidevāspieIsraēla bērnusievāmunņēmanoIsraēlabērnuzīdaiņus,cik ķieģeļubijapardaudz,unarvaruatņēmatosnoviņumāšu klēpjaunielikaēkāķieģeļuvietā

17Kamērviņutēviunmātesraudājaparviņiemunraudāja, dzirdotsavuzīdaiņuraudošāsbalsisēkassienā

18Undarbauzraugipanāca,kaizraēliešisavusbērnus ievietoēkā,tākakādsvīrsielikasavudēlusienāun apmētājaviņuarjavu,kamērviņaacisraudājaparviņu,un viņaasarastecējapārviņabērnu.

19UnĒģiptesdarbauzraugitādarījaIsraēlabērniem daudzasdienas,unneviensneizrādījalīdzjūtībuun neapžēlojāsparIsraēlabērnubērniem.

20Unvisuēkānogalinātobērnuskaitsbijadivisimti septiņdesmit,dažinokuriemviņibijacēlušiķieģeļuvietā, kurutrūkaviņutēviem,undaži,kurusviņibijaizvilkušino ēkasmirušus.

21Undarbs,kastikauzliktsIsraēlabērniemAdikama dienās,grūtībāspārsniedzato,koviņiveicaviņatēva dienās

22UnIsraēlabērnikatrudienunopūtāssavasmagādarba dēļ,joviņibijadomājuši:redzi,kadfaraonsmirs,viņadēls celsiesunatvieglosmūsudarbu!

23Betviņivairojapēdējodarbuvairāknekāpirmo,un Israēlabērnipartonopūtās,unviņusaucieniparviņu pūlēmpacēlāspieDieva.

24UnDievstanīsdienāsuzklausījaIsraēlabērnubalsiun viņusaucienus,unDievsatcerējāsSavuderību,koViņš bijaslēdzisarĀbrahāmu,ĪzākuunJēkabu.

25UnDievsredzējaIsraēlabērnunastuunviņusmago darbutanīsdienāsunnolēmatosglābt

26UnMozus,Amrāmadēls,tanīsdienāsjoprojāmbija ieslodzītscietumā,midiāniešaReguēlanamā,unCipora, Reguēlameita,slepeniviņuuzturējaarpārtikudienuno dienas.

27UnMozusdesmitgadusbijaieslodzītsReguēlanama cietumā

28Unpēcdesmitgadiem,kasbijapirmaisfaraona valdīšanasgadspārĒģiptisavatēvavietā,

29TadCiporasacījasavamtēvamReguēlam:"Neviens nejautāunnemeklēpēctāebrejavīra,kurutujaudesmit gadusesisaistījiscietumā"

30Tāpēc,jatasTavāsacīslabpatīk,sūtīsimziņuun raudzīsimies,vaiviņširdzīvsvaimiris,betviņastēvs nezināja,kaviņaviņuiruzturējusi

31UnviņastēvsReguēlsatbildējaunsacījaviņai:"Vai jebkadirnoticistā,kakādsvīrsdesmitgadusbūtu ieslodzītscietumābezēdienauntomērpaliktudzīvs?"

32UnCiporaatbildējasavamtēvam,sacīdams:"Tutaču esidzirdējusi,kaebrejuDievsirlielsunbijājamsun vienmērdarabrīnumusviņulabā"

33ViņšizglābaĀbrahāmunokaldejuŪras,Īzākunoviņa tēvazobenaunJēkabunoTāKungaeņģeļa,kasarviņu cīnījāspieJabukasbrasla

34ArīaršovīruViņširdaudzdarījis,Viņštoirizglābisno upesĒģiptē,nofaraonazobenaunnoKūšabērniem,tāpēc Viņšvarviņuizglābtarīnobadaunliktviņamdzīvot

35UntasvisspatikaReguēlam,unviņšdarījapēcsavas meitasvārdaunsūtījauzcietumunoskaidrot,kasnoticisar Mozu

36Unviņšieraudzīja,unlūk,vīrs,Mozus,dzīvojacietumā, stāvējauzsavāmkājām,slavējaunlūdzasavusenčuDievu

37UnReguēlspavēlējaizvestMozunocietuma,untie noskuvaviņammatus,unviņšpārģērbasavascietumnieka drēbesunēdamaizi.

38UnpēctamMozusiegājaReguēladārzā,kasbijaaiz nama,unturviņšlūdzaToKungu,savuDievu,kasbija darījisviņalabāvarenusbrīnumus

39Unnotika,ka,viņamlūdzot,viņšpaskatījāssevpretī, un,lūk,safīrastienisbijaieliktszemē,kasbijaiestādīts dārzavidū

40Unviņštuvojāsnūjaiunpaskatījās,unredzi,TāKunga, DievaCebaota,vārdsbijaiegravēts,rakstītsunizgaismots uznūjas

41Unviņštoizlasījaunizstiepasavurokuunnoplūcato kāmežakokunobiezokņa,unnūjabijaviņarokā.

42Unšisirtasnūja,arkurutikapaveiktivisimūsuDieva darbipēctam,kadViņšbijaradījisdebesisunzemiun visustopulkus,jūras,upesunvisastozivis.

43Un,kadDievsbijaizdzinisĀdamunoĒdenesdārza, viņšņēmanūjusavārokāungājaunapstrādājazemi,no kurasviņšbijaņemts.

44UnnūjanonācapieNoasauntikadotaŠemamunviņa pēcnācējiem,līdztānonācaebrejaĀbrahāmarokās

45Un,kadĀbrahāmsvisu,kasviņampiederēja,bija atdevissavamdēlamĪzākam,viņštamiedevaarīšonūju

46Un,kadJēkabsaizbēgauzMezopotāmiju,viņštoņēma savāsrokāsun,kadatgriezāspiesavatēva,nebijato atstājis

47Arītad,kadviņšnogājauzĒģipti,viņštoņēmasavās rokāsundevaJāzepamvienutiesuvairāknekāviņabrāļi, joJēkabstobijaarvaruatņēmissavambrālimĒsavam

48UnpēcJāzepanāvesĒģiptesdižciltīgieiegājaJāzepa namā,unnūjanonācamidiāniešaReguēlarokās,un,kad viņšizgājanoĒģiptes,viņštoņēmasavārokāuniestādīja savādārzā.

49Unvisivareniekiniešuvīrimēģinājatonoraut,kadtie centāsiegūtviņameituCiporu,betviņiemtasneizdevās

50TāšīzariņapalikaiestādītaReguēladārzā,līdzatnāca tas,kambijatiesībasuzto,untopaņēma

51Un,kadReguēlsieraudzījaMozusrokānūju,viņšparto brīnījāsundevaviņamsavumeituCiporuparsievu.

78.NODAĻA

1TanīlaikānomiraBaalsHanans,Ahboradēls,Edoma ķēniņš,untikaapglabātssavānamāEdomazemē 2UnpēcviņanāvesĒsavabērnisūtījauzEdomazemiun atvedanoturienesvīru,kasbijaEdomā,vārdāHadads,un viņiiecēlaviņuparķēniņupārseviBaal-Khanāna,viņu ķēniņa,vietā.

3UnHadadsvaldījapārEdomabērniemčetrdesmit astoņusgadus

4Un,kadviņškļuvavaldnieks,viņšapņēmāscīnītiespret Moābabērniem,laipakļaututosĒsavabērnuvarai,kātie bijaiepriekš,betviņštonevarēja,joMoābabērnito dzirdēja,unviņicēlāsunsteidzāsievēlētsevķēniņuno savubrāļuvidus

5Unpēctamviņisapulcinājalielutautuunsūtījasavus brāļuspieAmonabērniempēcpalīdzības,laitiecīnītos pretEdomaķēniņuHadadu

6UnHadadsdzirdēja,koMoābabērnibijadarījuši,unļoti nobijāsnotiemunatturējāsnocīņasprettiem

7TanīsdienāsMozus,Amrāmadēls,Midiānāņēmapar sievuCiporu,midiāniešaReguēlameitu

8UnCiporastaigājaJēkabameituceļos,viņanebijane mazākaparSāras,Rebekas,RāhelesunLeastaisnīgumu

9UnCiporaieņēmaundzemdējadēlu,unviņšnosaucatā vārduGeršoms,joviņšsacīja:"Esbijusvešiniekssvešā zemē"Betviņšneapgraizījaviņapriekšādupēcsava sievastēvaReguelapavēles.

10Unviņaatkalieņēmaundzemdējadēlu,betapgraizīja viņapriekšādiņuunnosaucaviņuparĒliēzeru,joMozus bijasacījis:"ManutēvuDievsbijamanspalīgsunizglāba maninofaraonazobena"

11Unfaraons,Ēģiptesķēniņš,tanīsdienāsļotipalielināja Israēlabērnudarbuunturpinājapadarītsavujūgusmagāku uzIsraēlabērniem

12UnviņšpavēlējaizdotĒģiptēšādupaziņojumu: “Nedodietvairsļaudīmsalmusķieģeļudarināšanai!Lai viņiietunsalasasevsalmus,cikvientosatrod!”

13Arīķieģeļuskaitu,koviņidarinās,laiviņikatrudienu dod,unnekonotiemneatņem,joviņisavādarbāirslinki. 14UnIsraēlabērnitodzirdēja,untiesērojaunnopūtās,un tiepiesaucaToKungusavudvēseļurūgtumadēļ 15UnTasKungsdzirdējaIsraēlabērnuvaimanasun redzējaapspiešanu,arkāduēģiptiešitosapspieda 16UnTasKungsapskaudaSavutautuunSavumantojumu, unViņšuzklausījaviņubalsiunnolēmatosizvestno Ēģiptesbēdām,laidotutiemKānaānazemiparīpašumu

79.NODAĻA

1TanīsdienāsMozusganījasavasievastēvaReguēla, midiānieša,avisviņpusSinatuksneša,unviņarokābija nūja,koviņšbijapaņēmisnosavasievastēva 2Unkādudienukazlēnsnomaldījāsnoganāmpulka,un Mozustovajāja,untasnonācaDievakalnāHorebā

3Un,kadviņšnonācaHorebā,TasKungsviņamparādījās krūmā,unviņšatradakrūmudegamugunī,betugunij nebijavaraspārkrūmutoaprīt

4UnMozusbijaļotipārsteigtsparšoskatu,tāpēckrūms nenodega,unviņštuvojās,lairedzētušovarenolietu,un TasKungssaucaMozunougunsunpavēlējaviņamdoties uzĒģipti,piefaraona,Ēģiptesķēniņa,laiatlaistuIsraēla bērnusnosavadienesta.

5UnTasKungssacījaMozum:"EjunatgrieziesĒģiptē,jo visitievīri,kasmeklējatavudzīvību,irmiruši,unturunā arfaraonu,laiviņšizlaižIsraēlabērnusnosavaszemes."

6UnTasKungsviņamlikadarītzīmesunbrīnumusĒģiptē faraonaunviņapavalstniekuacupriekšā,laitieticētu,ka TasKungsviņuirsūtījis.

7UnMozuspaklausījavisam,koTasKungsviņambija pavēlējis,unatgriezāspiesavasievastēvaunatstāstīja viņamvisulietu,unReguēlsviņamsacīja:"Ejarmieru!"

8UnMozuscēlās,laidotosuzĒģipti,unviņšņēmalīdzi savusievuundēlus,unviņšbijaviesnīcāceļamalā,un Dievaeņģelisnolaidāsunmeklējaiemeslupretviņu.

9Unviņšgribējaviņunogalinātviņapirmdzimtādēladēļ, joviņšnebijaviņuapgraizījisunbijapārkāpisderību,ko TasKungsbijaslēdzisarĀbrahāmu.

10JoMozusbijaklausījissavasievastēvavārdiem,kotas viņambijasacījis,neapgraizotsavupirmdzimtodēlu,tāpēc viņštoneapgraizīja

11UnCiporaredzējaTāKungaeņģelimeklējamiemeslu pretMozu,unviņazināja,katasbijatāpēc,kaviņšnebija apgraizījisviņasdēluGeršomu.

12UnCiporasteidzāsunņēmanoasajiemakmeņiem,kas turbija,unapgraizījasavudēluunizglābasavuvīruun dēlunoTāKungaeņģeļarokas

13UnĀrons,Amrāmadēls,Mozusbrālis,tanīdienābija Ēģiptēunstaigājagarupeskrastu.

14UnTasKungsviņamparādījāstanīvietāunsacīja viņam:“EjtagadpieMozustuksnesī,unviņšnogājaun satikaviņuDievakalnā,unViņšviņunoskūpstīja.”

15UnĀronspacēlasavasacisunieraudzījaCiporu,Mozus sievu,unviņasbērnus,unviņšsacījaMozum:"Kastietev ir?"

16UnMozusviņamsacīja:"Tieirmanasievaunmanidēli, koDievsmandevaMidiānā."UnšīlietaĀronuapbēdināja sievietesunviņasbērnudēļ

17UnĀronssacījaMozum:"Atlaidsievuunviņasbērnus, laitieietuzsavatēvanamu!"UnMozuspaklausījaĀrona vārdiemuntāarīdarīja

18UnCiporaatgriezāsarsaviembērniem,unviņidevāsuz Reguēlanamuunpalikatur,līdzpienācalaiks,kadTas KungsbijaapmeklējisSavutautuunizvedistosnoĒģiptes nofaraonarokas.

19UnMozusunĀronsnonācaĒģiptēpieIsraēlabērnu draudzesunrunājauztiemvisusTāKungavārdus,un tautapriecājāsļotilielāgavilē.

20UnMozusunĀronsnākamajādienāagripiecēlāsun devāsuzfaraonanamu,unviņipaņēmasavāsrokāsDieva nūju.

21Un,kadviņinonācapieķēniņavārtiem,turbija iesprostotidivijaunilauvasardzelzsieročiem,unneviens neizgājanedzārā,nedziekšānoviņiem,izņemottos, kuriemķēniņšbijapavēlējisnākt,kadburvjiatnācaunar savāmburvestībāmatvilkalauvas,untasatvedatāspie ķēniņa.

22UnMozussteidzāsunpacēlazizlipārlauvāmuntos atlaida,unMozusunĀronsiegājaķēniņanamā 23Arīlauvaspriecīginācalīdzitiem,sekojatiemun priecājāskāsunspriecājasparsavusaimnieku,kadtas pārnāknolauka

24Un,kadfaraonstoredzēja,viņšbijapārsteigtsunļoti izbijiesparšoziņu,joviņuizskatsbijalīdzīgsDievabērnu izskatam

25UnfaraonssacījaMozum:"Kotuvēlies?"Untieviņam atbildēja,sacīdami:"TasKungs,ebrejuDievs,mūsir sūtījispietevis,laiteiktu:sūtimanusļaudis,laitieman kalpotu."

26Un,kadfaraonsdzirdējaviņuvārdus,viņšļotiizbijās viņupriekšāunsacījatiem:"Ejietšodienunatgriezieties piemanisrīt!"Unviņidarījapēcķēniņavārda.

27Un,kadtiebijaaizgājuši,faraonssūtījapēcburvja BileāmaunviņadēliemJannesaunJambresa,unvisiem burvjiem,zīlniekiemunpadomniekiem,kaspiederēja ķēniņam,untievisiieradāsunapsēdāsķēniņapriekšā

28Unķēniņštiematstāstījavisusvārdus,koMozusun viņabrālisĀronsviņambijateikuši,unburvjisacīja ķēniņam:"Betkāšievīrinonācapietevis?Lauvasbija iesprostotaspievārtiem."

29Unķēniņšsacīja:“Tāpēckaviņipacēlasavuzizlipret lauvāmunatlaidatāsvaļāunnācapiemanis,unlauvas priecājāspartāmkāsuns,satiekotsavusaimnieku”

30UnburvisBileāms,Beoradēls,atbildējaķēniņam, sacīdams:"Šienavnekascitskāburvji,tādipašikāmēs"

31Tāpēctagadsūtipēcviņiem,laiviņināk,unmēsviņus pārbaudīsim,unķēniņštāarīizdarīja

32UnnorītafaraonssūtījaaicinātMozuunĀronu,laitie nāktupieķēniņa,untiepaņēmaDievazizliunnācapie ķēniņaunrunājaarviņu,sacīdami:

33TāsakaTasKungs,ebrejuDievs:"SūtiManutautu,lai tāMankalpo!

34Unķēniņštiemsacīja:"Betkasganjumsticēs,kajūs esatDievavēstnešiunkajūsnākatpiemanispēcviņa pavēles?"

35Tāpēcdaritagadbrīnumuvaizīmišajālietā,untad taviemvārdiem,koturunā,ticēs.

36UnĀronssteigšusizmetazizlinosavasrokasfaraona unviņakalpupriekšā,unzizlispārvērtāsparčūsku

37Unburvjitoredzējaunnometakatrssavuzizlizemē,un tiepārvērtāsparčūskām

38UnĀronazizļačūskapacēlagalvuunatvēramuti,lai norītuburvjuzižļus

39UnburvisBileāmsatbildējaunsacīja:"Tasirbijiskopš seniemlaikiem,kačūskarijsavubiedruunkadzīvas būtnesrijcitacitu"

40Tāpēctagadatjaunotokāstieni,kātasbijasākumā,un arīmēsatjaunosimsavusstieņus,kātiebijasākumā,un,ja tavsstienisaprīsmūsustieņus,tadmēszināsim,katevīir DievaGars,bet,janē,tadtuesitikaimākslinieks,līdzīgs mums.

41UnĀronssteidzāsunizstiepasavurokuunsatvēra čūskasasti,untāviņarokākļuvaparzizli,unburvjidarīja topašuarsaviemzizļiem,unviņisatvērakatrssavas čūskasasti,untiekļuvaparzizļiemkāsākumā

42Un,kadtiematkalpiedevastieņus,Āronastienisaprija viņustieņus.

43Un,kadķēniņštoieraudzīja,viņšpavēlējaatnest Ēģiptesķēniņupierakstugrāmatu,unviņiatnesapierakstu grāmatu,Ēģiptesķēniņuhronikas,kurāsbijaierakstītivisi Ēģipteselki,joviņidomājaturatrastJehovasvārdu,bet viņitoneatrada

44UnfaraonssacījaMozumunĀronam:“Redziet,es neesmuatradisjūsuDievavārdurakstītušinīgrāmatā,un Viņavārduesnezinu”

45Unpadomniekiungudrievīriatbildējaķēniņam:“Mēs esamdzirdējuši,kaebrejuDievsirgudrodēls,senoķēniņu dēls”

46UnfaraonspagriezāspretMozuunĀronuunsacīja tiem:"EsnepazīstuToKungu,kojūsesatsludinājuši,un esnesūtīšuViņatautu

47Unviņiatbildējaunsacījaķēniņam:“DievuDievsTas KungsirViņavārds,unViņšSavuvārduirsludinājispār mumskopšmūsusenčudienāmunsūtījismūs,sacīdams: ejpiefaraonaunsakiviņam:sūtimanusļaudis,laitieMan kalpo

48Tāpēctagadsūtimūs,laimēsdotostrīsdienuceļojumā tuksnesīunturvarētuViņamupurēt,jokopšmūsugājiena uzĒģiptidienāmViņšnavņēmisnomūsurokāmne dedzināmosupurus,neēdamosupurus,nekaujamos upurus,un,jaTumūsnesūtīsi,ViņadusmaspretTevi iedegsies,unViņšsitīsĒģiptivainuarmēri,vaiarzobenu

49Unfaraonstiemsacīja:“Pastāstietmantagadviņa spēkuunvarenību!”Untieviņamsacīja:“Viņšradīja debesisunzemi,jūrasunvisastozivis,Viņšveidoja gaismu,radījatumsu,likalietumlītpārzemiuntolaistīt, unlikazāliunaugusdzīt,Viņšradījacilvēkuunzvērusun mežadzīvniekus,putnusgaisāunjūraszivis,unarViņa mutitiedzīvounmirst.”

50Patiesi,Viņšteviradījatavasmātesmiesāsunielika tevīdzīvībasdvašu,unViņšteviaudzinājaunnosēdināja Ēģiptesķēnišķīgajātronī,unViņšatņemstevtavudvašu undvēseliunatgriezīstevizemē,nokurastuesiņemts

51Unķēniņadusmasiekaisaparviņuvārdiem,unviņš tiemsacīja:"Betkuršgannovisiemtautudieviemtovar darīt?Manaupepiederman,unestoesmusevradījis"

52UnViņštospadzinanoSevisunpavēlējaIsraēlam strādātvēlbargāknekāvakarunpirmstam.

53UnMozusunĀronsizgājanoķēniņaklātbūtnesun redzējaIsraēlabērnusbēdīgāstāvoklī,jodarbauzraugibija padarījušiviņudarbuārkārtīgismagu.

54UnMozusatgriezāspieTāKungaunsacīja:"KādēļTu esisliktiizturējiespretSavutautu?Jokopšesatnācurunāt arfaraonuparto,koTumanisūtīji,viņširļotislikti izturējiespretIsraēlabērniem"

55UnTasKungssacījaMozum:“Redzi,turedzēsi,kaar izstiepturokuunsmagāmmocībāmfaraonsatlaidīsIsraēla bērnusnosavaszemes”

56UnMozusunĀronsdzīvojasavubrāļu,Israēlabērnu, vidūĒģiptē

57UnēģiptiešipadarījaIsraēlabērnudzīvirūgtuarsmago darbu,kotietiemuzlika.

80.NODAĻA

1UnpēcdiviemgadiemTasKungsatkalsūtījaMozupie faraona,laiizvestuIsraēlabērnusunizsūtītutosnoĒģiptes zemes.

2UnMozusdevāsuzfaraonanamu,unviņšrunājaarviņu TāKungavārdus,kasviņubijasūtījis,betfaraons neklausījaTāKungabalsij,unDievspamodinājaSavu varuĒģiptēpārfaraonuunviņapavalstniekiem,unDievs sitafaraonuunviņatautuarļotilielāmunsāpīgām mocībām.

3UnTasKungssūtījacaurĀronuunpārvērtavisus Ēģiptesūdeņusasinīs,visastoupesunstrauti

4Un,kadēģiptietisnācadzertunsmeltūdeni,viņš ieskatījāssavākrūkāunredzi,vissūdensbijapārvērties asinīs;un,kadviņšnācadzertnosavakausa,ūdenskausā pārvērtāsasinīs.

5Un,kadsievietemīcasavumīkluungatavojasavu ēdienu,tāizskatskļuvalīdzīgsasinīm

6UnTasKungsatkalsūtījaunlikavisiemviņuūdeņiem izdīgtvardēm,unvisasvardesnācaēģiptiešunamos

7Un,kadēģiptiešidzēra,viņuvēderipildījāsarvardēm, unviņidejojasavosvēderos,kādejoupē.

8Unvissviņudzeramaisūdensunūdensēdiena gatavošanaipārvērtāsvardēs,un,kadviņigulējasavās gultās,viņusviedrosdziravardes.

9Neskatotiesuzvisušo,TāKungadusmasnoviņiem nenovērsās,unViņarokabijaizstieptapretvisiem ēģiptiešiem,laitossistuarvisādāmsmagāmmocībām

10Unviņšsūtījaunsitaviņuputekļusparutīm,unutis Ēģiptēpacēlāsdivuolekšuaugstumāuzzemes

11Arīutisbijaļotidaudzcilvēkuunlopumiesās,visiem Ēģiptesiedzīvotājiem,arīpārķēniņuunķēniņieniTas Kungssūtījautis,unĒģipteļotiapbēdinātautudēļ

12TomērTāKungadusmasnemitējās,unViņaroka joprojāmbijaizstieptapārĒģipti

13UnTasKungssūtījauzĒģiptivisāduslaukazvērus,un tienācauniznīcinājavisuĒģipti,cilvēkusunlopus,kokus unvisu,kasbijaĒģiptē

14UnTasKungssūtījaugunīgasčūskas,skorpionus,peles, zebiekstes,krupjusuncitus,kasrāpoputekļos

15Mušas,sirseņi,blusas,blaktisunodi,katrsspietopēc savassugas.

16Unvisirāpuļiunspārnotidzīvniekipēcsavassugas ieradāsĒģiptēunļotiapbēdinājaēģiptiešus.

17Unblusasunmušasiekļuvaēģiptiešuacīsunausīs.

18Unsirsenisnācatiemvirsūuntosaizdzina,untie paslēpāssavāsiekšējāstelpās,untastosvajāja

19Un,kadēģiptiešipaslēpāsnodzīvniekubariem,viņi aizslēdzaaizsevisdurvis,unDievspavēlējajūrasvētrai (Sulanuth),laitānākaugšupundodasuzĒģipti

20Unviņaibijagarasrokas,desmitolekšugarumā, salīdzinotarcilvēkaolekti

21Unviņauzkāpauzjumtiem,atsedzasijasungrīdas segumuuntossagrieza,unizstieparokunamā,izņēma slēdzeniunaizbīdniunatvēraĒģiptesnamus

22PēctamdzīvniekubariielauzāsĒģiptesnamos,un dzīvniekubarinonāvējaēģiptiešus,untasviņusļoti apbēdināja

23TomērTāKungadusmasnenovērsāsnoēģiptiešiem,un Viņarokajoprojāmbijaizstieptaprettiem

24UnDievssūtījamēri,unmērispārņēmaĒģipti,zirgus, ēzeļus,kamieļus,vēršuunaituganāmpulkusuncilvēkus.

25Un,kadēģiptiešiagrinorītapiecēlās,laivestusavus lopusganībās,tieatradavisussavuslopusbeigtus

26Unnoēģiptiešulopiempalikapāritikaiviensnodesmit, unnoIsraēlalopiemGošenāneviensnenomira

27UnDievssūtījaēģiptiešumiesāsdedzinošuiekaisumu, kaspārplīsaviņuādu,unvisiemēģiptiešiemnokājupēdām līdzgalvasvirsaiizcēlāsstipranieze

28Unviņumiesāsbijadaudzaugoņu,tākaviņumiesas novājēja,līdztāssapuvauntrūdēja.

29TomērTāKungadusmasnemitējās,unViņaroka joprojāmbijaizstieptapārvisuĒģipti

30UnTasKungssūtījaļotispēcīgukrusu,kasnotrieca viņuvīnakokus,nolauzaviņuaugļukokusuntosizkaltēja, tākakrusakritauztiem

31Arīkatrszaļaisaugsizkaltaunaizgājabojā,jokrusas vidūnolaidāsjauktauguns,tāpēckrusaunugunsvisu aprija

32Arīļaudisunlopi,kasatradāsārā,gājabojānouguns liesmāmunkrusas,unvisijaunielauvasbijaizsmelti

33UnTasKungssūtījaunatvedauzĒģiptidaudzsiseņu: Hazelu,Salomu,ChargoluunHagolu,visussavussiseņus, kasaprijavisu,kaskrusasdēļbijapalicispāri

34Tadēģiptiešipriecājāsparsiseņiem,laigantieapēda laukuražu,unviņitosnoķēralielāskaitāunsālījaēšanai.

35UnTasKungspagriezavētrupārjūru,untasaiznesa visussiseņus,pattos,kasbijasālīti,uniemetatos Sarkanajājūrā;nevienssisenisnepalikaĒģiptesrobežās

36UnDievssūtījatumsupārĒģipti,kavisaĒģipteszeme unPatrosatrīsdienaskļuvatumša,tākacilvēks,paceļot rokupiemutes,nevarējaredzētsavuroku.

37TanīlaikānomiradaudzinoIsraēlaļaudīm,kasbija sacēlušiespretToKunguunkasneklausījaMozumun Āronamunneticējaviņiem,kaDievsviņusbijasūtījis

38Unkasbijateicis:“MēsneiziesimnoĒģiptes,laineietu bojābadāizpostītātuksnesī!”unkasneklausījaMozus balsij

39UnTasKungsviņussodījatrīstumsasdienas,un israēliešitosapglabājatanīsdienās,ēģiptiešiemparto nezinotunnepriecājotiespartiem

40UntrīsdienasĒģiptēbijaļotilielatumsa,unikviens, kasstāvēja,kadiestājāstumsa,palikastāvamsavāvietā,un tas,kassēdēja,palikasēžot,untas,kasgulēja,palika gulētstajāpašāstāvoklī,untas,kasstaigāja,palikasēžam zemētajāpašāvietā;untātasnotikaarvisiemēģiptiešiem, līdztumsapārgāja

41Untumsasdienaspagāja,unTasKungssūtījaMozuun ĀronupieIsraēlabērniem,sacīdams:“Svinējietsavus svētkusunrīkojietsavusPashāsvētkus,joredzi,Esnākšu naktsvidūpievisiemēģiptiešiemunsitīšuvisusviņu pirmdzimtos,nocilvēkapirmdzimtālīdzlopa pirmdzimtajam,un,kadEsredzēšujūsuPashāsvētkus,Es iešujumsgarām.

42UnIsraēlabērnidarījavisutā,kāTasKungsbija pavēlējisMozumunĀronam;tāviņidarījatanīnaktī

43Unnaktsvidūnotika,kaTasKungsizgājaĒģiptesvidū unsitavisusēģiptiešupirmdzimtos,nocilvēku pirmdzimtajiemlīdzlopupirmdzimtajiem

44Unfaraonsnaktīpiecēlās,viņšunvisiviņakalpiunvisi ēģiptieši,untanīnaktīvisāĒģiptēbijalielavaimana,jo nebijanevienasmājas,kurānebūtulīķa

45ArīĒģiptespirmdzimtoattēli,kasbijaiegravētiviņu mājusienās,tikaiznīcinātiunnokritazemē

46Patviņupirmdzimtokaulus,kasbijamirušipirmsšī notikumaunkurusviņibijaapbedījušisavāsmājās,tajā naktīēģiptiešusuņisagrābaunvilkaēģiptiešiempriekšāun nometaviņiempriekšā

47Unvisiēģiptieširedzējašonelaimi,kaspēkšņibija nākusipārviņiem,unvisiēģiptiešiskaļābalsībrēca

48UnvisasĒģiptesģimenesraudājatanīnaktī,katrspar savudēluunkatrsparsavumeitu,kasbijapirmdzimtā,un Ēģiptestroksnistanīnaktībijadzirdamstālumā

49UntanīnaktīfaraonameitaBatijaizgājakopāarķēniņu, laimeklētuMozuunĀronuviņunamos,unviņiatrada viņusviņunamos,ēdot,dzerotunpriecājotieskopāarvisu Israēlu

50UnBatijasacījaMozum:"Vaišīiralgaparlabo,koes tevesmudarījis,kasteviiraudzinājisunizaudzinājis,untu esiuzlicisšonelaimimanunmanatēvanamam?"

51UnMozusviņaisacīja:"Tiešām,TasKungssūtīja Ēģipteidesmitmocības;vainokādasnotāmtevnācakāds ļaunums?Vaikādanotāmteviskāra?"Unviņaatbildēja: "Nē."

52UnMozusviņaisacīja:"Laigantuesisavasmātes pirmdzimtā,tunemirsi,unnekādsļaunumstevineskars Ēģiptesvidū."

53Unviņasacīja:"Kādsmannotālabums,kaesredzu ķēniņu,savubrāliunvisuviņanamuunpavalstniekusšinī nelaimē,kurupirmdzimtieietbojākopāarvisiemĒģiptes pirmdzimtajiem?"

54UnMozusviņaisacīja:"Patiesi,tavsbrālisunviņa namsunpavalstnieki,Ēģiptesģimenes,neklausījaTā Kungavārdiem,tāpēcpārtiemnācašīnelaime"

55Unfaraons,Ēģiptesķēniņš,piegājapieMozusunĀrona, undažiemnoIsraēlabērniem,kasbijapieviņiemtanīvietā, unviņšlūdzaviņus,sacīdams:

56Celietiesunņemietlīdzisavusbrāļus,visusIsraēla bērnus,kasirtanīzemē,līdzarviņuavīmunvēršiemun visu,kastiempieder;viņinedrīkstatstātnekopāri;tikai lūdzietparmaniToKungu,jūsuDievu.

57UnMozussacījafaraonam:“Laigantuesisavasmātes pirmdzimtais,tomērnebīsties,jotunemirsi,joTasKungs irpavēlējistevdzīvot,laitevparādītuSavulielospēkuun Savuspēcīgo,izstieptoroku.”

58UnfaraonspavēlējaatlaistIsraēlabērnus,unvisi ēģiptiešisaņēmāstossūtīt,joviņisacīja:"Mēsvisiejam bojā"

59Unvisiēģiptiešisūtījaizraēliešusceļāarlielām bagātībām,aitām,vēršiemundārgāmlietām,saskaņāarTā KungazvērestustarpViņuunmūsutēvuĀbrahāmu

60UnIsraēlabērnikavējāsnaktīizietārā,un,kadēģiptieši nācapieviņiem,laitosizvestu,tietiemsacīja:"Vaimēs esamzagļi,kamumsjāietārānaktī?"

61UnIsraēlabērniprasījanoēģiptiešiemsudrabaunzelta traukus,kāarīdrēbes,unIsraēlabērniaplaupījaēģiptiešu drēbes.

62UnMozussteigšuspiecēlāsundevāsuzĒģiptesupiun atvedanoturienesJāzepazārkuunpaņēmatosevlīdzi

63ArīIsraēlabērniatnesa,katrssavatēvazārkulīdzi,un ikvienssavasciltszārkus

81.NODAĻA

1UnIsraēlabērnidevāsceļānoRamzesasuzSukotu, apmēramsešisimtitūkstošivīrukājām,neskaitotmazos bērnusunviņusievas

2Arīdaudzdažāduļaužudevāsaugšuplīdzitiem,gan sīklopi,ganliellopi,patlielsskaitslopu.

3UnIsraēlabērnuuzturēšanāsĒģipteszemēsmagadarba laikābijadivisimtidesmitgadi

4UnpēcdivsimtdesmitgadiemTasKungsarstipruroku izvedaIsraēlabērnusnoĒģiptes

5UnIsraēlabērnidevāsceļānoĒģiptes,noGošenesunno RamzesasunapmetāsSukotāpirmāmēnešapiecpadsmitajā dienā

6Unēģiptiešiapbedījavisussavuspirmdzimtos,koTas Kungsbijasitis,unvisiēģiptiešiapbedījasavusnokautos trīsdienas

7UnIsraēlabērnidevāsceļānoSukotasunapmetāsteltī Ētomā,tuksnešagalā.

8Untrešajādienāpēctam,kadēģiptiešibijaapbedījuši savuspirmdzimtos,daudzivīricēlāsnoĒģiptesundevās pakaļIsraēlam,laiviņusatgrieztuĒģiptē,joviņinožēloja, kabijaatlaidušiIsraēlunoviņuverdzības

9Unkādsvīrssacījasavamkaimiņam:“Patiesi,Mozusun Āronsrunājaarfaraonu,sacīdami:mēsiesimtrīsdienu gājumutuksnesīunupurēsimTamKungam,mūsuDievam” 10Tāpēctagadcelsimiesagrinorītaunliksimviņiem atgriezties,un,javiņiatgriezīsieskopāarmumsĒģiptēpie saviemkungiem,tadmēszināsim,kaviņiemirticība,bet, javiņineatgriezīsies,tadmēscīnīsimiesarviņiemun liksimviņiematgrieztiesarlieluspēkuunstipruroku.

11Unvisifaraonadižciltīgiecēlāsnorīta,unkopāar viņiemaptuveniseptiņisimtitūkstošivīru,untanīdienā viņiizgājanoĒģiptesunnonācatajāvietā,kurdzīvoja Israēlabērni

12Unvisiēģiptieširedzēja,kaMozus,Āronsunvisi IsraēlabērnisēdējaPihahirotaspriekšā,ēda,dzēraun svinējaTāKungasvētkus

13UnvisiēģiptiešisacījaIsraēlabērniem:“Patiesi,jūs teicāt:mēsdosimiestrīsdienuceļojumātuksnesīun upurēsimsavamDievamuntadatgriezīsimies”

14Untagadirpagājušaspiecasdienas,kopšjūsaizgājāt, kāpēcjūsneatgriežatiespiesaviemkungiem?

15UnMozusunĀronstiematbildēja,sacīdami:“Tāpēcka TasKungs,mūsuDievs,irmumsliecinājis,sacīdams:jūs vairsneatgriezīsitiesĒģiptē,betmēsdosimiesuzzemi,kur piensunmedustek,kāTasKungs,mūsuDievs,mūsu senčiembijazvērējismumstodot”

16KadĒģiptesaugstmaņiredzēja,kaIsraēlabērni neklausījaviņiemunneatgriezāsĒģiptē,viņinostājāscīņai arIsraēlu.

17UnTasKungsstiprinājaIsraēlabērnusirdispret ēģiptiešiem,katietossmagisakāva,unkaujapār ēģiptiešiembijasīva,unvisiēģiptiešibēganoIsraēla bērniem,jodaudzinoviņiemgājabojāIsraēlarokasdēļ

18UnfaraonaaugstmaņidevāsuzĒģiptiunpaziņoja faraonam,sacīdami:"Israēlabērniiraizbēgušiunvairs neatgriezīsiesĒģiptē,untāMozusunĀronsmumsrunāja"

19Unfaraonstodzirdēja,unviņasirdsunvisuviņa pavalstniekusirdisnovērsāspretIsraēlu,untienožēloja,ka bijasūtījušiIsraēlu;unvisiēģiptiešiieteicafaraonamvajāt Israēlabērnus,laitieatgrieztospiesavāmnastām

20Untiesacījakatrssavambrālim:“Komēsesamdarījuši, kaesamatlaidušiIsraēlunomūsuverdzības?”

21UnTasKungsstiprinājavisuēģiptiešusirdis,laitie vajātuisraēliešus,joTasKungsvēlējāsēģiptiešusnogāzt Sarkanajājūrā

22Unfaraonspiecēlās,iejūgdamssavusratusunpavēlēja visiemēģiptiešiemsapulcēties;neviensvīrsnepalikapāri, izņemotmazosbērnusunsievietes

23UnvisiēģiptiešidevāskopāarfaraonuvajātIsraēla bērnus,unēģiptiešunometnebijaārkārtīgilielaunsmaga nometne,apdesmitsimtitūkstošuvīru

24UnvisašīnometnedevāspakaļIsraēlabērniem,laitos atvestuatpakaļuzĒģipti,unviņitossasniedza,kadtiebija apmetušiesnometnēpieSarkanāsjūras

25UnIsraēlabērnipacēlasavasacisunieraudzījavisus ēģiptiešusviņusvajājam,unIsraēlabērniļotiizbijāsno viņiem,unIsraēlabērnipiesaucaToKungu

26UnēģiptiešudēļIsraēlabērnisadalījāsčetrāsdaļās,un viņuuzskatibijasašķelti,joviņibaidījāsnoēģiptiešiem, unMozusrunājaarkatrunoviņiem

27PirmāvienībabijaRūbena,SimeonaunIsašarabērni, unviņinolēmamestiesjūrā,joļotibaidījāsnoēģiptiešiem.

28UnMozustiemsacīja:"Nebīstieties,stāvietmierīgiun vērojiet,kāTasKungsjumsšodienpalīdzēs!"

29OtronodaļuveidojaZebulona,BenjamīnaunNaftalisa bērni,unviņinolēmaatgrieztiesĒģiptēkopāarēģiptiešiem

30UnMozustiemsacīja:"Nebīstieties,jo,kājūsšodien esatredzējušiēģiptiešus,tājūstosvairsnekad neredzēsiet"

31TrešonodaļuveidojaJūdasunJāzepabērni,unviņi nolēmadotiespretīēģiptiešiem,laiartiemcīnītos

32UnMozustiemsacīja:"Stāvietsavāsvietās,joTas Kungskarosparjums,betjūspaliecietklusu."

33UnceturtādaļabijaLevija,GadaunAšerabērni,un viņinolēmaietēģiptiešuvidū,laitosapkaunotu,unMozus sacījaviņiem:"Paliecietsavāsvietāsunnebīstieties,tikai piesaucietToKungu,laiViņšjūsizglābjnoviņurokām"

34PēctamMozuspiecēlāsnotautasvidus,lūdzaTo Kunguunsacīja:

35Ak,Kungs,visaszemesDievs,izglābtagadSavutautu, koTuizvedinoĒģiptes,unneļaujēģiptiešiemlielīties,ka viņiempiederspēksunvarenība!

36TadTasKungssacījaMozum:"KāpēctuManisauc? SakiIsraēlabērniem,laiviņidodasceļā,untuizstiepsavu zizlipārjūruunpāršķelito,laiIsraēlabērniiziettaicauri."

37UnMozustāizdarījaunpacēlasavuzizlipārjūruunto pāršķēla

38Unjūrasūdeņisadalījāsdivpadsmitdaļās,unIsraēla bērnigājacaurikājām,arkurpēm,itkācilvēksietupa sagatavotuceļu.

39UnTasKungsatklājaIsraēlabērniemSavusbrīnumus ĒģiptēunjūrācaurMozuunĀronu

40Un,kadIsraēlabērnibijaiegājušijūrā,ēģiptiešināca viņiempakaļ,unjūrasūdeņiatgriezāspārviņiem,unviņi visinogrimaūdenī,unneviensvīrsnepalikapāri,izņemot faraonu,kuršpateicāsTamKungamunticējaViņam,tāpēc TasKungsnelikaviņamietbojātajālaikākopāar ēģiptiešiem

41UnTasKungspavēlējaeņģelimviņupaņemtno ēģiptiešuvidus,untieviņunometaNiniveszemē,unviņš valdījapārtoilgulaiku

42UntanīdienāTasKungsizglābaIsraēlunoēģiptiešu rokas,unvisiIsraēlabērniredzēja,kaēģiptiešibijagājuši bojā,unviņiredzējaTāKungalieloroku,koViņšbija darījisĒģiptēunjūrā.

43TadMozusunIsraēlabērnidziedājašodziesmuTam Kungamtanīdienā,kadTasKungslikaēģiptiešiemkrist viņupriekšā.

44UnvissIsraēlsdziedājakopā,sacīdams:"Esdziedāšu TamKungam,joViņširļotipaaugstināts!Zirguuntā jātniekuViņšjūrāiemeta;redzi,tasirrakstītsDieva bauslībasgrāmatā"

45PēctamIsraēlabērnidevāsceļāunapmetāsMārā,un TasKungsdevaIsraēlabērniemlikumusuntiesastanī vietāMārā,unTasKungspavēlējaIsraēlabērniemstaigāt visosViņaceļosunViņamkalpot

46UnviņidevāsceļānoMārasunnonācaElimā,unElimā bijadivpadsmitūdensavotiunseptiņdesmitdateļukoki,un bērniturbijaapmetušiesnometnēpieūdeņiem

47UnviņidevāsceļānoElimasunnonācaSinatuksnesī otrāmēnešapiecpadsmitajādienāpēcsavasaiziešanasno Ēģiptes

48TanīlaikāTasKungsdevaIsraēlabērniemēstmannu, unTasKungslikabarībailītnodebesīmIsraēlabērniem dienunodienas.

49UnIsraēlabērniēdamannučetrdesmitgadus,visas dienas,kamērtiebijatuksnesī,līdztienonācaKānaāna zemē,laitoiemantotu

50UnviņidevāsceļānoSinatuksnešaunapmetāsAlušā.

51UnviņidevāsceļānoAlušasunapmetāsRefidim

52Un,kadIsraēlabērnibijaRefidimā,Amaleks,Ēlifasa dēls,kasbijaĒsavadēls,betZefobrālis,nācakarotpret Israēlu

53Unviņšatvedasevlīdziastoņsimtvienutūkstotivīru, burvjusunzīlniekus,unsagatavojāskaujaiarIsraēlu Refidimapilsētā

54UnviņiuzsākalieluunbargukaujupretIsraēlu,unTas KungsnodevaAmalekuunviņatautuMozusunIsraēla

Džasers

bērnurokāsunJozuas,Nūnadēla,efratieša,Mozuskalpa, rokās.

55UnIsraēlabērnisakāvaAmalekuunviņatautuar zobenaasmeni,betkaujaIsraēlabērniembijaļotisīva.

56UnTasKungssacījaMozum:“Rakstišolietusevpar piemiņugrāmatāunliectoJozuas,Nūnadēla,savakalpa, rokā,unpavēliIsraēlabērniem,sacīdams:kadtunonāksi Kānaānazemē,tadtevpilnībājāizdzēšAmalekapiemiņa nodebesīm”

57UnMozustādarīja,unviņšņēmagrāmatuunuzrakstīja uztāsšosvārdus,sacīdams:

58Atceries,koAmalekstevnodarījaceļā,kadtuizgājino Ēģiptes.

59Kastevisatikaceļāunuzbrukatavaiaizmugurei,pat tiem,kasbijavājiaiztevis,kadtubijinogurisunvājš

60Tāpēc,kadTasKungs,tavsDievs,tevbūsdevismieru novisiemtaviemienaidniekiemvisapkārttanīzemē,ko TasKungs,tavsDievs,tevdodparmantojumu,laituto iemantotu,tadtuizdzēsīsiAmalekapiemiņunodebesīm, tutoneaizmirsīsi

61Unķēniņu,kasapžēlosiesparAmaleku,viņapiemiņu vaiviņapēcnācējiem,redzi,Estoprasīšunoviņatautas vidusunizdeldēšu

62UnMozusuzrakstījavisušogrāmatāunpavēlējaIsraēla bērniemparvisāmšīmlietām.

82.NODAĻA

1UnIsraēlabērnidevāsceļānoRefidimasunapmetās SinajatuksnesītrešajāmēnesīpēcaiziešanasnoĒģiptes

2TanīlaikāatnācamidiānietisReguēls,Mozussievastēvs, kopāarsavumeituCiporuunviņasdiviemdēliem,joviņš bijadzirdējisparTāKungabrīnumiem,koViņšbijadarījis Israēlam,kaViņštosbijaizglābisnoĒģiptesrokas.

3UnReguēlsnonācapieMozustuksnesī,kurviņšbija apmetiesnometnē,kuratradāsDievakalns

4UnMozusizgājapretīsavamsievastēvamarlielugodu, unvissIsraēlsbijakopāarviņu

5UnReguēlsunviņabērnipalikastarpizraēliešiem daudzasdienas,unnotāsdienasReguēlspazinaToKungu.

6UntrešajāmēnesīpēcIsraēlabērnuaiziešanasnoĒģiptes, sestajādienā,TasKungsdevaIsraēlamdesmitbaušļus Sinajakalnā.

7UnvissIsraēlsdzirdējavisusšosbaušļus,unvissIsraēls tanīdienāļotipriecājāsparToKungu

8UnTāKungagodībanolaidāsuzSinajakalna,unViņš saucaMozu,unMozusnācamākoņavidūunuzkāpakalnā

9UnMozusbijakalnāčetrdesmitdienasunčetrdesmit naktis;viņšneēdamaiziunnedzēraūdeni,unTasKungs viņammācījalikumusuntiesas,laimācītuIsraēlabērnus

10UnTasKungsuzrakstījadesmitbaušļus,koViņšbija pavēlējisIsraēlabērniem,uzdivāmakmensplāksnēm, kurasViņšdevaMozum,laiviņštāspavēlētuIsraēla bērniem

11Unpēcčetrdesmitdienāmunčetrdesmitnaktīm,kad TasKungsbijabeidzisrunātarMozuSinajakalnā,tadTas KungsdevaMozumakmensplāksnes,kasbijarakstītasar Dievapirkstu

12KadIsraēlabērniredzēja,kaMozuskavējasnokāptno kalna,tiesapulcējāsapĀronuunsacīja:"Mēsnezinām, kasaršovīruMozuirnoticis"

13Tāpēctagadceliesundarimumsdievu,kasietumūsu priekšā,laitunemirtu!

14UnĀronsļotinobijāsnoļaudīm,unviņšpavēlējatiem atnestviņamzeltu,unviņšnotāizlējaļaudīmteļu.

15UnTasKungssacījaMozum,pirmsviņšnokāpano kalna:"Nokāplejā,jotavatauta,kotuizvedinoĒģiptes,ir apgānījusies"

16Viņisevirizlējušiteļatēluunirtāpriekšāklanījušies; tāpēctagadatstājietmani,laiesviņusiznīcinunozemes virsas,joviņiirspītīgatauta

17UnMozuslūdzaTāKungavaigu,unviņšlūdzaTo Kungupartaututeļadēļ,kotiebijadarinājuši,unpēctam viņšnokāpanokalna,unviņarokāsbijadivasakmens plāksnes,koDievsviņambijadevis,laipavēlētu izraēliešiem

18Un,kadMozustuvojāsnometneiunieraudzījateļu,ko tautabijadarinājusi,tadMozusdusmasiedegās,unviņš salauzaplāksneszemkalna

19UnMozusnonācanometnē,unviņšņēmateļu, sadedzinājatougunīunsamalato,līdztaskļuvasmalki putekļi,unizkaisījatoūdenīundevadzertisraēliešiem

20Unnozobeniemviensotrammiraapmēramtrīstūkstoši vīrunoļaudīm,kasbijadarinājušiteļu

21UnnākamajādienāMozussacījatautai:"Esiešuaugšup pieTāKunga,varbūtesvarusalīdzinātjūsugrēkus,kojūs esatapgrēkojušiTāKungapriekšā"

22UnMozusatkaldevāsaugšuppieTāKungaunpalika pieTāKungačetrdesmitdienasunčetrdesmitnaktis.

23UnčetrdesmitdienasMozuslūdzaToKunguparIsraēla bērniem,unTasKungsuzklausījaMozuslūgšanu,unTas KungsļāvāsviņamaizlūgtparIsraēlu.

24TadTasKungspavēlējaMozumizcirstdivasakmens plāksnesunnesttāsTamKungam,laiViņšuztām uzrakstītudesmitbaušļus.

25Mozustāarīizdarīja;viņšnokāpalejāunizcirtadivas plāksnesunuzkāpaSinajakalnāpieTāKunga,unTas Kungsuzrakstījauzplāksnēmdesmitbaušļus.

26UnMozusvēlpalikapieTāKungačetrdesmitdienasun četrdesmitnaktis,unTasKungsviņamdevanorādījumus untiesas,laitāsnodotuIsraēlam.

27UnTasKungsviņampavēlējaIsraēlabērniem,laitie uzceltusvētnīcuTamKungam,laiViņavārdstajāmājotu, unTasKungsviņamrādījasvētnīcasunvisutāspiederumu līdzību

28UnpēcčetrdesmitdienāmMozusnokāpanokalna,un abasplāksnesbijaviņarokā.

29UnMozusnācapieIsraēlabērniemunrunājauztiem visusTāKungavārdusunmācījatiemlikumus,likumusun tiesas,koTasKungsviņambijamācījis

30UnMozuspavēstījaIsraēlabērniemTāKungavārdu,ka viņamtiksuzceltasvētnīca,laiviņšvarētudzīvotIsraēla bērnuvidū.

31Untautaļotipriecājāsparvisulabo,koTasKungsbija tiemcaurMozurunājis,unviņisacīja:"Mēsdarīsimvisu, koTasKungstevirrunājis"

32Unļaudispiecēlāskāviensvīrsunnesabagātīgus upurusTāKungasvētnīcai,unikviensvīrsatnesasavu upuriTāKungasvētnīcasdarbamunvisaitāskalpošanai

33UnvisiIsraēlabērniatnesaikviensnovisa,kasatradās viņaīpašumāTāKungasvētnīcasdarbam:zeltu,sudrabu unvaru,unvisu,kasbijaderīgssvētnīcai

34Unvisigudrievīri,kasbijapratušiesdarbā,nācaun taisījaTāKungasvētnīcu,visu,koTasKungsbija pavēlējis,ikvienssavādarbā,kurāviņšbijapratušies;un visigudrievīriarsavāmsirdīmtaisījasvētnīcu,tās piederumusunvisussvētāskalpošanasrīkus,kāTasKungs bijapavēlējisMozum

35Unpēcpieciemmēnešiemtikapabeigtssvētnīcas, Saiešanastelts,darbs,unIsraēlabērnidarījavisu,koTas KungsbijapavēlējisMozum

36UnviņiatnesaMozumsvētnīcuunvisustāspiederumus; tāpatkātasattēls,koTasKungsbijaparādījisMozum,tā darījaIsraēlabērni

37UnMozusredzējadarbu,unredzi,viņitodarīja,kāTas Kungsviņambijapavēlējis,unMozustossvētīja

83.NODAĻA

1UndivpadsmitāmēnešadivdesmittrešajādienāMozus ņēmaĀronuunviņadēlus,unviņštosapģērbaviņudrēbēs, unsvaidījatosundarījaartiem,kāTasKungsviņambija pavēlējis,unMozusatnesavisusupurus,koTasKungs viņamtanīdienābijapavēlējis.

2PēctamMozusņēmaĀronuunviņadēlusunsacījatiem: "SeptiņasdienasjumsjāpaliekpieSaiešanasteltsdurvīm, jotāmanirpavēlēts."

3UnĀronsunviņadēlidarījavisu,koTasKungstiem bijapavēlējiscaurMozu,unviņipalikaseptiņasdienaspie Saiešanasteltsdurvīm.

4Unastotajādienā,pirmāmēnešapirmajādienā,otrajā gadāpēcizraēliešuaiziešanasnoĒģiptes,Mozusuzcēla svētnīcuunMozussalikavisusSaiešanasteltspiederumus unvisussvētnīcaspiederumus,unviņšdarījavisu,koTas Kungsviņambijapavēlējis

5UnMozussaucaĀronuunviņadēlus,untieatnesa dedzināmoupuriungrēkuupuriparseviunIsraēla bērniem,kāTasKungsbijapavēlējisMozum

6TanīdienāĀronadividēli,NadabsunAbijs,ņēmasvešu uguniunatnesatoTāKungapriekšā,kasviņiemnebija pavēlējis,unugunsizgājanoTāKungavaigaunviņus aprija,unviņinomiraTāKungapriekšātanīdienā.

7Tadtanīdienā,kadMozusbijapabeidzissvētnīcas uzcelšanu,IsraēlabērnuvadoņisākanestsavusupurusTā Kungapriekšāaltāraiesvētīšanai.

8Unviņiatnesasavusupuruskatrsvaldnieksvienudienu, pavienamvaldniekamkatrudienudivpadsmitdienas

9Unvisusupurus,koviņiatnesa,katrssavādienā,vienu sudrababļodu,simttrīsdesmitseķeļusmagu,vienusudraba kausu,septiņdesmitseķeļusmagupēcsvētnīcasseķeļu svara,abuspilnusarsmalkiemmiltiem,sajauktiemareļļu, ēdamajamupurim

10Vienakarote,desmitzeltašekeļusmaga,pilnaar kvēpināmajāmzālēm.

11Viensjaunsvērsis,viensaunsunviensgadavecsjērs dedzināmamupurim

12Unvienuāzigrēkuupurim

13Unpateicībasupurimdivusvēršus,piecusaunus,piecus āžus,piecusgaduvecusjērus.

14TādivpadsmitIsraēlavadoņidarījadienunodienas, katrssavādienā

15Unpēctam,mēnešatrīspadsmitajādienā,Mozus pavēlējaIsraēlabērniemsvinētPashāsvētkus

16UnIsraēlabērnisvinējaPashāsvētkussavālaikā, mēnešačetrpadsmitajādienā,kāTasKungsbijapavēlējis Mozum;tāIsraēlabērnidarīja

17UnotrāmēnešapirmajādienāTasKungsrunājauz Mozu,sacīdams:

18SaskaitivisusIsraēlabērnuvīriešukārtasvīriņus,sākot nodivdesmitgadiemunvecākus,tuuntavsbrālisĀrons, undivpadsmitIsraēlavadoņus.

19UnMozustāizdarīja,unĀronsnācakopāardivpadsmit Israēlavadoņiem,unviņisaskaitījaIsraēlabērnusSinaja tuksnesī

20UnIsraēlabērnuskaitspēcviņutēvunamiem,sākotno divdesmitgadiemunvecākiem,bijasešisimtitrīstūkstoši piecisimtipiecdesmit

21BetLevijabērninetikapieskaitītipiesaviembrāļiem, Israēlabērniem.

22UnvisuIsraēlabērnuvīriešuskaits,sākotnoviena mēnešavecumaunvecāki,bijadivdesmitdivitūkstošidivi simtiseptiņdesmittrīs.

23UnLevijabērnuskaits,sākotnovienamēnešavecuma unvecāki,bijadivdesmitdivitūkstoši

24UnMozusnolikapriesterusunlevītus,katruvīrusavā kalpošanāunsavānastā,laikalpotuSaiešanastelts svētnīcā,kāTasKungsbijapavēlējisMozum

25Unmēnešadivdesmitajādienāmākonistikanoņemtsno Liecībastelts

26TanīlaikāIsraēlabērniturpinājasavuceļojumuno Sinajatuksnešaunveicatrīsdienuceļojumu,unmākonis nolaidāspārPāranastuksnesi;turTāKungadusmas iedegāspretIsraēlu,joviņibijaToKungukaitinājuši, prasīdamiViņamēdienu,laitievarētuēst.

27UnTasKungsuzklausījaviņubalsiundevatiembarību, kotieēdavienumēnesi

28BetpēctamTāKungadusmaspretviņiemiedegās,un Viņštossitalielākaujā,untietikaapglabātitur,tanīvietā 29UnIsraēlabērninosaucašovietuparKebrot-Hattaavu, joturapglabājatos,kaskārojamiesu.

30UnviņidevāsceļānoKebrot-Taavasunapmetās Hacerotā,kasirPāranastuksnesī

31UnkamērIsraēlabērnibijaHacerotā,TāKungadusmas iedegāspretMirjamuMozusdēļ,unviņakļuvaspitālīga, baltakāsniegs

32Unviņatikaieslodzītaārpusnometnesseptiņasdienas, līdzviņatikauzņemtaatpakaļpēcsavasspitālības

33PēctamIsraēlabērnidevāspromnoHacerotasun apmetāsPāranastuksnešagalā.

34TanīlaikāTasKungssacījaMozum,laiviņšsūta divpadsmitvīrusnoIsraēlabērniem,pavienamvīramuz katrucilti,laitiedotosunizlūkotuKānaānazemi

35UnMozussūtījadivpadsmitvīrus,untienonāca Kānaānazemē,laitoizpētītuunizpētītu,untieizpētīja visuzeminoSinatuksnešalīdzRehobai,untadnonāklīdz Kamotai

36UnpēcčetrdesmitdienāmtienācapieMozusunĀrona unatnesaviņamvisu,kasbijaviņusirdīs,undesmitno šiemvīriematnesaIsraēlabērniemļaunubaumuparzemi, kotiebijaizpētījuši,sacīdami:"Mumsirlabākatgriezties Ēģiptēnekādotiesuzšozemi,zemi,kasaprijsavus iedzīvotājus"

37BetJozua,Nūnadēls,unKālebs,Jefunesdēls,kasbija notiemzemesizpētniekiem,sacīja:"Zemeirļotilaba"

38JaTasKungsbūsarmumsapmierināts,tadViņšmūs atvedīsuzšozemiundostomums,jotāirzeme,kurpiens unmedustek

39BetIsraēlabērninegribējatiemklausītunklausījāsto desmitvīruvārdiem,kasbijacēlušiļaunasbaumaspar zemi

40UnTasKungsdzirdējaIsraēlabērnukurnēšanu,un Viņšsadusmojāsunzvērēja,sacīdams:

41Patiesi,neviensvīrsnošīsļaunāspaaudzes,kas divdesmitgadusvecsunvecāks,neredzēszemi,izņemot Kālebu,Jefunesdēlu,unJozuu,Nūnadēlu

42Betšīļaunāpaaudzenoteiktiiesbojāšajātuksnesī,un viņubērnināksšajāzemēuniemantosto;tāpēcTāKunga dusmasiedegāspretIsraēlu,unViņšlikatiemklejot tuksnesīčetrdesmitgaduslīdzšīsļaunāspaaudzesbeigām, jotienesekojaTamKungam.

43UnļaudisilgidzīvojaPāranastuksnesī,unpēctamviņi devāsuztuksnesipaSarkanāsjūrasceļu

84.NODAĻA

1TanīlaikāKorahs,Jeceradēls,Kehatadēls,kasbija Levijadēls,ņēmalīdzidaudzvīrunoIsraēlabērniem,un tiecēlāsunstrīdējāsarMozu,Āronuunvisudraudzi

2UnTasKungssadusmojāsuzviņiem,unzemeatvēra savumutiunaprijaviņuslīdzarviņumājāmunvisu,kas tiempiederēja,unvisusvīrus,kaspiederējaKoraham 3UnpēctamDievslikatautaiilgstošiapietSeīrakalnu.

4TanīlaikāTasKungssacījaMozum:"Neprovocēkaru pretĒsavabērniem,joEstevnedošunekonotā,kastiem pieder,pattikdaudz,cikvienkājavarētuspert,joEsesmu devisSeīrakalnuĒsavamparīpašumu"

5TāpēcĒsavabērnisenoslaikoskarojapretSeirabērniem, unTasKungsbijanodevisSeirabērnusĒsavabērnurokās untosiznīcinājisviņupriekšā,unĒsavabērnidzīvojaviņu vietālīdzšaidienai

6TāpēcTasKungssacījaIsraēlabērniem:"Nekarojietpret Ēsavabērniem,saviembrāļiem,jonekasviņuzemējums nepieder;jūsvaratpirktnoviņiempārtikuparnauduunto ēst,unjūsvaratpirktnoviņiemūdeniparnauduunto dzert

7UnIsraēlabērnidarījapēcTāKungavārda

8UnIsraēlabērnistaigājapatuksnesi,ilgiapkārtejotpa Sinajakalnaceļu,untieneaiztikaĒsavabērnus,untie palikatanīapgabalādeviņpadsmitgadus

9TanīlaikānomiraLatīns,Kitimasbērnuķēniņš,savas valdīšanasčetrdesmitpiektajāgadā,kasirčetrpadsmitais gadspēcIsraēlabērnuaiziešanasnoĒģiptes.

10Unviņiviņuapglabājaviņavietā,koviņšsevbija uzcēlisKitimaszemē,unAbimnassvaldījaviņavietā trīsdesmitastoņusgadus

11Untanīsdienās,pēcdeviņpadsmitgadiem,Israēlabērni šķērsojaĒsavabērnurobežu,unviņinonācaungājagarām Moābatuksnešaceļam

12UnTasKungssacījaMozum:"NeaplencietMoābuun nekarojietpretviņiem,joEsjumsnekonedošunoviņu zemes."

13UnIsraēlabērnigājapaMoābatuksnešaceļu deviņpadsmitgadusunnecīnījāsprettiem

14UntrīsdesmitsestajāgadāpēcIsraēlabērnuaiziešanas noĒģiptesTasKungssitaamoriešuķēniņaSihonasirdi,un tasuzsākakaruunizgājakarotpretMoābabērniem

15UnSihonssūtījavēstnešuspieBeora,Janeasadēla, Bileāmadēla,Ēģiptesķēniņapadomnieka,unpieBileāma, viņadēla,lainolādētuMoābu,laitastiktunodotsSihona rokās

16UnvēstnešidevāsunatvedaBeoru,Janeasdēlu,unviņa dēluBileāmunoPetorasMezopotāmijāTadBeorsunviņa dēlsBileāmsnonācaSihonapilsētāunnolādējaMoābuun tāķēniņuamoriešuķēniņaSihonapriekšā

17TadSihonsizgājaarvisusavukaraspēkuundevās uzbrukumāMoābam,unviņšcīnījāsprettiem,unviņštos pakļāva,unTasKungsnodevatosviņarokās,unSihons nogalinājaMoābaķēniņu

18UnSihonskaujāieņēmavisasMoābapilsētas;viņš atņēmatiemarīHešbonu,joHešbonabijavienanoMoāba pilsētām,unSihonsnovietojasavuslielkungusun dižciltīgosHešbonā,unHešbonatajoslaikospiederēja Sihonam

19TāpēclīdzīburunātājiBeorsunviņadēlsBileāms izteicašosvārdus,sacīdami:"NācietuzHešbonu,Sihonas pilsētatiksuzceltaunnostiprināta!"

20Bēdastev,Moāb!Tuesipazudis,Kemošatauta!Redzi, tasirrakstītsDievabauslībasgrāmatā.

21Un,kadSihonsbijaiekarojisMoābu,viņšnovietoja sarguspilsētās,kurasviņšbijaatņēmisMoābam,un ievērojamsskaitsMoābabērnukritakaujāSihonarokās, unviņšsagūstījalieludaļunotiem,gandēlus,ganmeitas, unnogalinājaviņuķēniņu;tadSihonsatgriezāssavāzemē 22UnSihonsdevaBeoramunviņadēlamBileāmam daudzsudrabaunzeltadāvanu,unviņštosatlaida,untie devāsuzMezopotāmiju,uzsavāmmājāmunzemi

23TanīlaikāvisiIsraēlabērniaizgājanoMoābatuksneša ceļa,atgriezāsatpakaļunielencaEdomatuksnesi 24TāvisadraudzenonācaSinatuksnesīčetrdesmitāgada pirmajāmēnesīpēcsavasaiziešanasnoĒģiptes,unIsraēla bērniturdzīvojaKadešā,Sinatuksnesī,unMirjamatur nomira,unviņaturtikaapglabāta

25TanīlaikāMozussūtījavēstnešuspieEdomaķēniņa Hadadaunlikatiemsacīt:“TāsakatavsbrālisIsraēls:ļauj man,lūdzu,izietcaurtavuzemi!Mēsneiesimcauri laukiemvaivīnadārziem,mēsnedzersimakasūdeni;mēs iesimpaķēniņaceļu”

26UnEdomsviņamsacīja:"Tuneiescaurmanuzemi!" UnEdomsizgājapretīIsraēlabērniemarvarenutautu.

27UnĒsavabērniatteicāsļautIsraēlabērniemizietcauri savaizemei,tāpēcIsraēlabērniatkāpāsnoviņiemun necīnījāspretviņiem

28JopirmstamTasKungsbijapavēlējisIsraēlabērniem, sacīdams:“JumsnebūscīnītiespretĒsavabērniem!”Tāpēc Israēlabērninotiematkāpāsunnecīnījāspretviņiem.

29TadIsraēlabērnidevāspromnoKadešas,unvisatauta nonācapieHorakalna

30TanīlaikāTasKungssacījaMozum:“Sakisavam brālimĀronam,kaviņšturmirs,joviņšnenāksuztozemi, koEsesmudevisIsraēlabērniem.”

31UnĀronspēcTāKungapavēlesdevāsaugšupuzHora kalnučetrdesmitajāgadā,piektāmēnešapirmajādienā

32UnĀronambijasimtdivdesmittrīsgadi,kadviņš nomiraHorakalnā

85.NODAĻA

1UnķēniņšArads,kanaānietis,kasdzīvojadienvidos, dzirdēja,kaizraēliešibijanākušipaizlūkuceļu,unviņš sakārtojasavuskaraspēkuscīņaipretizraēliešiem 2UnIsraēlabērniļotinoviņabaidījās,joviņambijaliels unspēcīgskaraspēks,tāpēcIsraēlabērninolēmaatgriezties Ēģiptē

3UnIsraēlabērnipagriezāsatpakaļapmēramtrīsdienu gājienaattālumāuzMaseratBeniJaakonu,joviņiļoti nobijāsAradaķēniņa

4UnIsraēlabērninegribējaatgrieztiessavāsvietās,tāpēc viņipalikaBeni-Jaakonātrīsdesmitdienas

5KadLevijabērniredzēja,kaIsraēlabērnineatgriežas, viņidedzīgicēlāsTāKungadēļuncēlāsunkarojapret Israēlabērniem,saviembrāļiem,unnogalinājanoviņiem lielupulkuunpiespiedaviņusatgrieztiessavāvietā,Hora kalnā.

6Un,kadviņiatgriezās,ķēniņšAradsjoprojāmgatavoja savukaraspēkukaujaipretizraēliešiem

7UnIsraēlsdevasolījumu,sacīdams:"Jatunodosišo tautumanārokā,tadespilnībāiznīcināšuviņupilsētas"

8UnTasKungsuzklausījaIsraēlabalsiunnodeva kanaāniešusviņurokās,unViņštospilnībāiznīcinājaun viņupilsētas,unViņšnosaucatovietuparHormu

9UnIsraēlabērnidevāsceļānoHorakalnaunapmetās Obotā,unnoObotasviņidevāsceļāunapmetāsIjeAbarimā,Moābarobežās

10UnIsraēlabērnisūtījauzMoābu,sacīdami:“Ļauj mumstagadizietcaurtavuzemiuzsavuvietu!”Bet MoābabērnineļāvaIsraēlabērniemizietcauriviņuzemei, joMoābabērniļotibaidījās,kaIsraēlabērniarviņiem nenodarīstā,kāviņiembijanodarījisamoriešuķēniņš Sihons,kuršbijaatņēmisviņuzemiundaudzusnoviņiem nogalinājis

11TāpēcMoābsneļāvaizraēliešiemietcaurisavaizemei, unTasKungspavēlējaIsraēlabērniem,sacīdams:"Laiviņi necīnāspretMoābu!"TāisraēliešidevāspromnoMoāba

12UnIsraēlabērnidevāsceļānoMoābarobežāmun nonācaArnonasotrāpusē,MoābarobežāstarpMoābuun amoriešiem,unviņiapmetāsamoriešuķēniņaSihona robežāsKedemotastuksnesī.

13UnIsraēlabērnisūtījavēstnešuspieamoriešuķēniņa Sihona,sacīdami:

14Ļaujmumsizietcauritavaizemei,mēsneiegriezīsimies laukosvaivīnadārzos,mēsiesimpaķēniņaceļu,līdz būsimšķērsojušitavasrobežas,betSihonsneļāva izraēliešiemiet

15TadSihonssapulcinājavisusamoriešusundevās tuksnesī,laisatiktosarIsraēlabērniem,unviņškarojapret IsraēluJahacā.

16UnTasKungsnodevaamoriešuķēniņuSihonuIsraēla bērnurokās,unIsraēlssakāvavisusSihonaļaudisar zobenaasmeniunatriebāsMoābamparviņalikteni

17UnIsraēlabērniieņēmaSihonazeminoAramaslīdz Jabukai,Amonabērniem,untiepaņēmavisupilsētu laupījumu

18UnIsraēlsieņēmavisasšīspilsētas,unIsraēlsdzīvoja visāsamoriešupilsētās.

19UnvisiIsraēlabērniapņēmāscīnītiespretAmona bērniem,laiieņemtuarīviņuzemi.

20TadTasKungssacījaIsraēlabērniem:"Neaplenciet Amonabērnusunneuzsācietkaujupretviņiem,joEsjums nekonedošunoviņuzemes,unIsraēlabērniklausījaTā KungavārdamunnekarojapretAmonabērniem

21UnIsraēlabērnipagriezāsundevāsaugšuppaBasanas ceļuuzBasanasķēniņaOgazemi,unOgs,Basanasķēniņš, izgājakaujāpretīisraēliešiem,unviņambijalīdzidaudz varonīguvīruunļotispēcīgsamoriešukaraspēks

22UnOgs,Basanasķēniņš,bijaļotivarensvīrs,betviņa dēlsNaaronsbijaārkārtīgivarens,patvēlspēcīgākspar viņu.

23UnOgssacījasavāsirdī:“Redzi,tagadvisaIsraēla nometneaizņemtrīsparsulieluplatību,tagadesviņus sitīšuuzreizbezzobenaunšķēpa.”

24UnOgsuzkāpaJahacakalnāunņēmanoturieneslielu akmeni,kuragarumsbijatrīsparsas,unuzlikatosevuz galvas,unapņēmāstomestuzIsraēlabērnunometni,laiar šoakmenisistuvisusIsraēlabērnus

25UnTāKungaeņģelispienācauncaurdūraakmeniuz Ogagalvas,unakmensnokritauzOgakakla,tākaOgs nokritazemēakmenssmagumadēļ,kasbijauzviņakakla 26TanīlaikāTasKungssacījaIsraēlabērniem: "Nebīstietiesnoviņa,joEsesmunodevisviņuunvisuviņa tautuunvisuviņazemijūsurokās,unjumsarviņubūs jādaratā,kājūsdarījātarSihonu"

27UnMozusdevāspieviņalejāarnelieluskaituIsraēla bērnu,unMozussitaOguarnūjupieviņakājupotītēmun nogalinājaviņu

28PēctamIsraēlabērnivajājaOgabērnusunvisusviņa ļaudis,tossakāvauniznīcināja,līdzneviensnotiem nepalikapāri

29PēctamMozussūtījadažusnoIsraēlabērniemizlūkot Jāzeru,joJāzerabijaļotislavenapilsēta

30UnizlūkidevāsuzJāzeruuntoizpētīja,unizlūki paļāvāsuzToKunguunkarojapretJāzeravīriem.

31UnšievīriieņēmaJāzeruuntāciemus,unTasKungs tosnodevaviņurokās,unviņipadzinaamoriešus,kastur bijadzīvojuši.

32UnIsraēlabērniieņēmaabuamoriešuķēniņuzemi, sešdesmitpilsētas,kasatradāsviņpusJordānas,noArnonas strautalīdzHermanakalnam.

33UnIsraēlabērnidevāsceļāunnonācaMoābalīdzenumā, kasirviņpusJordānaspieJērikas

34UnMoābabērnidzirdējavisutoļaunumu,koIsraēla bērnibijanodarījušidiviemamoriešuķēniņiem,Sihonam unOgam,tāpēcvisiMoābavīriļotibijāsIsraēlabērnu priekšā

35UnMoābavecajisacīja:"Redziet,tiediviamoriešu ķēniņi,SihonsunOgs,kasbijavarenākiparvisiemzemes ķēniņiem,nespējapastāvētpretIsraēlabērniem,kātadmēs varampastāvētviņupriekšā?"

36Patiesi,viņijauiepriekšsūtījamumsziņu,laiviņipa ceļamšķērsotumūsuzemi,unmēsnegribējāmviņus pieļaut,tagadviņivērsīsiespretmumsarsaviem smagajiemzobeniemunmūsiznīcinās;unMoābsbija satrauktsIsraēlabērnudēļ,unviņiļotinoviņiembaidījās, unviņikopīgiapspriedās,kasbūtujādaraarIsraēla bērniem.

37UnMoābavecajiapņēmāsunņēmavienunosaviem vīriem,Balaku,moābietiCiporadēlu,untanīlaikāiecēla viņuparķēniņupārviņiem;Balaksbijaļotigudrsvīrs

38TadMoābavecajicēlāsunsūtījaziņupieMidiāna bērniem,laitienoslēgtuartiemmieru,jotajoslaikosstarp MoābuunMidiānubijabijusilielakaujaunnaids,sākotar Hadada,Bedadadēla,Edomaķēniņa,laikiem,kuršsakāva MidiānuMoābalaukos,līdzpatšaidienai.

39UnMoābabērnisūtījaziņupieMidiānabērniem,untie noslēdzaartiemmieru,unMidiānavecajiieradāsMoāba zemē,lainoslēgtumieruMidiānabērnulabā

40UnMoābavecajiapspriedāsarMidiānavecajiem,ko darīt,laiglābtusavudzīvībunoIsraēla.

41TadvisiMoābabērnisacījaMidiānavecajiem:"Tadnu Israēlabērnilaizavisu,kasmumsapkārt,kāvērsislaiza laukazāli,jotāviņiirdarījušidiviemamoriešuķēniņiem, kasirstiprākiparmums"

42UnMidiānavecajisacījaMoābam:"Mēsesam dzirdējuši,katanīlaikā,kadamoriešuķēniņšSihonskaroja pretjumsunkadviņšjūspieveicaunieņēmajūsuzemi, viņšsūtījaziņunoMezopotāmijaspieBeora,Janeasadēla, unpieBileāma,viņadēla,untienācaunjūsnolādēja; tāpēcSihonarokajūspiemeklēja,unviņšieņēmajūsuzemi

43TāpēctagadsūtiarīpieBileāma,viņadēla,joviņšvēl joprojāmirsavāzemē,undodviņamviņaalgu,laiviņš nākunnolādēvisusļaudis,nokuriemtubaidies;kad Moābavecajitodzirdēja,viņiempatikasūtītpieBileāma, Beoradēla.

44TadBalaks,Ciporadēls,Moābaķēniņš,sūtījavēstnešus pieBileāmaunlikateikt:

45Redzi,tautanāknoĒģiptes,redzi,tāapklājzemesvirsu unapmetasmanpretī

46Tāpēcnunācunnolādišotautumanāvietā,jotāir pārākvarenaparmani!Varbūtesuzvarēšucīnītiespretto untopadzīt!Joesdzirdēju,katas,kotusvētī,irsvētīts,un tas,kotunolādi,irnolādēts

47TadBalakavēstnešidevāspieBileāmaunatveda Bileāmu,laitasnolādētutautuuncīnītospretMoābu

48UnBileāmsnācapieBalaka,lainolādētuIsraēlu,un TasKungssacījaBileāmam:"Nenolaidišotautu,jotāir svētīta"

49UnBalaksdienunodienasmudinājaBileāmunolādēt Israēlu,betBileāmsneklausījāsBalakamTāKungavārda dēļ,koviņšbijarunājisBileāmam

50Un,kadBalaksredzēja,kaBileāmsnepiekritīsviņa vēlēšanās,viņšpiecēlāsundevāsmājās,unarīBileāms atgriezāssavāzemēunnoturienesdevāsuzMidiānu

51UnIsraēlabērnidevāsceļānoMoābalīdzenumaun apmetāsnometnēspieJordānasnoBet-Jesimotaslīdzpat Ābel-Šitimai,Moābalīdzenumagalā

52Un,kadIsraēlabērniapmetāsŠitimaslīdzenumā,viņi sākanetiklībāiesaistītiesarMoābameitām.

53UnIsraēlabērnituvojāsMoābam,unMoābabērni uzcēlasavasteltispretīIsraēlabērnunometnei

54UnMoābabērnibaidījāsnoIsraēlabērniem,unMoāba bērniņēmavisasviņumeitasunsievas,kurāmbijaskaists izskatsundaiļaizskata,unapģērbatāszeltā,sudrabāun dārgāsdrēbēs

55UnMoābabērninosēdinājašīssievietessavutelšu durvīs,laiIsraēlabērnitāsredzētuunpievērstosviņāmun nekarotupretMoābu

56UnvisiMoābabērnitārīkojāsIsraēlabērniem,un ikviensnolikasavusievuunmeitupiesavasteltsdurvīm, unvisiIsraēlabērniredzējaMoābabērnurīcību,unIsraēla bērnipievērsāsMoābameitām,iekārojatāsundevāspie viņām.

57Unnotika,ka,kadkādsebrejsnonācapieMoābatelts durvīmunieraudzījaMoābameituunsavāsirdītoiekāroja unrunājaarviņupieteltsdurvīmto,koviņšvēlējās,tad, kamērviņisavāstarpārunāja,teltsvīriiznācaunrunāja ebrejamapmēramšosvārdus:

58Tutačuzini,kamēsesambrāļi,mēsvisiesamLata pēcnācējiunviņabrāļaĀbrahāmapēcnācēji,kāpēctadtu negribipaliktpiemumsunkāpēctunegribiēstmūsumaizi unmūsuupuri?

59Un,kadMoābabērniviņutābijaapbērušiarsavām runāmunpavedinājušiarsaviemglaimojošajiemvārdiem, viņinosēdinājaviņuteltīungatavojaunupurējaviņam,un viņšēdanoviņuupuraunnoviņumaizes

60Tadviņamiedevavīnu,unviņšdzēraunapreibās,un viņapriekšānolikaskaistujaunavu,unviņšdarījaarviņu, kāviņampatika,joviņšnezināja,kodara,jobijadaudz dzērisvīna.

61TāMoābabērnirīkojāsarIsraēlutanīvietā,Šitimas līdzenumā,unTāKungadusmasiedegāspretIsraēlušī notikumadēļ,unViņšsūtījamēriviņuvidū,unturnomira divdesmitčetritūkstošiIsraēlavīru

62UnturbijakādsvīrsnoSimeonabērniem,vārdāZimrijs, Saludēls,kasvisuIsraēlabērnuacupriekšāapvienojasevi armidiānietiKosbi,MidiānaķēniņaCūrameitu

63UnPinehass,Ēlazeradēls,Ārona,priestera,dēla,dēls, redzējašoļaunodarbu,koZimrijsbijadarījis,unviņš ņēmašķēpu,piecēlāsundevāstiempakaļ,caurdūraviņus abusunnogalinājaviņus,unmērismitējāsstarpIsraēla bērniem.

86.NODAĻA

1TanīlaikāpēcmēraTasKungssacījaMozumun priesteraĀronadēlamElazeram,sacīdams:

2SaskaitietvisasIsraēlabērnukopienasvadītājus,sākotno divdesmitgadiemunvecākus,visus,kasgājakaraspēkā 3UnMozusunElāzerssaskaitījaIsraēlabērnuspēcviņu dzimtām,unvisaIsraēlaskaitsbijaseptiņisimtitūkstoši septiņisimtitrīsdesmit

4UnLevijabērnuskaits,sākotnovienamēnešavecuma unvecāki,bijadivdesmittrīstūkstoši,unstarpviņiem nebijanevienanotiem,koMozusunĀronssaskaitīja Sinajatuksnesī.

5JoTasKungsbijaviņiempavēlējis,kaviņimirstuksnesī, tāpēcviņivisinomira,unneviensnoviņiemnepalikapāri, izņemotKālebu,Jefunesdēlu,unJozuu,Nūnadēlu

6UnpēctamTasKungssacījaMozum:"SakiIsraēla bērniem,laiatriebjMidiānamsavubrāļu,Israēlabērnu, lietu"

7UnMozustāizdarīja,unIsraēlabērninosavavidus izraudzījāsdivpadsmittūkstošvīru,patūkstotimuzkatru cilti,untiedevāsuzMidiānu.

8UnIsraēlabērnikarojapretMidiānuunnogalinājavisus vīriešus,arīpiecusMidiānavadoņus,unBileāmu,Beora dēlu,viņinogalinājaarzobenu.

9UnIsraēlabērniaizvedagūstāMidiānasievaslīdzar viņumazajiembērniem,viņuganāmpulkiemunvisu,kas tiempiederēja

10Unviņipaņēmavisulaupījumuunvisumedījumuun atnesatoMozumunElazeramMoābalīdzenumos.

11UnMozus,Elāzersunvisidraudzesvadoņiizgājatiem pretīarprieku

12UnviņisadalījavisuMidiānalaupījumu,unIsraēla bērnibijaatriebušiesMidiānamparsavubrāļu,Israēla bērnu,lietu

87.NODAĻA

1TanīlaikāTasKungssacījaMozum:“Redzi,tavasdienas tuvojasbeigām!ŅemJozuu,savukalpu,Nūnadēlu,un novietoviņuSaiešanasteltī,unEsviņampavēlēšu.”Mozus tāarīizdarīja

2UnTasKungsparādījāsSaiešanasteltīmākoņustabā,un mākoņustabsnostājāsSaiešanasteltsieejā.

3UnTasKungspavēlējaJozuam,Nūnadēlam,unsacīja viņam:"Esistiprsundrosmīgs,jotuievedīsiIsraēlabērnus tajāzemē,koEszvērējuviņiemdot,unEsbūšuartevi."

4UnMozussacījaJozuam:"Esistiprsundrošsirdīgs,jotu dosIsraēlabērniemmantojumu,unTasKungsbūsartevi, Viņštevineatstāsunnepametīs;nebīstiesunnezaudē drosmi!"

5UnMozussasaucavisusIsraēlabērnusunsacījatiem: "Jūsesatredzējušivisulabo,koTasKungs,jūsuDievs, jumsirdarījistuksnesī

6Tāpēctagadievērojietvisusšīsbauslībasvārdusun staigājietTāKunga,savaDieva,ceļā,nenovērsietiesno ceļa,koTasKungsjumsirpavēlējis,nepalabi,nepa kreisi

7UnMozusmācījaIsraēlabērniemlikumus,tiesasun likumus,laitiedarītuzemē,kāTasKungsviņambija pavēlējis

8UnviņšmācījatiemTāKungaceļuunViņalikumus;lūk, tieirrakstītiDievalikumagrāmatā,koViņšdevaIsraēla bērniemcaurMozusroku

9KadMozusbijapabeidzispavēlētIsraēlabērniem,Tas Kungsviņamsacīja:"EjaugšupuzAbarimakalnuuntur mirsti,unpiepulciniespiesavastautas,kātavsbrālisĀrons tikapiepulcināts."

10UnMozusdevāsaugšup,kāTasKungsviņambija pavēlējis,unviņšturnomiraMoābazemēpēcTāKunga pavēlesčetrdesmitajāgadāpēcisraēliešuaiziešanasno Ēģipteszemes

11UnIsraēlabērniapraudājaMozuMoābaklajumos trīsdesmitdienas,unbeidzāsraudāšanasunsērudienaspar Mozu

88.NODAĻA

1PēcMozusnāvesTasKungssacījaJozuam,Nūnadēlam, sacīdams:

2CeliesunpārejpāriJordānaiuztozemi,koEsesmu devisIsraēlabērniem,untupadarīsišozemipar mantojumuIsraēlabērniem

3Ikvienavieta,kurjūsukājupēdasspers,piederēsjums, noLibanonatuksnešalīdzlielajaiupei,Peratasupei,būs jūsurobeža

4Neviensnestāvēstevpretīvisastavasdzīvesdienas;kā EsbijuarMozu,tāEsbūšuartevi;tikaiesistiprsun drošsirdīgs,laiievērotuvisubauslību,koMozustev pavēlējis,unnenovērsiesnoceļanepalabi,nepakreisi,lai tevlabiizdotosvisā,kotudari.

5UnJozuapavēlējaIsraēlavirsniekiem,sacīdams:“Ejiet caurinometneiunpavēlietļaudīm,sacīdami:sagatavojiet sevpārtikaskrājumus,jovēlpēctrimdienāmjūsdosieties pāriJordānai,laiiemantotušozemi”

6UnIsraēlabērnuuzraugitāarīdarīja,unviņipavēlēja tautai,untādarījavisu,koJozuabijapavēlējis

7UnJozuasūtījadivusvīrusizlūkotJērikaszemi,untie vīridevāsunizlūkojaJēriku.

8UnpēcseptiņāmdienāmtieatgriezāspieJozuasnometnē unsacījaviņam:“TasKungsirnodevisvisuzemimūsu rokās,untāsiedzīvotājiirļotiizbijušiesmūsudēļ.”

9Unpēctamnotika,kaJozuanorītapiecēlāsunviss Israēlslīdzarviņu,unviņidevāsceļānoŠitimas,unJozua unvissIsraēlslīdzarviņupārgājaJordānu;unJozuambija astoņdesmitdivigadi,kadviņškopāarIsraēlupārgāja Jordānu

10UntautadevāsaugšupnoJordānaspirmāmēneša desmitajādienāunapmetāsGilgalā,Jērikasaustrumustūrī

11UnIsraēlabērnisvinējaPashāsvētkusGilgalā,Jērikas līdzenumos,mēnešačetrpadsmitajādienā,kātasirrakstīts Mozusbauslībā

12UnmannabeidzāstanīlaikānākamajāPashāsvētku dienā,unIsraēlabērniemvairsnebijamannas,untieēda Kanaānazemesražu

13UnJērikabijapilnīgislēgtaIsraēlabērniem,neviens neizgāja,nedziegāja.

14UnotrāmēnešapirmajādienāTasKungssacījaJozuam: “Celies,redzi,EsesmunodevisJērikutavārokākopāar visiemtāsļaudīm,unvisiemjūsukaravīriembūsapiet pilsētuvienureizidienā,tājumsbūsdarītsešasdienas” 15Unpriesterilaipūštaures,un,kadjūsdzirdēsiettaures skaņu,tadvisaitautaijāceļskaļagavilēšana,kapilsētas mūrisabrūk;visaitautaijāietaugšup,ikvienspretsavu pretinieku

16UnJozuadarījavisu,kāTasKungsviņambijapavēlējis. 17Unseptītajādienāviņiseptiņasreizesapgājapilsētu,un priesteripūtataures

18UnseptītajāaplīJozuasacījatautai:"Gliedziet,joTas Kungsirnodevisvisupilsētumūsurokās!"

19Tikaipilsētaunviss,kastajāatrodas,laiirnolādēts TamKungam,unsargietiesnotā,kasirnolādēts,laijūs nepadarītuIsraēlanometniparnolādētuunneradītutai nekārtības.

20Betvisssudrabs,zelts,varšundzelzstiksiesvētītiTam Kungam,tienonāksTāKungamantnīcā

21Unļaudispūtatauresunsacēlalielugavilēšanu,un Jērikasmūrisabruka,unvisaļaudisdevāsaugšup,ikviens taisnisavāpriekšā,unviņiieņēmapilsētuunpilnībā iznīcinājavisu,kastajāatradās,ganvīriešus,gansievietes, ganjaunus,ganvecus,ganvēršus,ganaitas,ganēzeļus,ar zobenaasmeni

22Unviņivisupilsētunodedzinājaugunī;tikaisudrabaun zelta,varaundzelzstraukusviņinolikaTāKunga mantnīcā

23UnJozuatanīlaikāzvērēja,sacīdams:"Nolādētslaiir tasvīrs,kasuzceļJēriku!Pamatusviņšlikssava

pirmdzimtādēlavārdāunvārtusuzcelssavajaunākādēla vārdā!"

24UnAhans,Karmidēls,kasbijaZabdidēls,tasZeraha dēls,tasbijaJūdasdēls,rīkojāsneuzticīgipretto,kasbija nolādēts,unviņšpaņēmadaļunonolādētāunpaslēpato teltī,unTāKungadusmasiedegāspretIsraēlu

25Unpēctam,kadIsraēlabērnibijaatgriezušiesno Jērikasnodedzināšanas,JozuasūtījavīrusizlūkotarīAju uncīnītiespretto

26UnvīridevāsaugšupunizlūkojaAju,unatgriezāsun sacīja:"LaivisiļaudisneietkopāarteviuzAju,tikailai apmēramtrīstūkstošivīruietaugšupunieņempilsētu,jo tajāirtikaimazvīru."

27UnJozuatāarīizdarīja,unkopāarviņudevāsaugšup aptrīstūkstošvīrunoIsraēlabērniem,untiecīnījāspret Ajasvīriem.

28UncīņapretIsraēlubijasīva,unAjasvīrisakāva trīsdesmitsešusIsraēlavīrus,unIsraēlabērnibēganoAjas vīriem.

29KadJozuatoredzēja,viņšsaplēsasavasdrēbesunkrita uzsavavaigapiezemesTāKungapriekšākopāarIsraēla vecajiem,unviņikaisījapīšļusuzsavāmgalvām.

30UnJozuasacīja:"Kādēļ,akKungs,Tupārvedišotautu pāriJordānai?Kolaiessakupēctam,kadisraēliešibūs pagriezušimugurusaviemienaidniekiem?"

31Tāpēcvisikanaānieši,šīszemesiedzīvotāji,todzirdēs, ielenksmūsunizdeldēsmūsuvārdu

32UnTasKungssacījaJozuam:"Kāpēctukrītiuzsava vaiga?Celiesunejprom,joisraēliešiirgrēkojušiun paņēmušikautkonotā,kasnolādēts;Esvairsnebūšuar viņiem,javiņineiznīcināstonosavavidus.

33TadJozuacēlāsunsapulcinājatautuunatnesaUrīmu pēcTāKungapavēles,untikaizraudzītaJūdascilts,un tikaizraudzītsAhans,Karmijadēls.

34UnJozuasacījaAhanam:“Sakiman,dēls,kotuesi izdarījis?”Ahanssacīja:“Esredzējulaupījumavidūskaistu drēbinoSineārasundivisimtisudrabaseķeļu,unzelta stieni,kassvērapiecdesmitseķeļus;estosiekārojuun paņēmu,unredzi,tievisiirapslēptizemēteltsvidū”

35UnJozuasūtījavīrus,tienogājaunpaņēmatosno Ahanatelts,untietosatvedaJozuam

36UnJozuaņēmaAhanuunšospiederumus,kāarīviņa dēlusunmeitasunvisu,kasviņampiederēja,unviņitos ievedaAhoraielejā

37UnJozuatostursadedzinājaugunī,unvisiisraēlieši nomētājaAhanuarakmeņiem,untieuzcēlapārviņu akmeņukaudzi;tāpēcviņšnosaucašovietuparAhora ieleju;tāTāKungadusmasbijanorimušas,unJozuapēc tamnācapiepilsētasunkarojapretto

38UnTasKungssacījaJozuam:"Nebīstiesunnekrīti izmisumā!Redzi,EsnododutavārokāAju,viņasķēniņu unviņastautu,untuarviņiemrīkosiestāpat,kāturīkojies arJērikuunviņasķēniņu,tikaitāslaupījumuunlopusņem sevparlaupījumu;izliecietaizsegāpilsētaitāsaizmugurē

39TadJozuadarījapēcTāKungavārdaunizraudzījāsno karavīrudēliemtrīsdesmittūkstošusvaronīguvīruunsūtīja tos,untieuzcēlapilsētuslēpnī.

40Unviņštiempavēlēja,sacīdams:“Kadjūsmūs redzēsiet,mēsbēgsimnoviņiemarviltību,unviņimūs vajās;tadjūscelietiesnoslēpņaunieņemietpilsētu.”Un viņitāarīizdarīja

41UnJozuacīnījās,unpilsētasvīriizgājapretIsraēlu, nezinot,katieviņiembijaizlikušiesslēpnīaizpilsētas.

42UnJozuaunvisiisraēliešiizlikāsnogurušiviņupriekšā unbēgapatuksnešaceļuarviltību.

43UnAjasvīrisapulcinājavisusļaudis,kasbijapilsētā,lai vajātuizraēliešus,untieizgājaārāuntikaatrautītino pilsētas,unneviensnepalikapāri,unviņiatstājapilsētu atvērtuunvajājaizraēliešus.

44Untie,kasatradāsslēpnī,piecēlāsnosavāmvietāmun steidzāsuzbruktpilsētai,ieņēmatounaizdedzināja,bet Ajasvīripagriezāsatpakaļ,un,lūk,pilsētasdūmipacēlās debesīs,unviņiemnebijaiespējasatkāptiesneuzvienu,ne otrupusi.

45UnvisiAjasvīribijaIsraēlavidū,dažišajāpusē,citi tajāpusē,unviņitossakāva,tākaneviensnotiemnepalika dzīvs.

46UnIsraēlabērnisagūstījaAjasķēniņuMelošudzīvuun atvedaviņupieJozuas,unJozuaviņupakārapiekoka,un viņšnomira.

47UnIsraēlabērniatgriezāspilsētāpēctāsnodedzināšanas unnogalinājaarzobenaasmenivisus,kastajābija

48UnkritušoAjasvīruskaits,ganvīru,gansieviešu,bija divpadsmittūkstoši;vienīgilopusunpilsētaslaupījumu viņipaturējasev,kāTasKungsbijapavēlējisJozuam

49UnvisiķēniņiviņpusJordānas,visiKānaānaķēniņi, dzirdējaparļaunumu,koIsraēlabērnibijanodarījuši JērikaiunAjai,untiesapulcējās,laikarotupretIsraēlu 50TikaiGibeonasiedzīvotājiļotibaidījāscīnītiespret izraēliešiem,laitieneietubojā,tāpēcviņirīkojāsviltīgiun nācapieJozuasunvisaIsraēlaunsacījaviņiem:"Mēs esamnākušinotālaszemes,tāpēctagadslēdzietarmums derību!"

51UnGibeonasiedzīvotājiaplenkaIsraēlabērnus,un Israēlabērninoslēdzaarviņiemderībuunslēdzaarviņiem mieru,undraudzesvadoņitiemzvērējaBetpēctam Israēlabērniuzzināja,katieirviņukaimiņiundzīvoviņu vidū.

52BetIsraēlabērnitosnenokāva,jotiebijatiemzvērējuši pieTāKunga,untiekļuvaparmalkascirtējiemunūdens nesējiem.

53UnJozuatiemsacīja:"Kādēļjūsmanipievīlāt,mumstā darīdami?"Untieviņamatbildēja:"Tāpēckataviem kalpiemtikastāstītsviss,kotubijidarījisvisiemamoriešu ķēniņiem,unmēsļotibijāmparsavudzīvībuuntā darījām"

54UntanīdienāJozuatosiecēlacirstmalkuunsmelt ūdeni,unviņštossadalījaparvergiemvisāmIsraēlaciltīm

55KadJeruzālemesķēniņšAdonisedeksdzirdējavisu,ko IsraēlabērnibijanodarījušiJērikaiunAjai,viņšsūtījaziņu pieHebronasķēniņaHohamaunpieJarmutasķēniņa Pirama,unpieLahišasķēniņaJafijas,unpieEglonas ķēniņaDebera,sacīdams:

56Nācietmanaugšāunpalīdzietman,laimēsvaram sakautIsraēlabērnusunGibeonasiedzīvotājus,kasir noslēgušimieruarIsraēlabērniem!

57Untiesapulcējās,unpieciamoriešuķēniņidevās augšuparvisāmsavāmnometnēm,varenatauta,tikdaudz kājūraskrastasmiltis

58UnvisišieķēniņinācaunuzcēlanometniGibeonas priekšāunsākacīnītiespretGibeonasiedzīvotājiem,un visiGibeonasvīrisūtījapieJozuas,sacīdami:“Nācātripie

mumsunpalīdzimums,jovisiamoriešuķēniņiir sapulcējušies,laikarotupretmums.”

59UnJozuaunvisikarotājidevāsaugšupnoGilgalas,un Jozuapēkšņinācapretviņiemunsakāvašospiecus ķēniņuslielākaujā.

60UnTasKungstosapkaunojaIsraēlabērnupriekšā,kas tossakāvabriesmīgākaujāGibeonāunvajājatospaceļu, kasvedaugšupuzBet-HoronulīdzMakēdai,untiebēga Israēlabērnupriekšā

61Un,kamērviņibēga,TasKungssūtījauzviņiemkrusas graudusnodebesīm,unvairāknoviņiemnomirakrusas graududēļnekāIsraēlabērnunokaušanasdēļ

62UnIsraēlabērnitosvajājaunvēlvairāksitatosuzceļa, iedamitālākunsitottos

63Un,kadtiesākasist,dienajausākaietuzvakaru,un Jozuasacījavisastautaspriekšā:"Saule,stāvimierīgipār Gibeonuun,tu,mēness,pārAjalonasieleju,līdzkamēr tautabūsatriebusiessaviemienaidniekiem!"

64UnTasKungspaklausījaJozuasbalsij,unsauleapstājās debesuvidūtrīsdesmitsešusmirkļus,unarīmēness apstājāsunnesteidzāsnorietētveseludienu

65Unnebijanevienastādasdienaskāšī,nepirmstās,ne pēctās,kadTasKungsbūtuuzklausījiscilvēkabalsi,jo TasKungskarojaparIsraēlu

89.NODAĻA

1TadJozuadziedājašodziesmutanīdienā,kadTasKungs bijanodevisamoriešusJozuasunIsraēlabērnurokās,un ViņšsacījavisaIsraēlaacupriekšā:

2Tuesidarījisvarenaslietas,akKungs,Tuesipaveicis lielusdarbus;kasirTevlīdzīgs?Manaslūpasdziedās Tavamvārdam

3Manažēlastībaunmanacietoksnis,manaaugstātornis! EsdziedāšuTevjaunudziesmu,arpateicībuesdziedāšu Tev,Tuesimanaspestīšanasspēks

4Tevislavēsvisizemesķēniņi,pasaulesvaldniekiTev dziedās,IsraēlabērnipriecāsiesparTavupestīšanu,viņi dziedāsunslavēsTavuspēku

5Tev,Kungs,mēsuzticējāmies;mēsteicām,kaTuesi mūsuDievs,joTubijimūsupatvērumsunstiprstornispret mūsuienaidniekiem

6Tevimēssaucāmunnekaunējāmies,uzTevimēs paļāvāmiesuntikāmglābti;kadmēsTevisaucām,Tu uzklausījimūsubalsi,Tuizglābimūsudvēselesnozobena, TumumsparādījiSavužēlastību,TumumsdeviSavu pestīšanu,TuiepriecinājimūsusirdisarSavuspēku

7Tudeviesmūsuglābšanaslabā,arSavurokuTu atpestījisSavutautu,TuatbildējimumsnoSavassvētās debess,Tuizglābimūsnodesmittūkstošuļaužurokām

8Sauleunmēnessapstājāsdebesīs,unTustāvējiSavās dusmāspretmūsuapspiedējiemunpavēlējiSavastiesas pārviņiem

9Visizemesvaldniekipiecēlās,tautuķēniņisapulcējās,tie nešaubījāsTavāklātbūtnē,viņiilgojāspēcTavāmkaujām

10TucēliespretviņiemSavāsdusmāsunnovedisSavu bardzībupārviņiem;TutosiznīcinājiSavāsdusmāsun nogriezisavāsirdī

11TautasiriznīkušasTavādusmībā,valstisirsabrukušas Tavābardzībā,TuesisatriekisķēniņusSavasdusmudienā.

12TuizlējiSavudusmupārviņiem,Savasbardzībaspilnās dusmastospārņēma;Tugriezipretviņiemviņunoziegumu uniznīcinājiviņusviņuļaunprātībā

13Viņiizklājaslazduuniekritatajā,paslēpāstīklāun iesprūdaviņukāja.

14TavarokabijagatavavisiemTaviemienaidniekiem,kas sacīja:“Arsavuzobenuviņiieguvazemi,arsavurokuviņi dzīvojapilsētā.”Tupiepildījiviņusejasarkaunu,Tu nogāziviņuraguszemē,TuiebiedējiviņusSavāsdusmās uniznīcinājiviņusSavābardzībā

15ZemedrebējaundrebējanoTavasvētrasskaņaspār viņiem,Tuneaizturējiviņudvēselesnonāvesunnovedi viņudzīvībaskapā.

16TutosvajājiSavāvētrā,TutosaprījiSavāviesulī,Tu pārvērtiviņulietukrusā,tieiekritadziļāsbedrēs,kavairs nevarējapiecelties.

17Viņulīķibijakāatkritumi,kasizmestiieluvidū

18ViņitikaiznīcinātiunaprītiTavāsdusmās,betTu izglābiSavutautuarSavuspēku.

19TāpēcmūsusirdispriecājasparTevi,mūsudvēseles gavilēparTavupestīšanu

20MūsumēlesstāstīsTavuvarenību,mēsdziedāsimun slavēsimTavusbrīnumadarbus

21JoTumūsizglābinomūsuienaidniekiem,Tumūs atbrīvojinotiem,kassacēlāspretmums,Tutosiznīcināji mūsuacupriekšāunnospiedizemmūsukājām

22TāvisiTaviienaidniekiiesbojā,Kungs,unbezdievīgie būskāpelavas,kovējšnes,unTavimīļotiebūskākoki, kasstādītipieūdens

23TadJozuaunvissIsraēlslīdzarviņuatgriezāsGilgalas nometnē,pēctam,kadbijasakāvušivisusķēniņus,tākano tiemnepalikapārineviens

24Unpieciķēniņibēgavienipašikājāmnokaujaslauka unpaslēpāsalā,unJozuameklējatoskaujaslaukā,bet neatrada

25UnpēctamJozuamtikapaziņots,sacīdams:"Ķēniņiir atrasti,unredzi,tieirpaslēpušiesalā."

26UnJozuasacīja:"Novietojietvīruspiealasieejas,laitie tossargā,katieneaizbēg!"UnIsraēlabērnitāarīizdarīja

27UnJozuasasaucavisuIsraēluunsacījakaujas virsniekiem:“Liecietsavaskājasuzšoķēniņukakliem!”

UnJozuasacīja:“TāTasKungsdarīsvisiemjūsu ienaidniekiem!”

28UnpēctamJozuapavēlējanogalinātķēniņusuniemest tosalā,unnoliktlielusakmeņusalasieejā

29UnpēctamJozuadevāsuzMakēduarvisiemļaudīm, kastanīdienābijapieviņa,unviņštosakāvaarzobena asmeni.

30Unviņšpilnībāiznīcinājadvēselesunvisu,kas piederējapilsētai,unviņšrīkojāsarķēniņuuntās iedzīvotājiemtā,kāviņšbijarīkojiesarJēriku

31UnnoturienesviņšdevāsuzLibnuunkarojapretto,un TasKungstonodevaviņarokā,unJozuatosakāvaar zobenaasmeniunvisastāsdvēseles,unviņšartountās ķēniņurīkojāstā,kāviņšbijarīkojiesarJēriku

32UnnoturienesviņšdevāsuzLahišu,laikarotupretto, unGazasķēniņšHoramsdevāspalīgāLahišasvīriem,bet Jozuasakāvaviņuunviņaļaudis,tākaviņamneviens nepalikapāri

33UnJozuaieņēmaLahišuunvisustāsiedzīvotājusun rīkojāsartotāpat,kāviņšbijarīkojiesarLibnu

34UnnoturienesJozuadevāsuzEglonu,ieņēmaarītoun sakāvatounvisustāsiedzīvotājusarzobenaasmeni.

35UnnoturienesviņšdevāsuzHebronuuncīnījāspretto, ieņēmatounpilnībāiznīcināja,unnoturienesviņš atgriezāskopāarvisuIsraēluuzDebīru,cīnījāsprettoun sakāvatoarzobenaasmeni

36Unviņšnogalinājaikvienudvēseli,kasturbija, neatstājotnevienudzīvu,unviņšartountāsķēniņurīkojās tā,kāviņšbijarīkojiesarJēriku

37UnJozuasakāvavisusamoriešuķēniņusnoKadešBarneaslīdzAzaiunieņēmaviņuzemitūlītpat,joTas KungsbijacīnījiesparIsraēlu

38UnJozuaarvisuIsraēlunonācaGilgalasnometnē.

39KadtanīlaikāJabīns,Hacoraķēniņš,dzirdējavisu,ko Jozuabijanodarījisamoriešuķēniņiem,tadJabīnssūtīja ziņupieMidiānaķēniņaJobataunpieŠimronaķēniņa Lābana,pieAhšafasķēniņaJefalaunpievisiemamoriešu ķēniņiem,sacīdams:

40Nācsteigšuspiemumsunpalīdzimums,laimēsvarētu sakautIsraēlabērnus,pirmstienākvirsūundaraarmums tā,kātieirdarījušiarcitiemamoriešuķēniņiem

41UnvisišieķēniņiuzklausījaJabina,Hazoraķēniņa, vārdusundevāsceļāarvisāmsavāmnometnēm, septiņpadsmitķēniņu,unviņuļaužubijatikdaudzkā smiltisjūraskrastā,kopāarneskaitāmiemzirgiemun ratiem,unviņinācaunapmetāskopāpieMeromas ūdeņiem,unviņisatikās,laicīnītospretIsraēlu

42UnTasKungssacījaJozuam:"Nebīstiesnoviņiem,jo rītapšitolaikuEsviņusvisusnodošunokautustavā priekšā;tupārplēsīsiviņuzirgusunsadedzināsiviņuratus ugunī."

43UnJozuaarvisiemkaravīriempēkšņiuzbrukaviņiem unsakāvaviņus,untiekritaviņurokās,joTasKungstos bijanodevisIsraēlabērnurokās.

44TāIsraēlabērnivajājavisusšosķēniņusarsavām nometnēmunsakāvatos,kamērneviensnotiemnepalika pāri,unJozuaartiemdarījatā,kāTasKungsviņambija pavēlējis

45UntanīlaikāJozuaatgriezāsHazorāunsakāvatoar zobenuunnogalinājaikvienudvēseli,kasturbija,un sadedzinājatoaruguni,unnoHazorasJozuadevāsuz Šimronuunsakāvatounpilnībātoiznīcināja

46NoturienesviņšdevāsuzAhšafuunrīkojāsartotāpat, kābijarīkojiesarŠimronu

47NoturienesviņšdevāsuzAdulāmuunsakāvavisus iedzīvotājus,unviņšrīkojāsarAdulāmutāpat,kāviņšbija rīkojiesarAhšafuunŠimronu

48Unviņšnotiemdevāsuzvisāmtoķēniņupilsētām, kurasviņšbijasakāvis,unviņšsakāvavisusiedzīvotājus, kasnotiembijapalikuši,unviņštospilnībāiznīcināja

49Tikaisavulaupījumuunlopusizraēliešipaturējasev, betikvienucilvēku,koviņinonāvēja,viņineatstāja nevienamdzīvam

50KāTasKungsbijapavēlējisMozum,tāJozuaunviss Israēlsdarīja,unviņinepievīlaneko

51TāJozuaunvisiIsraēlabērnisakāvavisuKānaānazemi, kāTasKungsviņiembijapavēlējis,unsakāvavisusto ķēniņus,trīsdesmitvienuķēniņu,unIsraēlabērniieņēma visuviņuzemi

52bezSihonaunOgaķēniņvalstīm,kasatrodasviņpus Jordānas,kurupilsētāsMozusbijaiekarojisdaudzas

pilsētasuntāsnodevarūbeniešiemungadiešiem,kāarī puseiManasescilts.

53UnJozuasakāvavisusķēniņus,kasdzīvojašajā Jordānaspusēuzrietumiem,undevatosparīpašumu deviņāmciltīmunpuseiIsraēlacilts.

54PiecusgadusJozuakarojaaršiemķēniņiemunatdeva viņupilsētasizraēliešiem,unzemekļuvamierīgapēc kaujasvisāsamoriešuunkanaāniešupilsētās.

90.NODAĻA

1Tanīlaikā,piektajāgadāpēctam,kadIsraēlabērnibija pārgājušipāriJordānai,pēctam,kadIsraēlabērnibija atpūtušiesnokaraarkanaāniešiem,tanīlaikāstarpEdomu unKitimabērniemizcēlāslielasunsīvaskaujas,unKitima bērnicīnījāspretEdomu.

2UnAbians,Kitimasķēniņš,devāscīņātanīgadā,tasir, savasvaldīšanastrīsdesmitpirmajāgadā,unviņamlīdzi bijalielsspēksnoKitimasbērnuvarenajiemvīriem,un viņšdevāsuzSeīru,laikarotupretĒsavabērniem

3UnHadads,Edomaķēniņš,dzirdējaviņaziņojumuun devāsviņampretīarlielutautuunstiprukaraspēkuun uzsākaarviņukaujuEdomalaukā

4UnKitimarokaguvavirsrokupārĒsavabērniem,un KitimabērninogalinājadivdesmitdivustūkstošusĒsava bērnu,unvisiĒsavabērnibēganoviņiem 5UnKitimasbērniviņusvajāja,untiesasniedzaEdoma ķēniņuHadadu,kasskrējaviņiempapriekšu,untieviņu notvēradzīvuunatvedapieKitimasķēniņaAbiana

6UnAbianspavēlējaviņunogalināt,unEdomaķēniņš Hadadsnomirasavasvaldīšanasčetrdesmitastotajāgadā.

7UnKitimabērniturpinājavajātEdomuunsakāvatos lielākaujā,unEdomskļuvaKitimabērnupakļautībā

8UnpārEdomuvaldījaKitimabērni,unEdomsnonāca Kitimabērnuvarāunnotāsdienaskļuvaparvienuvalstību 9Unnotālaikaviņivairsnevarējapaceltsavasgalvas,un viņuvalstībakļuvavienaarKitimasbērniem.

10UnAbiansiecēlaierēdņusEdomā,unvisiEdomabērni kļuvaparAbianapakļautajiemunmaksātājiem,unAbians atgriezāssavāzemē,Kittimaszemē.

11Un,kadviņšatgriezās,viņšatjaunojasavuvaldīšanuun uzcēlasevplašuunnocietinātupiliparķēniņarezidenciun drošivaldījapārKitimasbērniemunpārEdomu.

12Tanīsdienās,kadIsraēlabērnibijapadzinušivisus kanaāniešusunamoriešus,Jozuabijavecsunkrietnigados 13UnTasKungssacījaJozuam:"Tuesivecs,krietni padzīvojis,unvēllielazemesdaļairjāieņem"

14Tāpēctagadsadališozemimantojumamdeviņāmciltīm unpuseiManasescilts,unJozuacēlāsundarījatā,kāTas Kungsviņambijapavēlējis

15UnviņšsadalījavisuzemiIsraēlaciltīmmantojumāpēc viņudaļām.

16BetLevijaciltijviņšnedevanekāduīpašumu,TāKunga upuriirviņuīpašums,kāTasKungsparviņiembijarunājis caurMozu

17UnJozuadevaHebronaskalnuKālebam,Jefunesdēlam, vienuzemesgabaluvirsviņabrāļiem,kāTasKungsbija runājiscaurMozu

18TāHebronakļuvaparīpašumuKālebamunviņa bērniemlīdzšaidienai.

19UnJozuasadalījavisuzemiarmesliemvisamIsraēlam parīpašumu,kāTasKungsviņambijapavēlējis.

20UnIsraēlabērnidevalevītiempilsētasnosavaīpašuma unganībasviņulopiemunīpašumam,kāTasKungsbija pavēlējisMozum,tāIsraēlabērnidarīja,unviņisadalīja zemiarmeslu,ganlielu,ganmazu

21Unviņidevāsiemantotzemipēcsavāmrobežām,un IsraēlabērnidevaJozuam,Nūnadēlam,īpašumusavāvidū.

22PēcTāKungavārdatieviņamdevapilsētu,kuruviņš bijapieprasījis,Timnat-SerahuEfraimakalnos,unviņš uzcēlapilsētuunapmetāstajā

23Šieirtieīpašumi,kopriesterisElāzersunJozua,Nūna dēls,uncilšutēvugalveniesadalījaIsraēlabērniem,metot meslusŠīlo,TāKungapriekšā,pieSaiešanasteltsdurvīm, untadviņibeidzasadalītzemi

24UnTasKungsdevašozemiizraēliešiem,untieto iemantoja,kāTasKungsviņiembijasacījisunkāTas Kungsbijazvērējisviņusenčiem

25UnTasKungsdevaIsraēlabērniemmierunovisiem viņuienaidniekiemvisapkārt,unneviensnespējatiem pretoties,unTasKungsnodevavisusviņuienaidniekus viņurokās,unnekasnovisalabā,koTasKungsbija apsolījisIsraēlabērniem,netikanepiepildīts;jā,TasKungs visuizdarīja

26UnJozuasasaucavisusIsraēlabērnus,svētījatosun pavēlējatiemkalpotTamKungam,unpēctamviņštos atlaida,untiedevāskatrsuzsavupilsētuunkatrsuzsavu mantojumu.

27UnIsraēlabērnikalpojaTamKungamvisasJozuas dienas,unTasKungstiemdevamierunovisām apkārtējām,untiedrošidzīvojasavāspilsētās.

28Untanīsdienāsnotika,kaKitimasķēniņšAbians nomirasavasvaldīšanastrīsdesmitastotajāgadā,tasir, viņavaldīšanasseptītajāgadāpārEdomu,unviņiviņu apglabājaviņavietā,koviņšsevbijauzcēlis,unLatins valdījaviņavietāpiecdesmitgadus

29Unsavasvaldīšanaslaikāviņšsapulcinājaarmijuun devāskarotpretBritānijasunKernanijasiedzīvotājiem, JavanadēlaElīsasbērniem,unviņštospieveicaun padarījaparnodokļumaksātājiem.

30Tadviņšdzirdēja,kaEdomsirsacēliesnoKitimavaras, unLatinusdevāspieviņiem,sakāvatosunpakļāvatos,un nodevatosKitimabērnuvarā,unEdomskļuvaparvienu valstībuarKitimabērniemuzvisāmdienām

31UndaudzusgadusEdomānebijaķēniņa,unviņu valdībabijaKitimasbērnuunviņuķēniņapārziņā.

32Undivdesmitsestajāgadāpēctam,kadIsraēlabērni bijašķērsojušiJordānu,tasirsešdesmitsestajāgadāpēc tam,kadIsraēlabērnibijaaizgājušinoĒģiptes,Jozua kļuvavecs,krietnigados,tanīsdienāsbūdamssimtastoņus gadusvecs

33UnJozuasasaucavisuIsraēlu,viņuvecajus,viņu tiesnešusunvirsniekus,pēctam,kadTasKungsbijadevis visiemIsraēlabērniemmierunovisiemviņuienaidniekiem visapkārt,unJozuasacījaIsraēlavecajiemunviņu tiesnešiem:"Redziet,esesmuvecsunkrietnigados,unjūs esatredzējuši,koTasKungsirdarījisvisāmtautām,kuras Viņširizdzinisjūsupriekšā,joTasKungsirtas,kaspar jumsircīnījies"

34Tāpēctagadstiprinietsevi,laiturētuunpildītuvisus Mozusbauslībasvārdus,laineatkāptosnotāsnepalabi,ne

pakreisiunlainenāktupietāmtautām,kasvēlpalikušas zemē;nepieminietviņudievuvārdus,betpieķerietiesTam Kungam,savamDievam,kājūstoesatdarījušilīdzšai dienai.

35UnJozuaļotipamācījaIsraēlabērnuskalpotTam Kungamvisassavasdienas

36Unvisiisraēliešisacīja:"MēskalposimTamKungam, savamDievam,visassavasmūžadienas,mēsunmūsu bērni,unmūsubērnubērni,unmūsupēcnācējimūžīgi"

37UnJozuatanīdienānoslēdzaderībuartautuunatlaida Israēlabērnus,untiedevāsikviensuzsavuīpašumuunuz savupilsētu

38Untanīsdienās,kadIsraēlabērnidrošidzīvojasavās pilsētās,viņiapglabājasavusenčucilšuzārkus,kotiebija atvedušinoĒģiptes,katrssavubērnumantojumā, divpadsmitJēkabadēlusIsraēlabērniapglabāja,katrssavu bērnuīpašumā

39Unšieirtopilsētuvārdi,kurāstikaapglabāti divpadsmitJēkabadēli,kurusIsraēlabērnibijaatvedušino Ēģiptes

40UnviņiapglabājaRūbenuunGaduviņpusJordānas, Romijā,koMozusbijadevisviņubērniem.

41UnSimeonuunLevijuviņiapglabājaMaudaspilsētā, koviņšbijadevisSimeonabērniem,unpilsētas priekšpilsētabijaparedzētaLevijabērniem.

42UnJūduviņiapglabājaBenjamīnapilsētāpretīBetlēmei 43UnIsašaraunZebulonakaulusviņiapglabājaSidonā, daļā,kaskritaviņubērniem.

44UnDanstikaapglabātssavubērnupilsētāEštaēlā,bet NaftalisunAšerstikaapglabātiKadeš-Naftalis,katrusavā vietā,koviņšbijadevissaviembērniem.

45UnJāzepakaulusviņiapglabājaSihemā,tajālaukadaļā, koJēkabsbijanopircisnoHamoraunkaskļuvaJāzepam parīpašumu.

46UnviņiapglabājaBenjamīnuJeruzālemēpretījebusiešu pilsētai,kasbijadotaBenjamīnabērniem;Israēlabērni apglabājasavustēvus,ikvienssavubērnupilsētā.

47UnpēcdiviemgadiemJozua,Nūnadēls,nomirasimt desmitgadusvecs,unlaiks,kurāJozuatiesājaIsraēlu,bija divdesmitastoņigadi,unIsraēlskalpojaTamKungam visassavasdzīvesdienas

48UncitiJozuasnotikumiunviņakaujasunviņa pārmetumi,arkuriemviņšpārmetaIsraēlu,unviss,koviņš tiembijapavēlējis,untopilsētunosaukumi,kurasIsraēla bērniiemantojaviņalaikā,lūk,tasirrakstītsJozuasvārdu grāmatāIsraēlabērniemunTāKungakarugrāmatā,kobija rakstījušiMozus,JozuaunIsraēlabērni

49UnIsraēlabērniapglabājaJozuuviņaīpašumarobežās, Timnat-Serahasnovadā,kasviņambijadotaEfraima kalnos

50UnĀronadēlsElazersnomiratanīsdienās,unviņu apglabājaviņadēlaPinehaasakalnā,kasviņambijadots Efraimakalnā

91.NODAĻA

1TanīlaikāpēcJozuasnāveskanaāniešubērnivēlbija zemē,unizraēliešiapņēmāstospadzīt

2UnIsraēlabērnijautājaTamKungam,sacīdami:"Kurš nomumspirmaisdosiesaugšuppretkanaāniešiem,lai

karotupretviņiem?"UnTasKungsatbildēja:"Laidodas augšupJūda."

3UnJūdasbērnisacījaSimeonam:"Ejkopāarmums mūsumeslajādaļā,unmēscīnīsimiespretkanaāniešiem, unarīmēsiesimkopāartevitavāmeslajādaļā!"Tad SimeonabērnidevāskopāarJūdasbērniem

4UnJūdasbērnidevāsaugšupunkarojapretkanaāniešiem, unTasKungsnodevakanaāniešusJūdasbērnurokās,un tietossakāvaBezekā,desmittūkstošvīru

5UnviņicīnījāsarAdonibezekuBezekā,unviņšbēgano viņiem,untieviņuvajājaunnotvēra,untieviņusagrāba unnocirtaviņamīkšķusunlieloskājupirkstus

6UnAdonībezekssacīja:"Trīsdesmitķēniņi,kuriem nocirstiīkšķiunkājupirksti,savācasavuēdienuzemmana galda,kāestoesmudarījis,tāDievsmanatmaksāja,un viņiviņuatvedauzJeruzālemi,unviņšturnomira.

7UnSimeonabērnidevāskopāarJūdasbērniemun sakāvakanaāniešusarzobenaasmeni

8UnTasKungsbijaarJūdasbērniem,untieiemantoja kalnu,unJāzepabērnidevāsaugšupuzBēteli,tāirLūza, unTasKungsbijaarviņiem

9UnJāzepabērniizlūkojaBēteli,unsargiieraudzījavīru izejamnopilsētas,untietonotvēraunsacījaviņam: "Parādimumspilsētasieeju,unmēstevparādīsim žēlastību."

10Unšisvīrstiemparādījapilsētasieeju,unJāzepabērni nācaunsakāvapilsētasiedzīvotājusarzobenaasmeni

11Untovīruarviņaģimeniviņiaizsūtījaprom,unviņš devāspiehetiešiemunuzcēlapilsētu,unviņštonosauca parLūzuUnvisiisraēliešidzīvojasavāspilsētās,unarī Israēlabērnidzīvojasavāspilsētās,unIsraēlabērnikalpoja TamKungamvisasJozuasdienasunvisasvecajudienas, kasbijapagarinājušisavasdienaspēcJozuasunbija redzējušiTāKungalielodarbu,koViņšbijadarījisIsraēla labā

12UnvecajitiesājaIsraēlupēcJozuasnāvesseptiņpadsmit gadus.

13UnvisivecajiarīcīnījāsIsraēlakaujāspret kanaāniešiem,unTasKungspadzinakanaāniešusIsraēla bērnupriekšā,lainovietotuisraēliešusviņuzemē.

14UnViņšpiepildījavisusvārdus,koViņšbijarunājis Ābrahāmam,ĪzākamunJēkabam,unzvērestu,koViņšbija zvērējis,dotviņiemunviņubērniemkanaāniešuzemi.

15UnTasKungsdevaIsraēlabērniemvisuKānaānazemi, kāViņšbijazvērējisviņusenčiem,unTasKungstiem devamierunotiem,kasbijaviņuapkārtnē,unIsraēlabērni drošidzīvojasavāspilsētās

16SlavētslaiirTasKungsmūžīgi,āmenunāmen!

17Stiprinietsevi,unlaivisujūsusirdis,kaspaļaujasuzTo Kungu,irstipras!Gals!